Projekts: Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums

 

Saeimas dok.nr.5210; likumprojekts nr.1488

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2006.gada 3.janvāra sēdē akceptēts (prot.Nr.1, 2.§)
un 9.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka Krimināllikumā paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību un valsts iestāžu kompetenci piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildē.

2.pants. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes pamats

Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

3.pants. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtība

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļus izpilda:

1) maksātnespējas procesa administrators – likvidāciju;

2) tiesu izpildītāji – naudas piedziņu, mantas konfiskāciju, kaitējuma atlīdzināšanu, tiesību ierobežošanu.

II nodaļa

Likvidācijas izpilde

4.pants. Sprieduma par likvidāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas juridiskajai personai piemērojusi likvidāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta sprieduma norakstu reģistra iestādei, kas reģistrējusi juridisko personu, attiecīga ieraksta izdarīšanai un tiesai pēc piekritības maksātnespējas lietas ierosināšanai.

5.pants. Likvidācijas izpildes kārtība

Izpildot likvidāciju, tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Civilprocesa likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

6.pants. Maksātnespējas lietas ierosināšana

(1) Tiesa pēc šā likuma 4.pantā minētā sprieduma saņemšanas ierosina maksātnespējas lietu.

(2) Ja krimināllietas ietvaros ir uzlikts arests mantai, tiesa, kas ierosina maksātnespējas lietu, nelemj jautājumu par kredītiestādēs parādnieka kontos esošo naudas līdzekļu, viņam piederošo publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

7.pants. Juridiskas personas pasludināšana par maksātnespējīgu

(1) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par likvidācijas piemērošanu juridiskai personai ir pamats juridiskās personas pasludināšanai par maksāt­nespējīgu.

(2) Par maksātnespējas iestāšanās dienu atzīstama kriminālprocesa uzsākšanas diena.

8.pants. Aresta noņemšana mantai

Arestu, kas krimināllietas ietvaros uzlikts juridiskās personas mantai, pēc maksātnespējas procesa administratora lūguma atceļ tiesa, kas izskata maksātnespējas lietu.

9.pants. Kreditoru sapulces pilnvaru īstenošana

(1) Ja maksātnespējas procesā līdz tiesas izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors, likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras īsteno valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – aģentūra).

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos maksātnespējas procesa administrators nekavējoties informē aģentūru. Aģentūra pilnvaro pārstāvi kreditoru sapulces pilnvaru īstenošanai.

10.pants. Maksātnespējas stāvokļa risinājums

Piemērojot likvidāciju, vienīgais maksātnespējas stāvokļa risinājums ir bankrots.

11.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

Piemērojot likvidāciju, vienīgais maksātnespējas procesa izbeigšanas pamats ir bankrota procedūras pabeigšana. Maksātnespējas procesa izbeigšanai par pamatu nevar būt citi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” norādītie apstākļi.

12.pants. Darbinieku prasījumu apmierināšana

(1) Piemērojot likvidāciju, likvidējamās juridiskās personas darbinieku prasījumus apmierina darba devēja maksātnespēju reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) No likvidējamās juridiskās personas līdzekļiem vai darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem attiecīgajā maksātnespējas procesā netiek segti to darbinieku prasījumi, kuri attiecīgās krimināllietas ietvaros notiesāti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un rīkojušies individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas locekļi, pamatojoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenojuši kontroli juridiskās personas ietvaros, vai bijuši juridiskās personas dienestā.

13.pants. Kreditoru prasījumu apmierināšana

(1) Piemērojot likvidāciju, likvidējamās juridiskās personas kreditoru prasījumus apmierina maksātnespējas procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) No likvidējamās juridiskās personas līdzekļiem attiecīgajā maksātnespējas procesā netiek segti to kreditoru prasījumi, kuri attiecīgās krimināllietas ietvaros notiesāti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un rīkojušies individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas locekļi, pamatojoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenojuši kontroli juridiskās personas ietvaros, vai bijuši juridiskās personas dienestā.

14.pants. Atlikušo līdzekļu piekritība

(1) Līdzekļi, kas paliek pāri pēc maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu un likvidējamās juridiskās personas parādu segšanas, ir piekritīgi valstij.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus maksātnespējas procesa administrators iemaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

15.pants. Paziņošana par sprieduma izpildi

Maksātnespējas procesa administrators par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu krimināllietā, nosūtot tai tiesas lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu un reģistra iestādes lēmumu par juridiskās personas izslēgšanu no reģistra.

III nodaļa

Tiesību ierobežošanas izpilde

16.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piemērojusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu un nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītājam pēc juridiskās personas juridiskās adreses.

17.pants. Tiesību ierobežošanas izpildes kārtība

(1) Saņēmis izpildrakstu par juridiskās personas tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgajai institūcijai rīkojumu veikt konkrētas darbības izpildrakstā noteikto ierobežojumu īstenošanai. Attiecīgā institūcija par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildes uzsākšanu paziņo tiesu izpildītājam, kā arī kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes laikā.

(2) Par tiesas noteiktajā tiesību ierobežošanas izpildes laikā konstatēto tiesas noteikto tiesību ierobežojumu pārkāpumu attiecīgā institūcija paziņo tiesu izpildītājam.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas tiesu izpildītājs rīkojas saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma nosacījumiem.

(4) Pēc tiesas noteikto ierobežojumu termiņa izbeigšanās attiecīgā institūcija paziņo tiesu izpildītājam par viņa rīkojuma izpildi.

(5) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

IV nodaļa

Mantas konfiskācijas izpilde

18.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

(1) Tiesa, kas juridiskajai personai piemērojusi mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildrakstu un protokola par aresta uzlikšanu mantai kopiju tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to reģistra iestādi, kas reģistrējusi juridisko personu, un finanšu institūcijas.

(2) Mantas konfiskāciju izpilda tā iecirkņa tiesu izpildītājs, kura teritorijā atrodas konfiscējamā manta.

19.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izpildot mantas konfiskāciju

Saņēmis izpildrakstu un protokola par aresta uzlikšanu mantai kopiju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda protokolā par aresta uzlikšanu mantai norādītās mantas un konfiscējamās mantas esību, kā arī apķīlā konfiskācijai pakļauto mantu.

20.pants. Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta protokolā par aresta uzlikšanu mantai kā juridiskajai personai piederošā manta.

21.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izpildot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai juridiskās personas mantu, kas palikusi pēc sprieduma izpildes izdevumu un visu to prasījumu apmierināšanas, kas radušies, pirms juridiskās personas mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

22.pants. Paziņošana par sprieduma izpildi

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

V nodaļa

Naudas piedziņas izpilde un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas izpilde

23.pants. Sprieduma par naudas piedziņu un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu nodošana izpildei

(1) Naudas piedziņu vai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietās izpilda, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu, kas izdots saskaņā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā.

(2) Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura juridiskajai personai piemērojusi naudas piedziņu vai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Attiecīgā tiesa nosūta izpildrakstu izpildīšanai tiesu izpildītājam pēc juridiskās personas juridiskās adreses.

24.pants. Naudas piedziņas un kaitējuma atlīdzināšanas izpildes kārtība

Naudas piedziņa vai kaitējumu atlīdzināšana notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

2005.gada 5.maijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas turpmāk paredzēs iespēju juridiskai personai piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs un to ir izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.

Likums “Grozījumi Krimināllikumā” noteic, ka juridiskajai personai var noteikt vienu no šādiem piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļiem – likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa. Turklāt juridiskajai personai var noteikt arī piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus, proti, mantas konfiskāciju un kaitējuma atlīdzināšanu.

Tomēr ir būtiski norādīt, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksā nav paredzēta kārtība, kādā piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskai personai, tādēļ, lai nodrošinātu likuma “Grozījumi Krimināllikumā” realizāciju, ir nepieciešams izstrādāt likumprojektu, kas nosaka juridiskai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību.

Līdz ar to ar Tieslietu ministrijas 2004.gada 24.decembra rīkojumu Nr.1-1/432 ir izveidota darba grupa, lai izstrādātu likumprojektu, kas reglamentētu juridiskai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildi. Izveidotajā darba grupā piedalījās Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Uzņēmumu reģistra un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” pārstāvji.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta mērķis ir noteikt Krimināllikumā paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību, valsts iestāžu kompetenci piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildē.

Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā.

Likumprojekta 3.pants noteic, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekli – likvidāciju – izpilda maksātnespējas procesa administrators. Savukārt pārējos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus (naudas piedziņu, mantas konfiskāciju, kaitējuma atlīdzināšanu un tiesību ierobežošanu) izpilda tiesu izpildītāji.

Tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori, kuri Latvijas Republikas teritorijā izpilda ar tiesas spriedumu piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli, par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu.

3. Cita informācija.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 8.jūlija rīkojuma Nr.428 “Par Koncepciju par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – likvidācijas – izpildes institūciju” 3.punktam Tieslietu ministrijai ir uzdots četru mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts tieši neietekmē makroekonomisko vidi, tomēr, ievērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas vispārpreventīvo nozīmi, makroekonomiskā vide var tikt ietekmēta pozitīvi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts paredz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām, kas būs izveidotas vai izmantotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, netieši nodrošinot labākus apstākļus uzņēmējdarbības videi.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiks nodrošināta lielāka sociālā taisnīguma nodrošināšana, jo tiks sodīta ne tikai fiziskā persona – noziedzīgā nodarījuma faktiskā izdarītāja, bet arī juridiskai personai, kuras labā vai kuras interesēs noziedzīgais nodarījums būs izdarīts, tiks piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	33,1	33,1	33,1	33,1
3. Finansiālā ietekme		-33,1	-33,1	-33,1	-33,1
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Prognozējamās izmaksas, kas saistītas ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – likvidācija – izpildi, pirmajā tā izpildes gadā ir paredzamas ne mazāk kā Ls33128 apmērā. Funkcijas realizēšanai ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta dotācijām Ls20 561 apmērā. Darbinieku prasījumu un ar to saistīto nodokļu maksājumu segšana Ls 12 567 apmērā pirmajā piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes gadā tiks veikta, novirzot daļu budžeta apakšprogrammā 35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds” esošo budžeta līdzekļu.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu sadalījums 2006.gadam pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem

Kods	Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas koda nosaukums	Summa, Ls
1100	Atalgojumi	9 232
1115	Pārējo institūciju algas	6 000
1149	Piemaksas	1 500
1150	Pabalsti un kompensācijas	500
1170	Atalgojums ārštata darbiniekiem	1 232
1200	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	2 224
	Atalgojuma izmaksas	11 456
1300	Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi	48
1413	Pārējo sakaru pakalpojumu apmaksa	429
1420	Darba devēja apmaksātie veselības pasākumi	176
1440	Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa	842
1453	Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana	165
1454	Ēku un telpu uzturēšana	212
1471	Telpu īre un noma	958
1479	Pārējā īre un noma	875
1511	Kancelejas preces un materiāli	489
1512	Inventārs	50
1528	Maksa par degvielu	120
1550	Kārtējie remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli	21
	Regulārās izmaksas un izmaksas apmācību organizēšanai	4 385
	Pamatlīdzekļi	600
	Ilgtermiņa ieguldījumi	600
3429	Dotācijas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem	4 120
	“Tukšo” uzņēmumu administrēšana	4 120
	Kopā papildus nepieciešamais finansējums	20 561
1200	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas	3 351
1494	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (no maksātnespējīga darba devēja darbinieku prasījumu summām)	2 238
3591	Dotācijas iedzīvotājiem	6 978
	Darbinieku prasījumu segšana	12 567
	Kopā:	33 128

6. Cita informācija

Finansējums likumprojekta īstenošanai ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Paskaidrojums pie budžeta ieņēmumiem un izdevumiem

Lai veiktu likvidācijas procesa uzraudzību, kā arī izskatītu ar likvidācijas procesa finansēšanu un darbinieku prasījumu segšanu saistītos pieprasījumus, valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” ir nepieciešams izveidot vienu štatu vietu. Finansiālajos aprēķinos izdarīts pieņēmums, ka gada laikā piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija – tiks piemērots 5 krimināllietās.

2006.gads

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – likvidācija – izpildes kopējās izmaksas 2006.gadā ir plānotas Ls 33 128 apmērā, no tām funkciju paplašināšanai un īstenošanai budžetā papildus paredzēts finansējums Ls 20 561 apmērā. Ls 12 567 tiek finansēti, novirzot daļu budžeta apakšprogrammā 35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds” esošo budžeta līdzekļu.

2007.gads

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – likvidācija – izpildes kopējās izmaksas 2007.gadā ir plānotas Ls 33 078 apmērā, no tām funkciju īstenošanai nepieciešamais finansējums Ls 20 511 apmērā. Salīdzinot ar 2006.gadu, finansējums ir samazināts par vienreizējo izmaksu kopsummu (Ls 50). Ls 12 567 tiek finansēti, novirzot daļu budžeta apakšprogrammā 35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds” esošo budžeta līdzekļu.

Turpmākajos gados, ja netiek paplašinātas funkcijas vai nepieaug darba apjoms, finansējums paliek nemainīgs.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Par likumprojektu savu viedokli ir izteikusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Likumprojekta tālākai virzībai ir izteikts atbalsts.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, taču paplašinās maksātnespējas administratoru funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa