10. novembrī Jelgavā notika zinātniskā konference "Paveiktais, iespējas, stratēģija"

Pat 21. gadsimta un trešās tūkstošgades priekšvakarā Latvijā arvien vēl cāļus skaita rudenī, citiem vārdiem — vērtē laukos izaudzēto, iekulto, no tīrumiem novākto. Tas attiecas arī uz lauksaimniecības zinātni, ko varbūt mazāk nekā zemturus tieši iespaido gadalaiku mija, tomēr savs domas brieduma un ražas laiks tāpat jāsagaida.

10. novembrī, Mārtiņdienā, uz kopīgo zinātnisko konferenci "Paveiktais, iespējas, stratēģija" aicināja Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija. Akadēmijas prezidente Baiba Rivža, atklājot zinātnieku veikuma un ieceru apmaiņu, uzsvēra, ka šoreiz kopsēdē tiks spriests par padarīto no 1997. līdz 2000. gadam, bet turpmāk, iespējams, šādas konferences varētu notikt katru gadu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma neapstrīdamā skaitļu valodā atgādināja, ka Latvijas laukos strādā 12 līdz 16 procenti valsts iedzīvotāju (skaitļi atšķiras, jo ir dažāda vērtējumu metodika). Bet šie 12 vai 16 procenti saražo tikai 3,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tātad visiem jādomā par darba ražīguma kāpināšanu, arī tiem, kas strādā zinātnē. Vairāk jāpievēršas tieši praktisku risinājumu meklēšanai un jauno atziņu ieviešanai.

Ministrija kopā ar zinātniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem ir sagatavojusi apjomīgu pozīcijas dokumentu valsts iestājai Eiropas Savienībā (ES). Šajā apmēram 200 lappušu dokumentā ir parādīts, ko Latvija grib pārejas periodā un cik ES atbalsta fondu naudas nepieciešams, lai to visu sasniegtu. Summa ir iespaidīga: vairāk nekā pusmiljards latu gan privātajam, gan valsts sektoram jāiegulda ļoti īsā laika posmā — līdz Latvijas iestājai ES. Un te neiztikt bez zinātnieku atbalsta. L.Straujuma teica:

— Es zinu, ka visa pamatā ir nauda. Bet, ja zinātne neiesaistīs savās rindās aizvien jaunus un jaunus cilvēkus, kas notiks pēc tam, kad jūs vairs nevarēsit?... Kaut gan novecojam jau visi. Tieši tāpēc Zemkopības ministrija kopā ar Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju šogad piešķirs septiņas "Sējēja" balvas jaunajiem zinātniekiem. Un es ceru, ka šādu atbalstu jaunie zinātnieki saņems arī turpmāk.

Par ekonomikas nozari ziņojumu sniedza habilitētā ekonomikas zinātņu doktore Baiba Rivža, pievēršoties gan zinātniskās darbības sasniegumiem, gan problēmām un nākotnes iecerēm.

Sakuplojusi lauku tautsaimniecības zinātnieku sadarbība ar sociālajiem partneriem Latvijā, Baltijā un Eiropā. Daudz paveikts maģistrantu un doktorantu sagatavošanā. 2000. gadā studijām klātienē uzņemti 58 maģistranti un 6 doktoranti, bet neklātienē — 67 maģistranti un 3 doktoranti. Pēdējos četros gados ir aizstāvētas 7 doktoru disertācijas.

Zinātnieki piedalās valsts nozīmes pētniecības programmās un Latvijas Zinātnes padomes grantu izpildē, sekmējot valsts lauksaimniecības un lauku attīstību, integrējoties ES. Vēl rit pētniecība Latgales ekonomiskās un sociālās attīstības optimizācijā, valsts reģionālās attīstības pasākumu izstrādē un virknē citu projektu, tostarp starptautiska mēroga sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, Īriju un Vāciju.

