Par Eiropas civilās aizsardzības reaģētspējas stiprināšanu

Eiropas Komisija pieņēmusi vairākus priekšlikumus, kā uzlabot Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām. Šie pasākumi ļaus Eiropas Komisijai sekmīgāk novērst jebkādu nepieciešamā transporta vai aprīkojuma trūkumu katastrofas vietā. Turklāt ar papildu pasākumiem tiks veicināta agrā brīdinājuma sistēmu izstrāde, uzlabota koordinācija un paredzēts nodrošinājums. Vienlaikus Eiropas Komisija izveidojusi tiešsaistes katastrofu novērošanas un trauksmes dienestu “MIC Daily”, kura uzdevums ir novērot katastrofas, kuras draud izcelties vai jau norisinās jebkurā vietā visā pasaulē. Tās mērķis ir veicināt izpratni un informācijas apmaiņu starp valstu krīzes centriem, lai nodrošinātu maksimālu reaģēšanas efektivitāti.

Vides komisārs Stavross Dimss teica: “ES civilās aizsardzības mehānisms ir pierādījis savu lietderīgumu tādās katastrofās kā ASV viesuļvētra “Katrīna” vai plūdi un sausuma periodi Eiropā. Tomēr vienmēr iespējami uzlabojumi. Mēs spējām palīdzēt, taču vienlaikus esam arī uzzinājuši, kā mūsu palīdzību varētu uzlabot. Tagad Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai mūsu reaģēšanas spējas civilās aizsardzības jomā sasniegtu jaunu, augstāku līmeni. Taču, lai īstenotu šos plānus, mums būs nepieciešami pienācīgi resursi. Es ceru, ka Padome un Eiropas Parlaments, kas atbalstījuši šos politikas pasākumus, nodrošinās nepieciešamā finansiālā atbalsta piešķiršanu, ļaujot mums veikt šos uzdevumus.”

27.janvārī paustā priekšlikuma mērķis ir stiprināt esošo tiesisko regulējumu sadarbībai civilās aizsardzības jomā ES līmenī un veicināt efektīvāku un labāk koordinētu reaģēšanu lielu katastrofu gadījumā, kas notiek gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Tiek ierosināti šādi konkrēti uzlabojumi.

Transports. Valstu civilās aizsardzības iestādes ir atbildīgas par sava civilās aizsardzības personāla un aprīkojuma nogādāšanu uz katastrofas vietu. Tomēr ne visām šīm iestādēm ir savi avio transporta līdzekļi, un arī aviopārvadājumu izmaksas var būt nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar sniegtās palīdzības finansiālo vērtību. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina, ka tad, ja valstu transports nav pieejams, ir nepietiekams vai ekonomiski neizdevīgs, Eiropas Komisijai būs tiesības īrēt nepieciešamos transportlīdzekļus.

Aprīkojums. Vienlaicīgu vai lielu katastrofu gadījumos daži aprīkojuma veidi, piemēram, lieljaudas sūkņi, var nebūt uzreiz pieejami. Tādos gadījumos Eiropas Komisija varēs mobilizēt papildu aprīkojumu, ieskaitot nodrošinājuma pamataprīkojumu, jo īpaši sakaru līdzekļus.

Agrā brīdināšana – Eiropas Komisijai tiks piešķirta svarīgāka loma agrā brīdinājuma sistēmu izstrādē, kas nodrošinās savlaicīgāku darbības uzsākšanu. Tā varēs labāk novērtēt un vajadzības gadījumā atjaunināt esošās agrā brīdinājuma sistēmas, uzlabot saikni starp atklāšanas sistēmām un trauksmes mehānismiem un darīt tos pieejamākus lēmumu pieņēmējiem.

Katastrofas trešās valstīs. Lai palīdzības operācija būtu veiksmīga, būtiska ir koordinācija. Saskaņā ar šo priekšlikumu koordinācija tiks veicināta neatkarīgi no tā, vai ES darbosies autonomi vai kādas starptautiskās organizācijas vadībā.

“MIC Daily”. Eiropas Komisija turklāt ir izveidojusi savu tīmekļa vietni ikdienas ziņojumiem “MIC Daily”, kurā novēro briestošas vai jau notiekošas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas jebkurā vietā pasaulē. Tās mērķis ir īpaši informēt lēmumu pieņēmējus krīzes centrus Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. “MIC Daily” ir savienota ar vairāk nekā 50 agrā brīdinājuma un reālā laika trauksmes dienestiem un simtiem ziņu avotu visā pasaulē. Tā sniedz aptverošu pārskatu par galvenajām katastrofām (zemestrīcēm, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem utt.), kas papildināts ar hipersaitēm uz detalizētiem ziņojumiem, kartēm, satelītuzņēmumiem un analīzi. Tā pieejama arī plašai sabiedrībai.

Eiropas Civilās aizsardzības mehānismu, ko vada Eiropas Komisija un kas izvietots Vides ģenerāldirektorātā, izveidoja 2001. gadā. Tas koordinē 30 Eiropas valstu palīdzību katastrofu skartām valstīm gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Palīdzība izpaužas kā līdzekļu piešķiršana, kas nepieciešami, lai glābtu dzīvības un mazinātu ciešanas pirmajās katastrofas dienās.

Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms sniedzis palīdzību vairākās lielās katastrofās visā pasaulē, jo īpaši cunami laikā, kas Āzijas dienvidu piekrasti skāra 2004. gada decembrī, viesuļvētras laikā ASV 2005. gada septembrī un Dienvidāzijas zemestrīcē 2005. gada oktobrī.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa