Tālākizglītības kuģis ceļavēja gaidās

Par konferenci "Tālākizglītība Latvijā — realitāte un vīzija"

Lai gan patlaban valstī darbojas aptuveni piecsimt iestāžu un organizāciju, kas veic pieaugušo izglītošanu, un arī statistikas dati liecina par pamatīgu darbu (1999. gadā vairāk nekā 210 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju mācījušies dažādos kursos), tomēr daudzas problēmas tālākizglītības jomā ir samilzušas un prasa ātru risinājumu. Problēmu loks tika aktualizēts jau augustā notikušajā inteliģences 37. konferencē, iztirzāts starptautiskajā konferencē "Pieaugušo izglītība — es un mana līdzdalība sabiedrībā" oktobra vidū, bet nu ir pienācis laiks rast kopsaucējus šo problēmu risinājumam. Tādēļ 3. novembrī uz konferenci "Tālākizglītība — realitāte un vīzija" bija aicināti vairāk nekā simt nozares speciālisti gan no Latvijas, gan Lielbritānijas, gan Slovēnijas un Zviedrijas.

Atklājot konferenci, Tālākizglītības attīstības fonda programmu direktore Maija Upmane pateicās tās rīkotājiem un sagatavotājiem: piecām ministrijām, kuru pārstāvji konferences sākumā uzrunāja klātesošos, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Tālākizglītības attīstības fonda darbiniekiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Andris Sarnovičs iepazīstināja ar Izglītības attīstības programmā ietverto pieaugušo izglītības jeb mūžizglītības sadaļu — tās mērķiem, uzdevumiem un attīstības prioritātēm. Izglītības attīstības programma oktobra beigās tika nodota apspriešanai sabiedrībā, tātad vēl ir iespējamas izmaiņas tās galīgajā variantā. A. Sarnovičs atgādināja, ka tālākizglītības attīstības veicināšanai 1998. gadā tika izveidota Pieaugušo izglītības sadarbības un konsultatīvā padome, tomēr sadarbība starp dažādām valstiskām, nevalstiskām un ārvalstu organizācijām ir jāvērš plašumā. Par galvenajiem uzdevumiem tālākizglītības jomā IZM valsts sekretārs atzina Pieaugušo izglītības likuma pieņemšanu, pētījuma veikšanu par pieaugušo izglītības iespējām, IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta un Nodarbinātības valsts dienesta sadarbības stiprināšanu un pieaugušo izglītības vadītāju un pedagogu sagatavošanu.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate: — Mūsdienu straujo ekonomisko pārmaiņu laikā tālākas izglītošanās nepieciešamība ir ļoti nozīmīga, jo, Latvijai pārejot uz tirgus attiecībām, rodas arvien jauni darba veidi un funkcijas, kuru veikšanai nepieciešama kvalitatīva izglītība. Rodas jaunas tehnoloģijas, kurām ir jāspēj sekot līdzi, pretējā gadījumā valsts var zaudēt konkurētspēju. Un tā ir ne tikai Latvijas uzņēmēju, bet visas valsts attīstības problēma. Ir skaidrs, ka tieši izglītības kvalitāte būs noteicošais, vai Latvijai izdosies nākamajos gados pietuvoties attīstīto valstu līmenim. Līdz ar to ir skaidri redzama saikne starp izglītību un ekonomisko izaugsmi. To apzinoties, EM speciālisti, strādājot pie Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas izveides, par vienu no galvenajiem efektīvas un konkurētspējīgas nozares struktūras izveidošanas nosacījumiem uzskata cilvēkresursu attīstību, gan pakāpeniski uzlabojot vispārējās izglītības kvalitāti, gan sekojot darba tirgus šodienas un nākotnes prasībām, gan veidojot mūža izglītības sistēmu.

Tālākizglītības nozīme ir uzsvērta arī Ekonomikas ministrijā tikko izstrādātajā sociālekonomiskajā programmā "E—Latvija". Šīs programmas mērķis ir veicināt nacionālas informācijas infrastruktūras izveidi. Ar tās palīdzību iecerēts palielināt Latvijas tautsaimniecības efektivitāti. Tieši informācijas tehnoloģijas paver jaunas iespējas tālākizglītībai. Ar to palīdzību tālākmācības ieviešana, īpaši pēcdiploma apmācība un pārkvalifikācija, dos ikvienam elastīgas iespējas izglītoties neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa.

Valsts atbalsts tālākizglītībai ir īpaši svarīgs, domājot par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Patlaban tālākizglītības sistēma valstī vēl nav līdz galam sakārtota, un viens no galvenajiem trūkumiem ir neatbilsme starp tālākizglītības vajadzībām un piedāvājumiem, kā arī to reģionālais izkārtojums. Neuzlabojot vispārējās izglītības kvalitāti un neattīstot tālākizglītību, Latvija zaudēs labi uzsākto ekonomiskās izaugsmes tempu.

Ar Labklājības ministrijas (LM) redzējumu tālākizglītības attīstībā Latvijā iepazīstināja valsts sekretāra vietniece Agrita Groza: — Globalizācijas ietekmē pasaulē arvien straujāk attīstās jaunas ražošanas nozares, modernas tehnoloģijas, materiāli, kas prasa jaunas iemaņas un spēju ātri pielāgoties mainīgā darba tirgus prasībām. Formāli iegūtā izglītība vairs negarantē cilvēka nemainīgu konkurētspēju visas darba dzīves garumā. Zināšanas ir nemitīgi jāpapildina, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības. Šajā kontekstā būtiski pieaug tālākizglītības loma ne vien indivīda izaugsmē, bet arī tautsaimniecības attīstībā.

Latvijā tradicionālo resursu trūkumu būtu iespējams kompensēt ar cilvēkresursu attīstību. Tāpēc nepieciešams izstrādāt valsts mēroga tālākizglītības politiku un stratēģiju, kas noteiktu tālākizglītības saturu, darbības virzienus un mehānismus. Uz tādas stratēģijas pamata būtu iespējams būvēt tālākizglītības sistēmu, kuras pamatā būtu darba tirgus pieprasījums un indivīda vajadzības. Šobrīd tālākizglītības jomā darbojas daudzas izglītības iestādes, bet to darbība diemžēl nav savstarpēji saskaņota un koordinēta.

LM, ikdienā saskaroties ar bezdarba jautājumu risināšanu, apzina nepieciešamību apmācīt bezdarbniekus, kuru kvalifikācija neatbilst moderno tehnoloģiju izvirzītajām prasībām. Nespēja un neprasme apieties ar jaunajām tehnoloģijām bieži vien kļūst par bezdarba iemeslu. Viens no plašākajiem Nodarbinātības valsts dienesta pasākumiem ir bezdarbnieku apmācība un pārkvalifikācija atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām, kas dod iespēju atgriezties ekonomiski aktīvajā dzīvē. Ar katru gadu palielinās pašu bezdarbnieku ieinteresētība mācīties. Diemžēl ierobežoto finansu resursu dēļ valsts nevar nodrošināt visu mācīties ieinteresēto vajadzības. Tādēļ tālākizglītības atbalstīšanā vairāk būtu jāiesaistās darba devējiem. Patlaban to lielākā vai mazākā mērā veic lielie uzņēmumi, kas saredz cilvēkresursu attīstībā uzņēmuma darbības uzlabošanas iespējas. Valstij būtu jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri investē tālākizglītībā, piemēram, nodrošinot tiem nodokļu atvieglojumus. Darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana darbavietā jāuzskata par preventīvu pasākumu bezdarba novēršanai. Pirms uztraukties par nodokļu atvieglojumu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, vajadzētu aprēķināt, kas ir lētāk, — novērst cilvēka nonākšanu bezdarbnieku rindās vai mēģināt atgriezt bezdarbnieku darba tirgū.

LM par galvenajiem uzdevumiem uzskata valsts mēroga tālākizglītības politikas un stratēģijas izstrādi, koordinētu tālākizglītības stratēģijas ieviešanu un darba devēju iesaistīšanu tālākizglītības procesā.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma analizēja ministrijas pakļautībā esošo mācību iestāžu un citu organizāciju ieguldījumu tālākizglītības attīstībā. 1998. gadā Zemkopības ministrija lika pamatus šī izglītības aspekta atbalstam: ar ministrijas rīkojumu tika izveidota vienota lauksaimniecības izglītības sistēma. Līdzās tradicionālajām izglītības iestādēm — Lauksaimniecības universitātei, dažādām lauksaimniecības skolām — kopš 1991. gada darbojas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Jelgavas rajona Ozolniekos. 1998. gadā tika pieņemts lēmums izveidot sešpadsmit stundu kursu programmu cilvēkiem, kas sāk strādāt lauksaimniecībā, bet kam nav atbilstošas izglītības. Kursu beidzēji saņem sertifikātus. Pa šiem gadiem ir izsniegti jau vairāki tūkstoši sertifikātu.

L. Straujuma raksturoja ZM budžeta sadalījumu, kurā gandrīz piektā daļa līdzekļu tiek atvēlēta izglītībai. Tālākizglītības finansējumu veido valsts budžeta daļa, subsīdijas, "Sapard" līdzekļi un kursu dalībnieku maksas. Zemkopības ministrija ir ieinteresēta atbalstīt tālākizglītības attīstības gaitu, lai veicinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas palielināšanos kopējā darba tirgū pašu mājās un visā Eiropā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības departamenta direktora vietnieks Normunds Broks atgādināja, ka izglītība ir ilglaicīga investīcija, kuras atdeve nav jūtama uzreiz. Ir nepieciešams valsts atbalsts, lai cilvēks spētu mācīties. Valstī ir ļoti lielas ekonomiskās atšķirības, un ne katrs spēj finansēt savu izglītošanos. Izglītības sistēmu nevar pilnībā pakļaut tirgus mehānismiem un ekonomikas principiem, tomēr ir jāsaglabā valsts regulējošā loma un atbalsts. N. Broks uzsvēra, ka tālākizglītības sistēma ir jāsakārto tā, lai mācīties būtu iespējams ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Par tālākizglītības centralizāciju liecina līdzekļu izlietojums pagājušajā gadā: no 11,5 miljoniem latu, kas ieguldīti tālākizglītībā, 10 miljoni palikuši Rīgā un tās apkārtnē.

Valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā iezīmējas tas, kādas nozares tuvākajā laikā būs jāattīsta. Izglītības sistēmai ir jāiet laikam līdzi un varbūt pat mazliet pa priekšu.

Ne mazāk svarīga ir arī dažādu līmeņu politiķu izglītošana, lai viņi spētu kvalitatīvi veikt savu darbu.

VARAM uzskata, ka cilvēki ir jāizglīto arī vides aizsardzības jautājumos, lai, tiecoties pēc ekonomiskas augšupejas, netiktu ignorētas vides aizsardzības prasības. To nav viegli līdzsvarot, bet ekonomiski attīstītas valstis šim jautājumam velta īpašu vērību.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta direktore Tatjana Koķe sacīja, ka lielākā daļa valstu ir nonākušas pie četrām problēmām, kuras ir jāatrisina. Pirmā ir nabadzība. Viens no veidiem, kā palīdzēt atrisināt nabadzības problēmu, ir piedāvāt veidot jaunas darba vietas vai arī rosināt cilvēkus uz pašnodarbinātību, ko var nodrošināt tikai izglītība. Otra problēma ir stabilas attīstības nepieciešamība. Tā kā stabila attīstība galvenokārt ir stabila ekonomiskā attīstība, tad ir vērts palūkoties uz izglītības reformām ekonomiskās augšupejas nodrošinājuma aspektā. Trešā problēma ir mērķa noteikšana — ko mēs gribam sasniegt. Līdz šim vairāk valda seno jūrnieku un filozofu patiesība: nav labvēlīga vēja tādam, kurš pats nezina, uz kurieni dodas, kur nu vēl tādam, kurš pats nolauzis kuģa stūres ratu. Tālākizglītības kontekstā mēs esam paspējuši nolauzt "kuģa stūres ratu", decentralizējot un sadrumstalojot tālākizglītības piedāvājumu un neveicot pastāvīgu kvalitātes celšanu. Ceturtā kopējā pasaules valstu problēma ir miera uzturēšana gan visplašākajā izpratnē, gan cilvēku savstarpējo attiecību kontekstā. Izglītība ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem minēto problēmu apzināšanā, pārvarēšanā un risināšanā.

T. Koķe atzina, ka Latvijā trūkst konceptuālas nostājas izglītības nepārtrauktības aspektā. Ikvienas izglītības pakāpes īstenotāji vērtē tikai sava darba rezultātus kā pabeigtu posmu un analizē faktiskā materiāla rezultātus, nevis cilvēka gatavību turpināt izglītību. Katras izglītības pakāpes izolācija un mērķu definēšana vienīgi attiecīgās pakāpes ietvaros būtiski kavē pārmaiņu ieviešanu un nodrošināšanu.

Darba tirgus pieprasa jaunas prasmes un augstu gatavības pakāpi izaugsmei, tai skaitā spēju ātri papildināt kvalifikāciju vai pat pilnībā pārkvalificēties, bet izglītības sistēmas piedāvājums to nodrošina nepilnīgi. Trūkst gan valsts finansiālā atbalsta, gan arī plaši un daudzpusīgi orientētu augstskolu izglītības programmu. Zaļā gaisma nākotnē būtu jādod programmām, kurām ir viens pamatstudiju virziens un vairāki blakusvirzieni. Kombinējot studiju virzienus, cilvēks ilgāk būs noderīgs darba tirgū. T. Koķe uzsvēra, ka mūsdienās katrs cilvēks ir profesionāls students, analizējošs sabiedrisko procesu līdzdalībnieks.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda uzskatu, ka profesionālā izglītība un bezdarbnieku apmācība ir tieši reģionālo pašvaldību funkcija. Tikai konkrētā reģionā var izstrādāt tādu ilgtermiņa stratēģiju iedzīvotāju tālākizglītībai šī reģiona attīstības kontekstā, kas būtu vērsta uz nākotni un vienlaikus būtu arī pietiekami elastīga, lai reaģētu uz ikdienas vai īstermiņa pārmaiņām.Darba devēji un sociālie partneri arvien vairāk atzīst cilvēkresursu attīstības nozīmi, bet valsts politika šajā jomā nav izstrādāta. Tālākizglītība nav iekļauta pašreizējās valdības deklarācijā, to kā prioritāti nav izvirzījusi neviena politiskā partija un valstī trūkst integrētas pieejas mūžizglītības sistēmai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli par tālākizglītības lomu uzņēmējdarbības attīstībā pauda tās ģenerāldirektors Voldemārs Gavars, bet par sociālā dialoga lomu tālākizglītības attīstībā Latvijā ziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Latvijas Pieaugušo tautsaimnieciskās izglītības asociācijas prezidents Viktors Dinevičs rosināja pilnveidot pieaugušo izglītības sistēmu ar tādām mācību formām un metodēm, kas atbilst objektīvajām sabiedrisko sistēmu attīstības likumsakarībām un rada kaut vai vienu konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari.

Šā gada sākumā rajonu un pilsētu pieaugušo izglītības centri vienojās par "Dialogu forumu" rīkošanu Rīgā un Latvijas novados. Šajā konferencē bija iespējams noklausīties šādu forumu rīkotāju atzinumus par izglītības sistēmas stiprajām un vājajām pusēm katrā novadā, par problēmām un to risinājumu ceļiem.

Konferences nobeigumā tās dalībnieki vienojās nosūtīt Ministru prezidentam Andrim Bērziņam vēstuli ar lūgumu izveidot Ministru kabinetā darba grupu, kas izstrādās pieaugušo tālākizglītības attīstības stratēģisko plānu pieciem gadiem.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore