Bez pagātnes apzināšanas nebūs ne nākotnes, ne šodienas

Vakar, 14.novembrī, Rīgā tika atklāta piemiņas plāksne Latvijas armijas komandierim Lāčplēša ordeņa kavalierim ģenerālim Pēterim Radziņam

Vakar, 14. novembrī, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 23, tika atklāta piemiņas plāksne Latvijas armijas ģenerālim, divkārtējam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Pēterim Radziņam. Piemiņas plāksni pie nama, kurā dzīvojis P. Radziņš, iesvētīja Latvijas armijas virskapelāns Raimonds Lucs. Piemiņas plāksnes atklāšanā tika nolasīta Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna. Runāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Siltus vārdus teica arī Pētera Radziņa brāļa meita Nellija Sijātes kundze.

Piemiņas plāksni atklāj aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Šī ir diena, kad, godinot vienu no izcilākajiem Latvijas armijas ģenerāļiem un stratēģiem, mēs nolīdzinām senu parādu un apliecinām patiesu cieņu ģenerāļa Pētera Radziņa mūža nopelniem un idejām.

Divkārtējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Bermonta sakāves, Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas plānu izstrādātājs un vadītājs Pēteris Radziņš visu savu talantu un degsmi veltīja Latvijas armijas sakārtošanai un attīstībai.

Armijas galvenais spēks ir tās karavīru morālā stājā un patriotismā, savulaik mācīja ģenerālis. Un arī šodien, rūpējoties par neatkarīgās Latvijas drošību, mums ar nopietnu vērību jāieklausās šī gudrā un stiprā cilvēka vārdos.

Tāpēc vēlos izteikt visdziļākos cieņas apliecinājumus ģenerāļa ģimenes locekļiem un Nellijas Sijātes kundzei īpaši par visu to smago nastu, ko esat iznesusi, visu mūžu glabājot un augstā godā turot sava izcilā tēvabrāļa piemiņu un vārdu.

Apsveikums, nolasīts ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas plāksnes atklāšanā Rīgā 2000. gada 13. novembrī

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

— Šis ir labs, saturīgs laiks. Ir novembris. Tuvojas valsts svētki, ir aizvadīta Lāčplēša diena. Mēs esam pieminējuši mūsu karavīrus, virsniekus. Un šajā laikā mēs, protams, domājam par savu nākotni. Ir jauki, ka šajās dienās mēs varam pie vienas no ģenerāļa Radziņa dzīves vietām atklāt šo piemiņas plāksni ģenerāļa kungam, tādējādi apliecinot savu cieņu vienam no mūsu bruņoto spēku veidotājiem, vienam no labākajiem virsniekiem, paraugam pagātnē un arī šodienā.

Domāju, ka šī plāksne ir izdevusies. Arī godam pelnītais Lāčplēša Kara ordenis apliecina, ka Latvijā ir bijuši šī ordeņa cienīgi vīri. Viņu piemiņa netiek aizmirsta, un viņu devums tiek novērtēts.

Ir patīkami, ka viena no ģenerāļa Radziņa dzīves vietām ir iemūžināta, un interesanti, ka šī vieta atrodas ielas otrā pusē tagadējai Aizsardzības ministrijai. Šī ir tikai viena no ģenerāļa dižā mūža gājuma dzīves vietām.

Mēs zinām to, ka, lai cilvēks nokļūtu līdz ģenerāļa pakāpei, lai tam uzticētu izstrādāt vadošos mūsu brīvības cīņu plānus, viņam ir jābūt lielam cilvēkam, jānoiet krietns dzīves gājums. Šāda plāksne varētu godināt ēkas, kurās ģenerālis Radziņš ir dzīvojis un strādājis, jo mēs zinām, ka viņš ir izstaigājis Pirmā pasaules kara ceļus, ne tikai strādājis šeit, Latvijā. Lai šī plāksne ikdienā, kā arī ordeņa mets, kas ir uz šīs plāksnes, atgādina mums ģenerāli Radziņu, viņa paveikto un dod mums spēku un prieku ikdienas darbā. Ielas pretējā pusē, Aizsardzības ministrijas ēkā, mums ir šodien jāstrādā, jāveic savi uzdevumi Latvijas aizsardzībai. Visi plāni jāizstrādā ar vienu mērķi — lai mūsu valstī būtu miers un stabilitāte, lai būtu pārticība visiem cilvēkiem. Tāpēc šī plāksne lai dod šodienas paaudzei spēku un ticību tam darbam, ko mēs veicam. Paldies ģenerāļa Radziņa ģimenei, uzturot godam ģenerāļa piemiņu.

NBS komandieris Raimonds Graube:

— Ir ļoti nozīmīgi, ka mēs šeit esam dienā, kas ir pa vidu diviem mūsu valstij nozīmīgākajiem datumiem - 11. un 18. novembrim. Mēs zinām, ka šie datumi ir savijušies kopā neatraujami, jo mūsu valsts neatkarība ir cieši saistīta ar brīvības cīņām. Ģenerālis Radziņš ir mūsu morālā spēka, mūsu varonības, mūsu vēlmes būt neatkarīgiem labākais piemērs. Viņš ir tas ģenerālis, kas izstrādāja aizsardzības plānus Rīgā un Latgalē cīņai pret Bermontu, viņš bija tas, kura veiksmīgo plānu dēļ tika glābts simtiem latvju karavīru dzīvību. Mēs zinām, ka brīvības cīņās latvieši zaudēja samērā maz karavīru. Ģenerālis Radziņš bez visiem jau uzskaitītajiem nopelniem bija Latvijas armijas komandieris no 1925. līdz 1928. gadam. Noslēgumā es gribētu atcerēties ģenerāļa vārdus, ka reta ir tauta, kas savu neatkarību ir izcīnījusi bez karaspēka palīdzības, bet neviena tauta nespēj to nosargāt bez sava karaspēka. Karaspēks ir tautas spēks, teica ģenerālis Radziņš.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Piemiņas brīža noslēgumā ģenerāļa Radziņa brāļa meita Nellija Sijāte (attēlā) pateicas Aizsardzības ministrijai, kā arī godina Latvijas armiju, uzsverot, ka bez pagātnes apzināšanas nebūs ne nākotnes, ne šodienas.