Valsts sekretāru 2006.gada 2.februāra sanāksmē

Par vienotu kārtību arodslimību izmeklēšanā

Lai nodrošinātu darba vides uzlabošanos Latvijas uzņēmumos, laikus diagnosticējot un atklājot strādājošo saslimšanu ar arodslimībām, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt vienotu kārtību arodslimību izmeklēšanā un uzskaitē.

To paredz LM izstrādātais noteikumu projekts “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kas izsludināts Valsts sekretāru 2.februāra sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienotu arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, jo līdz šim tika noteikta tikai arodslimības diagnoze.

Atbilstoši izstrādātajam projektam tiek noteikts, vai konstatētie veselības traucējumi cilvēkam ir sekas viņa saskarsmei ar kaitīgiem darba vides faktoriem vai arī nav ar tiem saistīti. Lai noskaidrotu,vai iespējamā slimība ir saistīta ar arodu, strādājošais pēc visu izmeklējumu veikšanas ar ģimenes ārsta norīkojumu tiek nosūtīts uz P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu konsultatīvo komisiju arodslimībās (Centra ĀKK).

Centra ĀKK, izvērtējusi personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vides higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, saskaņā ar arodslimību sarakstu izsniedz slēdzienu par slimības saistību ar arodu. Turklāt vienlaikus ar arodslimības piešķiršanu izsniegtajā izziņā pacientam tiek ieteikti pasākumi veselības stāvokļa uzlabošanai.

Savukārt, ja arodslimniekam ir konstatētas invaliditātes pazīmes, ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kas, izvērtējusi ārstēšanās un rehabilitācijas pasākumus, veic arodslimnieka invaliditātes ekspertīzi, nosakot invaliditātes smaguma pakāpi un darbspēju zaudējumu procentus.

Saskaņā ar noteikumu projektu visus slimības gadījumus, kas saistīti ar arodu, apkopo Centra ĀKK.

Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgi darba devēji, kā arī ārsti, kas nodrošina iedzīvotāju veselības aprūpi, tai skaitā obligātās veselības pārbaudes, un nosaka strādājošā slimības saistību ar arodu. Kopumā šo noteikumu ievērošanu attiecībā uz tādām ārstniecības darbinieku veiktajām darbībām kā, piemēram, arodslimību diagnosticēšana, ieraksti medicīniskajā dokumentācijā u.c. kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

Savukārt Valsts darba inspekcija (VDI) ir atbildīga par kārtības ievērošanu attiecībā uz darba devēja veiktajiem pasākumiem, piemēram, pēc rakstiska pieprasījuma apseko darba vietas un izvērtē darba vides kaitīgos faktorus un darba apstākļus tiem nodarbinātajiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņu slimība saistāma ar arodu.

Arodslimību izmeklēšana ir arodslimību diagnozes noteikšana, darba vietas higiēniskā raksturojuma sastādīšana, slimības saiknes ar arodu noteikšana, kā arī veselības un darbspēju ekspertīze.

Pēc VDI datiem, 2005.gadā Latvijā konstatēts 741 arodslimību gadījums, t.sk. 340 vīriešiem un 401 sievietei.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments 

Par higiēnas prasībām augu izcelsmes produktiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei nelielos daudzumos galapatērētājam”, ko izskatīja Valsts sekretāru 2.februāra sanāksmē. Līdz šim nav ieviestas prasības, kas regulētu savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējus.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) jaunajām normām, kas dod valstij tiesības noteikt higiēnas prasības, kuras reglamentē ražotāja veiktu primāro produktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Dokumenta projektā noteiktas higiēnas prasības kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājiem un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējiem, kas nodarbojas ar produktu primāro ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu, lai tos izplatītu patērētājam, nepārsniedzot noteikto produktu apjomu.

Izstrādāto prasību projektā noteikts, ka savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un augi jāvāc tīrā traukā un jāpasargā no piesārņojuma visos ievākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas posmos. Bez tam tos aizliegts vākt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avotu tuvumā (aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā) un kas var radīt pārtikas piesārņojuma risku. Līdz ar to tiks nodrošināta tīras, nekaitīgas un kvalitatīvas produkcijas pārdošana patērētājam.

Prasību ievērošanu kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Normatīvais akts stāsies spēkā noteiktajā kārtībā pēc tā izskatīšanas valdībā.

Par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos”, kas paredz jaunu papildus maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos.

MK noteikumu projektā ietvertās normas aizsargās Latvijas iekšējo un ārējo tirgu no nekvalitatīvas produkcijas, radot iespēju kontrolēt gan importēto, gan Latvijā ražoto produkciju.

Normatīvā akta ieviešana skars visus, kuri nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, ievešanu, izvešanu, tirgošanu vai izplatīšanu, jo produkcijas partijas tiks pakļautas atbilstības kontrolei par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeni. Kontroli un uzraudzību par normu atbilstību veiks Pārtikas un veterinārais dienests.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2007.gada 24.februāri.