2006. gada 2. februāra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2006.gada 2.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības
23.jautājumu– Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Iebilstam!”)

Deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies runāt “pret”.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man bija tas gods pēc Kabanova piedāvājuma noskatīties filmu. Es nesaprotu, kāpēc viņš mani gribēja izmantot par kurjeru, lai šo filmu nogādātu uz Okupācijas muzeju. Es iepazinos ar šo filmu, un tā dziļi aizskāra mani– Latvijas pilsoni, Saeimas deputātu. Uzskatu, ka filma ir radīta ne bez viņa līdzdalības, jo šajā filmā viņš ir viens no lielākajiem komentatoriem– kopā ar tādiem ekspertiem un mūsu “draugiem” kā (it kā!) vēsturnieks akadēmiķis Dzintars no Augstākās padomes laikiem. Jūs atceraties viņa runas Saeimas namā, to, kā viņš traktēja Latvijas vēsturi; tagad viņš ir tas lielākais eksperts, lielāks par mūsu vēsturnieku komisiju.

Šajā filmā vārds tiek dots akadēmiķim Kalnbērzam, arī “ļoti objektīvam vēsturniekam”; tiek izmantoti mūsu leģionāri, tiek izmantoti arī mūsu deputāti, tādi kā Dobeļa kungs; arī mūsu vēsturnieks Antonijs Zunda. Taču visa filma ir vērsta uz to, lai pasludinātu, ka mūsu valstī atdzimst neonacisms, ka mēs esam neonacistiska valsts, ka mums ir ekstrēmas organizācijas. Filmā tiek demonstrēts Raivis Dzintars– gan bez vārdiem, bet ar melnām brillēm– pie Brīvības pieminekļa.

Tā ka tas ir “meistardarbs” 90 minūšu garumā, kas ir vērsts pret Latvijas prestižu, vērsts uz mūsu nonicināšanu. Un ir ļoti slikti, ka Saeimas deputāts, kurš ir zvērējis uzticību mums visiem, mūsu valstij, šeit spēlē tik aktīvu lomu. Uz filmas bija uzrakstīts: “Personīgi Kabanovam”. Tā ka, ja viņš ir no filmas autoriem saņēmis šo filmu un sarīkojis Saeimā šo izrādi, tas nozīmē, ka Ārlietu komisijā, kur ir jārūpējas par mūsu attiecību uzlabošanu ar visām mūsu kaimiņvalstīm, pirmām kārtām ar Krieviju, tāpat arī ar pārējām valstīm, ar to nodarbojas tāds cilvēks, kurš sirdī nes pavisam citas vērtības un idejas. Viņam nav vietas Ārlietu komisijā! Es aicinu nepiekrist jautājuma izņemšanai no darba kārtības.

Sēdes vadītāja.

Jautājumā par darba kārtības maiņu deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs ierosinām izslēgt no darba kārtības jautājumu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas” un to darām ne tikai tāpēc, ka Nikolajs pieder pie PCTVL frakcijas un frakcijas pienākums ir viņu aizstāvēt; mēs aicinām to izdarīt arī tādēļ, lai Saeima kārtējo reizi sevi neapkaunotu. Iepriekšējās Saeimās praktiski nebija mēģinājumu atsaukt opozīcijas deputātu no kādas komisijas bez viņa piekrišanas. Savukārt 8.Saeimā labākajās jakobīņu konventa tradīcijās tas tiek praktizēts katru gadu. 2003.gadā Martijanu Bekasovu atsauca no novērotāja amata Eiropas Parlamentā, 2004.gadā Pauli Kļaviņu– no Nacionālās drošības komisijas. 2005.gadā bija mēģinājums atsaukt Aleksandru Kiršteinu no Ārlietu komisijas, savukārt 2006.gadā pienākusi Nikolaja Kabanova kārta. Atgādināšu jums, ka Kļaviņa kungu atsauca tāpēc, ka Nacionālās drošības komisijā bija pa vienam deputātam no katras frakcijas (protams, izņemot sociālistus un PCTVL), bet Kļaviņš bija pārgājis no toreiz pie varas esošās Latvijas Pirmās partijas uz opozīcijā esošo partiju “Jaunais laiks”. Attiecībā uz Bekasova kungu un Kiršteina kungu jāteic, ka viņus vainoja darbībās, kuras viņi veica, izmantojot savu stāvokli institūcijās, kurās bija ievēlēti. Kabanovs savukārt nodemonstrēja filmu nelielai žurnālistu grupai un atsevišķiem deputātiem, kuriem, kā izrādījās, nav nekādas sapratnes par godu un cieņu. Pie tam šī filma nebūt netika demonstrēta Ārlietu komisijas telpās.

Es vēršos pie atsaukšanas projekta autoriem. Kāpēc jūs nolēmāt viņu atsaukt tieši no šīs komisijas, nevis, piemēram, no Eiropas lietu komisijas vai, ja jau ir runa par filmas demonstrēšanas vietu, no PCTVL frakcijas? Ar loģiku jums laikam nav viss kārtībā. Un jūtams ir tikai šķiru naids. Laikam ne velti Zaļo un zemnieku savienības frakcijā ir bijušie augsta ranga komunisti.

Ja runājam par lietas formālo pusi, tad jāatceras, ka Kārtības rullis paredz tikai divus iemeslus deputāta atsaukšanai no komisijas pret viņa gribu. Viens no tiem ir minēts 165.pantā: atsaukt var pēc komisijas ieteikuma, pie tam par triju, pēc kārtas, komisijas sēžu neapmeklēšanu bez attaisnojošiem iemesliem. Ņemiet vērā– pēc komisijas ieteikuma! No projektu parakstījušajiem desmit deputātiem Ārlietu komisijā strādā tikai divi. Un otrs atsaukšanas iemesls ir minēts 17.pantā, kas paredz tādu situāciju, kad deputāts ir arestēts.

Tāpēc likumprojekta autoriem būtu no sākuma jāparūpējas par attiecīgām izmaiņām Kārtības rullī– konkrēti, likumā jāparedz kārtība, kādā deputāts tiktu at­saukts no jebkuras komisijas– vai arī tikai no Ārlietu komisijas– tādā gadījumā, ja viņš demonstrējis filmu vai rīkojis grāmatas prezentāciju PCTVL frakcijas vai jebkuras citas frakcijas telpās. Skan stulbi, vai ne?

Tagad par pašu filmu, kuru Zaļo un zemnieku savienības frakcija nodeva ekspertīzei Drošības policijā. Jūs ekspertīzes rezultātus taču esat saņēmuši, esat ar tiem iepazinušies. Jums tas likās par maz? Patiešām, es uzskatu, ka attiecīgajiem deputātiem ir savdabīga izpratne par vārda brīvību un viedokļu plurālismu. Tas nozīmē, ka jums pastāv tikai divi viedokļi, kā tas bija komunistiem vai nacistiem,– jūsējais un nepareizais.

Dāmas un kungi! Jūsu nosodītā filma ir par nacisma noziegumiem...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

... un par tā atdzimšanas draudiem Latvijā.

Es tūlīt beigšu.

Situācija ar šo filmu ir vislabākais pierādījums tās patiesumam.

Ierosinu izslēgt no darba kārtības šāda Saeimu apkaunojoša lēmuma pieņemšanu jeb jautājumu par deputāta Kabanova atsaukšanu no komisijas.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu– izslēgt jautājumu par deputāta Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 64, atturas– 1. Darba kārtība nav mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka jums tuvāka ir vēsture un vieglāk kauties ar opozīciju, bet varbūt sāksim strādāt cilvēku labā! Jā, es saprotu smaidus zālē un tā tālāk...

Pirms pusgada, kad izskatījām 2006.gada budžetu, daudzi no jums apsolīja, ka nākamgad mēs ķersimies pie neapliekamā minimuma pensionāriem, ļoti daudz runāja, ka ir skaidrs, ka šī norma ir novecojusi (tā nav grozīta septiņus gadus), un tad mēs jūs piespiedām grozīt to, lai būtu par 10 latiem vairāk.
Taču šodien mēs zinām, ka pensijas pieauga par 12 procentiem. Tas nozīmē, ka šo neapliekamo minimumu pensionāriem reāli vajadzēja palielināt līdz 147 latiem, tāpēc ka no 1996.gada šī norma... kad tā bija ielikta likumā, tā mainījās par 47 procentiem.

Es saprotu, ka ļoti daudzi no jums dzīvo ar tādu domu: “Pagaidām es esmu vēl jauns, alga man liela, un mani neuztrauc, kas notiek ar pensionāriem.” Bet, cilvēki godīgie, paskatieties, kas notiek šodien! Reāli izdzīvošanai vajag 110 latu, bet jūs tiem pensionāriem, kuri nopelnījuši šo naudu, ņēmāt un “nogriezāt” visu, kas ir virs minimuma. Mēs nerunājām par tiem cilvēkiem, kas ir ar mazām pensijām (viņiem arī ļoti vajag palīdzēt), mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri godīgi nopelnīja šo naudu– samaksāja šos nodokļus, viņiem nav nekādu parādu pret valsti. Taču valsts šajā situācijā, kad ekonomiskais pieaugums ir 10% gadā, kad mums nav problēmu ar nodokļu iekasēšanu, kad mums nav problēmu ar to, kur dabūsim naudu, lai samaksātu, pieņemsim, ugunsdzēsējiem vai ārstiem, grib ņemt un aplikt ar nodokļiem pensijas... Pensionāri ļoti grūti dzīvo, un es saprotu– kad tuvāk būs vēlēšanas, jūs katrs iesiet pie pensionāriem un skaidrosiet: jā, jūs visu darījāt, bet neviens jums nepalīdzēja...

Mēs aicinām šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu. Taču, ja jūs negribat šodien atbalstīt opozīcijas deputātu priekšlikumu, kuri jau sen jūs brīdināja, ka šo normu vajag pārskatīt, tad iesniedziet nākamnedēļ tādu pašu– tā jūs parasti darāt– un labojiet šo normu! Tas ir amorāli– šodien aplikt ar nodokļiem pensionārus. Ticiet man, viņi nav tik bagāti!

Pieņemsim, ka ir pensionāri, kuri saņems 120 latus, 140 latus. Vai tad jūs domājat, ka viņi šo naudu nozaga vai vēl kā nelikumīgi saņēma? Nē! Ir ļoti maz valstu, kur apliek ar nodokli pensijas.

Lūdzu, deputāti, padomājiet par saviem vēlētājiem ne tikai 90 dienas pirms vēlēšanām, bet jau šodien un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 28, pret– 18, atturas– 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt par situāciju, kāda izveidojusies zinātņu institūtos. Pagājušajā gadā Saeima beidzot iedalīja budžeta naudu zinātņu institūtu bāzes finansējumam. Šī nauda bija paredzēta no 1.janvāra, bet Izglītības un zinātnes ministrijas dēļ zinātnieki šo naudu labākajā gadījumā varēs saņemt martā. Dažos institūtos ir nesamaksātas algas un rēķini par komunālajiem pakalpojumiem.

Pagājušajā nedēļā es runāju ar zinātniekiem. Viņi uzskata, ka politiķi un ierēdņi vienkārši ņirgājas par viņiem. Viņi vēlēja jums pateikt, ka tad, ja tas turpināsies, viņi aizbrauks strādāt uz ārzemēm. Tur speciālistus ciena. Kolēģi, redziet, kā ministrija pilda mūsu lēmumus!

Tagad par pašu likumprojektu. Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, kas nevar būt mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniegs vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā palielināt ikgadējā finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai līdz 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kā arī turpināt palielināt šo finansējumu, līdz valsts piešķirtais finansējums būs sasniedzis vismaz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir nepieciešams, lai panāktu lielāku Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropas Savienībā un garantētu ilgtermiņa attīstību.

Pēc “Foreign Investment Advisory Service” datiem, tikai 2% no Latvijā strādājošajiem ir nodarbināti augstu tehnoloģiju nozarēs, tikai 3% tiešo investīciju tiek ieguldīti zinātņietilpīgajos sektoros.

Salīdzinot zinātnei un pētniecībai atvēlēto līdzekļu proporciju ar iekšzemes produktu, redzam, ka Latvija ir pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Pat starp Baltijas valstīm Latvija vairākos rādītājos ieņem pēdējo vietu– arī zinātnieku un zinātnisko publikāciju skaita ziņā. Ja mēs patiešām gribam attīstīt Latviju par modernu valsti, tad neviens nebūtu jāpārliecina par attiecīgas tūlītējas rīcības nepieciešamību.

Varbūt kāds no jums var iebilst un pateikt, ka paredzētais finanšu pieaugums atbilst Lisabonas kritērijiem un ka valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai 2010.gadā sasniegs 1% no iekšzemes kopprodukta. Un formāli mēs jau izpildām visu, ko no mums prasa Eiropas Savienība.

Jā, tam var piekrist, bet ir viens ļoti nepatīkams fakts– Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā IKP apjoma uz vienu iedzīvotāju ziņā. Tas ir apmēram 40% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. “Labi!” teiks oponenti, “bet mums ir ļoti straujš IKP pieaugums– pat 7% gadā.” Jā, bet to var salīdzināt ar cilvēku, kurš ir iekritis dziļā bedrē un, beidzot sapratis, kas ir noticis, sāk līst laukā. Un lielās: “Paskatieties, cik liels progress! Nevienam tāda nav!” Formāli viņam ir taisnība, bet pēc būtības viņš ļoti atpaliek no tiem, kuri neiekrita bedrē.

Piemēram, Latvijā zinātniskajai darbībai tērē ap 180 reižu mazāk līdzekļu nekā Somijā un 20 reižu mazāk nekā Čehijā. Šis IKP pieaugums tagad notiek trīs faktoru dēļ: lēts darbaspēks, nekustamā īpašuma izpārdošana ārzemniekiem un patēriņa kreditēšana.

Kolēģi! Maza apjoma ekonomiskā izaugsme, balstoties tikai uz šiem faktoriem, nevar turpināties bezgalīgi. Un, ja mēs neieguldīsim zinātnē jau tagad, tas nozīmē, ka pēc pāris gadiem mūs gaida smagas “paģiras”, kad mūsu darbaspēks vairs nebūs lēts, kad nekustamie īpašumi būs izpārdoti, bet patēriņa kredīti iztērēti.

Pastāv uzskats, ka ieguldījums pētniecībā 3% apmērā no IKP dod aptuveni pieckārtīgu investīciju atdevi. Pie tam šīs investīcijas tiks ieguldītas mūsu izglītībā, zinātnē, tehnoloģiskajā attīstībā un inovācijās. Tikai tas varētu kļūt par pamatu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt finansējuma palielinājumu mūsu zinātnei!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 15, atturas– 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu, ar kuru mēs gribam noteikt, ka pirmās un otrās grupas invalīdi, viņu pensijas turpmāk nebūs apliktas ar ienākuma nodokli.

Šis likumprojekts kopumā skars tikai ap 16 tūkstošiem invalīdu, kuru pensijas ir apliktas ar nodokli, un tā būs pavisam neliela summu. Kaut kādu būtisku zaudējumu mūsu budžetam tas nenodarīs. Nu, varbūt nebūs naudiņas diviem, trim ierēdņiem...

Tā ka lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 28, pret– 14, atturas– 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Kalniņa, Induļa Emša, Krišjāņa Petera, Jāņa Škapara un Andreja Radzeviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biodegvielas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Nesenie notikumi Mežaparkā pamudināja mūs, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātus, iesniegt šo likumprojektu ar priekšlikumu grozīt valsts budžetu 2006.gadam. Šis traģiskais gadījums Mirdzas Ķempes ielā apliecināja to, ka mūsu valstī daudz kas nav kārtībā, tajā skaitā ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, veicot ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, 2005.gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 235 cilvēki, un tas ir par 21 procentu vairāk nekā 2004.gadā.

6.janvāra naktī Mirdzas Ķempes ielā 11 divpadsmit stāvu namā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja četri cilvēki un viens bērns guva ļoti smagus ievainojumus. Mēs iepazināmies ar šā dienesta paskaidrojumiem, kas bija par iemeslu tam, ka šis ugunsgrēks beidzies tik traģiski, un mūsu frakcijas deputātiem kļuva skaidrs, ka iemesli ir daudz dziļāki nekā vienkārši konstatētie fakti, un proti, aizbūvēta lūka, ugunsdzēsēju pacēlājs nespēja piekļūt mājai un citi.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nosūtīja deputātu jautājumus iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikara kungam ar mērķi noskaidrot īstos iemeslus, kas traucē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pienācīgi pildīt savus pienākumus, lai glābtu cilvēku dzīvības. Mēs saņēmām ministra kunga atbildi un sapratām, ka vaina ir jāmeklē valsts attieksmē pret šo dienestu un valsts vienaldzībā pret saviem iedzīvotājiem.

Pirmām kārtām jāpiemin tas, ka, sākot ar 2003.gada 1.maiju, nepietiekamā finansējuma dēļ– es uzsveru, nepietiekamā finansējuma dēļ– štata vienību skaits šajā dienestā tika samazināts par 235 štata vienībām. Piešķirtā finansējuma apjoma dēļ dienests nevarēja pietiekamā daudzumā iegādāties speciālo tehniku un aprīkojumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas pilsētas struktūrvienību nokomplektēšanai kopskaitā nepieciešamas vienpadsmit autokāpnes un autopacēlāji. Pašlaik to ir tikai septiņi. Vēl nepieciešamas desmit autocisternas un divi hidrauliskie glābšanas instrumentu komplekti. Tas pats attiecas arī uz radiostacijām.

Sakarā ar degvielas iegādei piešķirtā finansējuma nepietiekamību 2005.gadā tika atceltas arī astoņdesmit ugunsdzēsības taktikas mācības. Pavasara un vasaras periodā mācības tika atceltas saistībā ar palielināto izbraukumu skaitu kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Lūk, kur izpeld iepriekš minētās 2003.gadā samazinātās štata vienības!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedza 2006.gada valsts budžeta līdzekļu papildu pieprasījumu prioritāriem pasākumiem kopsummā par gandrīz 4 miljoniem latu, no tiem tika iedalīti gandrīz divarpus miljoni latu. Investīciju projektam ugunsdzēsības un glābšanas speciālās tehnikas iegādei tika pieprasīti 3,5 miljoni latu, taču finansējums šim projektam netika iedalīts.

Kādas tam ir sekas, to mēs visi vērojām jau pašā gada sākumā Mirdzas Ķempes ielā 11. Lūk, šāda ir nozīme šai ārkārtīgi svarīgajai problēmai! Uz kārts tiek liktas cilvēku dzīvības– pats dārgākais, kas vien var būt.

Lai turpmāk mazinātu līdzīgus letālus ugunsgrēku iznākumus, mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā grozīt likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” un piešķirt šos trūkstošos papildu līdzekļus prioritāriem pasākumiem, kā arī speciālās tehnikas iegādei.

Lūdzu atbalstīt mūsu iedzīvotāju drošību un balsot “par” mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, runāt “pret” deputāti pieteikušies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 19, atturas– 38. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Imanta Kalniņa, Pētera Tabūna un Dzintara Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pagājušā gada nogalē lielā vētra radīja ārkārtīgi lielus zaudējumus mežsaimniecības nozarē un atklāja arī to lielo neatbilstību starp iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli. Fiziskajām personām par augoša meža pārdošanu, ja tas nebija īpašumā ilgāk par 12 gadiem, bija jāmaksā nodoklis 25% apmērā, un tas radīja ārkārtīgi lielas neērtības un materiālus zaudējumus fiziskajām personām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc mūsu ierosmes sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, lai atceltu šo 25% nodokli fiziskajām personām, jo uzņēmējiem uzņēmuma ienākuma nodoklis nebija jāmaksā par līdzīgām darbībām. Likumprojekts tika nodots Saeimai un izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr izlēma, ka uz diviem gadiem ir jāievieš pārejas periods šā nodokļa atcelšanai. Lūk, šis ir pēdējais gads, un ir jau radies atsevišķos uzņēmējos satraukums par to, kas notiks nākamajā gadā ar šo nodokli. Ir jābūt skaidrībai, lai nesāktos šā gada nogalē mežu masveida pārdošana, cirsmu pārdošana. Cilvēkiem ir jāzina, vai šis nodoklis– 25% nodoklis– būs atcelts arī nākamajā gadā.

Nu, lūk! Tā ka bija pasludināts šis pārejas periods. Pārejas periodu noteica acīmredzot tādēļ, lai pārbaudītu, vai šā nodokļa atcelšana neradīs būtiskus zaudējumus budžetā. Un tagad ir pierādījies, ka šādu zaudējumu budžetā nav. Manuprāt, ir pienācis laiks šo nodokli atcelt uz visiem laikiem vai vismaz tik ilgi, kamēr likumā nebūs citu izmaiņu.

Šādu nostādni meža nozarē ir atbalstījušas arī attiecīgās profesionālās asociācijas. Iepriekšējā reizē, kad mēs likumprojektu virzījām no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, to palīdzēja sagatavot Pasaules dabas fonda speciālisti un Zemkopības ministrijas speciālisti. Un tagad ir pēdējais laiks šos nodokļa grozījumus iesniegt atkārtoti, lai zemes īpašnieki saprastu, ka arī nākamajos gados nebūs spēkā šis fiziskās personas īpašumu diskriminējošais likums.

Tātad aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Mēs varam ilgi un rūpīgi diskutēt trijos lasījumos. Mūsu frakcija izvirza šo priekšlikumu nevis kā politisku prasību, bet kā uz ekonomiskiem apsvērumiem dibinātu ierosinājumu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 8, atturas– 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Atklājam debates.

Deputāts Jānis Strazdiņš. (No zāles: “Otro reizi!”)

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Savā ierosinājumā atsaukt šo lēmuma projektu kolēģis Pliners teica, ka mūsu Drošības policija ir sniegusi atzinumu, ka šeit neesot starpnacionālā naida kurināšanas satura un ka tātad neesot pamata vērsties pret Kabanova kunga aktivitātēm. Bet jūsu zināšanai... es ceru, ka jūs esat saņēmuši un lasījuši Latvijas vēsturnieku komisijas un pieaicināto ekspertu atzinumu par Krievijas TV filmu “Baltijas nacisms”, ko uzņēmusi Krievijas filmu studija “Trešā Roma”. Šī studija filmu nodeva rokās tieši Kabanovam. Tieši Kabanovs– un, es domāju, arī viņa frakcija– organizēja šīs filmas demonstrāciju. Un tagad ir izdarīts vēl lielāks pārkāpums, ko šī frakcija veic,– Krievu skolu aizstāvības štāba mājaslapā šo filmu var noskatīties visi– gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Tā ka varam uzskatīt, ka ar šādu aktu ir sākta šīs filmas demonstrācija visā pasaulē. Tas nozīmē, ka pret mūsu valsti tiek kurināts naids. Mēs tiekam tagad sauk­ti par pronacistisku valsti, tiek sacīts, ka mūsu tautā gandrīz vai esot iedzimtas šīs tendences; ka mēs, gandrīz vai lielākā daļa, esot cilvēku šāvēji. Tur tika pieminēti Cukurs un Arājs, kas savu sodu ir saņēmuši, tāpat kā ir saņēmuši sodu arī citu valstu noziedznieki. Katrā valstī atrodas kāds neģēlis, kas izdara noziedzīgas darbības, un tāpēc nevar taču nepārtraukti skandināt par Latviju, pieminēt Rīgu... atskaņot fašistiskās Vācijas mūzikas fragmentus, vērot skatus, kā viņi maršē pa Vācijas un citu valstu pilsētām... Nošaušanas akti... arī par tiem nav zināms, vai tie ir veikti Latvijā... Taču mūsu Saeimas deputāts piedalās tādā akcijā, kurā darbojas par aktieri pats savā dziļākajā būtībā! Un mēs gribam uzlabot savas ārlietu attiecības, ja ir tāds šīs komisijas loceklis!

Iedomājieties, kāds būs rezultāts mūsu Saeimas darbībai, ja mēs pieļausim, ka tik ļoti svarīgā komisijā strādā cilvēks, kas ir tik naidīgi noskaņots pret Latvijas valsti!

Es jums visiem negribu vairāk citēt šo vēsturnieku komisijas atzinumu. Jūs zināt, ka mūsu Valsts prezidente ir ieguldījusi milzu darbu, lai tiktu noskaidrota 20.gadsimta Latvijas vēsture. Filmas kadri ir uzņemti tieši vasarā, tas ir, tieši pēc tam, kad mūsu Valsts prezidente pavasarī uzdāvināja vēstures grāmatu “Latvijas vēsture. XX gadsimts” Putina kungam. Es domāju, tika atrasti šie milzīgie līdzekļi 90 minūšu garas filmas uzņemšanai, lai tagad sanaidotu vairākas tautas. Mani it sevišķi uztrauc tas, ka tiek savstarpēji naidoti latvieši, ebreji, krievi. Ne jau visi labi zina Latvijas vēsturi, it sevišķi citās valstīs to nepārzina, pat mūsu valsti daži nezina, zina vairāk Rīgu.

Tas ir tāds Latvijas nomelnojums un tik klajš, viens no padomju propagandas sliktākajiem paraugiem! Rupji tiek sagrozīta vēsture.

Cilvēkam, kurš strādā Ārlietu komisijā, vajadzētu būt ļoti labi izglītotam, vismaz augstāko izglītību guvušam, tādam, kurš nepārtraukti nezaimo Latviju. Vai tiešām mēs, Saeima, turpmāk pieļausim, lai viņš tur pilda savus pienākumus? Es domāju, ka mums jāatceras arī viņa iepriekšējās darbības– gan tas, ka, būdams prezentācijā pie Valsts prezidentes, viņš slaucīja degunu, piedodiet, Latvijas karogā, gan arī citas lietas, ko viņš ir atļāvies rakstīt un darīt, un kā mūs zākājis.

Es domāju, ka, ja mēs gribam tā strādāt, tad tas mums visiem ļoti apgrūtina darbu. Es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es gribētu mūsu sarunu ievirzīt, tā teikt, vēsās sliedēs. Aicinu nedaudz atcerēties arī pagātni. Strādājot Latvijas Republikas Augstākajā padomē, mēs izmetām– vienkārši izmetām ārā kā korķus!– no Augstākās padomes deputātu krēsliem veselu kaudzi visādu neliešu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi vienkārši traucēja strādāt.

Kamēr viņi tur tukšu muldēja, Dievs ar viņiem! Taču viņi vienkārši traucēja mums strādāt. Un to darīja pastāvīgi. Gribot negribot bija mums jāsper tāds solis. Mierīgā atmosfērā tika sagatavoti materiāli, un mēs nobalsojām.

Man liekas, arī šodien nav jau jāņem viens vai divi piemēri atsevišķi... Runa ir par to, ka šis te potenciālais izslēdzamais vienkārši ir tāds, kuram nav vietas Ārlietu komisijā. Un viss! Ļoti vienkārši. Jā, viņš savu ģīmi ir karogā slaucījis, viņš ir rupji izrunājies, viņš ir ļoti aizskaroši rakstījis avīzē, visu ko darījis... Nu, tas nav nekas patīkams, tas ir vienkārši pretīgi, bet mēs taču visu to zinām. Tas jau nav nekas jauns. Viņš ir Latvijā viens no retajiem, varbūt vienīgais, kas ir pārkāpis– rupji pārkāpis, pēc manām domām!– žurnālista un deputāta ētiku, jo viņš pelna naudiņu gan tur, avīzītē, gan šeit, un nav viņam kauna to darīt. Un mēs visi mierīgi skatāmies!

Taču tagad mēs esam nonākuši līdz citai lietai. Runa ir par šā cilvēka iespējamo kaitniecisko darbību, un tas jau ir kaut kas pavisam cits! Es domāju, ka tādiem kā šis nav vietas arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Nacionālās drošības komisijā un vēl šur tur. Katrā ziņā es tādā gadījumā balsošu “pret”. Ja viņam vispār ir kaut kāda saprašana par kaut ko, nu lai sameklē sev komisiju! Un tieši tam ir jābūt pamatjautājumam– tas ir cilvēks, kuram nav vietas tur. Bez emocijām!... Ārlietu komisija– tā nav viņa vieta. Pasēdēja tajā– nu labi! Tur jau viņu piecieta pietiekami ilgi.

Un ko jūs te runājat par viedokļu dažādību, par kaut ko tamlīdzīgu?! Mūsu Krimināllikumā ir pat panti, kas paredz sodīšanu par noziedzīgu rīcību pret Latvijas valsti. Mums ir tādi panti! Paskatīsimies, kas tagad ar slaveno Giļmanu notiks, kā prokuratūra vērtēs viņa darbību. Redziet, tāpēc, ka ir šitādi te darboņi, kuri it kā pārstāv Latvijas Republikas parlamentu un it īpaši Ārlietu komisiju, nav ko brīnīties, ka Krievijā sēž viens vīrelis un runā: “Pie mums Rīgā ir 60% krievu.” Protams, gan tas viens ir muldēšana, gan tas otrs, bet viņš var to atļauties. Sasauc veselu baru žurnālistu, kā govju ganāmpulku sadzen iekšā visus un lielās, plātās– un pie reizes arī vēl pie mums Rīgā.

Tāpat var atļauties atklātas bezjēdzības runāt par latviešu leģionāriem! Pietiek nekaunības prasīt atļauju ieskatīties atpirktajos dokumentos, bet tanī pašā laikā Krievija jau nu gan pat tos no Latvijas 1940.gadā aizvāktos arhīva dokumentus nebūt nedod priekš ieskatīšanās.

Tas ir papildu pierādījums šādu cilvēku rīcībai.

Jā, nu ir viedokļu dažādība. Viedokļu dažādība, kas nāk par sliktu valstij, vairs nav attaisnojama. Pagaidām nav runa par mandāta atņemšanu. Žēl, ka jūs tik vēlu šo jautājumu iekustinājāt. Šādam cilvēkam nav vietas arī Saeimā– te viņam vienkārši nav ko darīt! Viņam ir jāatņem mandāts. (Taču nu ir par maz laika diemžēl palicis.) Jo viņam nav... Jā, es esmu redzējis šo puisi esam, nu, ne sevišķi skaidrā prātā... Vienreiz viņš ienāca zālē un nosēdās gandrīz garām krēslam, kurā viņam jāsēž... Viņu taču galīgi neinteresē, kas te notiek. Viņš domā vienīgi par to, kā kaut ko pretīgu ierakstīt savā avīželē un plātīties. Un tagad laikam sapņo, ka viņš ir kaut kāds varonis, cīnītājs par cilvēces laimi vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tā ka– vēsā mierā! Ja jūs gribat par viņu kaut ko pateikt– pasakiet. Vienkārši šajā komisijā– Ārlietu komisijā– viņam nav vietas.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā savulaik teica proletāriešu vadonis un kā pēc tam atkārtoja cienījamā Ūdres kundze, kino ir vissvarīgākais no mākslas veidiem. Nu labāks jau ir nekā cirks, kuram šodien līdzinās mūsu parlaments!

Tā kā es– atšķirībā no kolēģiem ZZS frakcijā– tomēr pārsvarā esmu aizņemts ar likumdošanas darbu, es tikai Kabanova atsaukšanas procedūras uzsākšanas dienā beidzot noskatījos filmu “Baltijas nacisms”, kas kļuvusi tik populāra, pateicoties tieši ZZS frakcijas un Saeimas Prezidija pūlēm. Pirms tam es biju tikai dzirdējis un lasījis atsevišķu Saeimas deputātu, kuri nevar sev atrast citu darbības sfēru, Drošības policijas un Valsts prezidentes “galma sulaiņu” vēsturnieku viedokļus.

Citēju kārtējo pārmetumu manam kolēģim Kabanovam: “Viņš Saeimas namu bieži izmanto aktivitātēm, kurām nav nekāda sakara ar deputāta pienākumiem.” Bet ko jūs paši darāt, iesniegdami savu absurdo priekšlikumu atsaukt deputātu no komisijas? Un ar kādām tādām aktivitātēm ir aizņemta Saeimas priekšsēdētāja, kura pēc sava amata ir trešā persona valstī? Viņa atklāti izmanto savu dienesta stāvokli, lai izdarītu spiedienu uz drošības struktūrām un vēsturniekiem– ar mērķi izrēķināties ar citādi domājošu opozīcijas deputātu. Citēju aģentūras BNS paziņojumu: “Vēsturnieku komisija sadarbībā ar vairākiem ekspertiem filmu vērtēja pēc Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres lūguma.” Uzdevums, protams, tika izpildīts.

Ko tad vēsturnieki ir sameklējuši, jau iepriekš zinot, ka viņiem ir jāmeklē?

Pirmkārt. “Filma ir rupjš vēstures sagrozījums, mēģinājums, lai cīnītos pret jebkādu Otrā pasaules kara izcelšanās un norišu objektīvu interpretāciju.” Ļoti interesants secinājums! It īpaši, ņemot vērā to, ka filmā ir iekļauti gan kolēģa Dobeļa kunga, gan Raivja Dzintara, gan divu leģionāru, gan paša slēdziena autora Antonija Zundas neizkropļotie viedokļi.

Otrkārt. “Vēsturnieki filmā pamanījuši arī propagandas filmām netipiski daudz faktu kļūdu. Tā PSRS īstenotā Baltijas valstu okupācija tiek pasniegta kā revolūcija.” Šausmas! Bet tas taču ir tikai viena eksperta– Maskavas trimdā esošā latviešu vēsturnieka Dzintara kunga– viedoklis, un tas ir atspoguļots kopā ar citiem, pilnīgi pretējiem viedokļiem.

Es turpināšu: “Kā klajus izdomājumus vēsturnieki vērtē liecības par Salaspils koncentrācijas nometnē it kā notikušajiem medicīniskajiem eksperimentiem ar cilvēkiem, ar ieslodzīto rokām izrakto dīķi, par vāciešu sakāvi pie Audriņiem 1942.gadā.” Nu pareizi, Salaspils ir, tā teikt, pionieru nometne!

Bet ir tomēr liecinieki, godātie eksperti! Vesela sabiedriska organizācija, kas apvienoja simtiem bijušo nacistisko koncentrācijas nometnē ieslodzīto, kas tajā laikā pārsvarā bija vēl bērni. Tieši viņu liecības ir atspoguļotas filmā. Varbūt mūsu vēsturnieki ieguvuši savu informāciju no nometnes apsardzes, no Cukura vai Arāja?

Es uzskatu, ka šeit ir argumentu pietiekami, lai noraidītu šo absurdo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs! Es jums iesaku iepazīties ar Satversmi un zināt to, ka Saeimas priekšsēdētājs ir otrā, nevis trešā valsts amatpersona.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es šā lēmuma sakarā gribētu pajautāt tiem deputātiem, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu: vai viņiem ir arī skaidrs, ko tad tālāk darīs Kabanovs, kad viņu atsauks no Ārlietu komisijas? Ja jau Kabanovs, kurš, pēc neoficiālas informācijas, ir zināms, pazīstams arī kā žurnālists Krasnoglazovs, tiešām ir tik ļoti antilatviski noskaņots, vai darbs citā komisijā padarīs viņu par lielāku patriotu un mēs viņu redzēsim kopā ar Raivi Dzintaru? Man gan ir zināmas šaubas par to.

Un arī darbs, ko viņš veiktu citā komisijā, es domāju, arī apdraudētu Saeimas darbu. Piemēram, darbs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tas dos Kabanovam uzreiz mandātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā žēloties par krievvalodīgo cilvēku apspiešanu.

Savukārt darbs, piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā viņam dos iespēju graut pašvaldību reformu no iekšienes.

Un, man liekas, šādu uzskaitījumu var turpināt saistībā ar visām komisijām. Katrā komisijā Kabanovam būs iespēja ar saviem darbiem un vārdiem kaut kādā veidā demonstrēt antilatviskumu.

Paskatīsimies arī partiju reitingus! PCTVL šobrīd ir topa augšgalā– 10% vēlētāju ir gatavi atdot balsis par šo partiju, un, ja Kabanovs tagad varēs izmantot savu upurjēra statusu, tad es domāju, ka ceļā uz nākamo Saeimu tā viņam būs lieliska reklāma un ka tur mēs redzēsim nevis vienu, bet septiņus kabanovus, kas ļoti labi arī sasauksies ar šiem “septiņiem treknajiem gadiem”, kas sagaida Latviju.

Un es domāju, ka tad ir jārīkojas... Nevajag spert pussolīšus, bet vajag sist ar “pilnu klapi”, piemēram, Kabanovu izslēgt no Saeimas līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, jo tādi pussolīši neko nedos! Kabanovam tie dos tikai iespēju staigāt pa vēstniecībām un stāstīt, kādi duraki, es atvainojos, ir viņa kolēģi. Tā ka varbūt apsvērsim tādus radikālākus soļus!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kastēna kungs, arī jums ir jāizstudē Satversme, jo deputātiem nav tiesību izslēgt no Saeimas deputātu vai atņemt viņam mandātu!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šodien sarunu šeit no tribīnes vajadzētu sākt un beigt ar to, ka šādi cilvēki ir jāizmet no Saeimas deputātu saraksta. (No zāles: “Pareizi!”) Kā mēs to izdarīsim –, tā ir mūsu problēma. Tā ir mūsu atbildība un mūsu pienākums. Bet šādi cilvēki– neatkarīgas valsts un latviešu tautas nīdēji– ir jāizmet no Saeimas! Ir jārunā skaidri un gaiši par to, ka Kabanova pretvalstiskā darbība ir ieilgusi un izvēršas aizvien vairāk, un tas komentārus neprasa. (No zāles: “Pareizi!”) Viņš dara visu, lai Latvijas neatkarība beigtos. Tik izteiktu, tik nenormālu staļinistu es neesmu redzējis pat padomju laikā. Nosauciet man vēl vienu tādu šeit Latvijā šobrīd! Tāda nav! Bet, lūk, Saeimā šāds cilvēks sēž un atļaujas darīt visu, kas viņam ienāk prātā, pret šo valsti un pret šo tautu. Vai mēs drīkstam klusēt un stāvēt malā? Nekādā gadījumā!

Aizvakar Sabiedrības integrācijas apakš­komisijā šis staļinists atļāvās ignorēt latviešu valodu un sāka runāt krievu valodā, jo, redziet, esot aizmirsis latviešu valodu. Un pēc tam, protams, savā krievu valodā rakstošajā lapelē “Vesti” viņš aprakstīja kā parasti apraksta katru Saeimas sēdi un murgoja... Viņš šoreiz gan komisijas sēdē neizskatījās piedzēries, bet tas, ko viņš ir sarakstījis vakardienas avīzē, ir tīrie suņa murgi. Tur ir rakstīts arī par mani, ka es esot izgājis no komisijas sēžu zāles. Nu nezinu, ko viņš redz bez piedzeršanās, nemaz nerunājot par to, kad ir piedzēries...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Lūdzu, neizsakiet publiskus apvainojumus Kabanova kungam!

P.Tabūns.

Cienījamie kolēģi! Mums ir patiešām jālemj– es runāju pavisam nopietni –, kā šo cilvēku, un lai tas būtu drauds arī pārējiem, jo šādi cilvēki Saeimā vēl ir vismaz pāris... izmest no Saeimas un arī dot signālu vēlētājiem, lai viņi padomā, iekams atdod savas balsis par šādiem cilvēkiem. Tas nav pieļaujams!

Un tagad kārtējo reizi pierādās, ka mūsu apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir bijusi taisnība, kad mēs iesniedzām likumprojektu par to, ka ir jāaptur naturalizācija. Jo, es teikšu skaidri un gaiši, un arī jūs visi labi to zināt, ka 5.Saeimā un 6.Saeimā šādu pretvalstiski noskaņotu deputātu no “sarkano” saraksta nebija, bet tagad, kad ir naturalizējušies jau krietni pāri simts tūkstošiem, šādi cilvēki parādās aizvien vairāk.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ir žēl, ka jūs toreiz neatbalstījāt mūsu priekšlikumu par naturalizācijas apturēšanu, par revīziju, par stingrāku noteikumu piemērošanu, lai pieņemtu Latvijas pilsonībā. Lūk, jautājums!

Un, Kastēna kungs, nebaidieties! Tas ir tikai sākums– izmešana no šīs komisijas, ko šis cilvēks ir pelnījis. Nākamais solis būs– un arī jums, Kastēna kungs, vajadzētu par to padomāt!– kādā veidā atbrīvot Saeimu no šāda cilvēka.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es reglamenta ietvaros tomēr pabeigšu šā vēsturnieku komisijas slēdziena analīzi.

Vēl viens un varbūt pats galvenais arguments, kas lieliski raksturo šīs komisijas objektivitāti. Priekšplānā ir izvirzīts Nirnbergas tribunāla... patiesībā vēl vairāk nekā filmā... politizētais spriedums, kas pasludināja SS organizāciju un tās struktūras par noziedzīgām organizācijām. Patiesībā tas ir vēl vairāk politizēts. Nu neredzēt mūsu vēsturniekiem Nirnbergas tribunāla likumību! Jūs, cienījamie kolēģi, visur meklējat un nevarat sameklēt Baltijas nacismu. Re, kur atrodamas tā pazīmes– tieši Prezidentes vēsturnieku oficiālajā slēdzienā. Un arī šeit, Saeimā, apspriežamajā jautājumā ir acīm redzamas neonacisma pazīmes.

Nu un beidzot– last but not least. Es atradu pienācīgu atbildi mana kolēģa vajāšanai. Ne frakcijas un ne partijas, bet sev piederošajā interneta mājaslapā www.shtab.lv es ievietoju filmu “Baltijas nacisms”, kuru tagad varēs noskatīties ne tikai žurnālisti vai deputāti, bet ikviens interesents. Lai demokrātiskā sabiedrībā cilvēki paši lemj, kur ir taisnība un kur ir meli. Tagad jums ir pamats sodīt mani kopā ar Kabanovu. Es uzskatu, ka tā man būtu lieliska kompānija.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Jautājums it kā pavisam vienkāršs– par viena deputāta izslēgšanu no komisijas, bet mēs te esam sākuši runāt par vēsturi. Nu un varbūt es arī pateikšu mazliet ievadam.

Kolēģis Buzajevs tikko runāja par Nirnbergu. Nu žēl, ka nebija otras Nirnbergas, jo uzvarētājus jau netiesā, kaut gan uzvarētāju noziegumi šajā karā ir bijuši ne mazāki. Un Krievijas pakalpiņiem Otrā pasaules kara tēma vienmēr būs aktuāla. Kāpēc? Tāpēc, ka ir ko slēpt. Padomju vēsture šajā laikā ir bijusi klaji noziedzīga, jo ir jānovērš uzmanība no šiem notikumiem. 1939.gadā PSRS un Vācija noslīcināja asinīs Poliju, sadalīja Poliju, lai abas valstis varētu iegūt kopēju robežu un varētu mierīgi slepus gatavoties... lai divi lielie “draugi” Hitlers un Staļins varētu slepus gatavoties agresijai vienam pret otru. Kopējā robeža bija nepieciešama, un tāpēc Polijai bija jāpazūd no pasaules kartes.

Atgriezīšos vēl vecākā vēsturē. Par Vācijas ģenerālštāba naudu Ļeņins uztaisīja revolūciju Krievijā. Par atbildi Staļins palīdzēja Hitleram iesēsties kanclera krēslā. Tātad viss tika sagatavots pasaules pārdalei.

Vēsturnieki lēš, ka Staļins gatavoja agresiju pret Vāciju 1941.gada apmēram 6.jūlijā. Hitlers paguva uzbrukt divas nedēļas agrāk. Nu Staļinam neizdevās iekarot Eiropu, viņš iekaroja tikai nedaudz mazāk kā pusi Eiropas.

Ļoti grūts ir bijis padomju ideologu un vēsturnieku uzdevums novērst sabiedrības uzmanību no šīm lietām. Vēl šodien viņi to dara. Un ir ļoti žēl, ka šā nekrietnā darba pakalpiņi atrodas arī Latvijas Republikas Saeimā, lai meklētu ienaidnieka tēlu kaut kur citur, nevis skatītos ļeņiniskās, staļiniskās un pēcstaļiniskās PSRS vēstures nožēlojamajās dzīlēs. Diemžēl Krievija kā PSRS tiesību mantiniece nav atradusi sevī gribasspēku nostāties starp Eiropas civilizētajām tautām un nožēlot pagātnes noziegumus. Tāpēc tai vajadzīgas šīs nožēlojamās falsifikācijas.

Es laikam nekādi nekomentēšu Kabanova kunga darbību. Es tikai atcerēšos vienu man prātā palikušu citātu, ko ir sacījis krievu domātājs, vēsturnieks un politiķis Aleksandrs Jakovļevs. Latviski ir grūti pateikt tik precīzi, tāpēc citēšu oriģinālvalodā: “Nu čtož, očevidno, ņe vse primati viļudiļis.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi deputāt, būtu nepieciešams arī tulkojums latviešu valodā! (No zāles dep. B.Cilevičs: “Viņš neprot!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Grūti pārtulkot precīzi, bet formāls tulkojums varētu būt šāds: “Acīmredzot ne visi primāti ir attīstījušies par cilvēkiem.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Buzajev, tas ir par tevi!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļoti kulturāli, Šadurska kungs...

Nu, kolēģi, viss ir skaidrs: tuvojas vēlēšanas! Es jūs saprotu. Tātad jūsu vēlētājiem ir jāpaskaidro, kāpēc valstī ir augsta inflācija, kāpēc cilvēki brauc uz Īriju, kāpēc neceļas labklājības līmenis. Un, protams, uz šiem jautājumiem ir grūti atbildēt. Jūs bijāt pie varas. Protams, ir jāatrod tas vainīgais, kas par to visu atbildēs. Un PCTVL ir ļoti izdevīgs mērķis, neskatoties uz to, ka PCTVL nebija pie varas un nav atbildīga par visiem šiem notikumiem.

Es tā sastādīju... Tātad pie mums, protams, pirms vēlēšanām ir zināma rinda pie mūsu frakcijas, lai izlamātu mūs, lai uzrakstītu kādu iesniegumu vai izdarītu vēl kaut ko. Nu un es tā sastādīju vienu sarakstiņu. Protams, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir “pastāvīgie klienti”, tāpēc es tagad sāku uztraukties, kāpēc viņi tā kavējas ar visu to reakciju, jo arī jaunie konkurenti, “zaļie un zemnieki”, tātad, kad tuvojas vēlēšanas, jūs apsteidz, bet automātiski es ierakstīju jūs pirmajā vietā. Un nu tātad varu ierakstīt Zaļo un zemnieku savienības frakciju. Taču, lai nebūtu haosa, labāk sakārtosim visu to lietu– lai katrs, katra frakcija, uzbrūk mums pēc kārtas un lai nebūtu haosa. Protams, frakcijām būs priekšrocība, pēc tam mēs apmierināsim kādus individuālos pasūtījumus, ja kāds deputāts individuāli gribēs uzbrukt mūsu frakcijas deputātiem...

Kolēģi! Nu būsim nopietni! Vai šis jautājums ir tas svarīgākais... viens no svarīgākajiem šodienas darba kārtībā? (No zāles dep. J.Dobelis” Ir!”) Šodien mēs runājam par zinātni, šodien mēs runājam tātad par ugunsdzēsības finansēšanu, un šodien mēs runājam par pensijām. Šie jautājumi jūs neinteresē, bet Kabanova jautājums jūs interesē daudz, daudz vairāk, jo diemžēl cilvēkiem jūs neko nevarat parādīt, kādi ir jūsu darbības augļi. Diemžēl.

Izbeigsim šo priekšvēlēšanu farsu!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs tiešām izskatām jautājumu par mūsu deputātu, par mūsu kolēģi Kabanova kungu. Mēs visi esam parlamentārieši, un mūs ir ievēlējuši mūsu Latvijas pilsoņi. Arī jūs, Kabanova kungs, ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi– krievu tautības pilsoņi –, domājot par to, ka jūs kopā ar mums visiem celsiet Latvijas labklājību.

Jā, mums Saeimā ir pozīcija un ir opozīcija, un šeit nav neviena, kurš nebūtu strādājis opozīcijā. Un opozīcijas uzdevums ir stiprināt Latvijas valsti tādā veidā, ka mēs tiešām norādām uz šīm kļūdām– uz ekonomiskajām kļūdām un arī uz politiskajām kļūdām, bet nekad opozīcijai nav dotas tiesības Latvijas valsti pazemot, jo mēs esam Latvijas valsts pilsoņi.

Parlaments ir pati galvenā vieta, kur notiek šīs cīņas, un tāpēc es aicinu jūs saglabāt šo cieņu pret valsti, kurā jūs esat dzīvojuši un ievēlēti parlamentā. Demokrātija– tā ir vislielākā vērtība, kādu mēs izmantojam. Un jūs šodien aizstāvat tās vērtības, kuras 70 gadus ir apkarojušas demokrātiju, pašu galveno, kas cilvēkam ir svēts visā pasaulē, un tā ir cilvēka brīvība. 70 gadus tā valsts, kurā mēs visi dzīvojām, ir bijusi totalitāra valsts, kas izveidoja visu, lai šo brīvību nonāvētu– lai nonāvētu demokrātiju un šos cilvēkus, kuri par to ir cīnījušies. Un šodien jūs, izmantojot demokrātijas iespējas, izmantojot demokrātijas vārdus, tiešām darāt to melno darbu, kas kādreiz bija aizliegts tajā iepriekšējā pasaulē.

Jūs nedomājat par savu nākotni! Es ļoti labi atceros to brīdi, kad visa prese rakstīja par to, ka jūs slaucījāt savus sviedrus Latvijas karogā. Tā bija vislielākā necieņa. Un jau tajā brīdī Latvijas parlamentam vajadzēja domāt par to, ka jūs atrodaties komisijā, kura nodarbojas ar Latvijas ārlietām. Tieši šajā komisijā ir klasificēta informācija, kura varbūt nav izskatāma citās komisijās, un tieši tāpēc šodien parlamentārieši arī griežas viens pie otra, lai jūs atsauktu no šīs komisijas.

Tas nenozīmē, ka jūs, runājot vai rakstot savā presē, nevarat izteikt savu viedokli, bet es zinu ļoti daudzus krievu tautības cilvēkus un citus, kuri nekad, nekad nepiekrīt jums, viņi kautrējas par jūsu rīcību. Bet šodien ar savu darbību jūs pierādāt to, ka jūs vispār musināt tautu sacelties vienam pret otru, jo jūsu princips: “Jo Latvijai sliktāk, jo mums ir labāk!” Jo jums ir augstāks reitings, jo jūs vairāk varat savākt balsu.

Es nevaru zināt, kāpēc jūs to darāt, bet jūs šodien neievērojat šos principus, kas ir jāievēro tieši opozīcijai un demokrātiskai valstij.

Tāpēc es noteikti atbalstīšu un es aicinu jūs, Kabanova kungs: jūs vēl esat ļoti jauns cilvēks, pārdomājiet to, ko jūs darāt un kādā valstī jūs dzīvojat! Lūdzu, pārdomājiet, jo jūsu vārdiem var sekot arī nevainīgi cilvēki, tie jaunie cilvēki, kuri dzīvo mūsu Latvijas valstī!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Deputāta Nikolaja Kabanova izslēgšana no Ārlietu komisijas sastāva, manuprāt, ir nekorekts, nedemokrātisks un juridiski nepamatots gājiens. Paldies Dievam, ne jau Dobeļa un Strazdiņa kungiem lemt, vai deputātam Kabanovam ir jāatrodas Saeimā. Tauta savu vārdu jau pateica vēlēšanās un attiecīgi arī par šo jautājumu. Un punkts!

Šeit Strazdiņa kungs runāja par vēsturnieku komisijas slēdzienu. Diemžēl, ja šī komisija Salaspils koncentrācijas nometni nosauca par Darba un atpūtas... atvainojiet, par audzināšanas nometni, tad man ir tiesības tādai komisijai neuzticēties.

Dobeļa kungs runāja, ka Kabanova kungs ir Latvijas ienaidnieks. Tie ir melni meli! Es uzskatu, ka tieši Dobeļa, Tabūna kungi & Co ir Latvijas un latviešu ienaidnieki. Es uzskatu, ka nacionālisti pirmām kārtām ir savas tautas ienaidnieki un tikai pēc tam jau citu tautu ienaidnieki. Viņi rīkojas pēc seno romiešu principa: “Skaldi un valdi!”

Nacionālisti savā aicinājumā saka: “Latvija– latviešiem!” Man tas atgādina lozungu, kādreizējo lozungu: “Vācija– vāciešiem!” Mēs visi zinām, kas pēc tam noticis.

Rainis teica: “Latvija var būt vai nu demokrātiska, vai viņas nebūs vispār!”

Nils Muižnieks, kuru mēs šeit “izgāzām”, kādreiz teica, ka Latvija var būt vai nu demokrātiska, vai latviska. Es uzskatu, ka ir vērts iegaumēt un respektēt šīs domas un šos vārdus.

Kā jums ir zināms, Latvijā ir zemas pensijas, zemas algas, liela inflācija, ap 40 cilvēku nosaluši dažās dienās, kad bija salīdzinoši liels sals. Slīd uz leju izglītība un medicīna, bet nacionālistiski noskaņotajiem deputātiem un ministriem diemžēl risinājumu nav. Tieši tāpēc jūs izvirzāt tādu un līdzīgus jautājumus, kuru mēs tagad izskatām.

Es uzskatu, ka lēmums, kuru jūs taisāties pieņemt, dara kaunu Saeimai. Lūdzu balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Neviens jau nemainīsies, katrs turpinās to, ko iesācis. Tur arī nav ko brīnīties. Vienkārši šad un tad ir jāievēro noteikti principi un jārīkojas ļoti noteikti. Tas šodien arī būtu jādara.

Taču man bija ļoti interesanti klausīties deputāta Buzajeva domas. Deputāts Buzajevs salīdzināja šodien izskatāmo jautājumu ar Nirnbergas tribunālu. Tas ir ļoti interesanti! Nu, cik es atceros, Nirnbergā tiesāja nacismu. Neviens laikam nenoliedz, ka tāda tiesa bija vajadzīga. Līdz ar to deputāts Buzajevs netieši atbalsta to, ko mēs šodien darām. Ja jau Nirnbergā varēja tiesāt nacismu, tad vismaz Saeima.... Tiesāt gan tā nevar, bet var izteikt savu viedokli par pretvalstisku rīcību. Paldies, Buzajeva kungs! Jūs acīmredzot nākamajās vēlēšanās startēsiet citā sarakstā. Mēs jūs gan neņemsim, bet varbūt ar jūsu aktivitātēm mēs palīdzēsim atrisināt dažus tādus svarīgus jautājumus. Labi, ka jūs te demonstrējat šīs vēstures zināšanas, runājot par Nirnbergu un par Salaspili.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Kļaviņš... Paulis Kļaviņš, es atvainojos.

P.Kļaviņš ( frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, mēs jau pārāk ilgi pieciešam kaut ko tādu, ko neviena valsts, demokrātiska valsts, savā parlamentā nebūtu spējusi un gribējusi pieciest. Mēs šinī ziņā esam tolerances augstākajā līmenī. Man tā liekas. Bet ar to mēs tālu netiksim. Man šeit ir jautājums: kāpēc mēs, stājoties amatā kā deputāti, devām solījumu, kaut kādu zvērestu, būt uzticīgi Latvijas valstij? Ko tas nozīmē? Neko? Vai tas bija teātris? Vai tam nav nekādu seku, ja cilvēks solās kalpot Latvijas valsts interesēm, būt uzticīgs tām, bet pēc tam grauj, cik nu varēdams, un mēģina kaitēt šīs valsts prestižam? Un tam visam nav nekādas konsekvences?

Tad es ierosinu: “Atsauksim šo likumu, svītrosim to ārā!” Es ļoti neērti jūtos, ka mēs esam devuši solījumu, bet neņemam vērā to, ja kāds to lauž.

Īstenībā Kabanova kungs nav atsaucams tikai no vienas komisijas, Kabanova kungs ir izslēdzams no Saeimas, jo viņš ir lauzis zvērestu.

Ja mums nav tāda iespēja paredzēta, tad kāpēc mēs zvērestu dodam? Mēs taču kļūstam smieklīgi!

Es ierosinu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu un konsekventi rīkoties. Un te ir divas iespējas: ja jau reiz atkal ķeramies pie Saeimas kārtības ruļļa un pie Satversmes, tad vai nu izņemam ārā šo svinīgo zvērestu, lai tas nebūtu teātris, vai arī paredzam, kādas ir konsekvences, ja zvērestu lauž. Tas nu ir vajadzīgs! Var būt, ka mēs, pamatojoties uz šo faktu, ka ir tāds zvērests šeit dots, varam jau tagad, nemainot Satversmi, rīkoties tā, kā ikviena sevi cienoša demokrātiska valsts to darītu,– ierosināt šā deputāta izslēgšanu no Saeimas. Varbūt varam. Ja mēs to nevaram, tad kaut kas ir jādara ar Satversmes 18.pantu: “Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu...” Tas pants tad ir vai nu jāizslēdz, vai arī tam ir jābūt ar nozīmi, ka uz to var atsaukties. Taču vienkārši tā to turpināt un likt arī 9.Saeimai spēlēt tādu pašu teātri– tas nav Saeimas vai viena demokrātiskas valsts parlamenta cienīgi!

Tā ka esmu izteicis savu domu. Redzēsim, kā rīkosimies, bet tā tas nevar tālāk turpināties. Nevar tik rupjus vēstures viltojumus, kā tas jau bija padomju laikā, uzspiest pārējiem, lai tic klajiem meliem! Tas ir neciešams stāvoklis. Es ceru, ka jūs, kolēģi, saprotat. Es domāju, ka mēs varētu ar divu trešdaļu balsu vairākumu lemt par Kabanova kunga izslēgšanu no Saeimas, lai redzētu, kas tad notiks. Manis pēc– mēs esam gatavi iet līdz pat Satversmes tiesai, lai pierādītu, ka Kabanova kungs ir pārkāpis zvērestā doto solījumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas rīcība man atgādina kādu reiz jau redzētu sižetu. Bijušās padomijas filmā “Sargies auto!” bija tāds varonis Jurijs Detočkins, kas, pārkāpjot likumu, rīkojās cēlsirdīgi– korumpētajiem ierēdņiem nozagtās mašīnas pārdeva un pēc tam naudu ziedoja bērnunamiem. PCTVL frakcija nezin kāpēc ir iedomājusies, ka Nikolaja Kabanova rīcība varētu būt līdzīga: pārkāpjot likumu, rīkojies cēlsirdīgi un godīgi. Taču situācija diemžēl ir pavisam citāda.

Likums ir pārkāpts vairākkārt– respektīvi, Kabanovs ir darbojies uz likumpārkāpuma robežas vairākkārt. (No zāles dep. A.Aleksejevs: “Mēs neuzskatām to par pārkāpumu.”) Atcerēsimies, ka slēgtā Ārlietu komisijas sēdē pausto informāciju viņš izpauda laikrakstā, kurā viņš regulāri publicējās! Atcerēsimies, ko viņš ir darījis ar Valsts prezidentes karogu! Mēs varam atcerēties daudzas lietas, bet pats kliedzošākais gadījums bija aizvakar, otrdien, kad notika Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēde: šis deputāts pārkāpa svinīgi doto solījumu, pārkāpa Saeimas kārtības rulli– šajā apakškomisijas sēdē publiski sāka runāt un uzdot jautājumus krievu valodā, tādējādi radot provokatīvu situāciju apakškomisijas sēdē. Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš aizrādīja šim deputātam. Deputāts, protams, neatvainojās par savu rīcību. Ko mēs no tā varam secināt? Varam secināt, ka šis deputāts ciniski un bezkaunīgi turpinās rīkoties tāpat, neatkarīgi no tā, kurā komisijā viņš būs.

Bet kāpēc šodien es balsošu par viņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas? Tikai viena iemesla dēļ. Man ir iespēja piedalīties daudzos dažādos ārlietu pasākumos, dažādās prezentācijās, un es redzu, ko Nikolajs Kabanovs dara šajos pasākumos. Tāpēc es personīgi negribu, ka viņš paliek šajā komisijā– lai viņš strādā tautsaimniecības jomā, sociālajā jomā! –, lai gan, atklāti runājot, arī es, protams, būtu par to, lai viņam tiktu atņemts deputāta mandāts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punktu, jo es uzskatu, ka viņš ar savu rīcību Sabiedrības integrācijas apakškomisijā ir apliecinājis, ka neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons. Deputāta kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm? Nē.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, atļaujiet man visu deputātu vārdā sveikt mūsu kolēģi Žaneti Vasaraudzi, jo šodien viņai ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi! Tūlīt!

Un vēl es gribu atgādināt, ka Zaļā partija aicina– un arī es aicinu– jūs parakstīt Jūrmalas domei vēstuli ar protestu pret priežu izciršanu un palieņu pļavu apbūvi. Pašreiz Jūrmalā masveidā izcērt priedes, un nākamajos projektos ir paredzēts nodot iznīcībai 26 hektārus dabas pamatnes. Aizstāvēsim Jūrmalas unikālo dabu! Lūdzu, pienāciet un parakstiet šo aicinājumu!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Es jūs uzaicinu uz Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas īsu sēdi tepat, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cileviča, Ribakova, Bartaševiča, Orlova un Agešina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Druvietes kundzei “Par finansējumu plānotajai skolotāju algu palielināšanai”. Jautājumu nododam ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Ribakova, Orlova un Vidavska jautājumu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Latkovska kungam “Par sabiedrības integrācijas politiku valstī”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu finanšu ministram Spurdziņam “Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”. Jautājumu nododam finanšu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu finanšu ministram Spurdziņam “Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpelņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””. Arī šo jautājumu nododam ministram Spurdziņa kungam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu finanšu ministram Spurdziņa kungam “Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”. Arī šo jautājumu nododam finanšu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Solovjova un Fjodorova jautājumu finanšu ministram Spurdziņam “Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”. Arī šo jautājumu nododam finanšu ministram.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Jevgenija Stalidzāne, Vaira Paegle, Inese Šlesere, Inta Feldmane... ir, jā.

Sēdes vadītāja.

Vēl īsam paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam. Lūdzu!

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēde tiek pārcelta– notiks uzreiz pēc Saeimas sēdes beigām Sarkanajā zālē!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Pašreiz izskatām sēdes darba kārtības 23.punktu– lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mana motivācija un pamudinājums kāpt tribīnē un izteikt savu viedokli ir saistīts ar to: kā jūs redzat, arī mans paraksts ir zem šā priekšlikuma– kolēģi Kabanovu atsaukt no Ārlietu komisijas.

Klausoties šīs debates, man šķiet, ka mēs esam izgājuši stipri ārpus apspriežamā jautājuma. Kāda deputāta iekļaušana komisijā vai atsaukšana no komisijas taču nav nekas ārkārtējs. Šī ir parasta procedūra, kad kāda deputātu grupa ierosina iekļaut vai atsaukt konkrētu deputātu– savu kolēģi. Visbiežāk ir tā, ka šādi priekšlikumi neizraisa nekādas debates un jautājums tiek izlemts ar balsu vairākumu, kā tas demokrātiskā situācijā parasti ir pieņemts.

Ir cits jautājums, kas varbūt būtu spriežams pavisam atsevišķi un ļoti nopietni un ko šeit kolēģis Kļaviņš izvirzīja,– ka Saeimai varbūt vajadzētu vairāk sekot deputātu darbības atbilstībai svinīgajam solījumam– deputāta solījumam. Lūk, ja mēs pievērstu tam uzmanību, tad mēs, protams, varētu domāt, kādos likumdošanas aktos ir jāizdara kādi grozījumi, lai, pieņemsim, tiesas ceļā šīs darbības atbilstība vai neatbilstība tiktu izvērtēta. Un, protams, tad varētu parādīties arī iespēja, ka deputāts tiktu atsaukts no Saeimas; viņš savu mandātu zaudētu nevis dēļ viņa personiskajām īpašībām, dēļ viņa uzskatiem, dēļ viņa izteikumiem, bet tieši dēļ viņa darbības atbilstības vai neatbilstības šeit no tribīnes dotajam svinīgajam solījumam.

Šinī gadījumā es gribētu uzsvērt, ka nav runa par deputātu tiesību ierobežošanu vai vārda brīvības ierobežošanu. Es negribētu apspriest arī konkrēto rīcību vienā vai otrā gadījumā, jo deputāta rīcība ir atkarīga ne tikai no izglītības vai iedzimtām īpašībām, bet arī no vēlētāju pieprasījuma, jo tikai vēlētāju priekšā (pirmām kārtām– vēlētāju priekšā!) deputāts atbild par savu darbību. Un tas, cik balsu kurš deputāts vai kura partija ir dabūjusi, ir vienkāršs objektīvs rādītājs attiecībā uz to, kāds ir vēlētāju loks un kāda ir vēlētāju interese.

Nenoliedzot to, kas šeit tika pieminēts,– ka, lūk, konkrētā partija ir diezgan augstā līmenī reitinga tabulā –, man gan ir jāteic: tāds ir opozīcijas liktenis un arī opozīcijas priekšrocība, ka opozīcijai neko nevar pārmest, jo nekādi darbi– ne labi, ne slikti– nav padarīti tā iemesla dēļ, ka mums ir izveidojusies tradīcija katru opozīcijas priekšlikumu noraidīt, pat nelaižot to uz apspriešanu komisijās. (No zāles dep. J.Pliners: “Stulba tradīcija!”)

Es šeit saskatu nopietnu pretrunu– nopietnu pretrunu starp to, ka ir, lūk, šī opozīcijas priekšlikumu noraidīšana, no vienas puses, un to, ka, no otras puses, tomēr notiek opozīcijas deputātu iekļaušana un līdzdalība dažādās komisijās, nopietnās komisijās, kuru darbs parādās pat ārpus Latvijas, uz āru. Un, kā jau komisijas locekļiem, šiem deputātiem ir tiesības un iespēja starptautiskajai auditorijai izteikt absolūti pretēju viedokli, nekā tas ir noteikts valstī vai pieņemts valstī, kur kārtību nosaka vairākums jeb valdošā koalīcija, kura arī, protams, uzņemas atbildību.

Un, ja mēs mēģinātu atrast tādu racionālu pieeju mūsu kopīgajam darbam un racionāli un objektīvi izvērtēt katra individuālā deputāta atbilstību un piemērotību darbam vienā vai otrā komisijā vai viņa darbības atbilstību vai neatbilstību šeit dotajam svinīgajam solījumam, tad, es domāju, mēs kādreiz, agri vai vēlu, pie tā nonāksim, jo tikai viss šis simts kopumā var strādāt tā, kā to prasa mūsu vēlētāji, mūsu pilsoņi, kuriem, nenoliedzami, ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Mēs katrs, dabīgi, aizstāvam savu viedokli un savu vēlētāju viedokli.

Taču šinī gadījumā, konkrētajā gadījumā, es aicinu jūs balsot par šo priekšlikumu, neuzskatot to par kaut kādu ārkārtēju akciju. Nekādā ziņā es to neparakstīju kā sodu kolēģim Kabanovam, bet gan darīju to, vadoties pēc savas pārliecības, ka viņa līdzšinējā darbība tiešām ir pretrunā ar mūsu valsts deklarēto politiku, vismaz ārpolitikas jomā. Un man ir grūti ko piebilst vai oponēt tiem kolēģiem, kuri šeit aizgāja daudz tālāk– sāka apspriest mūsu kolēģa personiskās rakstura īpašības un uzvedību, un tā tālāk.

Taču, es domāju, tas ir nākotnes jautājums.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pēdējais vārds!”)

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Latvijas Satversmes 100.pants garantē visiem valsts iedzīvotājiem tiesības brīvi izplatīt informāciju. Šajā kontekstā filmas “Baltijas nacisms” demonstrācija PCTVL frakcijas telpās bija absolūti leģitīms un normāls informatīvs pasākums.

Ņemot vērā Krievijas kompānijas “Trešā Roma” uzņemtās filmas polemisko un diskutablo rakursu, es speciāli uzaicināju uz Saeimu pazīstamo vēsturnieku Marģeru Vestermani un Nacistu koncentrācijas nometņu mazgadīgo ieslodzīto biedrības priekšsēdētāju Elvīru Iļjahinu. Pēc filmas noskatīšanās notika saturīga diskusija, kuras laikā tika izteikti dažādi, reizēm pat pilnīgi pretrunīgi, filmas vērtējumi. Diemžēl filmas dalībnieku Dobeļa kungu es nevarēju uzaicināt, jo frakcijas telpas ir tik mazas, un, ja uz filmas demonstrēšanu ierastos Rubika un Kalnbērza kungi, kā arī Dzintari, abi Dzintari, kas ir uzņemti filmā, tad kāju nebūtu kur spert vienkāršam Latvijas žurnālistam, piemēram, Elitai Veidemanei, un tad viņa nevarētu pa visu avīzes sleju uzrakstīt rakstu gandrīz par to, ka es esmu slikts.

Tā vai citādi, bet es uzskatīju un uzskatu, ka strīds par Otrā pasaules kara vēsturisko interpretāciju vēl nav beidzies, tomēr Latvijas prezidentes paspārnē esošā vēsturnieku komisija laikam uzskata, ka tai ir zināma vienīgā pareizā mūsu valsts vēstures versija. Tikai kā pilnīgi antizinātnisku, neprofesionālu es varu uztvert tā saucamo slēdzienu, kuru ir publiskojusi šī vēsturnieku komisija. Es varu izskaidrot šā slēdziena angažētību, paviršību un agresivitāti tikai ar to, ka komisijas vadītājs Antonijs Zunda pats ir filmas “Baltijas nacisms” dalībnieks, un pēc tam viņš par dalību filmā tika “izsaukts uz paklāja” pie saviem darba devējiem Rīgas pilī.

Taču, dāmas un kungi, vēsturnieku komisijas slēdzienam nav nekāda juridiska spēka. Tiesībsargājošās institūcijas, konkrēti Drošības policija un Ģenerālprokuratūra, neatrada filmā Latvijas Republikas Krimināllikuma 78.pantā “Starpnacionālā naida kurināšana” formulētā nozieguma sastāvu. Tiešām diez vai par naida kurināšanu var uztvert filmā izskanējušo informāciju par to, ka slavenais lidotājs un šāvējs Herberts Cukurs pēc tautības bija latvietis. Protams, filmas autori varētu pozicionēt, nosaukt viņu par ebreju vai par čigānu, taču tas viss, manuprāt, būtu pilnīgi pagrābts no gaisa.

Ko tad mēs varam vērot no cienījamo Zaļo un zemnieku savienības frakcijas parlamentāriešu puses, kuri jau pusotru mēnesi sūta denunciācijas uz visām instancēm, mēģinot panākt jūsu padevīgā kalpa sodīšanu? Nekā citādi kā vien par iesācēja “stučītāja” sindromu to nevar nosaukt. Specdienestu profesionāļi jūs, kolēģi kolhoznieki, nekad nebūsiet, tāpēc ka jums vajadzēja pabeigt ar Sarkanā karoga ordeni apbalvoto PSRS VDK skolu, nevis miermīlīgu Bioloģijas fakultāti.

Tagad jūs, kungi no Zaļo un zemnieku savienības, nolēmāt spēlēt uz visu banku un izslēgt mani no Ārlietu komisijas, labāk– vispār no Saeimas. Agrāk nekā tāda nebija ne ar vienu Saeimas deputātu, jo mēs tomēr formāli skaitāmies demokrātiska valsts. Laikam ir pienācis labs laiks pārskatīt šo viedokli un pateikt par to visai pasaulei. Acīmredzot kolēģi uzskata, ka tādā veidā var man nodarīt nelabojamu politisko kaitējumu. Es esmu spiests viņus sarūgtināt, jo darbu Latvijas vēstures un mūsdienu situācijas skaidrošanā es esmu uzsācis jau ilgi pirms deputāta pienākumu pildīšanas. Es vairākkārt esmu konsultējis cilvēkus, arī valsts ministra un vēstnieka ranga, pie tam no tādām valstīm kā ASV un Lielbritānija.

Cienījamie kungi un kundze no Zaļo un zemnieku savienības! Jūsu zināšanai: viena no pirmajām vēstniecībām, kas dabūja no manis filmas “Baltijas nacisms” kopiju, bija kādas kodolvalsts pārstāvniecība, kas pašreiz spēlē centrālo lomu Eiropas Savienībā un NATO. Pie tam tas tika izdarīts pēc šīs valsts vēstnieka lūguma. Es nekādā gadījumā negribētu lūgties piedošanu šiem cilvēciņiem, kuri joprojām bēniņos glabā PSKP biedra grāmatiņu. Man kā Latvijas deputātam būs arī tiesības piedalīties jebkuras komisijas sēdē, to skaitā arī tajās komisijās, kuru loceklis es neesmu. Tāpēc es kolēģiem no Ārlietu komisijas nesaku: “Palieciet sveiki!”, bet saku: “Uz redzēšanos!” Apsolu, ka garlaicīgi jums nebūs.

Sēdes vadītāja.

Kabanova kungs, jūs neesat vienīgais deputāts, par kuru lemj sakarā ar atstādināšanu no komisijas. Tālāk debatēt pieteicies deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Man nepatīk Kabanovs. Viņš bieži ir rakstījis visādas nepatiesības un puspatiesības par mani, bet man nepatīk arī Tabūns. Man nepatīk tie deputāti, kuri 16.martā, piedaloties dažādos pasākumos, apzināti grauj valsts prestižu starptautiskā līmenī daudz plašākā mērogā, nekā to dara Kabanovs. Kabanovs salīdzinoši ir sīka parādība, salīdzinot ar 16.martu.

Tad vēl man nepatīk varas partijas, kuras 15 gadu laikā ir pataisījušas Latviju par trūcīgāko valsti Eiropas Savienībā, arī vārds “deputāts” ir degradēts līdz lamu vārdam.

Nu un kas, ka man tas nepatīk? Kāds klasiķis, kurš daudz rakstījis par demokrātiju, šinī situācijā būtu teicis apmēram tā: “Man nepatīk, ko dara Kabanovs, un man nepatīk, ko dara varas partijas, bet es esmu ar mieru mirt, lai šiem cilvēkiem manā valstī būtu tiesības paust savu viedokli.”

Tālāk. Šodien šeit skanēja uzsaukumi nosodīt komunistisko režīmu, bija runas par to, ka ir vajadzīgas prāvas. Es piekrītu, ka komunistu režīms ir jānosoda, bet man ir viens priekšlikums: lai šī nebūtu tāda abstrakta runāšana un lai parādītu sabiedrībai piemēru, kā to darīt, es ierosinātu tiem deputātiem (un tādu te nav maz), kuri ir bijuši Komunistiskās partijas biedri, “stutējuši” komunistisko režīmu gan ar savu līdzdalību partijā, gan ar savām biedru naudām: nāciet šurp, Tabūna kungs, prasiet piedošanu tautai par to morālo kaitējumu, kādu jūs nodarījāt savā laikā! (Aplausi.) Nāciet arī citi! Un tad, kad jūs to izdarīsiet un izdarīs visi tie, kuri bija piederīgi un aktīvi darbojās par labu tam režīmam, kalpoja tam režīmam, bija tajā partijā, tad tas būs godīgi. Un tad šī akcija pret Kabanovu šodien arī izskatīsies daudz godīgāka.

Darīsim to, ja jūs esat patiesi savos nodomos! (No zāles dep. P.Tabūns: “Aizver muti!”)

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es ne sevišķi bieži nāku šinī tribīnē runāt, bet nu pašlaik es esmu par to, lai atsauktu Kabanova kungu no Ārlietu komisijas (No zāles: “Beidz!”), jo 1949.gada 25.martā cilvēki ar tādu pašu domāšanu izveda manus vecākus un vecvecākus. Tūkstošiem cilvēku– arī krievu tautības cilvēkus.

Visa Kabanova rīcība pašlaik, tas, kā viņš atbalsta mūsu valsti, liecina par to, ka gadījumā, ja mainītos varas struktūra– viss var gadīties! –, viņš atkārtotu to pašu, ko viņa priekšteči darīja 1949.gadā.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 18, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nagli, slēgtais balsojums!”)

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jā, slēgtais balsojums! Slēgtais balsojums bija.

Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti Ārlietu komisijā. Tātad es aicinu jūs atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, neatturas neviens deputāts. Likums pieņemts.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Komisija aicina šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimas deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, neviens neatturas.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.februāris.

Sēdes vadītāja.

10.februāris. Citu priekšlikumu nav, iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks– līdz 10.februārim.

Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam Nr.5102. Šie ir priekšlikumi par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Šķiet, nebūtu ko īpaši skaidrot par azartspēļu situāciju pašreiz Latvijā, it sevišķi Rīgā, un tāpēc šo grozījumu būtība ir iespējami ierobežot šo pilsētas vispārējo pārklājumu ar azartspēļu iestādēm, kas tiek panākts, gan palielinot galdu skaitu kazino, gan palielinot automātu skaitu spēļu zālēs.

Tāpat tiek noteikts, ka tikai tajās viesnīcās būs iespējami šie spēļu iestādījumi, kurās ir vairāk par 100 gultasvietām. Līdz ar to Rīgā tādas varētu būt tikai dažas. Un varbūt vēl arī kāda kādā citā Latvijas pilsētā.

Šeit arī tāds priekšlikums, ka tikai no 21 gada vecuma būtu pieļaujama nodarbošanās ar azartspēlēm, jo mēs zinām, ka atkarība ir bīstamāka, ja sāk nodarboties ar azartspēlēm jaunākos gados, kā to šobrīd likums atļauj,– tātad no 18 gadiem.

Tāpat ļoti būtisks ir priekšlikums, ka spēļu zāles nevar atrasties tuvāk par 500 metriem no baznīcām, kulta celtnēm, kā arī no ārstniecības un izglītības iestādēm. Jo, ja mēs pilsētas plānā apvilktu apli ap katru šo objektu, tad mēs skaidri redzētu, ka Rīgas centrs nebūtu tā vieta, kur azartspēles varētu plaukt. Tāpat ir arī svarīgi, lai nebūtu iespējas dzelzceļa stacijās, autoostās un lidostās cilvēkiem, kuriem ir brīvs brīdis, laiku īsinot, nodarboties ar šīm izklaidēm, kuras varbūt ir patīkamas, bet kuras ir ļoti bīstamas dažādu apstākļu dēļ.

Tāpēc komisijas vārdā es piedāvāju un lūdzu jūs balsot par šo grozījumu Azartspēļu un izložu likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Es nekad neesmu uzstājies debatēs par lēmumiem, kas saistīti ar azartspēlēm, jo mani vienmēr ir sajūsminājusi tā veiklība jeb cirkus klauna ekvilibristika, ar kādu tiek imitēta cīņa it kā pret pārmērībām šajā biznesā.

Es domāju, ka spēļu zāles un šīs iestādes, ko sauc par kazino, Latvijā, pirmkārt, ir saistītas ar organizēto noziedzību un naudas “atmazgāšanu”, kas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Otrkārt, tās ir saistītas ar tūkstošiem, ja ne desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir atkarīgi dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem ir viņu krišana parādos, un tālāk ar to ir saistīta viņu īpašuma zaudēšana, noziegumi un viss pārējais.

Tā kā Latvija atrodas pārejas periodā no sociālisma, kur par visu rūpējās partijas komitejas vai Maskava, uz tirgus ekonomiku, tad, lai gan Eiropas Komisija ir atzinusi, ka mēs esam attīstīta tirgus ekonomikas valsts, diemžēl ir jāsaka, ka pusei iedzīvotāju vai vismaz trešdaļai iedzīvotāju vēl joprojām nav šīs spējas atbildēt pašiem par sevi. Ģimenes ir izjukušas, nekāda bērnu audzināšana nenotiek, katram otrajam bērnam ir jāaug ģimenē, kur nav vai nu tēva, vai mātes. Loģiski, ka ceļā uz skolu viņam ir daudz patīkamāk ieiet kādā spēļu zālē, un es domāju, ka nākamajos desmit vai piecpadsmit gados, kamēr Latvija tiks sakārtota un tajā uzlabosies situācija, Latvijā ir jābūt ārkārtas, izņēmuma gadījumiem attiecībā arī uz šo uzņēmējdarbības nozari.

Visaizkustinošāk ir klausīties, ka valsts nesaņems nodokļus, ja kaut kādā veidā tiks ierobežots spēļu bizness vai šī uzņēmējdarbība. Tātad, ja valstī ir lieki simts miljoni cilvēku roku, tad viņi neies slēpot vai nepirks abonementus uz kādiem sporta klubiem vai peldbaseiniem, jo jau iepriekš tiek nolemts, ka viņiem visiem būtu jāskrien uz šiem spēļu klubiem un tur šī naudiņa jānospēlē.

Es domāju, ir simtiem veidu, kā šo naudu var izlietot daudz racionālāk un saņemt šos nodokļus.

Smieklīgs priekšlikums... Es piekrītu, protams, Simsona kungam... Mēs nobalsosim par to, ka ir jādod komisijai, bet iesniedzēju priekšlikums, ka kazino varētu būt viesnīcās ar simts vietām... Simsona kungs, aizbrauciet uz Pleskavu! Tur katrā prusaku un blakšu barakā ir vismaz 150–200 vietas. Izgāzta sēta, un uzraksts: kazino.

Jūs piedāvājat šo praksi turpināt. Ja jau jūs esat tik drosmīgi, godājamie iesniedzēji, tad uzrakstiet, ka kazino var būt tikai vienā vietā Rīgā, labākajā gadījumā piec­zvaigžņu viesnīcā ar atsevišķu ieeju, jo mēs esam ieinteresēti, lai tie ārzemnieki, kuri šeit atbrauc notriekt savu naudu, to tiešām atstātu Latvijā. Un nemuļķosim cilvēkus ar kaut kādām, ziniet, divzvaigžņu viesnīcām ar simt vietām, kur vienā istabā ir trīs gultas un tualete gaiteņa galā! Nu puse viesnīcu Rīgā vēl ir tādas! Taču mēs mierīgi šeit rakstām un mānām vēlētājus, ka notiek milzīga cīņa ar noziedzību, ar azartspēlēm un vēl ar kaut ko citu.

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Godājamie deputāti! Komisijā būtu jāapsver divas lietas: vai nu koncentrēt šīs azartspēles vienā vietā Latvijā... Šāds priekšlikums jau bija Latvijas laikā, un jūs zināt, ka bija ideja Bernātos sakoncentrēt šos spēļu namus, lai ārzemju tūristi varētu tur ierasties. Un tur pat tika ielikts akmens ar uzrakstu, ka tur būs starptautisks kūrorts. Tur ir villa “Alma”, kas arī tagad ir viesu nams...

Mans priekšlikums būtu nākotnē šos kazino ierīkot Abrenē, lai ātrāk paceltu, teiksim, pilsētas ekonomiku, un tad, kad mēs pēc divdesmit gadiem šo teritoriju atgūsim, mēs varētu visas šīs spēļu elles varbūt tur tiešām iekārtot, lai ārzemju tūristi un arī Latvijas miljonāri brauc uz turieni.

Ja mēs to nevaram, tad mums kā minimums ir jāieraksta, ka spēļu zāles vai kazino nevar būt koncentrētas vairākās vietās Rīgā. Tām ir jābūt koncentrētām vienā vietā. Es negribu šeit teikt, vai tām ir jābūt Bolderājā vai kaut kur Pārdaugavā, ja jau šeit teica, ka centrā tās nevar būt, bet vismaz viena, vai ne vairāk kā divu kvartālu robežās gan. Ja šādi priekšlikumi tiks iesniegti, mēs varēsim godīgi teikt saviem vēlētājiem, ka Saeima ir ieinteresēta atrisināt visu to problēmu loku, kas ir saistītas, es vēlreiz atkārtoju, ar organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, politiķu uzpirkšanu, korupciju un bezatbildīgu cilvēku traģisko dzīves nobeigumu (pašnāvības, īpašuma zaudēšana, krišana parādos, zagšana un viss pārējais). Ja mēs negribam tās atrisināt, nu tad imitēsim likumdošanas darbu arī tālāk– iesniegsim nesvarīgus priekšlikumus, palielināsim vietu skaitu, nosakot, ka tajās viesnīcās jābūt nevis simts, bet simt desmit vietām, un divu zvaigznīšu vietā ierakstīsim trīs zvaigznītes.

Beigsim izlikties un atrisināsim šo problēmu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Atļaujiet man šoreiz ne vairs tīri politiski uzstāties, bet uzstāties kā ārstam, kas katru nedēļu sastopas ar šiem cietušajiem, ar viņu ģimenēm– ar raudošām mātēm, ar sašutušiem brāļiem, māsām... Man nākas uzklausīt to cilvēku likteņus, kas ir cietuši no šīm azartspēļu metastāzēm visā Rīgas pilsētā. Mani slimnieki saka tā: “Dakter, es mierīgi uz māju nevaru aiziet! Man jāiet garām veselai rindai šādu iestādījumu.” Šajā nelaimē ir divas fāzes. Pirmā fāze: kad cilvēks kaut ko vinnē, tad viņš it kā “nojūk”, viņam rodas sajūta, ka viņš atkal nākamreiz to varēs atkārtot. Taču tad, kad viņš pirmo reizi nopietni zaudē, iestājas vēl lielāka nelaime– sākas milzu azarts, gribas kaut kā pārvarēt šo apkaunojumu, atgūt zaudējumu. Un tur sākas tas ārprāts ar visām tām sekām, ka tiek izputināti visi īpašumi, un tā tālāk!

Kā to pilnīgi pareizi teica Kiršteina kungs, visas civilizētās valstis, pilsētas koncentrē šo nelaimi kādā vienā vietā, tur, kur tiešām miljonāri var atļauties sviest savu naudu ārā. Mūsu mācītājs Rubenis vienā mūsu avīzē pateica labu salīdzinājumu, ka spēlēt ar automātu ir apmēram tas pats, kas iemest naudu, piedodiet, attiecīgā vietā tualetē un noraut ūdeni. Efekts būs pilnīgi tas pats, jo tur aiziet daudzkārt vairāk naudas nekā parādās mums budžetos un nekā tiek iekasēts nodokļos.

Es nesen, pagājušā gada maijā, biju Pēterburgā. Satikos ar saviem krievu kolēģiem un ievēroju, ka arī Pēterburga ir biezā, tā teikt, slānī noklāta ar spēļu automātiem un spēļu zālēm. Mans kolēģis teica tā: “Nu kā gan tu nesaproti? Viņiem jau tikai jāsamaksā par tiesībām uzstādīt šo aparātu. Pēc tam jau neviens nevar izkontrolēt, cik daudz naudas viņi caur to visu “izgriež”.”

Tā ir tiešām ļoti bīstama parādība! Tā ir jau pilnīgi izgājusi no valsts kontroles, un mēs tagad negribam pielaist pie kontroles vēl arī pašvaldības. Es ļoti stingri aicinu visas republikas pašvaldības, pirmām kārtām Rīgas pašvaldību un Jūrmalas pašvaldību, ļoti nopietni apdomāt, kurā vietā atļaut koncentrēt. Šie ierobežojumi, ko mēs kā valsts ieviešam, noteikdami, kur nedrīkst, ir labi. Mums ir, tā teikt, no abām pusēm jāiespaido situācija valstī. Mēs nedrīkstam pazaudēt savus cilvēkus un graut savu ekonomiku, un veicināt valstī noziedzību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šīs Saeimas laikā šī jau ir trešā reize, kad Latvijas Pirmās partijas frakcija iesniedz kādus priekšlikumus par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Mūsuprāt, pašreiz spēkā esošais likums savā sākotnējā variantā, kādā tas tika izstrādāts, bija ļoti cerīgs, un, ja būtu tikuši pieņemti mūsu priekšlikumi, tad nebūtu vienas otras problēmas, ar kurām mēs vēl šobrīd cīnāmies nezin kādu iemeslu dēļ.

Es gribu izstāstīt, kāda ir mūsu koncepcija un kāds ir mūsu priekšstats par azartspēļu jomas sakārtošanu Latvijā. To, ka azartspēles ir ļaunums, nupat kolēģis Strazdiņš, kā jau ārsts, pateica nepārprotami un pārliecinoši. Un par savu personīgo attieksmi es varu teikt, ka kopš 20 gadu vecuma es nenodarbojos pat ar visvieglākajām azartspēlēm, tādām kā “riču-raču”, jo jebkura spēle, kura mudina cilvēku uzvarēt, paredz, protams, arī cita cilvēka zaudējumu.

Mūsu, Latvijas Pirmās partijas, viedoklis par to, kāda varētu šī situācija izskatīties Latvijā, ir šāds: likumdevējs nosaka tos parametrus, to, kur nedrīkst atrasties azartspēļu iestādījumi (daļa šo normu ir šajos piedāvātajos grozījumos, daļa bija jau iepriekšējos grozījumos), un, balstoties uz šiem parametriem, tad pašvaldība nosaka to vietu, to teritoriju, kurā azartspēļu iestādījumi var tikt iekārtoti. Un tad mēs tiešām nonāktu pie tādas situācijas, kādu šeit iepriekšējie runātāji jau ieteica,– ka katrā lielā pilsētā varētu būt viens tāds rajons, viena vieta, kur tad visi spēlmaņi sabrauktu ar konkrētu mērķi– vai nu vinnēt, vai diemžēl zaudēt savu naudu, ja viņiem tās ir pietiekami daudz. Tādā veidā mēs izslēgtu šo gadījuma faktoru un šo kārdinājumu: cilvēkam, ejot no darba mājās ar mazo aldziņu kabatā, ir jāiet garām pieciem azartspēļu iestādījumiem, un viņš nevar noturēties pretī kārdinājumam.

Mēs šajos grozījumos ierosinām, ka ārpus šīs teritorijas... Nav obligāti jādomā tikai par viesnīcas lielumu, bet var būt runa arī par viesnīcas kategoriju, kā jau kolēģis Kiršteins minēja. Un, lūk, šīs būs tās vietas, kur galvenokārt viesi, viesnīcas viesi, droši vien ārzemju viesi, varētu viņiem ērtā veidā šo pakalpojumu saņemt.

Un mēs pasargātu jaunus cilvēkus, ja jūs nākamajos balsojumos tiešām piekristu ieviest šo vecuma cenzu– 21 gada vecumu. Man ir grūti saprast, kāpēc pagājušajā reizē jūs lielā vienprātībā nobalsojāt pret šādu priekšlikumu. Pasaulē tas taču nav nekas jauns, ka dažādos atbildīgos gadījumos un lēmumos tomēr ņem vērā šo vairāk vai mazāk nobriedušo vecumu, nevis 18 gadu vecumu.

Jā, bija arī šāds arguments: “Jā, bet mēs vēlēšanās ļaujam piedalīties no 18 gadu vecuma.” Bet vēlēšanas taču nav nekāds azarts, tā nav spēle. Un, ja kādam tā ir tomēr spēle, tad– reizi četros gados, ne jau katru vakaru un ne jau katru dienu, kā tas ir ar azartspēlēm.

Mēs šajos grozījumos neesam ielikuši visas savas idejas un visus savus priekšlikumus, jo pieredze rāda, ka cilvēkam vieglāk ir nobalsot par tādu priekšlikumu, ko viņš pats ir iesniedzis un par ko viņš pats ir pārliecināts. Un tāpēc šeit mēs esam atstājuši pietiekami plašu darba lauku, pietiekami daudz iespēju nākt ar vēl citiem priekšlikumiem attiecībā gan uz pašvaldību tiesībām, gan uz šiem aizliedzošajiem parametriem.

Kolēģi! Es tiešām ceru, ka šajā jautājumā mūsu rīcību motivēs pirmām kārtām tā nelaime, tas ļaunums, kāds cilvēkiem notiek azartspēļu dēļ. Mēs apzināmies, ka azartspēles kā tādas aizliegt absolūti nevar, lai arī kā mēs, kāda daļa deputātu un mūsu frakcija, to gribētu, jo cilvēka daba– un it sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos– ir tāda: ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums. Un Lietuvas pieredze jau parādīja to, ka šis piedāvājums tiek nodrošināts nelegālā veidā.

Tātad vienīgais, ko valsts un pašvaldības var darīt, ir noteikt stingrus “rāmjus”, ieviest stingrus noteikumus, lai paaugstinātu drošību ne tikai tiem, kuri piedalās šajās azartspēlēs, bet arī tiem, kuri tiek aplaupīti tad, kad kādam spēlmanim ir pietrūcis naudas, un lai palielinātu drošību arī pašam spēlmanim tad, ja viņš ir vinnējis un ja viņam ar lielu naudas summu kabatā ir jānokļūst mājās.

Un, mūsuprāt, ir jāņem vērā, lūk, tā prakse, kāda jau ir citās valstīs,– ka azartspēļu iestādījumi ir koncentrēti konkrētā pilsētas rajonā, konkrētā vietā, nevis izmētāti pa visu pilsētu, kā šeit mēs redzam: uz viena ielu krustojuma visiem četriem stūriem ir dažādu firmu spēļu zāles. Lūk, tad ja koncentrētu vienā konkrētā vietā un ja ārpus šīs konkrētās vietas to varētu tikai šajās viesnīcās, tad mēs tiešām varētu savest kārtībā arī šo biznesa nozari– no tādas necivilizētas un bīstamas to pārvērst par pietiekami nopietnu, pietiekami labi organizētu. Un, protams, tas mums jādara pilnīgā saskaņā– apspriežoties un vienojoties gan starp ieinteresētajām personām, kuras piedāvā šīs spēles, gan starp likumdevējiem, kuri nes atbildību par šīm spēļu izraisītajām sekām.

Paldies par uzmanību, kolēģi! Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, Latvijas Pirmās partijas frakcija, strādājot pie šā likumprojekta, ilgi un dikti debatēja par dažām lietām. Es, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, piekrītu, ka tiešām ierobežojumiem azartspēļu izplatībai ir jābūt maksimāli bargiem. Aizliegumu pastiprināšana, protams, samazinātu mazliet, uz vienu brīdi, ieņēmumus budžetā,– bet vai kāds ir parēķinājis, cik no šā paša budžeta, no valsts līdzekļiem tiek tērēts atkarību ārstēšanai? Jo šī atkarība no azartspēļu radītajiem zaudējumiem veicina nākamo atkarību– atkarību no alkohola. Kur gan vieglāk ir noslīcināt zaudējuma rūgtumu, ja ne alkoholā?

Tāpēc, protams, ļoti vērtīgi ir visi priekšlikumi, kas ierobežo piekļūšanu azartspēlēm, taču ļoti būtisks– es uzskatu, ka viens no visvērtīgākajiem,– ir šis aizliegums: drīkstēs spēlēt tikai no 21 gada vecuma. Jo jaunietis šajā vecumā jau ir kaut cik nobriedis, lai izvērtētu savu rīcību. Kāpēc jaunietim mācīties, censties apgūt kādu profesiju, ja draugs stāsta, ka azartspēļu zālē ieguvis naudu un ka šī it kā ļoti vienkārši, ļoti viegli iegūtā nauda viņam ir pavērusi iespēju aizvest meiteni uz restorānu, kur viņi kārtīgi piedzērušies?! Bet tas arī ir viss! Jo nākamajā reizē ir zaudējums. Un atkal nākamajā reizē ir zaudējums! “Un ko man darīt tālāk, jo strādāt neko nemāku, vecākiem nevaru teikt, ka esmu parādos līdz ausīm? Nu ko, šoreiz varbūt tā ir vienīgā izeja: šoreiz– pirmo
reizi– nozagšu un tad spēļu automātā vinnēšu, un tad noteikti vairs tā nedarīšu... Visus parādus nokārtošu, visu izdarīšu un tad vairāk šo netikumu neatkārtošu.”

Diemžēl tā ir tikai tāda skaista vēlēšanās. Šie jaunieši, kuri nav pietiekami nobrieduši un kuri šajās azartspēlēs ir iegrimuši, diemžēl atkārto un atkārto šo savu vēlmi– iegūt “ļoti vieglo” naudu, kura galu galā nemaz nav tik “viegla”, jo ļoti bieži noved šos bērnus pat līdz pašnāvībām, jo kādā brīdī viņi apzinās, ko viņi nodara pāri arī saviem vecākiem.

Uzskatu, ka ierobežojumi attiecībā uz šo vietu ir ļoti būtiski, lai tiešām pēc iespējas apgrūtinošāk būtu pie šīm azartspēlēm nokļūt.

Un uzskatu, ka tomēr ir ļoti daudz jādomā par to, kā veicināt to, lai cilvēki, it īpaši jaunieši, saprastu, kādu kaitējumu var nodarīt viņu iegrimšana azartspēlēs. Acīmredzot ir jāizplata visa negatīvā informācija, kas ir pieejama,– informācija par to, kādās situācijās cilvēki ir nonākuši. Tas tomēr dotu iespēju tiem jauniešiem, kuri var atturēties, vieglāk no šā netikuma atturēties. Cilvēka dabā, protams, ir mācīties tikai no savām kļūdām, bet jādara viss, lai šajos gadījumos cilvēks mācītos arī no citu kļūdām.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Azartspēles atjaunotajā Latvijā, manuprāt, jau visu pastāvēšanas laiku ir apvītas ar korupcijas, negodīgu darījumu un vispār sliktu oreolu. Katru gadu šeit, Saeimā, mēs atjaunojam šo sarunu. Manuprāt, vēlētājs jau diez vai īsti saprot, par ko mēs te runājam, kāpēc mēs kaut ko mainām un kā vispār būtu jārīkojas un jādara.

Neapšaubāmi, azartspēles ir liela problēma Latvijā, taču tā būtu jāatrisina tā, lai būtu rasts pats labākais piedāvātais risinājums, pati labākā versija katram Latvijas iedzīvotājam, nevis notiktu tikai tāda politiska izrādīšanās.

Es gribu teikt, ka, manuprāt, tieši šie grozījumi, kurus iesniegusi Latvijas Pirmās partijas frakcija, ir izcils liekulības paraugs, kurš rāda, ka kāds vēlas šo sistēmu nevis sakārtot, bet, tieši otrādi, padarīt kaut kādā veidā kādam izdevīgāku vai neizdevīgāku un to samudžināt. Un kāpēc tā?

Atcerieties,– kad pirms diviem mēnešiem šie grozījumi tika izskatīti Saeimā, tad tieši Latvijas Pirmās partijas frakcija bija tā, kura balsoja pret pašvaldības iespēju un spēju regulēt šo biznesu. Kurš gan Latvijā var apšaubīt, ka, piemēram, Liepājā vai Ludzā, Aiviekstē vai kādā citā Latvijas mazpilsētā tieši vietējā pašvaldība vislabāk zina, kur to atļaut un kur to neļaut?!

Godātie iesniedzēji! Es ļoti, ļoti aicinu tomēr atbalstīt šo principu un tad, kad mēs būsim iesnieguši priekšlikumus, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Otra lieta, kas mani ļoti izbrīnīja. Šie jūsu iesniegtie priekšlikumi paredz, ka viesnīcās atrodošies kazino un spēļu automāti ir kaut kādā ziņā mazāk bīstami nekā, piemēram, bingo vai totalizators. Jūs sakāt, ka 500 metrus no baznīcām un skolām var atrasties gan lieli kazino, gan spēļu automāti, bet bingo, uz kuru reizēm, piedodiet, veci cilvēki iet atpūsties, ir aizliedzams. Kāpēc šāda diferenciācija? Kāpēc liels kazino var atrasties tieši pretī skolai, tieši pretī baznīcai, bet bingo tur nevar atrasties? Rodas ļoti liels jautājums: kāpēc šāds grozījums tieši šeit ir iesniegts?

Un trešā lieta. Kolēģi, iedomājieties, ka Latvijā kazino ir tikai un vienīgi lielajās viesnīcās! Protams, tās viesnīcas, kuras būs izvēlējušās atvērt savā paspārnē kazino, iegūs lielu priekšrocību, ekonomisku priekšrocību pār tām, kuras nebūs izvēlējušās to darīt.

Tās viesnīcas, kuras būs ar kazino, varēs piedāvāt lētāku gultasvietu nekā tās, kuras būs godprātīgas un negribēs ierīkot kazino. Un tad lēnām, soli pa solim, trīs, piecu vai varbūt desmit gadu laikā Latvijas viesnīcnieki būs spiesti pirmajos stāvos ierīkot pēc iespējas lielākus kazino, jo no tā viņi vienkārši pelnīs.

Un kāds ir secinājums? Varbūt pēc pieciem gadiem katrs tūrists, kurš iebrauks Latvijā, būs spiests iet cauri kazino. Tagad Rīgu reizēm jau iztēlo kā sekstūrisma galvaspilsētu, tad mēs būsim Austrumeiropas Lasvegasa. Kolēģi, es to neatbalstu! Manuprāt, tas nav pareizi. Šeit būtu ļoti nopietni jādiskutē un jārunā par to, lai tas tā nenotiktu.

Kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks”, neapšaubāmi, atbalstīs pirmajā lasījumā šos grozījumus, bet ar vienu skaidru mērķi: mēs uzskatām, ka šis likums ir jāsakārto. Mums liekas, ka ir jādod pašvaldībām viņu tiesības, kas tām tiešām pienākas. Pašvaldībai ir jālemj par to, kur šīs spēles ir aizliedzamas, un, neapšaubāmi, tās ir jāierobežo ļoti būtiski. Mēs esam par būtisku ierobežojumu, mēs esam par pašvaldību tiesībām, bet neesam par šā laukuma saduļķošanu, par “spēles noteikumu” sabojāšanu un par to, ka te kāds kaut kur kaut ko kaut kad var sākt pelnīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons– otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es tiešām cerēju, ka mēs šeit atradīsim kopīgu pozīciju un izpratni par šīm problēmām. Un tāpat es cerēju, ka partija “Jaunais laiks” būs gandarīta par pagājušajā reizē plūktajiem lauriem: mūsu, Latvijas Pirmās partijas frakcijas, priekšlikumi tika ar jūsu palīdzību “izgāzti cauri”– no deviņiem astoņi. Un tikai viena iemesla dēļ– tāpēc, ka mūsu partijas frakcijai nebija stingra, noteikta balsošanas kārtība un katrs varēja balsot pēc saviem ieskatiem, jo mēs orientējamies uz demokrātijas principiem. Mums tagad tiek pārmests, ka mēs esam pagājušajā reizē “izgāzuši” visus labos priekšlikumus.

Godājamie kolēģi! Politikā, protams, visi paņēmieni ir atļauti, un tā ir katra deputāta un politiķa, un viņa vēlētāja izvēle– ar kādām metodēm tiek pasniegta viena vai otra lieta. Es varu atkārtot tikai to, ko es jau teicu,– ka šeit nebūt nav iekļauti visi mūsu priekšlikumi. Mūsu koncepciju es mēģināju izskaidrot, izstāstīt šeit. Un tieši tāpēc, lai partijai “Jaunais laiks”, kas ir ar augstu reitingu un aktīva daudzās jomās, būtu iespēja dot arī savu pienesumu šīs problēmas atrisināšanā un šīs jomas sakārtošanā, mēs esam atstājuši pietiekami daudz vietas. Tas, ka savstarpējā biznesmeņu cīņa un konkurence notiks, nav noliedzams. Viens vai otrs noteikums nekad nav vienlīdz izdevīgs visiem vienādi. Taču mūsu mērķis nav regulēt konkurences cīņu spēļu biznesā. Tā ir viņu pašu problēma!

Mūsu mērķis ir uzņemties atbildību par to, ko valsts uzskata un nosaka par pieļaujamu vai nepieļaujamu, un, iesaistot šajā procesā pašvaldību, dot iespēju pašvaldībai atbilstoši mūsu deklarētajiem un likumā noteiktajiem parametriem izvēlēties šo vietu– nevis tikai vietu, kur aizliegt, bet tieši vietu, kur atļaut. Jo aizliedz vienam ielas vienā pusē, bet var atļaut otram ielas otrā pusē... Taču, ja ir noteikta teritorija, kurā atļauts šīs azartspēļu vietas iekārtot, tad tur vairs nevar būt nekādas korupcijas, nekādas draugu būšanas un nekādas subjektīvas attieksmes pret tiem pretendentiem, kuri vēlas šajā teritorijā sniegt šo pakalpojumu.

Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka, ja mēs šai lietai pieietu, tiešām vadīdamies pēc vislabākajiem nodomiem un sirdsapziņas, mums izdotos šo lietu sakārtot absolūti bez kaitējuma kādai noteiktai cilvēku grupai un varbūt arī parādīt to, ka ne jau savstarpēji karojot un ne jau ar demagoģiskiem paņēmieniem mēs varam iegūt labāku vietu reitingu tabulā vai arī radīt savos vēlētājos labāku pārliecību par mūsu labajiem darbiem un nodomiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Simsons.

Godājamie kolēģi! Mēs gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz 15.februārim. Tas ir pietiekami ilgs laiks, un es ceru uz ļoti daudziem lietišķiem, noderīgiem un pielietojamiem priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu darīt to pašu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu par šo termiņu noteikt 9.februāri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 9.februāris. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Bartaševiča, Agešina, Orlova un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas šā gada 2.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstījusi to. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

13.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 13.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

Un 1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

9.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Imigrācijas likumā. Pirmais lasījums.

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar faktu, ka 2003.gada 25.novembrī Eiropas Padome pieņēma direktīvu 2003/109-EK “Par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas”. Imigrācijas likums tikai daļēji ietver direktīvā noteikto par trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā. Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi likumā, lai implementētu direktīvas normas.

Direktīvas īstenošanai ir sagatavoti vēl divi citi likumprojekti. Pirmais– par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un otrais– par nodokļiem un nodevām, kuri Saeimā iesniegti vienlaicīgi ar šo likumprojektu.

Ņemot vērā to, ka par šiem likumprojektiem atbildīgās Saeimas komisijas, tātad attiecīgi Juridiskā komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, nelūdza minētos likumprojektus izskatīt steidzamības kārtībā, tad arī Aizsardzības un iekšlietu komisija tai nodoto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nelūdz atzīt par steidzamu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 25.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā rakstiskajā iesniegumā ir teikusi, ka komisija tomēr lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu, bet citu rakstisku lēmumu no komisijas puses mums nav, acīmredzot deputātiem pašreiz būs jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 45, atturas– 9. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

J.Dalbiņš.

Paldies. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Apsardzes darbības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Apspriežamais likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību un ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības Acquis Communautaire prasībām uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas jomā.

Likumprojekts atbilst Eiropas Ekonomikas zonas līguma 31.–35.panta un 36.–39.panta prasībām.

Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 22.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nosaukumā likumprojekta būtība jau ir pateikta. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

8.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 8.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 8.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 8.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas un Melnkalnes Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Pašā nosaukumā jau ir pateikta likumprojekta visa būtība. Es aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 8.februāris. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.februāris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas iesniegumu un administratīvo protokolu sakarā ar deputāta Urbanoviča ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Mandātu un iesniegumu komisija nolēma piekrist deputāta Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 2, atturas– 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Nikolaja Kabanova ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēde notiks tūlīt Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Viesturam Šiliņam.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tūlīt pēc šīs sēdes šeit pat Baltajā zālē lūdzu sanākt kopā Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu sadarbības grupu. Šeit pat!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlreiz atgādinu, ka Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēde notiks tūliņ pat Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Vaira Paegle un Inese Šlesere.

Paldies.