Lai valsts īpašumi nonāk gādīgās rokās

Par "Latvijas gāzes" akciju pārdošanu

Aizvadītās nedēļas beigās Privatizācijas aģentūras (PA) padome ar balsu vairākumu atbalstīja PA valdes lēmuma projektu par a/s "Latvijas gāze" (LG) valstij piederošo divu procentu akciju pārdošanu speciālajā izsolē Rīgas Fondu biržā. Šis jautājums padomes sēdes darba kārtībā tika iekļauts pēc trīs PA padomes locekļu — Normunda Lakuča, Judītes Oškalnes un Orvila Heniņa — ierosinājuma, kuri šādu darījumu uzskata par ekonomiski nepamatotu. Tomēr PA padome nolēma akceptēt 798 tūkstošu valstij piederošo LG akciju pārdošanu. Realizējot akcijas par noteikto minimālo izsoles sākumcenu — 3,23 latiem, Latvijas valsts iegūtu 2,58 miljonus latu. Jāatzīmē, ka pēdējā pusgada laikā LG akciju cena ir cēlusies gandrīz divas reizes un jau apmēram mēnesi svārstās no 3,53 līdz 3,58 latiem par akciju.

Tā kā valstij šobrīd pieder desmit procenti LG akciju, pēc minēto divu procentu pārdošanas tai paliks vēl astoņi procenti uzņēmuma akciju. Tas nozīmē, ka valsts nezaudēs savu ietekmi šajā akciju sabiedrībā, saglabājot tās padomē vienu vietu.

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja, ka Pasaules bankas speciālisti ierosinājuši izskatīt jautājumu par visu valstij piederošo LG akciju pārdošanu. Turpretī LG akcionāru — lielo Vācijas uzņēmumu "Ruhrgas" un "Preussen Elektra" — pārstāvji uzskata, ka LG valsts kapitāla daļu varētu samazināt līdz pieciem procentiem. Taču tad būtu jāizdara grozījumi akcionāru līgumā, jo šobrīd tajā paredzēts, ka vietu LG padomē valsts pārstāvim garantē astoņi procenti valsts īpašumā esošu akciju.

Padome nolēma uzdot PA valdei līdz nākamajai sēdei noskaidrot atlikušo astoņu procentu LG akciju pārdošanas iespējas, Latvijas valsts iespējamos ieguvumus un zaudējumus šādas akcijas rezultātā, kā arī tās tiesiskos aspektus.

Par valsts uzņēmumu privatizāciju

Sēdē tika pieņemta zināšanai arī PA valdes atskaite par padomes sēžu starplaikā paveikto, ko sniedza J.Naglis. Informējot par lielo objektu privatizācijas gaitu, viņš pirmo minēja valsts akciju sabiedrību "Latvijas kuģniecība" (LK), norādot, ka Privatizācijas aģentūrā katru nedēļu notiek darba apspriedes, kurās tiek izskatīti saņemtie ieteikumi par pieņemamāko LK privatizācijas modeli. Padomes sēžu starplaikā ir apstiprināts LK padziļinātas izpētes, kā arī novērtēšanas ziņojums. Turpmāk darba kārtībā paredzēta ieteicamā LK privatizācijas modeļa un tā īstenošanas stratēģijas un plāna izstrādāšana, tā apstiprināšana un iesniegšana valdībai.

Pārskata periodā apstiprināts a/s "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļas privatizācijas finansu konsultanta konkursa dalībnieku tā dēvētais īsais saraksts. Konsultanta pretendentiem savi priekšlikumi jāiesniedz līdz 22.novembrim, savukārt 23.novembrī PA valde paredzējusi pieņemt lēmumu par konkursa komisijas izveidošanu. Kā uzsvēra J.Naglis, VN valsts kapitāla daļas privatizācijas procesā PA stingri ievēros privatizācijas noteikumus, kā arī pirkuma un pārdevuma līguma un akcionāru līguma nosacījumus.

Viens no svarīgākajiem PA uzdevumiem pašlaik ir sagatavošanās tiesas procesam sakarā ar SIA "Lattelekom" stratēģiskā investora "Tilts Communications" iesniegto prasību starptautiskajā šķīrējtiesā. Vienlaikus turpinās gatavošanās SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācijai. Pārskata posmā PA speciālisti tikās ar apstiprinātā finansu konsultanta — lielās banku un vērtspapīru sabiedrības "Chase Manhattan" pārstāvjiem, lai saskaņotu konsultantu līguma projektu. Turpmākajā darba gaitā paredzētas tikšanās arī ar Satiksmes ministrijas, Telekomunikāciju tarifu padomes, Konkurences padomes un pašas "Lattelekom" pārstāvjiem.

Kā zināms, 24.oktobrī beidzās termiņš, līdz kuram varēja pieteikties uz valsts a/s "Vulkāns" akciju paketes privatizāciju. Pēc priekšlikumu saņemšanas tika apstiprināta pretendentu atlases komisija, kas izvērtēs to atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām. Ja komisija atzīs potenciālo privatizētāju atbilstību, tiks rīkota akciju paketes izsole.

Minētajā laika posmā notika valsts a/s "Lokomotīve" publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem, kas beidzās 10.novembrī. Pašlaik turpinās darbinieku un pensionāru parakstīšanās uz akcijām un publiskā piedāvājuma rezultātu izvērtēšana un apstiprināšana.

Atbilstoši lēmumam par a/s "Alfa" valsts kapitāla daļas privatizācijas otrās kārtas uzsākšanu līdz 5.septembrim bija izsludināta pieteikšanās uz valstij piederošās akciju paketes izsoli. Tā kā uz akciju paketes privatizāciju neviens nepieteicās, izdarīti grozījumi uzņēmuma valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos un līdz 16.novembrim noteikts termiņš, kad uz akcijām var pieteikties sabiedrības akcionāri.

PA speciālistu rūpju lokā ir arī vesela virkne maksātnespējīgo un likvidējamo valsts uzņēmumu, kuros daudz jau paveikts, bet darāmā vēl gana — jārīko mantas grupu izsoles vairāksolīšanā un mazāksolīšanā, jāapmierina darbinieku un kreditoru prasījumi, jāatgūst debitoru parādi, jāsedz administrācijas izmaksas. Te minami tādi uzņēmumi kā maksātnespējīgā akciju sabiedrība "Rīgas vagonu rūpnīca", likvidējamās valsts akciju sabiedrības "Rīgas radio rūpnīca", "VEF—KT", "VEF—Tranzistors" un "VEF—REC", likvidējamie valsts uzņēmumi "Valsts saimniecība "Rīga"", "Valsts Slokas celulozes un papīra fabrika", "VEF—Telefons" un "ELLAR", maksātnespējīgā likvidējamā valsts a/s "Rīgas motorūpnīca", likvidējamais valsts mēbeļu uzņēmums "Latgale" un citi.

Oktobrī apstiprināti privatizācijas noteikumi 119 zemesgabaliem Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Alūksnē un citviet Latvijā, kā arī a/s "LEMF", SIA "VARS", SIA "Možums—1" un a/s "Rīgas farmaceitiskā fabrika" valsts kapitāla daļām, vairākām valsts uzņēmuma "Kūrortu direkcija" ēkām un citiem objektiem. Kopumā šā gada desmit mēnešos privatizācijas pamatprincipi apstiprināti 105 objektiem, savukārt privatizācijas noteikumi — 130 objektiem.

Par Privatizācijas aģentūras izdevumiem

Informējot par PA izdevumu tāmes izpildi šā gada desmit mēnešos, J.Naglis norādīja, ka pārskata periodā plānoto 5636,5 tūkstošu latu vietā iztērēts mazāk — 4541,6 tūkstoši latu. Līdzekļus izdevies ietaupīt tādās pozīcijās kā pilnvarnieku atalgojums, līgumsaistību kontrole un audita apmaksa, izsoļu organizēšana, sertifikātu kontu atvēršana, akcionāru reģistra uzturēšana un notāra pakalpojumi, zemes sagatavošana privatizācijai, mācības, komandējuma, autotransporta un ēku remonta izdevumi, pamatlīdzekļu iegāde, bankas pakalpojumi (te gan tiek pieļauta izdevumu palielināšanās gada beigās sakarā ar lielo uzņēmumu privatizāciju). Faktisko izdevumu ekonomija panākta arī pasta pakalpojumu izmantošanā, taču gada beigās tiek plānots izdevumu pieaugums sakarā ar lielo objektu sagatavošanu privatizācijai un starptautisko finansu konsultantu piesaistīšanu.

PA likvidācijas tiesiskā nodrošinājuma izstrādei 2000.gadā bija paredzēts izlietot 25 tūkstošus latu, tai skaitā desmit mēnešos — 18,8 tūkstošus latu. Pagaidām no šiem līdzekļiem nav iztērēts ne santīma, jo, kā paskaidroja J.Naglis, izdevumu apmaksa tiks veikta par reāli padarīto darbu pēc attiecīgo rēķinu saņemšanas. PA vadītājs norādīja, ka aģentūras likvidācijai jāizstrādā vesela virkne jaunu likumu vai grozījumu pašreiz spēkā esošajos likumos, kas līdz 1.decembrim jāiesniedz izskatīšanai valdībā. Viņš apliecināja, ka viss, kas atkarīgs no PA, līdz minētajam datumam tik izdarīts.

Lai gan 2001.gada 1.janvārī sāksies PA likvidācijas process, aģentūra turpinās strādāt, un tās darbības nodrošināšanai nākamgad plānots iztērēt kopumā 6,02 miljonus latu — par 1,5 miljoniem latu mazāk, nekā paredzēts šā gada precizētajā tāmē. Visvairāk izdevumu būs vajadzīgs zemes sagatavošanai privatizācijai (1,4 miljoni latu) un izsoļu organizēšanai (810 tūkstoši latu).

PA ar esošo darbinieku skaitu strādās līdz 2001.gada beigām. Nākamgad plānots pārdot a/s "Latvijas kuģniecība" un a/s "Ventspils nafta" akcijas, privatizēt 1400 zemesgabalu, pabeigt maksātnespējas un bankrota procedūru 64 uzņēmumos un kapitalizēt nodokļu parādus vismaz 20 statūtsabiedrībām. Tomēr nākamā gada izdevumu tāmē nav paredzēti izdevumi, kas saistīti ar SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas pārdošanu, lai gan tā tiek gatavota privatizācijai. Nav ieplānoti arī iespējamie tiesvedības izdevumi sakarā ar "Tilts Communications" prasību pret Latvijas valsti, jo tiesvedības finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Gita Kronberga,

"LV" informācijas redaktore

Privatizācijas aģentūras izdevumi 2001.gadā

(kopējie izdevumi plānoti Ls 6 015 000)

Privatizācijas aģentūras apakšuzņēmēju izmaksas 2001.gadā

Lai valsts īpašumi nonāk gādīgās rokās

Par "Latvijas gāzes" akciju pārdošanu

Aizvadītās nedēļas beigās Privatizācijas aģentūras (PA) padome ar balsu vairākumu atbalstīja PA valdes lēmuma projektu par a/s "Latvijas gāze" (LG) valstij piederošo divu procentu akciju pārdošanu speciālajā izsolē Rīgas Fondu biržā. Šis jautājums padomes sēdes darba kārtībā tika iekļauts pēc trīs PA padomes locekļu — Normunda Lakuča, Judītes Oškalnes un Orvila Heniņa — ierosinājuma, kuri šādu darījumu uzskata par ekonomiski nepamatotu. Tomēr PA padome nolēma akceptēt 798 tūkstošu valstij piederošo LG akciju pārdošanu. Realizējot akcijas par noteikto minimālo izsoles sākumcenu — 3,23 latiem, Latvijas valsts iegūtu 2,58 miljonus latu. Jāatzīmē, ka pēdējā pusgada laikā LG akciju cena ir cēlusies gandrīz divas reizes un jau apmēram mēnesi svārstās no 3,53 līdz 3,58 latiem par akciju.

Tā kā valstij šobrīd pieder desmit procenti LG akciju, pēc minēto divu procentu pārdošanas tai paliks vēl astoņi procenti uzņēmuma akciju. Tas nozīmē, ka valsts nezaudēs savu ietekmi šajā akciju sabiedrībā, saglabājot tās padomē vienu vietu.

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja, ka Pasaules bankas speciālisti ierosinājuši izskatīt jautājumu par visu valstij piederošo LG akciju pārdošanu. Turpretī LG akcionāru — lielo Vācijas uzņēmumu "Ruhrgas" un "Preussen Elektra" — pārstāvji uzskata, ka LG valsts kapitāla daļu varētu samazināt līdz pieciem procentiem. Taču tad būtu jāizdara grozījumi akcionāru līgumā, jo šobrīd tajā paredzēts, ka vietu LG padomē valsts pārstāvim garantē astoņi procenti valsts īpašumā esošu akciju.

Padome nolēma uzdot PA valdei līdz nākamajai sēdei noskaidrot atlikušo astoņu procentu LG akciju pārdošanas iespējas, Latvijas valsts iespējamos ieguvumus un zaudējumus šādas akcijas rezultātā, kā arī tās tiesiskos aspektus.

Par valsts uzņēmumu privatizāciju

Sēdē tika pieņemta zināšanai arī PA valdes atskaite par padomes sēžu starplaikā paveikto, ko sniedza J.Naglis. Informējot par lielo objektu privatizācijas gaitu, viņš pirmo minēja valsts akciju sabiedrību "Latvijas kuģniecība" (LK), norādot, ka Privatizācijas aģentūrā katru nedēļu notiek darba apspriedes, kurās tiek izskatīti saņemtie ieteikumi par pieņemamāko LK privatizācijas modeli. Padomes sēžu starplaikā ir apstiprināts LK padziļinātas izpētes, kā arī novērtēšanas ziņojums. Turpmāk darba kārtībā paredzēta ieteicamā LK privatizācijas modeļa un tā īstenošanas stratēģijas un plāna izstrādāšana, tā apstiprināšana un iesniegšana valdībai.

Pārskata periodā apstiprināts a/s "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļas privatizācijas finansu konsultanta konkursa dalībnieku tā dēvētais īsais saraksts. Konsultanta pretendentiem savi priekšlikumi jāiesniedz līdz 22.novembrim, savukārt 23.novembrī PA valde paredzējusi pieņemt lēmumu par konkursa komisijas izveidošanu. Kā uzsvēra J.Naglis, VN valsts kapitāla daļas privatizācijas procesā PA stingri ievēros privatizācijas noteikumus, kā arī pirkuma un pārdevuma līguma un akcionāru līguma nosacījumus.

Viens no svarīgākajiem PA uzdevumiem pašlaik ir sagatavošanās tiesas procesam sakarā ar SIA "Lattelekom" stratēģiskā investora "Tilts Communications" iesniegto prasību starptautiskajā šķīrējtiesā. Vienlaikus turpinās gatavošanās SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācijai. Pārskata posmā PA speciālisti tikās ar apstiprinātā finansu konsultanta — lielās banku un vērtspapīru sabiedrības "Chase Manhattan" pārstāvjiem, lai saskaņotu konsultantu līguma projektu. Turpmākajā darba gaitā paredzētas tikšanās arī ar Satiksmes ministrijas, Telekomunikāciju tarifu padomes, Konkurences padomes un pašas "Lattelekom" pārstāvjiem.

Kā zināms, 24.oktobrī beidzās termiņš, līdz kuram varēja pieteikties uz valsts a/s "Vulkāns" akciju paketes privatizāciju. Pēc priekšlikumu saņemšanas tika apstiprināta pretendentu atlases komisija, kas izvērtēs to atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām. Ja komisija atzīs potenciālo privatizētāju atbilstību, tiks rīkota akciju paketes izsole.

Minētajā laika posmā notika valsts a/s "Lokomotīve" publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem, kas beidzās 10.novembrī. Pašlaik turpinās darbinieku un pensionāru parakstīšanās uz akcijām un publiskā piedāvājuma rezultātu izvērtēšana un apstiprināšana.

Atbilstoši lēmumam par a/s "Alfa" valsts kapitāla daļas privatizācijas otrās kārtas uzsākšanu līdz 5.septembrim bija izsludināta pieteikšanās uz valstij piederošās akciju paketes izsoli. Tā kā uz akciju paketes privatizāciju neviens nepieteicās, izdarīti grozījumi uzņēmuma valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos un līdz 16.novembrim noteikts termiņš, kad uz akcijām var pieteikties sabiedrības akcionāri.

PA speciālistu rūpju lokā ir arī vesela virkne maksātnespējīgo un likvidējamo valsts uzņēmumu, kuros daudz jau paveikts, bet darāmā vēl gana — jārīko mantas grupu izsoles vairāksolīšanā un mazāksolīšanā, jāapmierina darbinieku un kreditoru prasījumi, jāatgūst debitoru parādi, jāsedz administrācijas izmaksas. Te minami tādi uzņēmumi kā maksātnespējīgā akciju sabiedrība "Rīgas vagonu rūpnīca", likvidējamās valsts akciju sabiedrības "Rīgas radio rūpnīca", "VEF—KT", "VEF—Tranzistors" un "VEF—REC", likvidējamie valsts uzņēmumi "Valsts saimniecība "Rīga"", "Valsts Slokas celulozes un papīra fabrika", "VEF—Telefons" un "ELLAR", maksātnespējīgā likvidējamā valsts a/s "Rīgas motorūpnīca", likvidējamais valsts mēbeļu uzņēmums "Latgale" un citi.

Oktobrī apstiprināti privatizācijas noteikumi 119 zemesgabaliem Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Alūksnē un citviet Latvijā, kā arī a/s "LEMF", SIA "VARS", SIA "Možums—1" un a/s "Rīgas farmaceitiskā fabrika" valsts kapitāla daļām, vairākām valsts uzņēmuma "Kūrortu direkcija" ēkām un citiem objektiem. Kopumā šā gada desmit mēnešos privatizācijas pamatprincipi apstiprināti 105 objektiem, savukārt privatizācijas noteikumi — 130 objektiem.

Par Privatizācijas aģentūras izdevumiem

Informējot par PA izdevumu tāmes izpildi šā gada desmit mēnešos, J.Naglis norādīja, ka pārskata periodā plānoto 5636,5 tūkstošu latu vietā iztērēts mazāk — 4541,6 tūkstoši latu. Līdzekļus izdevies ietaupīt tādās pozīcijās kā pilnvarnieku atalgojums, līgumsaistību kontrole un audita apmaksa, izsoļu organizēšana, sertifikātu kontu atvēršana, akcionāru reģistra uzturēšana un notāra pakalpojumi, zemes sagatavošana privatizācijai, mācības, komandējuma, autotransporta un ēku remonta izdevumi, pamatlīdzekļu iegāde, bankas pakalpojumi (te gan tiek pieļauta izdevumu palielināšanās gada beigās sakarā ar lielo uzņēmumu privatizāciju). Faktisko izdevumu ekonomija panākta arī pasta pakalpojumu izmantošanā, taču gada beigās tiek plānots izdevumu pieaugums sakarā ar lielo objektu sagatavošanu privatizācijai un starptautisko finansu konsultantu piesaistīšanu.

PA likvidācijas tiesiskā nodrošinājuma izstrādei 2000.gadā bija paredzēts izlietot 25 tūkstošus latu, tai skaitā desmit mēnešos — 18,8 tūkstošus latu. Pagaidām no šiem līdzekļiem nav iztērēts ne santīma, jo, kā paskaidroja J.Naglis, izdevumu apmaksa tiks veikta par reāli padarīto darbu pēc attiecīgo rēķinu saņemšanas. PA vadītājs norādīja, ka aģentūras likvidācijai jāizstrādā vesela virkne jaunu likumu vai grozījumu pašreiz spēkā esošajos likumos, kas līdz 1.decembrim jāiesniedz izskatīšanai valdībā. Viņš apliecināja, ka viss, kas atkarīgs no PA, līdz minētajam datumam tik izdarīts.

Lai gan 2001.gada 1.janvārī sāksies PA likvidācijas process, aģentūra turpinās strādāt, un tās darbības nodrošināšanai nākamgad plānots iztērēt kopumā 6,02 miljonus latu — par 1,5 miljoniem latu mazāk, nekā paredzēts šā gada precizētajā tāmē. Visvairāk izdevumu būs vajadzīgs zemes sagatavošanai privatizācijai (1,4 miljoni latu) un izsoļu organizēšanai (810 tūkstoši latu).

PA ar esošo darbinieku skaitu strādās līdz 2001.gada beigām. Nākamgad plānots pārdot a/s "Latvijas kuģniecība" un a/s "Ventspils nafta" akcijas, privatizēt 1400 zemesgabalu, pabeigt maksātnespējas un bankrota procedūru 64 uzņēmumos un kapitalizēt nodokļu parādus vismaz 20 statūtsabiedrībām. Tomēr nākamā gada izdevumu tāmē nav paredzēti izdevumi, kas saistīti ar SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas pārdošanu, lai gan tā tiek gatavota privatizācijai. Nav ieplānoti arī iespējamie tiesvedības izdevumi sakarā ar "Tilts Communications" prasību pret Latvijas valsti, jo tiesvedības finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Gita Kronberga,  "LV" informācijas redaktore