Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Mēslošanas līdzekļu aprites likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbību veicējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo mēslošanas līdzekļus, gatavo to maisījumus, iepako, ieved vai tirgo šos mēslošanas līdzekļus un to maisījumus;

2) mēslošanas līdzeklis — jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kuri tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai;

3) mēslošanas līdzekļu aprite — mēslošanas līdzekļu ražošana, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana un tirdzniecība.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šis likums neattiecas uz:

1) notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē normatīvie akti par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

2) neapstrādātiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un neapstrādātiem kaļķošanas materiāliem;

3) mikrobioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem;

4) substrātiem;

5) eksportējamiem un tranzītā pārvadājamiem mēslošanas līdzekļiem.

(2) Uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis” (turpmāk — EK marķējums), attiecas tikai šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta “f” apakšpunkts un 2.punkts, 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmās daļas 2.punkts, 9.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts un otrās daļas 5.punkts, kā arī 14.pants.

4.pants. Valsts institūciju kompetence mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Ministru kabinets izdod:

1) mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus, kuros nosaka:

a) mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes un tirdzniecības prasības,

b) mēslošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumus un kārtību,

c) pieļaujamās novirzes no deklarētās mēslošanas līdzekļa kvalitātes,

d) nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzekļos,

e) prasības mēslošanas līdzekļu etiķetei un iepakojumam,

f) mēslošanas līdzekļu uzraudzības un kontroles kārtību,

g) mēslošanas līdzekļu kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību, veicot uzraudzību un kontroli,

h) kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk — reģistrs) vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām;

2) prasības attiecībā uzmēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību.

(2) Ja no Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk — dienests) saņemta informācija, ka mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra regulā (EK) Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk — regula Nr.2003/2003), Zemkopības ministrija par neatbilstības gadījumiem ziņo Eiropas Komisijai.

II nodaļa

Darbību veicējs

5.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, šo līdzekļu maisījumu gatavotājs, iepakotājs un ievedējs iesniedz dienestam:

1) iesniegumu par tirdzniecībai ražotā, iepakotā vai ievestā mēslošanas līdzekļa vai sagatavotā maisījuma (izņemot individuālo pasūtījumu) reģistrāciju;

2) katru gadu līdz 31.janvārim — ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā) vai sagatavotajiem to maisījumiem (norāda mēslošanas līdzekļa veidu, nosaukumu un daudzumu).

(2) Darbību veicējs pēc mēslošanas līdzekļa pircēja vai to personu pieprasījuma, kuras uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti, uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību (kopiju) vai atļauju (kopiju) attiecīgā mēslošanas līdzekļa pārdošanai vai ievešanai (ja mēslošanas līdzeklis nav iekļauts reģistrā vai neatbilst deklarētajai kvalitātei, kvalitātes vai identifikācijas prasībām) un akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatu (kopiju) vai mēslošanas līdzekļa sertifikātu (kopiju).

6.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs un šo līdzekļu maisījumu gatavotājs periodiski novērtē mēslošanas līdzekļa kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām (turpmāk— paškontrole).

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un glabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja paškontrolē tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, attiecīgā mēslošanas līdzekļa ražotājs vai mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs nedēļas laikā par to rakstveidā informē dienestu.

7.pants. Rīcība ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem

Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs apglabā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Ja šāds mēslošanas līdzeklis ir ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz tā ražotājs vai apstrādātājs.

III nodaļa

Mēslošanas līdzekļu reģistrācija, aprites uzraudzība un kontrole

8.pants. Mēslošanas līdzekļu reģistrācija

(1) Ražot, iepakot, gatavot maisījumus tirdzniecībai, kā arī ievest un tirgot drīkst tikai reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus, izņemot gadījumus, ja mēslošanas līdzeklis ir ražots vai ievests izmēģinājumiem, pētījumiem vai testēšanai vai ja tas ir jauns mēslošanas līdzekļa veids, mēslošanas līdzekļa atsevišķa partija, kas neatbilst deklarētajai kvalitātei, kvalitātes vai identifikācijas prasībām, bet nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

(2) Ja mēslošanas līdzeklis nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, dienests izsniedz atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai.

9.pants. Dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē iesniegumus par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības;

3) kārto reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu ievešanai vai tirdzniecībai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ne retāk kā reizi gadā ņem analīzēm mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus ņem nepieciešamajā daudzumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

7) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļus, kuriem ir EK marķējums, saskaņā ar regulu Nr.2003/2003, kā arī saņem detonācijas testus visu tipu amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu (virs 28 procentiem), kurus laiž tirgū ar EK marķējumu;

8) rakstveidā informē Zemkopības ministriju, ja mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst regulas Nr.2003/2003 prasībām, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļa tipu un deklarēto barības vielu saturu, vai ir iemesls uzskatīt, ka tas var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi.

(2) Dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

2) kontrolēt iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, kas jāievēro mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības vietās un attiecīgajos transportlīdzekļos;

3) apturēt līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt mēslošanas līdzekļa tirdzniecību vai cita veida izplatīšanu, ja persona neievēro normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības;

4) noteikt termiņu, kādā darbību veicējam jānovērš konstatētie pārkāpumi;

5) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu par darbībām ar mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā);

6) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

10.pants. Reģistrā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu.

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc mēslošanas līdzekļa ražotāja, iepakotāja, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotāja vai ievedēja iesnieguma saņemšanas, ja viņš ir izbeidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) ar attiecīgu dienesta lēmumu, ja ražotais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām;

3) ja nav samaksāta valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju.

(2) Ja reģistrācijas apliecība ir anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas šā panta pirmajā daļā minētā persona var iesniegt iesniegumu par mēslošanas līdzekļa iekļaušanu reģistrā.

12.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējo apjomu atsevišķi pa to veidiem, kā arī datus, kas iegūti par šiem mēslošanas līdzekļiem, veicot valsts uzraudzību un kontroli.

13.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī informācija par mēslošanas līdzekļu ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai.

14.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Izdevumus par mēslošanas līdzekļu (ar EK marķējumu vai bez tā) valsts uzraudzību un kontroli sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

15.pants. Savstarpējās atzīšanas princips

Latvijā atļauts piedāvāt tirdzniecībai tos mēslošanas līdzekļus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti vai laisti brīvā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

16.pants. Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju

Mēslošanas līdzekļa reģistrētājs par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju maksā valsts nodevu. Valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Mēslošanas līdzekļu aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2002, 23.nr.).

2.Līdz 2006.gada 1.septembrim Ministru kabinets izdod šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

3.Līdz šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.247 “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 17.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 5., 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā likuma 16.pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumi Nr.285 “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un maksāšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 26.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 9.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 23.februāri.