1991.gada 9.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi. Lūdzu, ieņemsim vietas! Atsākas plenārsēde, un, kā man ziņoja, mēs esam tiešajā ēterā, tāpēc neradīsim lieku fonu, lai var dzirdēt visus runātājus.

Freimaņa kungs ir pie mikrofona. Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam– Dineviča kungs.

J.Freimanis: Krastiņa kungs! Vai jūs joprojām pieprasāt, lai es jums atbildu šeit, vai to var izdarīt frakcijas sēdē?

Priekšsēdētājs: Nē, es jums nepieprasu to, Freimaņa kungs. To es domāju, mēs atrisināsim frakcijas sēdē.

J.Freimanis: Tādā gadījumā es, protams, neprasu, lai jūs ņemtu atpakaļ savus nicīgos izteicienus par manu titulu.

Priekšsēdētājs: Es, man liekas, izteicu visu cieņu titulam, ja tā ir nicība, nu, kā to katrs uzskata. Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs esam diskutējuši ļoti ilgi un ļoti nopietni. Bet mums ir jāapzinās vēl viena lieta: ja šodien nebūsim spējīgi nonākt pie kāda rezultāta, tādā gadījumā mūsu uzturēšanās šeit ir dziļi apšaubāma. Priekš kam tad mēs esam vajadzīgi, ja trīs dienas runājam par vienu dokumentu un nevaram pieņemt kaut kādu galīgu lēmumu.

Es gribētu jūs aicināt ņemt par pamatu 282.dokumentu. Tas gan nebija frakcijas lēmums, jo nebija pietiekami daudz deputātu, bet mēs vienojāmies, ka ņemam par pamatu 282.dokumentu. Patlaban vajadzētu mēģināt izskatīt pa punktiem. Tādā gadījumā, ja mums neizdosies dokumentu pieņemt, es aicinātu mūsu frakcijas locekļus, uz kuriem gulstas vislielākā atbildība, sasaukt frakcijas sēdi un mēģināt vienoties, bet šobrīd vajadzētu ņemt par pamatu 282.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot, bet mikrofons ir tik neērts, ka nav iespējams reizē stāvēt ar seju pret priekšsēdētāju un zāli. Es nostāšos sāņus.

Atšķirībā no Dineviča kunga es gribu nevis aģitēt par viena no variantiem pieņemšanu, bet pasvītrot tikai to, ko teica Krastiņa kungs. Mēs pieņēmām lēmumu izskatīt divus alternatīvus dokumentus, un mums jābalso par divu alternatīvu dokumentu pieņemšanu, lai viens no tiem būtu par pamatu tālākam darbam Augstākajā padomē. Un nekādi citi priekšlikumi nevar tikt pieņemti, jo par to jau nobalsojām. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc ir šāda attieksme gadījumos, ja par vienu jautājumu tiek iesniegti vairāki likumprojekti vai lēmuma projekti… (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Kāpēc gadījumos, kad par vienu un to pašu problēmu ir iesniegti vairāki normatīvie akti, vispirms cenšas deputātam, kas ir iesniedzis vienu no šiem variantiem, nedot vārdu debatēs, lai uzstātos un motivētu savu likumprojektu? Kaut gan par to ir nobalsojis Augstākās padomes klātesošo deputātu vairākums pēc tam, kad mēs faktiski esam izskatījuši divas dienas šos abus normatīvos aktus kā alternatīvus, vienlaikus debatēs izteikuši savus argumentus par un pret, pašā pēdējā brīdī vēl mēs gribam būt nedemokrātiski un to nogremdēt, it kā tāda nemaz nebūtu bijis. Kāpēc? Kāpēc mēs tā izturamies pret mazliet citādi domājošiem? Es saprastu, ja mēs tā izturētos pret tiem, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas Republiku. Vai tiešām mēs varēsim aiziet uz savu neatkarīgo valsti, ja tā rīkosimies?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Tādā gadījumā mums būs jāizlasa šī stenogramma, jo mūsu godājamais deputāts Lagzdiņš sākumā vispār nepieprasīja par alternatīvu. Alternatīvais jēdziens parādījās dokumentā vienas citas amatpersonas dēļ. Tas nebija, to nevēlējās Lagzdiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi. Tā kā deputāts Freimanis domā, ka es esmu “tā viena cita amatpersona”, lūgsim vēl trešo amatpersonu, tas ir, mūsu sekretariāta vadītāju Dobeļa kungu, organizēt attiecīgās stenogrammas pavairošanu. Pagaidām varbūt vienā eksemplārā Freimaņa kungam, un pēc tam, ja ir citi interesenti, to var izdalīt arī pā­rējiem. Lai izšķir stenogramma! Runā deputāts Lagzdiņš: “Godāto priekšsēdētāj! Ja gadījumā Augstākā padome nobalso par lēmuma projekta par pilsonību, par pavalstniecības likuma piemērošanu ietveršanu darba kārtībā, tad man ir priekšlikums kā alternatīvu variantu šim lēmumam izskatīt arī Prezidija sēdē un iekļaut 8.oktobra darba kārtībā likumprojektu par pilsonības atjaunošanas un piešķiršanas pamatprincipiem kā alternatīvu projektu.”

Nākamais… (Zālē smiekli.)

J.Freimanis (no zāles): Es atvainojos, Krastiņa kungs…

Priekšsēdētājs: …balsojums. Es arī atvainojos, Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Es lasīju citu stenogrammu, kas atradās sekretariātā. Es nezinu, ko jūs esat nolasījis.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es būšu spiests jums aizrādīt, ka, pirmkārt, vajag runāt mikrofonā. Otrkārt, ar priekšsēdētāja atļauju. Un treškārt, rādīt paraugu arī pārējiem deputātiem ar savu izturētību un nosvērtību.

Lūdzu, deputāts Dozorcevs, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: Sakarā ar frakcijas vadītāja uzstāšanos es gribu tomēr atgādināt, ka dīvaini ir klausīties, ka frakcijas vadītājs aicina apspriest tikai vienu dokumentu, kurš ir pretrunā ar diviem frakcijas lēmumiem. Bija balsošana, bija lēmums, un tomēr mēs esam spiesti it kā apspriest tikai tādu dokumentu, kas ir pretrunā ar diviem lēmumiem. Un frakcijas vadītājs it kā aicina neapspriest otro dokumentu, kurš ir tiešā saskaņā ar diviem frakcijas lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz deputāts Dinevičs. Lūdzu.

J.Dinevičs: Es ļoti cienu Dozorceva kungu, un mums parasti ir ļoti labas attiecības, bet šoreiz es īsti negribētu piekrist viņa teiktajam. Dozorceva kungs, mēs frakcijā vienojāmies, ka blokā iet šie visi trīs dokumenti. Šodien mēs skatām pirmo un pēc tam skatīsim otro. Es ļoti labi saprotu, ka varbūt jums un Lagzdiņa kungam ir pamatotas bažas, ka frakcija varētu nedžentlmeniski uzvesties, pieņemt pirmo dokumentu un atteikties skatīt pārējos. Bet līdz šim tādām bažām nav bijis pamata, ja mēs esam par kaut ko vienojušies, un es ceru, ka tā arī būs tālāk un ka tie cilvēki, kuri pašreiz ieņem radikālāku pozīciju un atrodas mūsu frakcijā, neliks man kaunā sarkt, ka es šodien esmu atbalstījis viedokli, ka jādabū līdz galam pirmais dokuments, un atteikties no pārējiem citiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz deputāts Dozorcevs. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Runa nav par uzticēšanos vai neuzticēšanos frakcijai. Es tikai nesaprotu, kāpēc Jānis Dinevičs neuzticas sesijai. Man, piemēram, nav šaubu, ka sesija ir spējīga pieņemt lēmumu un pieņems to šodien./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lai izšķirtu šo strīdu, mums būs vajadzīgi divi balsojumi. Viens– procedūras balsojums vispirms par to, vai mēs konceptuāli balsosim par vienu un otru likumprojektu, kuru ņemsim par pamatu tālākai izskatīšanai. Tātad papriekšu mums ir vajadzīgs procedūras balsojums, vai mēs iekļausim mūsu darba kārtībā konceptuālu balsojumu par šiem diviem alternatīvajiem projektiem– par 282. un 260.dokumentu. Mums citas izejas nav, jo vieni saka “jābalso”, otri saka– “nav jābalso”. Un priekšlikumi arī bija dažādi. Man ir pierakstīts Bojāra kunga ierosinātais balsojums.

Tātad pirmais balsojums– jūs likāt priekšā, ka vispirms jānobalso, vai pieņemam kā likumu vai kā lēmumu. Un otrs jūsu priekšlikums bija– balsot konceptuāli, kuru no diviem dokumentiem ņemt par pamatu.

J.Bojārs (no zāles): Jā, tāds bija mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tas bija jūsu priekšlikums. Bet pašreiz daudzi deputāti iebilst un uzskata, ka nav jābalso, bet jāņem par pamatu 282.dokuments. Tāpēc mums ir jābalso. Vai mēs balsosim konceptuāli par šiem te dokumentiem vai arī– pēc Bojāra kunga priekšlikuma– sākumā par likumu un lēmumu un tad konceptuāli, par kuru. Bet sākumā varbūt nobalsosim tik tiešām, jā, būs reģistrācija, protams. Vai mēs konceptuāli vispār balsosim par šiem diviem alternatīvajiem dokumentiem?

Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. 134 deputāti reģistrējušies.

Godātie kolēģi! Tātad pirmais balsojums par to, vai mēs konceptuāli balsosim par šiem diviem dokumentiem, lai vienu no tiem pieņemtu par pamatu tālākai diskusijai un apspriešanai. Pagaidām vēl ne par dokumentu, bet balsosim konceptuāli par šiem diviem dokumentiem. Procedūras balsojums. Ar balsu vairākumu. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsošanas režīms! Izteiksim savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Par– 111, pret– 11, atturas– 5. Tātad mēs balsosim konceptuāli par diviem dokumentiem. Iesniegšanas un izskatīšanas kārtībā par pirmo balsosim 282.dokumentu– par tā pieņemšanu kā par pamatu tālākai izstrādāšanai un apspriešanai. Un otrs balsojums būs par 260.dokumentu. Atgādinu, pirmais ir Bojāra kunga vadītās komisijas dokuments. Otrais ir deputāta Lagzdiņa iesniegtais.

Lūdzu balsošanas režīmu. Uzmanību! Balsosim par 282.dokumenta pieņemšanu par pamatu tālākai izstrādāšanai. Lūdzu rezultātu. Par– 63, pret– 39, atturas– 24. Paldies. 63, 39, 24. Reģistrējušies 134. Balsojošo skaits arī atbilst. Lūdzu dzēst!

Otrs balsojums par 260.dokumentu. Es atvainojos, Kiršteina kungs! Tagad ir balsošana. Vēlāk jūs pateiksit, ko gribējāt teikt. Balsosim par 260.dokumenta pieņemšanu par pamatu tālākai dokumentu izstrādāšanai. Lūdzu balsot. Paceltās rokas neņemu vērā. Uz plenārsēdi jāierodas laikā. Lūdzu rezultāt.66– par, 34– pret, 26– atturas. Balsojošo skaits atbilst.

A.Kiršteins: Krastiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein, otrais mikrofons!

A.Kiršteins: Faktiski šis balsojums ir klaji antikonstitucionāls, un tas nozīmē, ka Augstākajai padomei būs jābeidz darbs un jāiet mājās. Es tā to saprotu.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs! Tā kā ir arī radiotranslācija, varbūt jūs tomēr paskaidrotu, ko jūs redzat antikonstitucionālu šajā balsojumā? Vienkārši, lai mēs zinātu.

A.Kiršteins: Jā, es paskaidrošu. Es atkārtošu vēlreiz. Pirmkārt, mēs nevaram izskatīt šo likumu kā tādu, jo kārtības rullī– mūsu pagaidu noteikumos– ir teikts, ka alternatīvi tiek izskatīti likumi. Tātad šis ir likums, kas nevar tikt izskatīts lēmumā, par kuru jau ir nobalsots. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es vēlreiz atkārtoju, ka šis Lagzdiņa kunga izstrādātais projekts paredz, ka Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas notiek referendums, kurā piedalās LPSR balsstiesīgie. Tas ir klaji antikonstitucionāli! Kamēr šis projekts nav papildināts un izlabots, to nevar šeit izskatīt, jo pretējā gadījumā tas ir antikonstitucionāls.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kiršteina kungs, par jūsu interpretāciju…

A.Kiršteins: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Es atgādināšu, ka mums ir trīs konstitucionāli pamati– Latvijas Republikas Satversme, 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija un 1991.gada 21.augusta Konstitucionālais likums. Citu konstitucionālu aktu mums nav, un nevienā no šiem aktiem nav noteikts, kādā veidā Augstākajai padomei būtu jāpieņem lēmumi vai likumi.

Apspriedīsim tālāk radušos situāciju. Deputāts Lagzdiņš, man liekas, bija pirmais. Pēc tam– deputāts Bojārs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es lūdzu priekšsēdētāju likt uz balsošanu jautājumu par to, kad mēs šo likumprojektu varētu izskatīt otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā likumprojektu pieņem ar balsojošo balsu vairākumu. Es lieku priekšā…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Mazliet pagaidiet, apdomājiet un tad vēlreiz nāciet ar priekšlikumu.

J.Lagzdiņš: Tātad es lieku priekšā…

Priekšsēdētājs: Mēs neesam akceptējuši jūsu iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāda balsojuma vēl nav bijis.

Lūdzu, deputāts Dinevičs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es gribētu izmantot tās tiesības, kas parasti ir frakcijai sarežģītā situācijā. Es gribētu cienījamo priekšsēdētāju lūgt pārtraukt plenārsēdi, lai sasauktu mūsu frakcijas sēdi. Es lūdzu apmēram pusstundu garu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums frakcijas sēdei līdz pulksten četriem. Pulcēsimies plenārsēžu zālē pulksten četros. Tas zināšanai tiem, kuri nav frakcijā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Frakcijas sēde ir beigusies. Lūgsim godājamo frakcijas priekšsēdētāju Jāni Dineviču izteikt viedokli, kāds tika pieņemts frakcijas sēdē, un pēc tam varēsim izlemt plenārsēdē.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Frakcijas sēde apmēram izanalizēja, kādi ir bijuši šie balsošanas rezultāti. Mēs piedāvājam šādu viedokli: būtu nepieciešams šodien izveidot darba grupu, kura varētu pabeigt attiecīgo tekstu tādā veidā, lai tas varētu iegūt nepieciešamo balsu vairākumu šeit, uz vietas, plenārsēžu zālē. Un par pamatu šai grupai tika piedāvāts tas variants, kuru ierosināja Škapara kungs, proti, šajā darba grupā varētu strādāt Lagzdiņa kungs, Endziņa kungs, Škapara kungs, Ščipcova kungs, Seiles kundze, Cilinskis, Geidāns un Bojārs. Ja ir vēl kādi priekšlikumi attiecībā uz darba grupas sastāvu, lūdzu ierosiniet sapulces vadītājam.

Bojāra kungs it kā prasīja, par ko šeit varētu būt runa un pie kā vajadzētu strādāt. Šeit ir vairāki varianti. Jūs dzirdējāt, Bojāra kungs? Ir balsošanas rezultāti attiecībā uz Lagzdiņa kunga variantu, pašreiz darba grupā tiek skatīts šis Lagzdiņa kunga variants jaunā redakcijā, jo pirmie divi punkti sakrīt ar jums. Var būt arī otra versija– Lagzdiņa kunga dokuments nāk ar citu raksturu un paliek jūsu dokuments vai arī tiek papildināts jūsu dokuments kādā citā redakcijā.

Es domāju, ka to visu darba grupa varētu izlemt un likt mums priekšā. Plenārsēde šodien varētu skatīt tālāk jautājumu atbilstoši tai darba kārtībai, kāda mums ir pieņemta šodien. Tiklīdz darba grupa var nākt ar jaunu dokumentu, puslīdz apkopotu, mēs atgriežamies pie šā jautājuma un skatām tālāk šo dokumentu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums tika izteikts frakcijas vārdā. Paldies. Tas arī saskan, kā arī teica Dineviča kungs, ar priekšlikumu, kuru jau par procedūru apspriešanas kārtībā izteica Škapara kungs. Un tas laikam saskan ar faktiskajiem apstākļiem, jo jūsu priekšā ir 16 labojumi un papildinājumi, kas ir rakstiski iesniegti un kas ir jāizskata. Tie attiecas gan uz vienu, gan uz otru dokumentu.

Lūdzu, Bērza kungs, pēc tam Šteina kungs.

A.Bērzs: Man jautājums frakcijas vadītājam Dineviča kungam. Vai es pareizi sapratu, ka jūs nosauktais darba grupas vadītājs ir Lagzdiņa kungs?

(Nav sadzirdams: deputāts J.Dinevičs runā no zāles.)

A.Bērzs: Man liekas, ka mēs plenārsēdē nobalsojām par Lagzdiņa variantu un būtu loģiski, ka viņš vadītu grupu, kura izstrādātu viņa likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Bērza kungam ir ierosinājums darba grupai, ja ar balsojumu tāda tiks izveidota. Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Man būtu priekšlikums– turpināt darbu Bojāra kunga vadītai grupai un sastādīt jaunu lēmuma projektu par pasu izsniegšanu Latvijas Republikas pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Jums tad ir jāiesniedz šāds dokuments. Mums iniciatīvas kārtībā likumdošanas ierosinājumi ir zināmi.

V.Šteins: Bet tas ir saistībā ar šodienas…

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet plenārsēde nevar uzdot šādu… Jūs ierosināt, lai strādā tā pati darba grupa Bojāra kunga vadībā.

V.Šteins: Sakarā ar to, ka Latvijas Republika ir atjaunota un pilsonības institūts ir atjaunots, ir nepieciešama tikai tehniska pasu izsniegšana. Un jāizstrādā lēmuma projekts pasu izsniegšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Romašovs: */Cienījamie kolēģi! Mēs pilnīgi esam aizmirsuši, ka nobalsojām par pilsonības komisiju, kurā ietverti visu frakciju deputāti, un tagad izveidot vēl kādu grupu… Ierosinu uzdot koncepcijas izstrādāšanu pilsonības jautājumā tai komisijai, par kuru mēs nobalsojām, kas savu darbu vēl nav sākusi. Padomāsim par to! Es ierosinu par šo priekšlikumu balsot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man tomēr ir jautājums. No Dineviča kunga vārdiem es nesapratu: vai paliek spēkā mūsu balsojuma rezultāts par dokumentu Nr.260? Kādas jaunas koncepcijas? Mēs nobalsojām, pieņēmām par pamatu, tālāk jāstrādā./

Priekšsēdētājs: Darbs notiek dažādi. Darbs notiek komisijā, darba grupās, frakcijās, plenārsēdēs. Vienu no darba variantiem ierosināja frakcija Dineviča kunga personā.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es uzskatu, ka mēs esam skaidri un gaiši nobalsojuši, lai gan balsojums nav objektīvs, jo, ja nemaldos, astoņi no frakcijas nebija zālē, kaut gan viņi bija ēkā. Ja ir pieņemts lēmums par darbu pie Lagzdiņa kunga varianta, tad pilnīgi loģiski, ka Lagzdiņa kungam jābūt šīs grupas vadītājam. Vai ne tā? Tā ka es esmu pret Lagzdiņa kunga variantu, jo neredzu, ka tas atrisinās pilsonības jautājumus republikā, es nevaru pret savu pārliecību strādāt šajā grupā. Tā ka strādājiet bez manis tādā gadījumā. Balsojums ir pilnīgi skaidrs, tur nav nekādas divdomības. Pie šāda varianta es nevaru strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Škapars.

J.Škapars: Par abiem projektiem balsis dalījās gandrīz vai līdzīgi. Un tāpēc ir jāmeklē kompromisa variants. Es domāju, ka, neraugoties uz to, kurš variants ir pieņemts par pamatu, darba grupai jāstrādā ļoti nopietni. Darba grupai jāizstrādā variants, kas būtu optimālāks par līdzšinējo. Es domāju, ka Lagzdiņa variants, lai arī tas tika pieņemts, prasa nopietnas piestrādes. Tāpēc nevajadzētu šeit, prasti sakot, lēkt uz ecēšām, bet vajadzētu mēģināt kopīgiem spēkiem atrast šā jautājuma risinājumu. Es vēlreiz atgādinu, ka pilsonības jautājums ir tik būtisks, ka mums šeit vajadzētu meklēt kompromisu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es domāju, ka deputātam Bojāram ir pilnīga taisnība. Ko gan viņš darīs darba grupā, kurā pamatā ir tikai Lagzdiņa varianta aizstāvji. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, manuprāt, arī Škapara kungam ir taisnība, ka būtu jāmeklē kompromiss, tāpēc arī šo grupu acīmredzot vajadzētu vadīt cilvēkam, kurš ir gatavs meklēt šādu kompromisu. Es tikai gribu teikt, ka daļa deputātu domā, ka šāds kompromiss būtu atrodams, pieņemot Bojāra kunga variantu, bet vienlaikus paketē ietverot arī Lagzdiņa sagatavoto dokumentu, tomēr ne kā likumu, bet gan kā paziņojumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Es līdz šai minūtei domāju, ka vairākuma frakcija pieprasīja pārtraukumu, lai noteiktu virzienus, kā realizēt to, par ko mēs nobalsojām. Pašlaik es jūtu, ka tiek izdarīts pagrieziens, lai pārbalsojumu uzliktu uz bremzēm dažādu komisiju veidošanas ceļā. Es tagad uzstājos procedūras jautājumā un iesniedzu priekšlikumu: strādāt ar to, par ko nobalsots. Domāju, ka bāze tam ir un nav jāmeklē apvedceļi ar komisiju un cita veida palīdzību, lai šo jautājumu apietu./

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es ierosinātu vēlreiz atgriezties atpakaļ pie jautājuma. Vai mēs šo supersvarīgo pilsonības institūtu gribam reglamentēt ar lēmumiem, paziņojumiem un tā tālāk vai ar likumiem? Tāpēc es ierosinātu tomēr nobalsot, vai mēs pieņemam konstitucionālu likumu.

Otrkārt, es ierosinātu nobalsot, ka mēs pieņemam šo likumu kā steidzamu, līdz ar to maksimāli ātri risinot jautājumu.

Trešais, es ierosinātu nobalsot, ka šeit pat, zālē, tiek izveidota darba grupa, kas ļoti straujā tempā, ņemot vērā visu to, kas ir pateikts un sagatavots, izstrādā šā konstitucionālā likuma projektu, ka rīt plenārsēdē šo jautājumu var turpināt skatīt.

Priekšsēdētājs: Godātais Plotnieka kungs, es gan kā plenārsēdes vadītājs šo ierosinājumu par pilsonības jautājuma iekļaušanu konstitucionālā likumā uz balsošanu nelikšu, jo es vēlreiz atgādinu, ka mēs Latvijas Republikas neatkarību esam atjaunojuši un esam atjaunojuši pilsonības institūtu, tāpēc no jauna konstitucionāli pieņemt kaut kādu pilsonības aktu mēs tik tiešām neesam tiesīgi. Tā tas ir un ne citādi. Diemžēl šodien daudziem aizmirstas, ka mēs esam atjaunojuši Latvijas Republikas neatkarību, nevis radījuši jaunu valsti, pie tam Latvijas Republikas konstitūcijā– 1922.gada Satversmē– nav neviena vārda par pilsonību.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es šeit neredzu nekādu problēmu un uzskatu, ka pašreizējā diskusija ir pilnīgi lieka. Mēs esam pieņēmuši par pamatu Lagzdiņa variantu un turpinām darbu pie šā pamata, kas ir tikai pamats gan frakcijā, gan komisijā. Es šeit nekādu problēmu neredzu. Turpināsim izskatīt nākamos jautājumus, kas mums ir darba kārtībā paredzēti, respektīvi, par reģistru. Es neredzu nekādu problēmu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir divi balsojuma varianti par procedūru. Viens variants, kuru ieteica Šteina kungs, tas ir otrais pēc kārtas, ka jāstrādā tai pašai Bojāra kunga vadītajai komisijai un jā­strādā pie likuma par pasu izdošanu Latvijas Republikas pilsoņiem. Un ir variants, kuru ieteica Dineviča kungs frakcijas vārdā, tas ir, izveidot šo komisiju, kura steidzīgi sagatavo dokumentu apspriešanai, lai mēs varētu plenārsēdē apspriest. Divi varianti pamatā. Pā­rējie apmēram ar tiem sasaucās. Un vēl deputāta Zatulivitera priekšlikums, ka grupai jāstrādā tieši ar to, ko nobalsoja. Grupa strādās pie dokumenta izveidošanas. Ļoti daudzi priekšlikumi bija līdzīgi. Mums nepietiks balsu, lai balsotu par katru niansi priekšlikumos. Divi varianti, faktiski trīs varianti. Balsosim par deputāta Zatulivitera variantu, deputāta Šteina un frakcijas ieteikto variantu, par kuru ziņoja deputāts Dinevičs un kuru jau iepriekš kā priekšlikumu izteica deputāts Škapars.

Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 127 deputāti reģistrējušies.

Pirmais balsojums– Latvijas Tautas frontes frakcijas ieteiktais balsojums, kuru ierosināja deputāts Škapars un Dinevičs: izveidot tālākam darbam ar dokumentu darba grupu. Saraksts jums tika nolasīts, protams, tur var piedalīties tie deputāti, kas ir iesnieguši papildinājumus, labojumus un grozījumus abiem dokumentiem. Šai darba grupai līdz nākamajai plenārsēdei jāizstrādā plenārsēdē apspriežamā dokumenta galīgais variants.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Pirmais balsojums. Mēs balsojam, Dīmaņa kungs! Lūdzu rezultātu. Par– 90, pret– 16, atturas– 11. Balsojošo skaits ir pietiekams.

Nākamais variants ir deputāta Šteina ierosinātais: arī turpināt darbu darba grupā, bet jau esošajā Bojāra kunga vadītajā darba grupā, tikai šai grupai jāizstrādā pavisam cits likums– par pasu izsniegšanu Latvijas Republikas pilsoņiem. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! 50– par, 30– pret, 25– atturas.

Trešais balsojums ir deputāta Zatulivitera priekšlikums, ka jā­strādā tālāk ar to dokumentu, par kuru nobalsojām, ka tas ir pieņemts par pamatu tālākam darbam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 41– par, 38– pret, 22– atturas. Līdz ar to pieņemts lēmums, ka šai darba grupai nekavējoties jāuzsāk darbs un līdz nākamai plenārsēdei jāsagatavo dokuments, kurš ir pieņemams izskatīšanai plenārsēdē. Deputāts Budovskis saņems izdruku, un viss būs skaidrs.

Deputāts Kurdjumovs, lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es gribētu precizēt, priekšsēdētāja kungs, situāciju, par ko uzdeva jautājumu deputāts Lagzdiņš. Mēs uzskatām, ka Lagzdiņa dokumentu pieņēmām par pamatu, bet ne pirmajā lasījumā. Vai mēs nobalsojām par Lagzdiņa dokumentu arī pirmajā lasījumā?/

Priekšsēdētājs: Nē, mēs nepieņēmām pirmajā lasījumā, mēs vienkārši konceptuāli balsojām par diviem dokumentiem. Bet neviens nav akceptēts nekādā lasījumā.

L.Kurdjumovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Turpinām darbu. Nākamais darba kārtības jautājums– iedzīvotāju reģistrs. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistru” pirmajā lasījumā, 203.dokuments. Lūdzu, Pļavnieka kungs! Cik jums apmēram laika vajadzēs? Pasakiet, jo mums ir 7–8 minūtes līdz pārtraukumam. Varēsit? Paldies. Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Pļavnieka kungs ziņo par dokumentu un apsola, ka viņš to izdarīs septiņu minūšu laikā.

M.Pļavnieks, Migrācijas lietu departamenta direktors: Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Savu ievadu šā dokumenta apspriešanai es vēlētos sākt ar tādu nelielu filozofisku pamatojumu, ka ikvienas valsts pamats ir nevis resori, kas atrodas šīs valsts teritorijā, pat ne valdība un parlaments, kas ir radīti, lai pārvaldītu šo valsti, bet šīs valsts pamats ir iedzīvotāji, kas atrodas šīs valsts teritorijā.

Sakarā ar problēmu, ka mūsu valsts ir valsts, kas absolūti nepārzina to, kas šeit atrodas, ka ir absolūta nekontrolējamība šobrīd un tur nav vainojams arī Važņa kungs, jo viņš ir saņēmis šādu mantojumu no Savienības pasu sistēmas, pavasarī ar jūsu atbalstu tika radīts Migrācijas lietu departaments, kuram tika deleģēta šī galvenā problēma– tikt skaidrībā un ieviest beidzot kārtību mūsu republikas iedzīvotāju situācijā, tātad izveidot dienestu, kurš pārņemtu līdzšinējo pasu sistēmu, kurš izveidotu pilnīgi jaunu iedzīvotāju reģistrācijas sistēmu. Šo uzdevumu realizēt jūs deleģējāt Migrācijas lietu departamentam.

Lai to darītu, Migrācijas lietu departaments ir pētījis ne tikai tos ieteikumus, kas šeit tika izteikti, bet mēs esam ļoti daudz strādājuši un pētījuši arī ārvalstu pieredzi, ir izskatīti dažādu valstu dokumenti, un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka lāpīt un atjaunot līdzšinējo sistēmu ir lieka laika tērēšana un mēs neko labāku pat vairāku gadu rūpīgā darbā nesasniegsim. Lai varētu republikas sistēmā kaut ko mainīt, ir vajadzīgs likumdošanas pamats. Bez likumdošanas, bez normām, kas noteiktu, kas mums ir vajadzīgs, kas ir pieļaujams un kas nav pieļaujams turpmākajā darbībā, mēs neko paveikt nevaram. Uz šo aspektu mums ir norādījuši gan Zviedrijas, gan Dānijas, gan citu valstu valdības pārstāvji, ar kuriem esam konsultējušies.

Lai pildītu arī tos uzdevumus, kurus parlaments uzliek šim iedzīvotāju reģistram, lai varētu uzsākt jebkādu praktisku šā reģistra veidošanu, vispirms ir jābūt likumdošanai, kurā būtu fiksētas visas ar šā reģistra turpmāko lietošanu, ar šā reģistra aizsardzību, ar personas tiesību aizsardzību saistītās problēmas.

Dažos vārdos gribētu paskaidrot, kādēļ Migrācijas lietu departaments tik ļoti iestājas par šā reģistra veidošanas vadīšanu. Iedzīvotāju reģistra pamats ir personas pamatdati, tie ir dati, kas ir ikvienas personas pasē, adrese un vēl tie dati, kurus, jūsuprāt, būtu nepieciešams fiksēt par jebkuru personu. Šai pamatdatu bāzei ir jānodrošina visu pārējo reģistru funkcionēšana, vai tie ir finansu iestāžu specifiski reģistri, vai tā ir sociālā nodrošināšana, vai tas ir veselības aizsardzības iestāžu specifisks reģistrs. Bez korektas un bez ideālas simtprocentīgas šo pamatdatu precizitātes neviens no šiem pārējiem dienestiem funkcionēt nevarēs. Un tātad šo pamatdatu uzdevums ir nodrošināt, lai būtu savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā fiksēta ikvienas personas atrašanās vieta un lai mums nebūtu personu, kas republikā atrodas nelegāli. Tas ir Migrācijas lietu departamenta pamatuzdevums un arī atbildība, un šajā sakarībā mēs arī strādājam pie šā reģistra pamatdarbiem.

Runājot par likumu, kas ir jums iedots, jāteic, ka būtu nepieciešams vismaz pirmajā lasījumā to izskatīt nekavējoties, lai mēs juridiski tiesīgi varētu veikt jau visus tālākos etapus, jo reģistra izveidošana nav politisks akts, reģistra izveidošana ir smaga un apjomīga tehniska problēma. Un, jo vēlāk mēs republikā nolemsim, ka šādu reģistru veidosim un ka tas mums ir vajadzīgs, jo vēlāk es būšu tiesīgs uzsākt visus priekšdarbus, kas ir nepieciešami šā reģistra izveidošanai, arī speciālistu apmācīšanu, visu pārējo normatīvo aktu izstrādi, pētījumus, ekspertīzes, jo man šobrīd nav nekāda pamata, lai veiktu finansiālos aprēķinus.

Mēs jau esam saņēmuši ļoti daudz vērtīgu tehnisku papildinājumu kā no deputātiem, tā arī no institūcijām, kurām tālāk šajā reģistrā jāstrādā. Edmunds Krastiņš ir iesniedzis vērtīgus priekšlikumus, arī Statistika. Dānijā speciālisti ir izskatījuši šā reģistra projektu, un mēs jau esam saņēmuši tehniskus papildinājumus, kurus, strādājot tālāk komisijās, varētu izskatīt kopā ar jūsu ierosinājumiem, gatavojot likumu otrajam lasījumam.

Tas šobrīd man būtu viss. Es gribu uzsvērt vienu aspektu, ka galvenais ir izlemt, vai šāds reģistrs republikai ir vajadzīgs un vai mēs spēsim ieiet Eiropā šādā situācijā, kāda ir mūsu republikā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Pļavnieka kungam, tagad būs pārtraukums 30 minūtes, pirmais pēc pārtraukuma jautās deputāts Silārs. Es domāju, kolēģi, ka mums ir jāizlemj par radiotranslāciju. Es domāju, ka tālāk sāksies ļoti tehnisks darbs bez lielām emocijām un varbūt nekavēsim radioklausītāju laiku. Nav iebildumu, ka mēs pārtraucam radiotranslāciju? Nav. Paldies.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau viena minūte pāri pieciem. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 82 deputāti ir reģistrējušies piecos un divās minūtēs. Varu runāt skaļi, jo nav radiotranslācijas.

Lūdzu Pļavnieka kungu tribīnē, un deputāts Silārs uzdod pirmo jautājumu, gatavojas deputāts Kide. Godājamie kolēģi, varbūt atkal vienosimies, ka tomēr vairāk par diviem jautājumiem neuzdosim. Mums šī procedūra ievelkas, jo uz jautājumu bāzes tiek veidotas jaunas debates.

Pļavnieka kungs ir gatavs atbildēt, un Silāra kungs ir gatavs jautāt. Lūdzu.

I.Silārs: Es vienīgi gribētu teikt, ka tiem jautājumiem vajadzētu būt par koncepciju, kā tas ir paredzēts atbilstoši pirmajam lasījumam. Šajā sakarībā man šeit rodas jautājums, lasot 5.pantu un 8.pantu. Es nekur neredzu to, ko mums ir tik svarīgi šeit atspoguļot– cik ilgi cilvēks dzīvo Latvijā. Man liekas, ka reģistra sastādītājus diezin kādēļ nav interesējis šāds jautājums, jo saprotiet, ka tas neatspoguļosies arī pasē. Šeit ir rakstīts, ka te ir pasu datiem atbilstoši visi iepriekšējie pieraksti un dzīvesvietas, bet jūs taču zināt, kāda ir situācija– ja pasi nozaudē, izņem jaunu pasi, laulībā stājoties, sievietei ir jauna pase, pasē atspoguļojas tikai pēdējais pieraksts. Kā jūs domājat iziet no situācijas, ja neprasāt dzīvošanas ilgumu Latvijā?

M.Pļavnieks: Šeit tas nav iekļauts, skatoties tālāk uz priekšu, jo agri vai vēlu to atspoguļos specifiskie reģistri, tas varētu būt imigrācijas dienesta reģistrs. Pilsoņiem, kuri šeit ir dzimuši, tas atrašanās laiks Latvijā jau ir viņu dzimšanas datums, bet reģistrācijas gaitā katrā ziņā anketās, kuras mēs projektējam, noteikti tiks fiksēts ne tikai ierašanās laiks Latvijā, bet arī ierašanās iemesls, vai viņš ir nosūtīts šeit pēc mācībām, vai viņš ir beidzis šeit augstskolu un palicis strādāt, vai arī viņš šeit ir ieradies kā okupācijas karaspēka pārstāvis, tātad šis iemesls tiks uzrādīts.

I.Silārs: Ja es pareizi saprotu, tad tas ar nolūku nav ielikts?

M.Pļavnieks: Šeit mēs pēc iespējas sašaurinājām visu šo datu apjomu, kuram būtu jābūt fiksētam likumā. Te ir ietverti tikai pamatdati, kuri būs nepieciešami arī pēc 50 gadiem, tā sakot, neatkarīgi no situācijas. Viss pārējais ir nosakāms ar papildu normatīvajiem aktiem, tā varētu būt instrukcija, kas noteiktu, kādi dati pie pirmās reģistrācijas būtu šiem ārvalstniekiem jāfiksē.

I.Silārs: Labi. Tad man ir vēl viens jautājums. Mani interesē, kas man jāsaprot ar vārdu “sodāmība”? Vai tas ir naudas sods par ielu šķērsošanu neatļautā vietā vai par braukšanas ātruma limita neievērošanu?

M.Pļavnieks: Darba grupa nolēma, ka šis 16.punkts tomēr būtu atstājams.

I.Silārs: Tas tā var būt, bet kas man kā pilsonim jāsaprot ar šo sodāmību?

M.Pļavnieks: Šeit, protams, ir domāti kriminālnoziegumi. Bet mans viedoklis ir tāds, ka 16.pants kā tāds nebūtu jāattiecina uz visiem iedzīvotājiem, jo es nezinu, kāpēc man, reģistrējot savu bērnu, būtu jāizpilda ailīte par sodāmību. Šādai ailei vajadzētu būt Iekšlietu ministrijas specifiskā reģistrā.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide! Gatavojas deputāts Zaļetajevs.

E.Kide: Mani interesē divi jautājumi. Pirmais– vai šā likumprojekta pieņemšana atceltu pašreizējo pierakstīšanās sistēmu pēc dzīvesvietas un vai reģistrs aizvietotu uzskaiti? Vai par šo mehānismu ir domāts? Vai dzīvesvietas pieraksts būtībā pastāvēs?

M.Pļavnieks: Viens no reģistra pamatakmeņiem ir šis civilkods, bet otrs kods, kas tiek lietots identifikācijā, ja nav zināms ne vārds, ne uzvārds, ne arī šis civilkods, ir adreses kods. Tas ir otrs svarīgākais kods. Un reģistrācija notiek dzīvesvietā, mainot dzīvesvietu, persona reģistrējas jaunajā dzīvesvietā.

E.Kide: Tātad faktiski pierakstīšanās pēc dzīvesvietas paliek, tikai jaunā tehniskā formā.

M.Pļavnieks: Ne tikai jaunā tehniskās formā, jo arī tās saturs ir pilnīgi cits. Mēs esam izstrādājuši arī projektu Ministru padomes lēmumam par jaunu nolikumu, kas noteiks pierakstīšanās kārtību. Mēs cenšamies– un tas ir arī šajā reģistrā– atdalīt pretenzijas uz dzīvojamo platību, uz dzīvokļu rindu no personas fiksācijas tās atrašanās vietā, tās dzīvošanas vietā, šo sociālo problēmu mēs gribam atdalīt no policejiskās problēmas.

E.Kide: Un otrs jautājums. Es tā precīzi nesapratu, cik tomēr šis uzskaites pārvaldes aparāts būs skaitliski liels, ņemot vērā arī rajonu un pagastu nodaļas, cik aptuveni izmaksās tā štati un cik tas viss kopā ar kompjūteru sistēmu varētu izmaksāt, jo Budžeta komisijai tas nebija zināms.

M.Pļavnieks: Tik precīzu aprēķinu mūsu rīcībā nav, jo es ar savu ierobežoto budžetu nevaru algot ekspertus projektam, kura liktenis vēl nav izlemts un nav zināms, vai tas vispār tiks atzīts par nepieciešamu. Mēs esam rēķinājuši, ka rajona centra vai lielas pilsētas apkalpošanai, kurā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, būtu vajadzīgi 10 cilvēki, ieskaitot arī apkalpojošo personālu, tas ir, apkopējas.

E.Kide: Bet, Pļavnieka kungs, kopumā pa republiku kaut vai aptuveni jums nav nekādu aprēķinu?

M.Pļavnieks: Pagastos acīmredzot ar to nodarbosies autoritatīvas personas, šie termināli būs pieslēgti vienotam tīklam, jo katrā pagastā mēs reģistru nodaļu ar 10 cilvēkiem neveidosim.

E.Kide: Tātad naudas izmaksas nav zināmas?

M.Pļavnieks: Termināla darbiniekiem ir paredzēta vidējā alga 800 rubļu mēnesī, tātad gadā tas būtu 3 miljoni 660 tūkstoši. Republikā ir paredzēti 100 darbinieki.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaļetajevs, gatavojas deputāts Šapovālovs, pirms tam vēl deputāts Freimanis.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē normas, kas iekļautas nodaļā– “Informācijas izmantotāji”. 16.pantā norādītas iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kam ir tiesības saņemt pārvaldē vispārēja rakstura statistikas ziņas. Vai tas nozīmē, ka bez izņēmuma visas iestādes, uzņēmumi un organizācijas? Otrkārt, ko nozīmē “vispārēja rakstura ziņas”? Kas izlems, vai ziņas, kas pieprasītas, ir vispārēja rakstura? Piemēram, ziņas par migrāciju. Kas un no kādām iestādēm pieprasīs un kam dos atbildes? Un tālāk šajā pašā pantā: “tādas vispārēja rakstura ziņas var tikt sniegtas ar pārvaldes direktora piekrišanu”, tas ir, iznāk tā, ka pārvaldes direktoram ir pilnas tiesības izlemt, kam ziņas dot un kam tās nedot?/

M.Pļavnieks: Informācija, kas atrodas reģistrā un kas attiecas uz personu, protams, būs pamatā citiem specifiskiem reģistriem, tur ir finansu lietas, tur ir veselības lietas, dažāda konfidenciāla rakstura informācija. Tātad šis 16.pants noteic, ka patvarīgi neviena iestāde ziņas, kas nav tieši tai paredzētas, saņemt nevar. Tie ir šie lietotāji, un to, kas būs šie lietotāji, nosaka 4.dokuments, kas pievienots šai paketei, tas ir lēmums par reģistra darba nodrošināšanu, kurā paredzēts, ka jāizstrādā valdības nolikums par kārtību, kādā iedzīvotāju reģistru lieto Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijas, nolikums ir jāapstiprina Ministru padomei. Šādai kārtībai, vai to lieto atsevišķs iedzīvotājs, vai to lieto iestāde, ir jābūt stingri reglamentētai, lai nebūtu pieļaujama nevienas personas interešu aizskaršana un lai nesankcionēts lietotājs nevarētu iegūt informāciju, kuru viņš nedrīkst lietot, to skaitā arī iestādes, kurām nav nekādas vajadzības pēc attiecīgās informācijas, teiksim, finansu iestādes nav tiesīgas pieprasīt kaut kādu izziņu par savu klientu veselības stāvokli, ja tam nav kaut kāda īpaša pamata. Šajā sakarā šeit ir arī norādīts, kam šīs vispārēja rakstura ziņas ir domātas, ka šīs iestādes savam darbam var pieprasīt vispārēja rakstura pārskatus, nevis datus par katru konkrētu personu, ja tiešām nav, kā, piemēram, policijai, kāda īpaša pamata nodarboties ar konkrētu personu.

S.Zaļetajevs: */Vēl viens jautājums attiecībā uz garantijām, atbildību par to, ka šī informācija neizplūdīs, teiksim, caur valsts orgāniem. Man negribētos nosaukt politiskās kustības. Skaidrs, ka tās visas nav vienādos apstākļos, un pilnīgi iespējams ir tāds stāvoklis, kad kāda politiskā kustība gūst pieeju informācijai, izmantojot valsts orgānus. Kāda var būt atbildība par tāda veida…/

M.Pļavnieks: Jebkurā gadījumā šāda atbildība ir jāparedz individuālam lietotājam, tas ir, amatpersonai, kas nodarbojas ar šo datu ievadi, ir jāatbild gan par apzinātu vai kļūdainu datu ievadi, kas var radīt problēmas, kā arī par šo datu izsniegšanu. Tāda atbilde ir paredzēta, un tajās valstīs, kur reģistrs funkcionē, šī atbildība ir ļoti smaga. Es uzskatu, ka politiskā organizācija drīkst lietot šo reģistru autorizētā apjomā attiecībā pret saviem biedriem un veidot savas organizācijas reģistru biedru uzskaitei, bet tai nav nekādu tiesību darboties ar personām, kuras nav attiecīgās organizācijas biedri. Tā ka šajā gadījumā politiskajām organizācijām nav nekādas daļas un tiesības “bāzt degunu” šajā reģistrā.

S.Zaļetajevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis, gatavojas deputāts Šapovālovs.

J.Freimanis: Pļavnieka kungs, varbūt jūs ļoti īsi man atbildētu. Man ir viens jautājums divās daļās. Es gribētu jautāt par 5.punktu, kur ir uzskaitīti visi tie punkti. Vai jūs nevarat formulēt 8.punktu vienkāršāk, jo būtībā mūs tikai interesē iebraukšanas datums Latvijā un termiņš, bet tā pirmā rindiņa 8.punktā ir drusciņ provokatoriska…

Un otrs jautājums. Vai jūs nevarētu kaut kā citādi formulēt 5.punktu, jo formāli mēs vēl labu laiku būsim ar sarkanajām pasēm. Vai rakstīsim pēc sirdsapziņas vai kaut kā citādi. Tur būs liela putra.

M.Pļavnieks: 8.punktā, kā es saprotu, ir priekšlikums svītrot ārvalstniekus un bezpavalstniekus.

J.Freimanis: Jā, to pirmo rindiņu. Vai tas ir iespējams vai nav, jo mūs interesē tikai, kad viņš ir iebraucis.

M.Pļavnieks: Es domāju, ka darba kārtībā agri vai vēlu tomēr nokļūs imigrācijas likums, un tad šis jautājums noskaidrosies.

J.Freimanis: Bet piedodiet, ko 700 tūkstoši cilvēku rakstīs līdz tam?

M.Pļavnieks: Daži no šiem jautājumiem, ieskaitot pilsonību (es esmu pret to, ka jāsvītro no likuma pilsonība), ir diskutējami, tā ka šis jautājums tiks atrisināts tik un tā, agrāk vai vēlāk, bet pamatdatu apjomā šī ailīte ir paredzēta, un līdz tam brīdim, kamēr nebūs pieņemts lēmums, tā vienkārši stāvēs tukša. Bet šajā virzienā vēl ir jāstrādā…

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Šapovālovs, vairs neviens nav pierakstījies jautājumu uzdošanai.

P.Šapovālovs: */Jautājums par 20.pantu. Pēc jūsu ieteikuma rakstīts: “par ziņu sniegšanu plašākā apjomā, nekā paredz šis likums un citi normatīvie akti”. Kādus vēl normatīvos aktus jūs izstrādājat vai izstrādāsiet, ja 6.pantā teikts, ka ziņas var pieprasīt tikai ar Augstākās padomes lēmumu?/

M.Pļavnieks: Viens no šiem informatīvajiem aktiem jau šeit ir paredzēts. Tas ir nolikums par kārtību, kādā šis reģistrs lietojams. Es domāju, ka mums agrāk vai vēlāk būs jāpieņem dažādi akti, pie kuriem mēs pašlaik strādājam, kaut vai par adrešu izziņu galda darbību. Katrā ziņā būs pietiekami daudz normatīvu aktu, kas noteiks kaut vai amatpersonas tiesības lietot šo reģistru, pieprasot vajadzīgo informāciju. Tas ir ļoti stingri regulēts Dānijā, un mums praktiski nevēlējās demonstrēt, jo diezgan sarežģīti būtu tehniski visu atkal atjaunot. Šī amatpersona, kurai ir tiesības reģistrēt pamatdatus, var, protams, mēģināt pieprasīt datus par šīs amatpersonas veselību. Tas ir, piemēram, ja es esmu ļoti konservatīvs un man ir kaut kādi aizspriedumi pret tā sauktajiem seksuālajiem mazākumiem, un es mēģinu ierobežot tiesības pārcelties dzīvot uz to pilsētu. Tad pieprasījums tiek ievadīts kompjūterā, kompjūters automātiski bloķējas, tas tiek atslēgts, un automātiski tiek izdota izdruka reģistra pārvaldei, kas ir šī amatpersona, kura pieprasījusi ziņas, kas tai nav paredzētas. Šie normatīvie akti, kas sīki reglamentēs atbildību un kompetences apjomu, būs ļoti dažādi.

P.Šapovālovs: */Labi. Paldies. Un otrais. Šajā pašā pantā jūs rakstāt, ka “atbildību par ziņu nelikumīgu iznīcināšanu un par ziņu sniegšanu personām, kam uz to nav tiesību, amatpersonas nes likumā noteiktā kārtībā”. Es neieraudzīju, kur ir rakstīts, ka amatpersonas ir atbildīgas par papildu informācijas vākšanu, lai mūsu reģistrs nepārvērstos par Rietumos slavenajiem dosjē vācējiem par katru personu. Jo 15.pantā jūs to pieļaujat, pēdējā rindkopā rakstot: “Ja piereģistrētā persona atrod reģistrā par sevi atrodošajās ziņās kļūdu vai ar likumu neparedzētas ziņas…” Tas nozīmē, ka ar šo pašu jūs dodat piekrišanu neparedzētu ziņu vākšanai, tas ir, ievācamo ziņu loka paplašināšanai, reģistra pārvēršanai par kaut kādu dosjē. Es te neredzu, kādu atbildību nes amatpersona, kas vāks papildu informāciju. Būtu vēlams te norādīt arī Kriminālkodeksa pantu, kā tas tiek darīts citos likumdošanas aktos. Ja jūs rakstāt, ka “paredzēta atbildība”, tad konkrēti jānorāda, kāds Kriminālkodeksa pants uz to attiecas, vai nepieciešama izmaiņa Kriminālkodeksā, kur ir paredzēta atbildība, un kāda./

M.Pļavnieks: Šādi papildinājumi mūsu kriminālajā likumdošanā un administratīvajā likumdošanā ir jāiestrādā. Mēs to neesam paspējuši līdz šim izdarīt, bet te ir formulēts, ka likumā noteiktajā kārtībā, tātad šādi panti noteikti būs un tie būs ļoti nopietni panti.

P.Šapovālovs: */Nedzirdu jūsu atbildi. Kur rakstīts, ka amatpersonas ir atbildīgas par šinī likumā neparedzētu ziņu vākšanu? Nav rakstīts. Rakstīts tikai tas, ka “personām, kas uzzinājušas, ir tiesības pieprasīt, lai kļūdas izlabotu”. Nu, un kas? Tiesības jums ir, Dieva dēļ, uz veselību!/

M.Pļavnieks: Es sapratu, ka jūs ierosināt 20.pantu papildināt vēl ar vienu normu. Es jums pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Pļavnieka kungam par atbildēm. Sākam debates. Pirmais pieteicies deputāts Cilinskis, gatavojas deputāts Kide.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Likums par iedzīvotāju reģistru, protams, ir tīri tehnisks jautājums. Un tādēļ es domāju, ka mēs to šodien pirmajā lasījumā pieņemsim. Es saprotu to, ka jautājumu nevar atrisināt galīgā lasījumā, pirms neesam pieņēmuši kaut kādu lēmumu par pilsonību, jo reģistrā ir jāietver arī šī izziņa, taču pieņemt to pirmajā lasījumā mēs šobrīd varam. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, jo pašlaik mēs faktiski nezinām, kas šeit Latvijā dzīvo. Mēs nezinām, cik šeit dzīvo Latvijas Republikas pilsoņu, mēs nezinām, cik šeit dzīvo personas, kuras vispār uzturas nelegāli, raugoties no jebkura likuma, pat LPSR likuma viedokļa. Turpmāk visi šie jautājumi būs jārisina. Un tāpat mēs arī nezinām, cik no citu valstu pilsoņiem vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Un tad, kad mums jau būs šie dati, kad katrs iedzīvotājs būs reģistrējies iedzīvotāju reģistrā, mums būs arī daudz vieglāk reāli risināt visus pārējos jautājumus, gan par pilsonību, gan arī par to cilvēku iespējām, kuri vēlēsies atgriezties savās dzimtajās vietās un tā tālāk. Tam visam būs nepieciešams veidot plašas programmas, šobrīd mums ir jābūt šiem datiem.

Dati par iedzīvotājiem, kādi ir mūsu rīcībā pašlaik, nav ticami. Tāpat mēs nevaram uzticēties tiem statistikas datiem, kādi ir gūti šajās iedzīvotāju uzskaitēs, jo tie visi ir izgājuši caur Maskavu, un ļoti iespējams, ka tie ir viltoti. Mēs nezinām, kāds šeit ir nacionālais sastāvs. Un arī citi dati ir apšaubāmi. Un tieši šis likumprojekts palīdzēs to visu noskaidrot. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka mums uz visātrāko ir jālikvidē pašreizējā pasu galdu sistēma.

Ar to brīdi, kad visi Latvijas iedzīvotāji būs reģistrēti iedzīvotāju reģistrā, mēs varēsim domāt arī par tādu lietu kā pierakstīšanās atcelšanu, jo tad jau būs iedzīvotāji reģistrēti, un mēs no šīs normas, kura galīgi neatbilst cilvēka tiesībām, varēsim atteikties.

Atbalstot šā likuma izskatīšanu pirmajā lasījumā, gribu piebilst, ka šis darbs ir jau aizkavējies tieši likumdošanas trūkuma dēļ. Un tādēļ pašreizējais Migrācijas lietu departaments, kurš, iespējams, pārtaps par Pilsonības un imigrācijas departamentu, jau daudzus mēnešus nevar uzsākt darbu. Es domāju, ka nepietiks arī ar pirmo lasījumu, jo pirmajā lasījumā pieņemts likums tomēr nav likums. Mums ir ļoti straujā tempā tas jāpieņem arī galīgajā lasījumā. Pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā es ierosinu nobalsot par šo likumprojektu kā par steidzamu. Man ir arī 20 deputātu paraksti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide! Gatavojas deputāts Černajs.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu par iedzīvotāju reģistru izskatīja Apvienotajā budžeta komisijā. Es dažos vārdos pateikšu, kādu slēdzienu deva Budžeta komisija. Izteikšu arī dažas piezīmes un vērtējumu no manis paša personiskā viedokļa.

Likumprojekts par iedzīvotāju reģistru dzima kopā ar pilsonības likuma paketi. Tas bija tas sākotnējais mērķis. Tā kā šis mērķis ir šaurs un samērā īslaicīgs, reģistram tika izvirzīts nākamais uzdevums, tas ir, tautsaimniecisks konteksts ar vajadzīgajām ziņām, kuras tiks izmantotas tautsaimniecībā. Es gan tūdaļ, pašā sākumā gribu teikt, ka šis likumprojekts ietver, manuprāt, tik maz ziņu, kuras nepieciešamas tautsaimniecībai, ka faktiski izskatās, ka mētelis tiek piešūts pie pogas, turklāt samērā dārgs mētelis.

Par Budžeta komisijas vērtējumu šim projektam. Projektam pielikumā ir lēmuma projekts, ka līdz 1.oktobrim ir jāiesniedz Augstākās padomes Apvienotajai budžeta komisijai aprēķini, cik šāds projekts maksā. Šodien jau ir 9.datums. Bet arī šodien mēs nedzirdējām no referenta, cik tad aptuveni šāds projekts var izmaksāt. Tātad tā daļa nav izpildīta. Mums nav skaidrības– un arī Pļavnieka kungs šeit nepaskaidroja –, kāda tad būs struktūra. No Cilinska kunga es sapratu, ka pasu galdi vēl pastāv, tos it kā likvidēs, bet nav lēmuma projekta, kad pasu galdu likvidēs, kad šis lēmums stāsies spēkā, kaut gan mēs runājam, ka šie jautājumi ļoti steidzīgi jārisina. Tāpat mēs pēc struktūras nevaram pateikt, kā darbosies tas mehānisms. Likumprojektā ir minēts tāds termins kā nodaļu inspektors. Bet nav saprotams, kas tā par nodaļu, kādā līmenī? Vai pagasta vai rajona, vai republikas, vai pārvaldes, vai departamenta? Kādas būs citas struktūrvienības? Un kā tās saistīsies ar citām struktūrvienībām? Ar Statistikas pārvaldi, ar Civilo aktu reģistrācijas pārvaldi? Tas viss pilnīgi nav skaidrs. Tātad Budžeta komisija nevarēja dot slēdzienu par šā projekta izmaksu.

Kopumā, protams, ir nojaušams, ka projekts izmaksās dārgi, tāpēc tam vajadzēja nest tautsaimnieciskās informācijas slodzi. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī informācija, kas ir likumprojektā, faktiski nekādu tautsaimniecības slodzi nenes un ekonomisku interesi nerada. Visām 20 pozīcijām faktiski ir pasu dati. Un vēl dzīvesvieta. Tāpēc Budžeta komisija iesaka padomāt par reģistra pārveidošanu arī tautsaimnieciskā aspektā. Jo reģistrs faktiski, pēc Bojāra kunga projekta, pamatā beigs darboties ar savu galveno uzdevumu 1992.gada 1.jūlijā. Bet vēl jāiepērk kompjūteri, vēl ir jāorganizē tas viss. Es domāju, vai līdz 1.jūlijam mēs būsim to departamentu noorganizējuši, lai struktūrvienības nodibinātu. Par to visu ir jādomā, jo arī Bojāra kungs neko nevarēja pateikt. Un var kavēties visa pilsonības reģistrācija. Tas ir tāds nolikuma jautājums.

Par likumprojektu kopumā. Es uzskatu, ka likumprojektam ir zināmas likuma pazīmes, bet vairāk tam ir nolikuma pazīmes, nepilnīgi izstrādāta nolikuma pazīmes. Un vajadzētu padomāt par šā likuma izstrādāšanu koncentrēta likuma līmenī. Un, kas attiecas uz nolikumu, tas jāraksta tajā nolikumā, jo arī lēmumā minēts, ka tiks izstrādāts nolikums par to lietošanu.

Ja likumprojekts ieies dzīvē, un es domāju, tam būtu jāieiet dzīvē pārstrādātā veidā, jānovērš pretrunas terminoloģijā. Piemēram, 2.nodaļas 1.punktā ir rakstīts, ka veikt iedzīvotāju uzskaiti, vēlāk tiek lietots termins veikt reģistrāciju. 1.un 2.punkts būtībā viens otru dublē.

Par minētajiem 20 rekvizītiem 8.punktā ir teikts tā: “Personas reģistrējot pirmo reizi, bez šā likuma 5.pantā uzskaitītajām ziņām jāuzrāda…” Un vēl četras pozīcijas. Mēs taču visi pirmoreiz reģistrējamies. Tādu cilvēku, kas reģistrējas otrreiz, nemaz nav, jo tāda reģistra nav bijis.

Referentam jau uzdeva jautājumus par tiem administratīvajiem sodiem, kuri vēl nav izstrādāti, tātad arī par to nav padomāts. 12.punktā ir norādīts, ka ziņas var pārbaudīt, pieprasot nepieciešamos dokumentus. Kādus dokumentus? Tas nav zināms.

13.punktā ir teikts: “Ziņas var nākt tikai no likumīgiem avotiem.” Jānosauc kaut vai nolikumā, kas tie par likumīgiem un kādi avoti ir nelikumīgi avoti.

Kopumā, manuprāt, likumprojekts ir samērā, es atļaušos teikt, pretenciozs. Es negribētu tā teikt, bet jāsaka– es jau darba kārtībā runāju ar departamenta darbiniekiem –, ka tas ir izstrādāts diezgan primitīvi. Pats galvenais, ka reģistrā izpaužas liela dublēšanās. Es runāju ar Statistikas pārvaldi, ar Statistikas pārvaldes vadību, un es sapratu, ka Statistikas pārvaldei ir liela daļa no šīm ziņām, tātad tā ir dublēšanās. Civilstāvokļa aktu reģistrācija arī dublējas un veic līdzīgu darbu.

Mums ir Darba nodrošināšanas departaments, un arī tur šie dati tiek vākti. Arī tas dublē. Vienā no likumprojekta punktiem ir paredzēts, ka pārvalde nodod septiņu dienu laikā ziņas pašam departamentam. Kā likums paredz iekšējo kustību? Es uzskatu, ka tas ir dārgi. Būtu jāsaskaņo ar Statistikas pārvaldi, cik veic statistika, cik izņemt no statistikas, vai ir lietderīgi izņemt no statistikas?

Un pēdējais priekšlikums. Tas ir Budžeta komisijas priekšlikums. Tā kā reģistrs ir ļoti nopietna lieta ne tikai pilsonības jautājumā, bet arī tautsaimniecības kontekstā, vajadzētu izveidot visu ieinteresēto personu un pušu paplašinātu komisiju, kur būtu gan statistikas pārstāvji, gan Darba nodrošināšanas departamenta pārstāvji, gan civilo aktu reģistrācijas pārstāvji, ekonomikas, tautsaimniecības ministrijas pārstāvji, un patiešām pārdomāt, kāds būs šis reģistrs tautsaimniecības kontekstā.

Ļoti ātri, ar statistikas palīdzību jāatrod mehānisms, kā veikt mūsu pilsonības uzdevumu, kā Cilinska kungs teica. Ļoti ātri jāsastāda ārvalstnieku saraksts un to Latvijas pilsoņu saraksts, kuriem vajadzēs saņemt pases. To departaments, es esmu pārliecināts, neveiks līdz 1.jūlijam, ja tas vēl nav izveidots. Uzskaite jāveic divās daļās. Pirmā daļa, lūk, šis te saraksts līdz 1.jūlijam. Un otrā daļa ir tas kapitālais darbs– izstrādāt īstu reģistru pēc dāņu metodes, ja viņi dod 10 miljonus kronu. Tas patiešām būtu lietderīgi, lai nevajadzētu nodot to Statistikas pārvaldei. Tas jāpārdomā un jānāk klajā ar likumprojektu citā variantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Černajs. Un gatavojas deputāts Zaļetajevs.

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Ekonomikas komisija ļoti nopietni skatīja šo likumprojektu par iedzīvotāju reģistru. Komisijas darbā, strādājot pie šā jautājuma, piedalījās visas ieinteresētās puses, kas skar šā reģistra ekonomisko bloku, tas ir, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji, gan Finansu ministrijas pārstāvji, gan Valsts statistikas komitejas pārstāvji, kā arī Migrācijas departaments, būdams likumprojekta autors, un Latvijas Universitāte no zinātnes puses. Šis jautājums tika rūpīgi analizēts. Iedzīvotāju reģistrs kā uzskaites un informācijas automatizēta sistēma jebkuros apstākļos ir ļoti dārga un fundamentāla sistēma, tāpēc to nevar risināt tikai viena departamenta robežās, šauras specifiskas funkcijas ietvaros.

Gribētos atzīmēt arī to, ka mums bija jāizklīdina tā ilūzija, ka šis reģistrs mūsu vietā atrisinās pilsonības jautājumus. Un tāpēc tas nekādā gadījumā nav saistāms kopā ar pilsonības paketi, bet ir skatāms kā pilnīgi atsevišķa problēma. Es gribētu teikt, ka tā ir vairāk tehniska un zinātniska problēma nekā likumdošanas problēma.

Kā jau teicu, šāds pasākums ir ļoti dārgs, bet tajā pašā laikā arī ļoti nepieciešams. Un, ja jau reiz mēs gribam realizēt šādu pasākumu, es uzskatu, ka mums tas ir jādara, mēs jau sen esam nokavējuši, tad mums tomēr pirmām kārtām būtu jāizstrādā koncepcija un jāņem vērā, lai šajā reģistrā mēs varētu smelties ziņas un informāciju gan finansiālos jautājumos, tas ir, par nodokļiem, gan par veselības aizsardzību, gan sociālo nodrošināšanu, gan par šo imigrācijas un pilsonības jautājumu, gan arī valsts aizsardzību un tā tālāk. Tātad pamatā tomēr konceptuāli ir tas, ka mums jāizveido šis Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrs. Tāds bija arī Ekonomikas komisijas slēdziens, ka Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvā ir jābūt šā iedzīvotāju reģistra institūcijai, kas ir pakļauta Ministru padomei, nevis kādai atsevišķai Ministru padomes struktūrvienībai vai ministrijai. Un tad var izveidot šo galveno bāzi, galveno koncepciju, galveno centru, sadalīt pa reģioniem un tad arī risināt atsevišķi šos pakārtotos reģistrus, kuri risinās šaurus specifiskus gan demogrāfiskos, gan ekonomiskos, gan sociālos jautājumus. Zināmas iestrādes jau Latvijas Republikas valdībai, es domāju Ministru padomei, šajā jautājumā ir. Un to vajadzētu ņemt vērā.

Ar Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojumu ir paredzētas septiņas fundamentālas programmas Latvijas Republikas attīstībai, no kurām viena ir informātika. Un informātikas programmas sastāvā ir arī šis iedzīvotāju reģistrs. Par šo iedzīvotāju reģistru ir izsludināts konkurss, kas nupat ir beidzies. To zina arī Migrācijas lietu departaments. 15.novembris ir datums, kad šai informātikas komisijai ir jā­sniedz Ministru padomei priekšlikumi tieši par to, kā veidosies šī Latvijas Republikas informātikas sistēma, kuras neatņemama sastāvdaļa, protams, būs šis iedzīvotāju reģistrs.

Es domāju, ka šobrīd ir priekšlaicīgi šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā. Nav lietderīgi vilkt ragavas priekšā zirgam, jo nezinām, kas no tā vēl iznāks. Šis ir, kā jau teicu, tīri tehniskas dabas problēmas risinājums. Un šeit pirmām kārtām jābūt skaidram zinātnes viedoklim. Tāpat mēs arī nevaram aizmirst visu to, kas jau ir Latvijas Republikas rīcībā. Un nav jau tik maz. Latvijas Republikas rīcībā jau ir automatizētā sistēma, kurā vai nu labāk, vai sliktāk ir uzskaitīti miljons 200 000 Latvijas Republikas iedzīvotāju. Tie ir Rīgas pilsētas un Valmieras rajona iedzīvotāji. Protams, šī uzskaite ir veikta padomju laikā atbilstoši tā laika kritērijiem, bet tā tomēr ir veidota uz ārzemju tehnoloģijas pamata, tas ir, uz rietumvācu firmas “Siemens” izstrādātas tehnoloģijas pamata. Un droši vien tehnoloģiski un konceptuāli tā daudz neatšķiras no dāņu sistēmas. Tas ir atkarīgs no tā, kāds tas piepildījums. Es jums lūgtu atcerēties vienu pamatprincipu, ko mums mācīja “Siemens” sistēmas pārstāvji, ka, ķeroties pie kādas automatizētas sistēmas izstrādnes, tomēr ir jāievieš kārtība pašos pamatos, tas ir, šajā iedzīvotāju uzskaitē. Un vācu kolēģi mums teica: “Mist rein, Mist aus.” Tas nozīmē: kad mēsli ir iekšā, tad arī mēsli ir ārā. Bija vēl tāda karikatūra, ka iekšā met visādus atkritumu, bet ārā tie nāk tādās smukās tetrapakās iesaiņoti. Tas saturs jau nemainās.

Kā jau teicu, protams, mums ir jāzina, cik šī sistēma maksās. Es domāju, ka tā būs viena no dārgākajām sistēmām Latvijas Republikas vēsturē. Un uzķerties uz makšķeres āķa nav liela māka. Tas jau, protams, ir labi, ka dāņu speciālisti mums taisa izstrādni par 10 miljoniem dolāru. Bet kas būs pēc tam, kad mēs būsim šos 10 miljonus notērējuši? Pēc tam izrādīsies, ka tālākās izstrādnes maksās vēl vairākus desmitus, apmēram 60–70. Un tad jau mums vairs nebūs iespējas darīt tā, kā gribam, būs jādara, kā diktēs mūsu sponsori. Bet vai tas mums ir vajadzīgs? Es domāju, ka ne.

Un tāpēc Ekonomikas komisijas priekšlikums: tomēr ņemt visas šīs iestrādes vērā un nevis pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, bet pirmajā lasījumā to tomēr atdot komisijai un izskatīt 266.dokumentu, kurā ir paredzēts izveidot kompleksu darba grupu Ministru padomes sastāvā, kura izstrādātu šo vienoto informātikas sistēmu, ietverot arī visas iestrādes, kas ir izdarītas Migrācijas lietu departamentā. Un šai koncepcijai būtu jābūt gatavai jau līdz 1.janvārim vai pat vēl agrāk. Par datumiem mēs varam diskutēt, bet vispirms ir skaidri jāzina, kas mums ir darāms, lai pēc tam varam pieņemt likumu. Lai šis darbs neapstātos, mums ir jāatzīst, ka šāds iedzīvotāju reģistrs ir jāizveido un ka Migrācijas lietu departamentam darbs jāturpina.

Bez tam vēl gribētos dzirdēt pārējo komisiju slēdzienu, tas ir, to komisiju, kurām šis likuma projekts bija nodots izskatīšanai, respektīvi, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas, Likumdošanas jautājumu komisijas un Ārlietu komisijas, slēdzienu. Es domāju, ka bez šo komisiju slēdziena mēs nevaram pieņemt galīgo lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs, un gatavojas deputāts Ābiķis.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es negatavojos uzstāties, taču man to liek darīt deputāta Cilinska vieglprātīgais priekšlikums šo jautājumu izskatīt kā steidzamu un šodien arī otrajā lasījumā. Es gribu kategoriski iebilst pret šo daudzas reizes kritizēto metodi, kad likumprojekts tiek atzīts kā steidzams un tūlīt sākas otrais lasījums, tad tiek ierosināta balsošana, jo nav rakstiski iesniegtu labojumu. Bet rakstisku iesniegumu nav tādēļ, ka tūlīt ir sācies otrais lasījums. Atvainojiet, kad gan ir bijis laiks apstāties un padomāt? Manuprāt, tā mēs nopietni pārkāpjam parlamentāro procedūru. Šāda prakse principā jābeidz.

Man personīgi sakarā ar šo likumprojektu ir radušās nopietnas bažas par to, kas izmantos šo informāciju. Kam un kādas tiesības tiks dotas? Kam šī informācija būs pieejama un kādā veidā tā būs nodrošināta no ļaunprātībām? Viena lieta, ja šī informācija ir kaut kur Iekšlietu ministrijas kartotēkās, kaut arī tur iespējamas ļaunprātības, bet, ja tas tiks izdarīts elektroniski, tad iespējams ļoti ātri izdarīt dažādas manipulācijas. Tādēļ jābūt stingrām tiesiskām garantijām, lai šeit nenotiktu ļaunprātības. Tāpēc es gribētu, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā, lai tiktu izstrādātas normas pret visāda veida ļaunprātībām. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Debates noslēdz deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! To domu, ka reģistrs ir obligāti vajadzīgs, apstiprināja visi runātāji, kuri uzstājās pirms manis. Latvijai ir pāri gājuši kādi 4 miljoni cilvēku, braukuši iekšā un ārā. Mēs nezinām, cik šeit dzīvo pašreiz. Lai ieviestu zināmu kārtību, reģistram ir jābūt.

Bet es gribētu iebilst pret to, ko teica deputāts Kide un arī deputāts Černajs. Es saprotu, ka ar šo projektu izstrādāšanu un visiem šiem darbiem ļoti grib nodarboties Ekonomikas ministrija, ļoti grib nodarboties tās institūcijas, kas ir Ekonomikas ministrijā, visi šie institūti, jo tur ir iekšā liela nauda. Un šie cilvēki baidās, ka viņiem varbūt nebūs ko darīt. Un viņi mēģinās vienkārši paņemt šo naudu. Tā ir tā būtiskākā lieta.

Es uzskatu, ka dāņu valdības priekšlikums palīdzēt ar šiem 10 miljoniem kronu veikt visus tehniskos priekšdarbus, apmācīt speciālistus un tā tālāk ir vērā ņemams. Dāņiem jau ir bēdīga pieredze ar mūsu Muitas departamenta pārstāvjiem, kuri arī pirms kādiem pieciem mēnešiem uzsāka sarunas, bet viss palika sarunu līmenī. Viņi skaidri un gaiši pateica, ja arī tagad tas paliks tikai tādā parunāšanas līmenī un mums nebūs skaidrības jau tuvākajā laikā, tad mēs sapratīsim, ka neesam reāls sarunu partneris. Tas, ka šā reģistra datus varēs ļoti plaši izmantot dažādās mūsu tautsaimniecības nozarēs, ir pats par sevi saprotams. Un te nav ko uztraukties, kā tika teikts, ka reģistrā to datu par maz un ka daudz darba var veikt Statistikas pārvalde un citas institūcijas. Visām šīm institūcijām sakarā ar reģistra izveidošanu atkritīs daudz darba, nebūs vajadzīgas šīs bēdīgi slavenās pasportistes. Cilvēku skaits, kuri nodarbojas ar šīm problēmām, neizbēgami samazināsies. Un ekonomiski būs tikai ieguvums.

Un es ļoti negribētu, ka deputāti šo reģistru nodotu Ministru padomei, lai šajās tieši naudas ziņā ļoti ieinteresētajās institūcijās reģistru “noraktu”, lai mēs no citurienes nesaņemtu reālu palīdzību naudas izteiksmē un arī praktiskā darba veikšanā.

Es ļoti lūdzu deputātus tomēr pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu. Pēc pirmā lasījuma likumprojekta izskatīšanā varēs piedalīties dažādas Ministru padomes institūcijas un izteikt savus priekšlikumus, lai ņemtu tos vērā turpmākajā šā dokumenta izstrādāšanā. Es ļoti lūdzu deputātus balsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums ir jāreģistrējas. Lūdzu, reģistrēsimies. Atgādināšu, ka reģistrācijas procedūrā katrs deputāts nospiež to podziņu, kas ir priekšā. Vienu no trijām. Ņemot vērā mūsu daudzās iepriekšējās izdrukas, šķiet, tiešām šajā zālē ir ieviesies nelabais gars.

Lūdzu rezultātu. 75 deputāti ir reģistrējušies. Paldies! Mums ir divi balsojumi. Viens balsojums ir par to, ko ierosināja 20 deputāti, tas ir, lai šo likumprojektu izskatītu kā steidzamu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Pirmkārt, mums jānobalso par pirmo lasījumu. Ja to nepieņem pirmajā lasījumā, tad nevar būt steidzams.

Otrkārt, Zaļetajeva kungs kļūdījās, es nebūt neesmu ierosinājis, ka tas šodien būtu jāizskata otrajā lasījumā. Ir jāiesniedz, teiksim, priekšlikumi, un tad izskatīsim otrajā lasījumā. Bet par steidzamu ir jālemj. Pēc nedēļas vai pēc divām. Bet nebūt ne šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Es arī tā domāju, ka mēs par šo steidzamo varam balsot tikai tad, kad būsim akceptējuši. Tātad balsojums par akceptēšanu pirmajā lasījumā konceptuāli.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta par iedzīvotāju reģistru akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 55, pret– 7, atturas– 10. Esam akceptējuši pirmajā lasījumā.

Otrs balsojums ir deputāta Cilinska un vēl 19 deputātu ierosinājums, lai šo likumprojektu mēs izskatītu kā steidzamu. Balsosim par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 46, pret– 12, atturas– 12. Tātad esam nobalsojuši, lai tas būtu kā steidzams. Protams, darba grupai ir jāstrādā, lai sagatavotu otrajam lasījumam.

Vienu mirklīti, viena trešdaļa laikam būs 25 un divas trešdaļas būs 50. Gluži pareizi, pietrūkst četru balsu, lai būtu steidzams. Priekšā otrais balsojums. Tad arī varēs izlemt. Paldies.

Tātad šo darba kārtības jautājumu esam izskatījuši, tas bija sestais, ir pienākusi kārta septītajam darba kārtības jautājumam, jo citu neko neesam lēmuši. Likumprojekts par pilsonību pirmajā lasījumā. Pulkstenis ir 17.57. Es neredzu entuziasmu godājamo deputātu sejās. Un arī ziņotāju, atklāti sakot, neredzu. Nav ziņotāja šajā jautājumā. Pagaidīsim.

Kamēr mēs gaidām ziņotāju jautājumā par pilsonību, ir ienācis sekretariātam adresēts iesniegums. Iesnieguma būtība ir tāda, ka mūsu konceptuālais balsojums, kuram no dokumentiem– 260. vai 282.– ir dodama priekšroka, izstrādājot galīgo dokumentu, esot neprecīzs, jo divi deputāti– es jau minēju to ne visai labo garu– atrazdamies PSRS galvaspilsētā Maskavā, ir iemanījušies nobalsot par vienu no šiem likumprojektiem, tādējādi balsošanas rezultāts ir apšaubāms. Abi šie kungi ir saistīti ar aviāciju, tā ka viss ir iespējams, arī atgriezties uz balsojumu atpakaļ. Sekretariāts ir pieprasījis oficiālu izziņu, kur viņi balsošanas brīdī ir atradušies, un tad mēs varēsim par to spriest. Bet tas būs nākamās plenārsēdes sākumā, kad šī komisija būs iesniegusi galīgo dokumentu variantu. Notiek visādi brīnumi. Es teicu, pārbaudīs, kur šīs personas ir atradušās, un tad arī ziņosim, jo mums bieži vien visādi ir bijis ar tiem komandējumiem. Mājās domā, ka ir komandējumā, bet īstenībā atrodas kaut kur citur.

Lūdzu, Cilinska kungs, otrais mikrofons!

E.Cilinskis: Bet tas būtiski maina balsojumu. Ja divi cilvēki ir nobalsojuši, bet īstenībā nav balsojuši par vienu un nav balsojuši pret otru, tas principā maina to, kurš dokuments ir guvis vairākumu. Līdz ar to principiāli mainās visa šī situācija.

Priekšsēdētājs: Viss ir pareizi, deputāt Cilinski. Tikai es nesaprotu, kā mēs ar 75 cilvēkiem šobrīd bez vienas minūtes sešos mainīsim. Tā ka to mēs noskaidrosim, viss tiks noskaidrots, kad būs oficiālas izziņas par šiem deputātiem. Un tad mēs arī izlemsim jautājumu par šo balsojumu, kā tas pienākas. Es domāju, ka mēs šo sekretariātam iesniegto vēstuli varam nodot balsu skaitīšanas komisijai, kura parasti risina tādus jautājumus. To darīsim rīt, jo ne Geidāna kunga, ne Ozola kunga nav pašlaik uz vietas.

Godājamie kolēģi! Es tomēr atļaušos šo plenārsēdi slēgt. Jo tālākā mūsu darbība nevarētu būt pārāk produktīva, ņemot vērā mūsu deputātu skaitu.

Nākamā plenārsēde otrdien pulksten 10.00. Rīt Prezidijs parastā laikā.

(Sēdes beigas)