Runātāja atgādināja, ka aizvadītajos četros gados notikušas vairākas zinātniskās konferences, sagatavotas daudzas ievērojamas zinātniskās publikācijas, tai skaitā citējamos un recenzējamos žurnālos — 5 monogrāfijas un 47 raksti. Rit darbs, lai Latvijā izveidotu saimniecības uzskaites datu tīklu. Sākta izpēte, lai radītu Zemkopības ministrijas "Integrētās administrācijas un kontroles sistēmu", ko pieprasa pirmsiestāšanās ES strukturālo fondu pārvaldes tehnoloģija. Pēdējos gados aizsākta lauksaimniecības ziņu publicēšana internetā, izveidotas vairākas web lapas, kur atrodama informācija par Latvijas lauku aktualitātēm.

Nākotnē iecerēts paplašināt teorētiskos pētījumus, turpināt izzināt iespējas, kā dažādot saimniekošanu laukos, pastiprināt lauksaimniecības uzņēmumu vislabvēlīgākā lieluma un to modeļu, kā arī tirgus un ekonomiskās kooperācijas izpēti, ieteikt zemturiem lētākas un labākas tehnoloģijas, lai Latvijas ražojumi sekmīgāk konkurētu ES tirgū. Nodomāts turpināt veidot Lauku attīstības studiju un pētījumu centru, sniegt atbalstu valsts institūcijām, lai tās izstrādātu un īstenotu valsts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības politiku.

Par laukkopību ziņojumu sniedza habilitētais lauksaimniecības zinātņu doktors Antons Ruža, tēlaini vēlreiz atgādinot seno atziņu, ka arvien laikus jārūpējas par paaudžu pēctecību:

— Ja zinātnē strādā tikai vecākie gadagājumi, — tā ir traģēdija, ja tikai jaunākie, — tā ir komēdija...

Bet kopumā laukkopība ir viena no retajām zinātnes un prakses jomām, kur vienkop saplūst visdažādāko nozaru sasniegumi un attīstības strāvojumi. Turklāt tā ir nozare, kas apgādā cilvēku ar tā izdzīvošanai visnepieciešamāko — ar dienišķo maizi. Augkopības produkcijas ražošana allaž saistās ar risku, jo tā ir gandrīz vienīgā tautsaimniecības nozare, kurā tiek izmantota primārā — saules — enerģija.

Ziņotājs salīdzināja Latvijā iegūtās labības un citu kultūru ražas, paredzot, ka, piemēram, ar 1,5 līdz 2 tonnu graudaugu ražu no hektāra saimniecība nespēj attīstīties un ir lemta iznīcībai. A. Ruža iepazīstināja ar Latvijā nozīmīgākajiem pētījumiem, lai celtu laukaugu ražību. Tika runāts par videi draudzīgas produkcijas ražošanu, par konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrādi Latvijā, selekcijas darbu un virkni citu problēmu. Nākotnē jāpilnveido sadarbība starp atsevišķām zinātnes nozarēm, lai lauka eksperimentos pakāpeniski pārietu no fakta konstatācijas un empīriska skaidrojuma uz augu attīstības iepriekšēju teorētisku modelēšanu un virzību.

Lopkopības jautājumu sazarotajā pētniecības lokā ar savu ziņojumu ievadīja habilitētais agronomijas doktors Jāzeps Sprūžs . Zinātniskā darba lauks šajā problēmu kopā ir tik plašs, ka to pilnībā nav iespējams aptvert. Tāpēc lopkopības zinātnieki ir izdalījuši svarīgākos izpētes punktus. Tie ir: liellopu reproduktīvo spēju un piena īpašību novērtēšana, izmantojot ģenētiskās metodes, cūku ģenētiskā potenciāla paaugstināšana, tāpat Latvijas tumšgalves aitu, Latvijas zirgu, dējējvistu šķirnes uzlabošana un vēl vairāki citi virzieni.

Galvenās pētniecības problēmas nākotnē saistāmas ar dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas jaunas metodikas izstrādi, importēto dzīvnieku un mājputnu adaptācijas spēju izpēti, dažādu lopbarības līdzekļu nekaitīguma un kvalitātes prasību izstrādi, kā arī citiem.

Ar pārtiku ikviens cilvēks saskaras ik dienu, ieturot azaidu. Mazliet citādi uzturvielas kā cilvēka esības pamatu uztver pārtikas zinātnieki. Par to runāja inženierzinātņu doktore pārtikas tehnoloģe Daina Kārkliņa , uzsverot, ka uzturvielu sabalansētība un daudzums pārtikas produktos ietekmē visas sabiedrības veselību un mūsu nākotni. Pārtikas produktu labuma kritēriji atrodas nepārtrauktā kustībā un attīstībā, ko ietekmē pārtikas tirgus piesātinājums, demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā un paša patērētāja attieksmes maiņa pret uzturu. Viens no jaunākajiem Latvijas uzturzinātnieku atklājumiem un ražojumiem ir "Auzu biolakto". Šā veselīgā produkta praktiskā izstrāde un ieviešana ilga aptuveni četrus gadus.

Nākotnē arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta pārtikas produktu minimālai apstrādei, panākot vislabvēlīgākos apstākļus uztura ražošanai un ieviešot netermiskās apstrādes tehnoloģijas.

Turpmākajā konferences gaitā ar veterinārmedicīnas pētnieku jaunākajām atziņām Latvijā iepazīstināja veterinārmedicīnas doktors un habilitētais agronomijas doktors Aleksandrs Jemeļjanovs . Viņš savā ziņojumā pamatīgi iedziļinājās dzīvnieku labturības, veselības uzraudzības, profilakses un dzīvnieku valsts produktu aprites jautājumos.

Kā atsevišķs un svarīgs veterinārmedicīnas pētījumu virziens jāizvērš veselīgu un drošu pārtikas produktu radīšanas pamatkritēriju izveide. Līdz šim lopkopības produktu kvalitātes kontrole sākās pārstrādes uzņēmumos. Bet par to jāsāk domāt agrāk, visa veterinārā un sanitāri higiēniskā uzraudzība ir jāiekļauj nepārtrauktajā tehnoloģiskajā procesā no dzīvnieka piedzimšanas līdz gatavajai produkcijai. Runātājs atzīmēja, ka pašlaik gaļas un tās produktu, kā arī piena un tā izstrādājumu kvalitāte Latvijā nav pietiekami augsta, produktu uzlabošanā vēl daudz darāmā.

Galvenās pētniecības problēmas turpmāk saistāmas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu un profilaksi, veselības uzraudzību un produkcijas veselīguma un nekaitīguma nodrošināšanu.

Habilitētais mežzinātņu doktors Pēteris Zālītis savu ziņojumu par mežzinātnes stāvokli Latvijā bija veidojis ar publicistisku un polemisku ievirzi. (Ziņojumu publicējam atsevišķi.)

Par pētījumiem lauksaimniecības inženierzinātnēs pārskatu sniedza habilitētais inženierzinātņu doktors Edvīns Bērziņš . Ziņotājs uzsvēra, ka tehnikas un enerģētikas īpatsvars augkopības produkcijas ražošanas izmaksās svārstās 30 līdz 70 procentu robežās, kas vien jau norāda uz īpašo inženierzinātnes lomu.

Nozarē aktīvi strādā 72 zinātņu doktori un 8 maģistri, studē 8 doktoranti un 42 maģistranti, tomēr pētnieku personālsastāva novecošanās apsteidz atjaunošanos. Četros gados nozares zinātnieki veikuši būtiskus pētījumus augkopības mehanizācijā, lopkopības mehanizācijā, enerģētikā un citās jomās. Izstrādāta laukkopības mehanizēto tehnoloģiju modernizācijas lietderības un efektivitātes novērtēšanas metodika. Izstrādāti dzīvnieku stāvvietu grīdu sildīšanas matemātiskie modeļi, grīdas paneļu fizikālo parametru optimizācija. Veikti biodegvielu pielietojamības teorētiskie un lietišķie pētījumi iekšdedzes dzinējos — tā ir tikai neliela daļa no nozares zinātnieku paveiktā.

Latvija atrodas pasaules daļā, kur norit nemitīga mitro gaisa masu kustība no Atlantijas okeāna uz kontinentu, pie mums gadā caurmērā ik otro dienu vai nu līst, vai snieg. Nokrišņu daudzums gada laikā svārstās no 600 līdz 800 milimetriem. Atsevišķos novados nokrišņiem bagātos gados to daudzums sasniedz un pat pārsniedz 1000 milimetrus. Latvijā nolīst un sasnieg par 250 mm vairāk nekā spēj iztvaikot, līdz ar to hidroinženierzinātniekiem darāmā netrūkst. Par nozarē paveikto, problēmām un veicamo ziņoja habilitētais inženierzinātņu doktors Jānis Valters .

Noteikti hidroloģisko, hidroenerģētisko un ūdenssaimniecisko aprēķinu galvenie raksturlielumi Latvijas teritorijai. Izveidota datu banka — elektroniskajos informācijas nesējos apkopoti novērojumu dati par 80 hidrometriskajiem posteņiem laikā no 1951. līdz 1994. gadam. Izstrādātas programmas, kas dod iespēju iegūt integrētā formā uzstādāmā turbīnu caurplūduma un caur turbīnām izvadāmā noteces apjoma sakarības.

Joprojām zinātnieku uzmanības lokā ir Jēkabpils aizsardzība pret plūdiem.

Ar hidrauliskās modelēšanas metodi pārbaudīti vairāk nekā 10 dažādu risinājumu varianti un par perspektīvākajiem atzīti divi: zemspiediena hidroelektrostacijas būve augšpus pilsētas vai arī slūžu izbūve Daugavas atzara Sakas sākuma posmā.

Analizēta lauksaimniecības ietekme uz ūdens resursu kvalitāti un izmēģinājuma objektos pētīta drenāžas hidroloģiskā darbība, kas ļāvusi pilnveidot ūdens filtrācijas teoriju, precizēt drenāžas hidroloģiskos aprēķinus — tas nepieciešams ūdens saimniecisko sistēmu izveidē.

Zinātniskajā konferencē "Paveiktais, iespējas, stratēģija" daži ziņotāji vairāk kavējās pie padarītā analīzes, citi lielāku uzmanību pievērsa nākotnē darāmajam, iezīmējot, kā iecerēto veikt. Konferences viesis Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš savā uzrunā atzina, ka lauksaimniecības zinātnieku sanāksme Jelgavā ir nozīmīgs pasākums visas Latvijas zinātnes dzīvē, un izteica dažas atziņas, kas domu apmaiņai it kā pielika nevis punktu, bet daudzpunkti:

— Jūs esat ļoti laimīgi cilvēki — jūs pārzināt Latvijas laukus un mežus. Un tādā veidā jūs saņemat daudz saules. Tādēļ jūs esat ļoti saulaini cilvēki, un mans vēlējums: tāpat turpināt! Jo jūs izdomājat, kā saules enerģiju likt galdā vai arī pārvērst skaistās lietās. Es šodien esmu kļuvis gudrāks, jo jūsu referātos ir skatījums nākotnē, perspektīvā. Kaut gan arī problēmu ir daudz.

Ko es kā fiziķis varu ieteikt no savas pieredzes? Lai sasniegtu ko sevišķu, ir jāmeklē nestandarta, unikāli risinājumi. Tā daļa no saules enerģijas, ko mēs izmantojam, ir ļoti maza, ja mums to izdotos palielināt, tas, protams, būtu kvalitatīvs lēciens. Ikdienas praktiskās lietas risinot, vajadzētu paturēt prātā, ka vienmēr ir iespējams arī kāds nestandarta ceļš.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors