Valsts sekretāru 2006.gada 2.februāra sanāksmē Par pārbaudēm Kohēzijas fonda finansētu projektu īstenošanas vietās

Kohēzijas fonda vadošā iestāde – Finanšu ministrija – ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietā” pārizdošanai jaunā redakcijā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas – vadošā iestāde, starpniekinstitūcija un maksājumu iestāde – veic pārbaudes Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošanas vietā, kā arī nosaka jautājumus, kas šīm institūcijām jāņem vērā, lai nodrošinātu pārbaužu atbilstību Eiropas Komisijas (EK) prasībām.

Noteikumi paredzēs, ka starpniekinstitūcija veic pārbaudes visiem ar finanšu memorandu vai EK lēmumu apstiprinātajiem projektiem un projektus, kuru īstenošana jau uzsākta, pārbauda ne retāk kā reizi gadā. Savukārt vadošā iestāde un maksājumu iestāde ir tiesīga izvēlēties, kuriem projektiem veikt pārbaudes. Vadošajai iestādei ir tiesības veikt pārbaudes maksājumu iestādē, starpniekinstitūcijā, kā arī ieviešanas iestādē, bet maksājumu iestādei – vadošajā iestādē, starpniekinstitūcijā un ieviešanas iestādē.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi projektus vēl trim dokumentiem, kas saistīti ar projektiem, kas tiek finansēti no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Jaunā redakcijā tiks pārizdoti arī MK noteikumi par kārtību, kādā piešķir un anulē Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesības, MK noteikumi, kas reglamentēs kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai EK lēmumā, un MK instrukcija par Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas uzraudzību.

MK noteikumi par Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesībām paredzēs, ka šīs tiesības piešķir vadošās iestādes, maksājumu iestādes, starpniekinstitūcijas un ieviešanas iestādes amatpersonai vai darbiniekam, kas ir pilnvarots lietot sistēmu. Tiesības piešķir un anulē vadošā iestāde, pamatojoties uz iesniegumu tiesību piešķiršanai vai anulēšanai.

Savukārt MK noteikumos “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā” teikts, ka grozījumus veic, ja nepieciešams mainīt projekta beigu datumu, projekta finansēšanas plānu, projekta pasākuma attiecināmās izmaksas, projekta fiziskos rādītājus vai arī projekta raksturojumu.

MK instrukcija noteiks kārtību, kādā tiek nodrošināta Kohēzijas fonda darbību reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un iestāžu iekšējo dokumentu pārskatīšana un nepieciešamo grozījumu veikšana. Tāpat instrukcija paredzēs kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadošā iestāde, maksājumu iestāde un starpniekinstitūcija sagatavo un iesniedz EK ikgadējo ziņojumu par izveidoto Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu.

Nepieciešamību precizēt šos četrus dokumentus noteica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kas stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī . Līdz ar jauno noteikumu un instrukcijas stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti šādi normatīvie akti: MK 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.694 “Kārtība, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietā”, MK 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.859 “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā”, MK 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.693 “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas kārtība” un MK 2005.gada 8.marta instrukcija Nr.2 “Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas uzraudzības instrukcija”.

Visi četri dokumenti Valsts sekretāru 2.februāra sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Par VID depozītos avansā iemaksātā muitas nodokļa administrēšanu

Valsts sekretāru 2.februāra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) depozītu kontā avansā iemaksātā muitas nodokļa administrēšanu. Paredzot, ka komersants muitas nodokli par preču importu var iemaksāt avansā, noteikumi reglamentēs kārtību, kādā VID Galvenā muitas pārvalde administrē šo dienesta depozītu kontā iemaksāto muitas nodokļa avansa maksājumu.

Avansa maksājumu VID depozītu kontā iemaksā, pirms tiek noformēta muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā. Lai komersants varētu izmantot VID kontā iemaksāto avansa maksājumu muitas nodokļa parāda segšanai, komersantam jāsaņem VID konta lietotāja tiesības dienesta publiskajai datu bāzei interneta tīklā. Noteikumi arī paredz, kā jānoformē iesniegums, lai komersants varētu iegūt šīs lietotāja tiesības. Savukārt, lai saņemtu neizmantoto avansa maksājuma atlikumu, komersantam jāiesniedz VID Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresēts iesniegums, kurā jānorāda neizmantotā avansa maksājuma summa, kā arī bankas rekvizīti un norēķina konta numurs, uz kuru jāpārskaita neizmantotais avansa maksājums.

MK noteikumos ir iestrādātas VID rīkojuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta depozīta kontā iemaksāto avansa maksājumu piemērošana” ārējās tiesību normas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikumu un maksas pakalpojumu cenrādi

Valsts sekretāru 2.februāra sanāksmē izsludināts Kultūras ministrijas sagatavotais Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) nolikums un maksas pakalpojumu cenrādis.

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās nacionālas nozīmes valsts kultūras iestādes nolikums nosaka LNB kompetenci, funkcijas, tiesības, pārvaldes struktūru un jautājumus par tās darbības tiesiskuma nodrošināšanu un darbības pārskatu.

Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, ir jāpieņem Ministru kabineta noteikumi “Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, jo attiecīgās nozares ministrijai vairs nav tiesību noteikt pakalpojumu cenas.

Maksas pakalpojumu cenrādis noteiks samaksu par vienotās lasītāju kartes vai tās dublikāta izsniegšanu, kopēšanu no LNB krājuma materiāliem, informācijas iegūšanu no datora (krāsu vai melnbaltas izdrukas), dokumentu elektronisku piegādi (attēlu skanēšana), audiovizuālo materiālu fragmentu kopēšanu (montēti un nemontēti ieraksti), Starpbibliotēku abonementa (SBA) un Starptautiskā SBA (SSBA) pakalpojumu izmaksas. Cenrādī iekļauta arī citu ar bibliotēku saistītu pakalpojumu apmaksa.

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

Par elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersanti nodrošina elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktu darbību un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu nepārvaramas varas izraisītās situācijās vai gadījumos, kad radušies būtiski elektronisko sakaru tīklu bojājumi”. Šis noteikumu projekts ceturtdien, 2.februārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Analizējot līdzšinējos notikumus (piemēram, 2005.gada janvāra vētra un tās sekas) un problēmas, kas skar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā galvenā problēma elektrosakaru tīklu nepārtrauktai darbībai tika identificēta ārējās (centralizētās) elektroenerģijas apgādes traucējumi, kuru dēļ ilgstoši netiek nodrošināti elektronisko sakaru pakalpojumi lietotājiem noteiktos rajonos. 2005.gada janvāra vētra pierādīja, ka lielākā daļa elektronisko sakaru komersantu nav gatavi nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas padevi visās nepieciešamajās vietās no alternatīvajiem avotiem, izņemot VAS “Latvenergo” ievadus.

Lai pēc iespējas novērstu situāciju, kad iedzīvotājiem vai valsts pārvaldes iestādēm kritiskās situācijās ir ierobežotas iespējas izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, MK noteikumu projektā ir ietvertas prasības, kas paredz, ka elektrosakaru komersanti, kuri sniedz balss telefonlīnijas pakalpojumus vai publiskos datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus, kā alternatīvu nodrošina elektroenerģijas piegādi elektronisko sakaru tīklam no rezerves akumulatora baterijām vai dīzeļģeneratora.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa