Valsts prezidente:

— apmeklējot Limbažus un Staiceli

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 14. novembrī, apmeklējot Limbažus, nolika vainagus pie pieminekļa Latvijas brīvības cīņās kritušajiem, apmeklēja Limbažu baznīcu un Baumaņu Kārļa pieminekli.

Limbažu novadpētniecības muzejā V. Vīķe-Freiberga iepazinās ar Limbažu novada vēsturi, interesējās, kā norit Limbažu puses vēstures pētīšana, kā arī par skolēnu ieinteresētību Latvijas vēstures jautājumos.

V. Vīķe-Freiberga pārrunāja ārpolitikas jautājumus ar Limbažu 1.vidusskolas jauniešiem, spriežot par pilsoniskas sabiedrības saistību ar iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem valstī. Jaunieši vaicāja par protokola nozīmi Valsts prezidentes ikdienā, kā arī, vai prezidente uzskata, ka globalizācija iespaido patriotismu. Tika vaicāts arī, kā lauzt pasaulē izveidojušos stereotipus par Latviju un vai Eiropas valstu iedzīvotāju skepse par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu var ietekmēt Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumus par šo procesu. Valsts prezidente uzsvēra, ka ikviens cilvēks piedalās demokrātiskas valsts veidošanā, tāpēc katra cilvēka sasniegumi un darbs ietekmē to, kāda izskatīsies valsts gan pašu mājās, gan ārpus tām.

Limbažu 2.vidusskolā tika uzsvērts jautājums par sabiedrības integrāciju jauniešu vidū un par bilingvālās apmācības īstenošanu vidusskolā. Skolotāji atzīmēja, ka skola daudz var darīt sabiedrības integrācijas labā un ka šajā skolā bilingvālās apmācības rezultātā, beidzot 9. klasi, skolēni deviņus mācību priekšmetus ir apguvuši latviešu valodā. Viņi atzina, ka izglītības standarts ir jāmodernizē, jo tas neiet līdzi laika garam, un ka skolu programmās ir atvēlēts pārāk maz laika latviešu valodas stundām. Skolotāji arī uzsvēra, ka viņu uzdevums ir sagatavot konkurētspējīgus jauniešus, kas var izcīnīt savu vietu, gan mācoties augstākajās mācību iestādēs, gan konkurējot darba tirgū. Tika vaicāts prezidentes viedoklis arī par to, vai izglītībai tiek pievērsta pienācīga uzmanība. Atzīmējot sabiedrības integrācijas jautājumus, tika norādīts, cik liela nozīme ir sociālās vides un sabiedrības gaisotnes ietekmei uz skolu. Prezidente pauda atbalstu šai bilingvālās apmācības metodei un atzīmēja, ka tā pamazām iepazīstina jaunieti ar valsts valodu, nekavējot viņa mācības.

Valsts prezidente apmeklēja arī Staiceli, kur tikās ar vietējiem iedzīvotājiem. Uzrunājot staiceliešus, prezidente pauda gandarījumu par to, ka Staiceles iedzīvotāji ir daudz darījuši, lai sakoptu savu pilsētu. Tas liecina, ka viņi ciena ne tikai sevi, bet arī savu zemi, jo vēlas parādīt arī viesiem savas pilsētas un valsts skaistumu. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka ik iedzīvotājs piedalās savas valsts veidošanā. Šis ir laikmets, kurā nevar būt malāstāvētāju, sacīja prezidente, atzīmēdama, ka darbs, ko paveic kāds Latvijas iedzīvotājs, stiprina valsti.

Runājot par valsts neatkarību un tās turpmāko attīstību, prezidente sveica staiceliešus valsts neatkarības 82.gadskārtā un novēlēja, lai tie būtu skaisti svētki Staicelei, kas iedvesmotu uz jauniem darbiem.

Iedzīvotāji vēlējās uzzināt prezidentes viedokli par privatizācijas gaitu Latvijā, par tautas identitātes nākotni saistībā ar valsts mērķi — iestāties Eiropas Savienībā. Iedzīvotāji vēlējās dzirdēt arī Saeimas darbības vērtējumu un jautāja, kā apturēt kontrabandu caur robežām un narkotiku ieplūšanu valstī.

— līdzjūtībā Austrijas tautai

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 11. novembrī nosūtīja vēstuli Austrijas prezidentam Tomasam Klestilam, kurā savā un Latvijas tautas vārdā izteica visdziļāko līdzjūtību T.Klestilam un Austrijas tautai sakarā ar traģisko cilvēku bojāeju vilciena katastrofā netālu no Zalcburgas. Prezidente lūdz nodot līdzjūtības apliecinājumus arī bojāgājušo piederīgajiem.

Valsts prezidenta preses dienests