Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra sēdē

Par Latvijas attīstības sadarbības politikas programmu

Ministru kabineta 7.februāra sēdē apstiprināta “Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma 2006.– 2010.gadam” un “Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai”.

Latvijas Attīstības sadarbības politikas programmas nepieciešamību un mērķus nosaka gan Latvijas starptautiskās saistības pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), gan iespējas nostiprināt Latvijas kā jaunās donorvalsts starptautisko lomu, veicinot aktīvāku ārpolitiku gan divpusējās aktivitātēs, gan daudzpusējās attiecībās.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Latvija ir uzkrājusi lielu pieredzi izglītības, ekonomikas, valsts pārvaldes reformu veikšanā un ir pienācis brīdis, kad zināšanās var dalīties ar mazāk attīstītajām valstīm, vairojot mieru un drošību pasaulē.

Saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam Latvijas palīdzība paredzēta Gruzijai un Moldovai, atsaucoties uz šo valstu izteikto interesi un nododot mūsu pieredzi valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības, ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā, vides aizsardzībā un izglītības sistēmas uzlabošanā.

Būtiska loma programmā paredzēta Latvijas sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, veicinot sabiedrības izpratni par attīstības sadarbību un nodrošinot sabiedrības iesaisti prioritāro jomu un virzienu noteikšanā. Īstenojot programmā noteiktos mērķus, Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO), komersanti un privātpersonas iegūs plašākas iespējas piedalīties attīstības sadarbības projektu realizēšanā.

Koncepcijā par finansējuma palielināšanu no 2006.gada līdz 2010.gadam Ārlietu ministrija ierosina ik gadu pakāpeniski paaugstināt Latvijas finansējumu attīstības sadarbības politikas īstenošanai, lai 2010.gadā tas sasniegtu 0,1% no nacionālā kopprodukta. Tādējādi Latvija demonstrēs politisku apņemšanos sasniegt ES dalībvalsts starptautiskās saistības, palielinot finansējumu attīstības sadarbībai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tūkstošgades deklarācija paredz attīstītajām valstīm kopīgi līdz 2015.gadam palielināt sniegto finansējumu attīstības mērķiem līdz 0,7% no nacionālā kopprodukta. Lai tuvinātos šim mērķim, ES ir apņēmusies līdz 2010.gadam palielināt attīstības palīdzības finansējumu līdz 0,56% no nacionālā kopprodukta.

ES jaunajām dalībvalstīm ir atšķirīga ekonomiskā situācija un vēsturiskā pieredze attīstības sadarbībā, kas nosaka dažādo pieeju finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai. Piemēram, Čehija un Slovākija ir paziņojušas, ka līdz 2010.gadam ir gatavas sasniegt 0,17% no nacionālā kopprodukta, jo šīm valstīm ir plašāka pieredze attīstības sadarbībā nekā, piemēram, Baltijas valstīm. Arī Igaunija un Lietuva apņēmušās katru gadu palielināt finansējumu, lai 2010.gadā sasniegtu 0,1% no nacionālā kopprodukta.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par akceptēto Koncesiju likumprojektu

Ministru kabineta 7.februāra sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts Koncesiju likums.

Koncesiju likuma galvenie mērķi ir veicināt valsts un privātās partnerības (VPP) izmantošanu, definēt koncesijas jēdzienu, kā arī identificēt sektorus, kuros koncesija var tikt slēgta. Normatīvā akta projekts paredz radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla piesaistei publiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai.

Normatīvais akts paredz noteikt vienotu koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, paredzot: vienotu procedūru kopumu koncesionāra izvēlei, gadījumus, kad koncesija var tikt piešķirta bez koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras, koncesijas līguma satura galvenos punktus, koncesijas perioda ilgumu un strīdus risināšanas kārtību.

Latvijā šobrīd VPP pielietošana nav plaši izplatīta, un Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi, kas ir ļoti niecīgs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc infrastruktūras investīciju un pakalpojumu modernizācijas projektiem Latvijā.

Latvijā mērķtiecīgu VPP projektu attīstības politiku sāka īstenot 2000.gada 20.janvārī, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Koncesiju likumu.

Pamatu izmaiņām tiesiskajā regulējumā noteica 2004.gada 31.martā apstiprinātās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (2004/17/EK un 2004/18/EK), kas, pirmkārt, koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā, un otrkārt, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā, kuras Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos.

Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, ierobežotos budžeta līdzekļus un vēlmi samazināt publiskā sektora iesaisti infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanā, piesaistot privātā sektora pieredzi, interese par koncesijas (koncesija kā valsts un privātās partnerības nozīmīgākā darījuma forma) instrumentu Eiropas Savienības dalībvalstīs ievērojami pieaug.

Turklāt, kā rāda Lielbritānijas Valsts kontroles ziņojums, realizējot projektus ar VPP metodi, 78% gadījumu tiek panākta projekta īstenošanai paredzētajā laikā vai ātrāk un plānotajos budžeta ietvaros, kamēr, īstenojot projektus ar tradicionālo iepirkuma metodi šis rādītājs ir tikai ~ 30% gadījumu, tādējādi panākot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumus visā projektu dzīves cikla laikā.

Likumprojekta izstrādē ir tikuši piesaistīti starptautiskie konsultanti – Zviedrijas starptautisko juridisko konsultāciju uzņēmums “Manheimer Swartling”. Izstrādājot normatīvā akta projektu, ir analizēta Īrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Lietuvas, Čehijas un citu valstu pieredze koncesiju un citu valsts un privātās partnerības formu regulējumu jautājumos.

Likums vēl jāakceptē Saeimai. Pēc tam papildus būs jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi, kā arī jāveic grozījumi dažādos normatīvajos aktos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par ES struktūrfondu apguvi Latvijā

Līdz pērnā gada 31.decembrim Latvija spējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektiem piesaistīt 69% no kopējā pieejamā finansējuma, Igaunija – 63%, Lietuva – 48%. Projektu īstenotājiem Latvijā izmaksāti 14% no kopējā struktūrfondu finansējuma, Igaunijā – 20%, Lietuvā – 10%, valdības 7.februāra sēdē informēja ES struktūrfondu vadošās iestādes – Finanšu ministrijas – valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis.

Vērtējot projektu īstenotājiem izmaksāto līdzekļu apjomu, var secināt, ka Latvija ir līdzvērtīgās pozīcijās ar Igauniju. Lai arī Igaunijā izmaksāti 20% no pieejamā finansējuma, atšķirībā no mums kaimiņi projektos maksā arī avansus – uzsākot projektu, daļa finansējuma jau tiek ieskaitīta saņēmēja kontā. Tādēļ arī Igaunijas rādītājs ir mākslīgi augstāks.

Finanšu ministrija izskatīšanai valdības sēdē bija sagatavojusi ziņojumu par ES finanšu resursu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) apguvi. Ziņojumā ietverta informācija par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu par 2005.gada 4.ceturksni no 2005.gada 1.oktobra līdz 2005.gada 31.decembrim. Iepriekšējais ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums tika izskatīts Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra sēdē.

Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par ES struktūrfondu apguves finanšu progresu un struktūrfondu aktivitāšu īstenošanas gaitu (atsevišķi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) virzības daļas un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) līdzfinansēto projektu ieviešanu).

Līdz 2005.gada noslēgumam projektu pieteicējiem izmaksāti 14% no 2004. – 2006.gadu kopējā struktūrfondu finansējuma. No tiem Eiropas Komisijā atmaksās pieprasīti un valsts budžetā atdoti 8%.

Pērn izlietoti 90,44% no kopējā 2005.gada valsts budžetā plānotā ES struktūrfondu finansējuma. Sadalījumā pēc fondiem attiecīgi 86,80% ERAF, 83,60% ESF, 99,99% ELVGF un 100% ZVFI līdzekļu.

Aktivitātes, kurās nenotiek struktūrfondu līdzekļu apguve:

Satiksmes ministrijas 5,7 miljonu latu ietilpīgā nacionālā programma “Informācijas un sakaru tīklu attīstība”. (Satiksmes ministrija Finanšu ministrijā iesniegusi ar partneriem nesaskaņotu nacionālās programmas projektu);

Ekonomikas ministrijas 6,4 miljonu latu nacionālā programma “Konsultācijas komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem”. (8.februāra ESF vadības komitejā tiks skatīta analīze par ESF līdzšinējo apguvi, kā arī uzklausīti ESF administrējošo nozaru ministriju ierosinājumi līdzekļu pārdalei);

Izglītības un zinātnes ministrijas 1,8 miljonus latu vērtās aktivitātes “Latviešu valodas apguve” un “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla un nodrošinājuma izveide” (aktivitāšu dokumentācija Finanšu ministrijā nav saņemta);

Zemkopības ministrijas aktivitātes, kurās pieejams 1 miljons latu, “Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas” un “Atbalsts ražotāju organizācijām”. (To īstenošanu plānots uzsākt š.g. martā.)

Ziņojumā valdībai apkopotas arī ziņas par Kohēzijas fonda apguvi. Pērnā gada 31.decembrī bija apstiprināti projekti par 656,1 miljonu eiro jeb 92,31% no Kohēzijas fondam pieejamā finansējuma. No Eiropas Komisijas saņemti 154,3 miljoni eiro (29,08% no Latvijai apstiprinātā Kohēzijas fonda finansējuma 2000.–2006.gadā, kas ir par 3,2 procentu punktiem vairāk nekā 2005.gada 3.ceturksnī), savukārt projektu izpildītājiem noslēgto līgumu ietvaros izmaksāti 116,8 miljoni eiro (22,02% no finansējuma).

Par interaktīvo azartspēļu organizēšanā izmantojamām programmām

Valdība otrdien, 7.februārī, pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus par neatkarīgām un starptautiski akreditētām laboratorijām atzinumu sniegšanai par interaktīvo azartspēļu organizēšanā izmantojamām programmām.

MK noteikumi paredz, kuras laboratorijas var sniegt atzinumu par interaktīvo azartspēļu organizēšanā izmantojamām programmām, un šīs laboratorijas ir: Gaming Laboratories International Europe BV (Nīderlande) un SMI Software & Messtechnik Institut GmbH (Austrija).

Laboratorijas atbilst noteiktiem kvalitātes standartiem un vairākiem citiem kritērijiem, tās arī piekritušas pārbaudīt interaktīvo spēļu organizēšanā izmantojamās programmas.

Noteikumi tika izstrādāti saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma normām, kas paredz, ka laboratoriju sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Jaunajos MK noteikumos ietvertas tās pašas laboratorijas, kas bija atzītas ar MK 2003.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.656, kurš tika izdots, pamatojoties uz azartspēļu jomu reglamentējošo iepriekšējo likumu “Par izlozēm un azartspēlēm”. Tā kā šis likums ir zaudējis spēku ar 2006.gada 1.janvāri, bija jānodrošina MK rīkojumā minēto laboratoriju akcepta pēctecība. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par jaunām pensionāru apliecībām

Cilvēkiem, kuri ar šā gada aprīli sāks saņemt vecuma pensijas, tiks izsniegtas jaunas pensionāru apliecības bez maksas un derīguma termiņa ierobežojuma. Turklāt vienlaikus ar jaunajām būs derīgas arī esošās vecā parauga pensionāru apliecības.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka pensionāriem nebūs obligāti jāmaina viņu tagadējās apliecības pret jaunajām, jo derīgas būs gan vecās, gan jaunās pensionāru apliecības, kuras izsniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļās. To paredz otrdien, 7.februārī, valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pensionāru apliecību izsniegšanas kārtību.

LM izstrādātie noteikumi nosaka jaunu apliecību vizuālo dizainu un tajās ietverto informāciju. Saskaņā ar šiem noteikumiem tiesības uz jauno pensionāru apliecību būs ne tikai cilvēkiem, kuri sāks saņemt vecuma pensiju ar šā gada aprīli, bet arī jau esošajiem pensionāriem, kuri pēc pašu vēlēšanās ikvienā VSAA filiālē varēs bez maksas nomainīt savas vecā parauga pensionāru apliecības pret jaunajām.

Lai saņemtu jauno apliecību, pensionāram VSAA nodaļā būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz fotogrāfija (3 x 4 cm), turklāt, ja pensionārs ir pilnvarojis kādu savas apliecības izņemšanā, papildus būs jāuzrāda arī šī pilnvara.

Pēc LM aprēķiniem, šā gada laikā jaunās apliecības tiks izsniegtas aptuveni 200 000 pensionāriem, bet nomainītas pret jaunajām vidēji tiks 240 000 apliecības.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments  

I. Pensionāra apliecības priekšpuse (averss)

II. Pensionāra apliecības otra puse (reverss)

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru

Otrdien, 7.februārī, valdība apstiprināja noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru.

Juridiskās palīdzības reģistra mērķis ir nodrošināt uzskaiti, uzglabāšanu un izmantošanu informācijai par juridiskās palīdzības piešķiršanu, atteikumiem to piešķirt un juridiskās palīdzības sniedzējiem. Noteikumos aprakstīta reģistra izmantošanas kārtība un definētas iestādes, kuras var izmantot reģistrā iekļauto informāciju.

Pēc reģistra izveides pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras iestādes un tiesas varēs saņemt informāciju par juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri noslēguši juridiskās palīdzības līgumu.

Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidei tās funkcijas veica Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības nodaļa. Tās darbinieki izskatīja personu iesniegumus, pieņēma lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikšanos piešķirt juridisko palīdzību, izskatīja pieteikumus juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanai un sagatavoja juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kuras saskaņā ar likumu var būt par juridiskās palīdzības sniedzējiem, kā arī norīkoja juridiskās palīdzības sniedzējus juridiskās palīdzības sniegšanai.

Veicot minētās funkcijas, tika uzkrāts liels informācijas apjoms, kas ir jāapstrādā, jāizmanto un jāuzglabā, tādēļ tika nolemts veidot šādu reģistru.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa