Sadarbība ar Ēģipti paver iespējas Tuvajos Austrumos

Ir akreditēts mūsu pirmais Latvijas vēstnieks arābu pasaulē

Andris Vilcāns, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ēgiptes Arābu Republikā, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, jūs esat pats pirmais Latvijas vēstnieks kādā arābu valstī.

— Jā, akreditācijas ceremonija Kairā notika 28. oktobrī. Tā bija svinīga, bet ļoti īsa. Pēc Ēģiptē pieņemtajām protokolārajām normām akreditācijas ceremonijas šajā valstī notiek tikai divreiz gadā, un es biju viens no divdesmit vēstniekiem, kas tajā dienā akreditējās Ēģiptes Arābu Republikā. Tajā pašā dienā akreditējās Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Krievijas, Nīderlandes un vēl daudzu citu valstu vēstnieki, arī Islandes vēstnieks, kura rezidence būs Oslo. Militārais orķestris atskaņoja mūsu valsts himnu, es stādījos priekšā Ēģiptes prezidentam Hosni Mubarakam, pasakot dažas ceremoniālas frāzes, un nodevu akreditācijas vēstuli, ko biju saņēmis no mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. Pēc tam prezidenta rokasspiediens, parakstīšanās goda viesu grāmatā, un ar to arī akreditācijas ceremonija bija beigusies.

— "Latvijas Vēstneša" lasītāji no mūsu regulārajām publikācijām zina, ka Latvijā ir citāda kārtība. Akreditācijas notiek daudz biežāk, un vēstnieki var agrāk ķerties pie savu pienākumu pildīšanas. Akreditācijas ceremonija paredz arī vēstnieka uzrunu Latvijas Valsts prezidentei un viņas atbildes uzrunu. Pēc tam vēstniekam ir saruna ar Latvijas Valsts prezidenti, kas ir laba izdevība paust abu pušu viedokļus par mūsu valstu attiecībām un vēlmes turpmākajai attīstībai.

— Jā, šī kārtība mūsu valstīs ir visai atšķirīga. Ēģiptē, neraugoties uz katra vēstnieka akreditācijas ceremonijas īsumu, tomēr prezidentam tā iznāk ļoti gara darba diena.

— Kādā secībā notiek daudzo vēstnieku akreditācija?

— Pēc agremāna saņemšanas laika. Respektīvi, tādā secībā, kādā Ēģiptes puse ir apliecinājusi attiecīgās valsts ārlietu ministrijai savu piekrišanu vēstnieka kandidatūrai. Es šajā ceremonijā bija divdesmitais, jo daudzi vēstnieki bija uz šo akreditācijas dienu gaidījuši jau mēnešiem ilgi. Piemēram, Krievijas vēstnieks sarakstā bija pirmais, jo bija gaidījis trīs mēnešus.

— Tā jums bija jāgaida vismazāk.

— Jā, tā iznāca.

— Ar kuriem Ēģiptes politiķiem jūs tikāties akreditācijas vizītes laikā Kairā?

— Protams, es tikos ar Ēģiptes Arābu Republikas ārlietu ministru, lai iesniegtu viņam akreditācijas vēstules kopijas. Īsi pārrunājām arī mūsu valstu divpusējo attiecību jautājumus. Tikos arī ar protokola šefu, kā arī ar Ārlietu ministrijas un Starptautiskās sadarbības ministrijas amatpersonām direktoru līmenī, kas ir atbildīgi par sadarbību ar Baltijas reģiona valstīm.

Šajās sarunās mēs koncentrējāmies uz ekonomisko un kultūras sadarbību, jo šie jautājumi mūs interesē visvairāk. Latvija uzskata Ēģipti par atbalsta punktu sadarbībai ar visu arābu pasauli. Jo Ēģipte ir visietekmīgākā no arābu valstīm, Kairā atrodas arī arābu valstu līgas sēdeklis. Mums ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar Ēģipti. Tās jau arī patlaban ir labas, tomēr mūsu attiecībām ir vairāk vai mazāk gadījuma raksturs. Laiku pa laikam notiek starpvaldību komisijas sēdes, un tagad būs jau ceturtā, tomēr šīs attiecības ir epizodiskas. Latvija ir nolēmusi arī Kairā atvērt reģionālu vēstniecību, bet budžeta problēmas to līdz šim nav ļāvušas izdarīt. Šajā situācijā tad arī tika izlemts akreditēt Ēģiptē nerezidējošu vēstnieku, kas varētu tālāk attīstīt mūsu valstu sadarbību un arī organizēt mūsu vēstniecības atvēršanu Kairā. Līdz ar to mēs varbūt varētu sagaidīt, ka Ēģipte atver savu vēstniecību Rīgā. Pagaidām Ēģiptes intereses Latvijā pārstāv vēstnieks Sāmehs Abdelhakīms Derārs, kura rezidence ir Stokholmā. Kas attiecas uz tirdzniecību — tās apjoms starp mūsu valstīm pagaidām nav liels. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas eksporta kopapjoms uz Ēģipti bija desmit miljoni ASV dolāru, bet imports nedaudz pārsniedza simt tūkstošus. Tātad mūsu tirdzniecības saldo ir ļoti pozitīvs. Ēģiptieši gan par to ir mazliet nobažījušies un domā, kā varētu šo tirdzniecības nestabilitāti izlīdzināt. Piemēram, ar intensīvāku sadarbību tūrismā. Jo Ēģipte ir ļoti interesanta tūrismam. Šajā sakarā ļoti lietderīgi būtu organizēt čarterreisus no Rīgas uz Kairu vai arī jau agrāk ierosinātos čarterreisus Rīga–Kopenhāgena–Kaira vai Rīga–Kijeva–Kaira. Varianti varētu būt dažādi, taču ciešāki kontakti ir nepieciešami. Ēģiptiešu firmas jau piedalījās tūrisma gadatirgū Rīgā, un es domāju, ka nākamajā gadatirgū būs arī Ēģiptes tūrisma firmu stendi. Tika apspriestas arī iespējas izveidot Latviju par Ēģiptes preču distribūcijas vietu. Ēģiptes puse jau labi sen ir izteikusi vēlmi atvērt Rīgā savu tirdzniecības un informācijas centru vai līdzīgu institūciju, kas savienojumā ar muitas noliktavām varētu būt pamats Ēģiptes produkcijas izplatīšanai Baltijas reģionā, varbūt uz Baltkrieviju un arī uz Krieviju.

Protams, aktuāls ir jautājums par norēķiniem, un Ēģiptes puse interesējās arī par sadarbības iespējām banku sektorā. Viņi izteica vēlmi apmainīties ar naudas depozītiem vai banku akcijām vai pat izveidot kopēju banku, kas pirmāmkārtām būtu pamats savstarpējām garantijām tirdzniecībā. Jārēķinās ar to, ka ne mēs ēģiptiešiem, ne viņi mums vēl neesam labi pazīstami tirdzniecības partneri, līdz ar to sākumā varētu būt arī neuzticības barjera. Tāpēc ēģiptieši cer uz savstarpējo darījumu garantijām.

Mēs uz Ēģipti eksportējam galvenokārt kokmateriālus — 98 procentus no visa eksporta kopapjoma. Tiek runāts arī par mūsu zivju produkcijas — gan saldēto zivju, gan konservu — eksportēšanu uz Ēģipti. Perspektīva eksportprece varētu būt Latvijas sērkociņi. Ēģiptiešus interesē "Liepājas metalurga" produkcija. Jo Ēģiptē daudz būvē, un viņi savām jaunceltnēm iepērk dzelzs armatūru. Ēģiptiešus interesē mūsu piena produkcija, piemēram, siers. Un ne tikai. Ēģiptieši izrādīja interesi arī par programmnodrošinājumu, jo dzirdējuši par mūsu augsti kvalificētajiem datorspeciālistiem. Taču šajās sarunās mēs, abas puses, konstatējām, ka diemžēl pārāk maz viens par otru zinām. Tas attiecas gan uz komerclikumdošanu, gan arī uz konkrētiem vienas vai otras valsts ražojumiem. Lai gan mums jau ir noslēgti vairāki līgumi un vēl pieci jauni jau sagatavoti, tomēr mūsu līdzšinējie kontakti bijuši epizodiski, un informācijas trūkums bijis viens no galvenajiem šķēršļiem plašākai sadarbībai. Ja prasīsit cilvēkiem Latvijā, izrādīsies, ka gandrīz katrs kaut ko zina par seno Ēģipti, taču ļoti maz zina par mūsdienu valsti, tās ekonomiku un biznesa iespējām.

— Tātad jūsu vēstnieka darbības prioritāte Ēģiptē būs abu valstu ekonomiskā sadarbība.

— Jā, protams. Mēs neesam īpaši iedziļinājušies Tuvo Austrumu miera procesā, kas ir ļoti komplicēta lieta. Šeit mēs tradicionāli sekojam Eiropas Savienības kopīgajai pozīcijai. Taču arī ES kontekstā sadarbība ar šo reģionu varētu būt interesanta, jo šogad tika parakstīta ES kopējā stratēģija sadarbībai ar Vidusjūras reģiona valstīm ar mērķi 2010. gadā noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar Ēģipti, Tunisiju, Alžīriju un veselu virkni citu valstu. Cerams, ka mēs 2010.gadā noteikti būsim ES, un tādēļ jau tagad ir jārada placdarms lielākām aktivitātēm. Tirgus dažādošana vienmēr ir vērtīga. Neviena saprātīga saimniece taču neliek visas olas vienā grozā, un Krievijas krīze parādīja, ka ir nepareizi orientēties tikai uz kādu vienu tirgu. Jātur rezervē arī citi tirgi. Protams, sadarbībai nepieciešamas arī valodas zināšanas. Ēģiptē gandrīz visi runā arī angļu valodā, bet pie mums Latvijā laikam būs ļoti grūti atrast arābu valodas speciālistus. Tagad ir sagatavoti līgumi arī par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā, un varētu pavērties iespējas arābu valodas apgūšanai. Jau tagad daži Ēģiptes un citu arābu valstu jaunieši studē Latvijā, galvenokārt medicīnu.

— Runājot par politiskajām attiecībām, manuprāt, mēs varam teikt, ka Latvijai ar Ēģipti nav bijis un nav nekādu politisku problēmu.

— Protams! Latvija ļoti augstu vērtē Ēģiptes ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā. Mēs esam ieinteresēti, lai šajā reģionā tiktu pārtraukta vardarbība un atjaunotas miera sarunas. Bet mēs paši diemžēl nevaram iespaidot šo procesu, tāpēc šajā reģionā orientējamies galvenokārt uz saimnieciskiem jautājumiem.

— Ir nācies dzirdēt, ka mūsu vēstniecībai Jeruzalemē jāuzklausa arī daudzi arābu pārmetumi — kāpēc Latvijai ir vēstniecība Izraēlā, bet nav nevienā arābu valstī. Kaut vienīgais iemesls šādai situācijai bija ierobežotās finanses.

— Protams, šis mūsu valsts solis, akreditējot Latvijas vēstnieku Ēģiptē, ir vērsts arī uz to, lai sabalansētu mūsu politiku Tuvo Austrumu reģionā un lai vairs nebūtu pamata šādiem pārmetumiem. Sadarbība ar Ēģipti mums paver plašākas iespējas sadarboties arī ar citām arābu valstīm, piemēram, ar Persijas līča valstīm, kas varētu būt potenciālie investētāji Latvijā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktor