Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 2. februāra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Pakāpeniski sākam īstenot apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nodomus uzlabot nodokļu politiku. Un šoreiz, paldies Dievam, valdošā koalīcija mūs beidzot atbalstīja.

Kāds šoreiz bija mūsu iesniegtais likumprojekts? Tie ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka ienākumi no Latvijas nodokļu maksātāja īpašumā esoša augoša meža pārdošanas nociršanai un šādā nekustamā īpašumā esošajā mežā sagatavotu kokmateriālu pārdošana ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tādā gadījumā, ja mežs ir bijis fiziskās personas īpašumā mazāk par divpadsmit mēnešiem.

Mēs pakāpeniski attīstīsim savu nodokļu politiku, kuras būtība ir šāda: ja jau tik daudzi veiksmīgi darboņi nodarbojas ar māju, zemju un mežu pirkšanu un pārdošanu, tad galu galā no šīs darbošanās arī valsts kasē ir jābūt zināmiem ienākumiem. Es ceru, ka profesionāļi saprata mūsu iesniegtā priekšlikuma būtību un tāpēc to arī atbalstīja.

Šodien Saeimā nācās veikt arī kādu operāciju – liegt deputātam Kabanovam turpmāk atrasties Ārlietu komisijā. Šis jautājums jau sen bija nobriedis, un šodien tam vienkārši vajadzēja pielikt punktu. Par šo cilvēku varētu stāstīt ļoti daudz. Gandrīz viss būtu negatīvs, bet šķiet, ka viņš nav tā vērts, lai par viņu gari runātu. Šīsdienas balsojuma galvenā jēga bija tāda, ka šajā ļoti atbildīgajā komisijā nedrīkst strādāt cilvēks, kurš faktiski neciena Latvijas valsti un mēģina darboties citu valstu interesēs.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Mums ir prieks, ka, klausoties Saeimas sēdes, ir iespēja saņemt informāciju no pirmavota. Latvijas Pirmā partija vēlas uzsvērt divas svarīgas lietas, par kurām arī informēšu.

Pirmkārt, mēs esam gandarīti, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja mūsu sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Šī ir trešā reize šīs Saeimas laikā, kad mēs piedāvājam savus priekšlikumus, taču ikreiz bijām palikuši mazākumā, jo balsojumu rezultāti nebija mums labvēlīgi.

Jāatceras, ka pagājušā gada 17.novembrī, kad Saeima galīgajā lasījumā skatīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, tika atbalstīti priekšlikumi, kas liedza tiesības pašvaldībām savās teritorijās noteikt kārtību un vietu, kur azartspēles organizēt. Mēs ceram, ka līdz 15.februārim tiks iesniegti daudzi un arī labi priekšlikumi uz otro lasījumu, lai šo jomu tiešām sakārtotu.

Tajā pašā laikā mēs esam gandarīti, ka līdz 20.janvārim ir anulētas jau 47 spēļu zāļu licences, tajā skaitā darbu pārtraucis arī viens kazino. Līdz 20.janvārim ir iesniegti vēl sešpadsmit iesniegumi par spēļu zāļu likvidēšanu Rīgā, Gulbenē, Daugavpilī, Liepājā, Tukumā, Siguldā un Strenčos. Ceram, ka šī kustība turpināsies visā Latvijā.

Otrkārt, aktuāls ir jautājums par paredzamo nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu sakarā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām uz pilsētu zemēm. Mēs uzskatām, ka šai lietai vajadzētu pievērst uzmanību un sekot līdzi. Mēs visi, protams, atceramies četrdesmito gadu beigas, kad ar tā sauktajiem budžu nodokļiem no savām mājām tika izspiesti cilvēki, kuri nebija derīgi padomju iekārtai. Ceram, ka šāda akcija nenotiks. Un te mēs redzam dažādus variantus, kā, neskatoties uz kadastrālās vērtības pieaugumu, iespējams samazināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi kopumā līdz tādai likmei, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Konkrētām iedzīvotāju kategorijām varētu noteikt atšķirīgas likmes (taču tas ir jānosaka valstij, nevis pašvaldībai); vai arī atkarībā no tā, kad šis īpašums ir iegādāts; vai tas ir pamatiedzīvotājs, kas dzīvo savā ģimenes mājā, vai tas tomēr ir īres nams, kas nes peļņu. Valstij ir ļoti dažādas iespējas taisnīgai un saudzīgai attieksmei pret pilsētu pamatiedzīvotājiem. Mēs ceram, ka tā arī notiks.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija iesniedza grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz noteikt, ka pensijas neapliekamais minimums kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu ir 2400 latu gadā, kas ir 200 latu mēnesī. Arī mūsu frakcija iesniedza grozījumus šajā pašā likumā, kas paredz, ka personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par I un II grupas invalīdiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Latvijā pašlaik ir 52tūkstoši I un II grupas invalīdu, no kuriem 15 tūkstoši saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra. Uz personām, kurām pensija piešķirta pēc 1996.gada, attiecas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 2.punkts, kurš nosaka, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2004.gadā invalīdiem no pensijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopumā tika ieturēts 1406000 latu apmērā, līdz 2005.gada 1.augustam – 128540 latu apmērā, pie tam vidējā invaliditātes pensija bija 60,5 lati mēnesī. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām 2004.gadā Latvijā vidēji no katra I un II grupas invalīda kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika ieturēti 12,43 lati mēnesī. Budžeta ieņēmumu daļas samazināšanās par 150 līdz 200 tūkstošiem latu gadā budžetā paredzēto ienākumu apstākļos uz budžetu kopumā būtisku ietekmi neatstās.

Un vēl. Mēs šodien finanšu ministram Oskaram Spurdziņam nosūtījām jautājumu un savus iebildumus par to, ka no ienākumu nodokļa maksāšanas nepieciešams atbrīvot visus pensionārus, palielināt ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim – 105 latiem, kā arī no ienākuma nodokļa maksāšanas atbrīvot visu valsts skolu skolotājus. Un, ņemot vērā iepriekšminēto, noteikt šādas progresīvās likmes iedzīvotāju ienākuma nodoklim: līdz 105 latiem – 0 procentus, no 105 līdz 200 latiem– 5 procentus, no 200 līdz 400 latiem – 10 procentus, no 400 līdz 600 latiem – 15 procentus, no 600 līdz 800 latiem– 20 procentus, no 800 līdz 1000 latiem – 25 procentus un no 1000 latiem un vairāk – 30 procentu apmērā. Tādi ir mūsu priekšlikumi.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Saeima šodien diemžēl neatbalstīja apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas sagatavoto grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mūsu frakcija piedāvāja izteikt 13.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “Personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu ir 2400 latu gadā.” Valdošās partijas acīmredzot nevar vai arī nevēlas sakārtot sociālo jomu un pievērst uzmanību invalīdu un pensionāru problēmām.

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvijā ir veiktas dažādas reformas – izveidota tirgus ekonomika, Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un uzrāda ievērojamu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Taču lielākā daļa iedzīvotāju no šīm reformām nav guvusi labumu – vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju neapmeklē ārstus līdzekļu trūkuma dēļ (40% mūsu valsts iedzīvotāju pelna ne vairāk kā 100 latu mēnesī); arvien vairāk iedzīvotāju pamet Latviju un dodas pelnīt naudu ārzemēs, šeit neredzot nekādu perspektīvu.

Politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” ir pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama jauna politika un jaunas idejas. Katram sabiedrības loceklim ir jābauda labklājība. Šī mērķa sasniegšanai apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā kreisi centrisku politiku un idejas, kas balstītas uz brīvības, taisnīguma un solidaritātes principiem.

Sociālajā jomā apvienība “Saskaņas Centrs” par prioritātēm izvirza sociālās drošības un reālajam iztikas minimumam pielīdzinātu ienākumu garantēšanu katram iedzīvotājam, kā arī kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu. Savukārt izglītībai Latvijā jākļūst par efektīvas ekonomikas pamatu, kas nozīmē, ka katram valsts iedzīvotājam neatkarīgi no viņa sociālā statusa ir jānodrošina iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību. Valstij savukārt obligāti jāseko līdzi reālajam tirgus pieprasījumam pēc speciālistiem. To mēs pierādīsim, iesniedzot arī turpmāk mūsu sagatavotos likumprojektus.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Saeima šodien arī skatīja divus mūsu frakcijas iesniegtos likumprojektus, par kuriem informēšu nedaudz vēlāk.

Bet sākšu ar mūsu frakcijas nostāju jautājumā par mūsu kolēģa Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Par pamatu šai atsaukšanai tika minēta gan deputāta bezdarbība, gan kaitīgā darbība, gan arī filmas “Baltijas nacisms” demonstrēšana. Personīgi man, arī maniem kolēģiem un jebkuram šajā valstī var būt savs viedoklis. Un šis viedoklis atšķiras gan no vēsturnieku komisijas, gan no deputātu vairākuma viedokļa. Es šo filmu redzēju, taču tajā nekādu falsifikāciju, nedz arī naida kurināšanu, ko apstiprināja arī Ģenerālprokuratūra un Drošības policija, nesaskatu. Šādu pozīcijas soli savādāk kā par apkaunojošu mēs nevaram nosaukt. Šajā sakarā mūsu frakcija masu saziņas līdzekļiem šodien izplatīja savu paziņojumu.

Šodien deputāti no tribīnes piedāvāja ne tikai atsaukt mūsu kolēģi no Ārlietu komisijas, bet arī izskanēja vēlme neievēlēt viņu gandrīz nevienā komisijā, bija pat priekšlikums par deputāta mandāta atņemšanu un izraidīšanu no Saeimas. Kolēģi deputāti laikam bija gatavi pārkāpt augstāko mūsu valsts likumu – Satversmi, aizmirstot, ka šādu tiesību viņiem nav. Manu kolēģi ievēlēja Rīgas vēlētāji. Un tas ir arī ierakstīts mūsu Satversmē.

Bet tagad par mūsu iesniegtajiem likumprojektiem – grozījumu Zinātniskās darbības likumā un grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz tai piešķirtais valsts finansējums sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja palielināt ikgadējā finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai līdz 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā arī turpināt šo finansējumu palielināt, līdz tas sasniedz vismaz 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas nepieciešams, lai panāktu lielāku Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropas Savienībā un tiktu garantēta tās ilgtermiņa attīstība. Taču mūsu Saeimas vairākums mūsu priekšlikumu neatbalstīja.

Mēs piedāvājām grozīt arī šī gada valsts budžetu. Pēc janvāra sākumā notikušās ugunsnelaimes Mirdzas Ķempes ielā ir skaidrs, ka nepieciešams uzlabot Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta darbību. Taču mūsu kolēģi atkal neatbalstīja mūsu priekšlikumu, un mēs nevarējām rast iespēju šī dienesta darba uzlabošanai.

I.Rībena
(frakcija Jaunais laiks):

No Saeimas sēdē izskanējušā pieminēšu to, ka šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Mēs ceram, ka deputāti būs izpratuši šī jautājuma nopietnību un ideja par nepieciešamību būtiski ierobežot azartspēles tiks uzklausīta.

Šī nedēļa sākās ar frakcijas “Jaunais laiks” deputātu un valdes locekļu vizīti Ēdolē. Pēc pirmdien, 30.janvārī, notikušās Ēdoles pagasta padomes sēdes, kur ar balsu vairākumu tika atbalstīts konceptuāls lēmums par Ēdoles pils atsavināšanu, partija “Jaunais laiks” uzskata, ka pirmpirkuma tiesības Ēdoles pils iegādei ir jāizmanto valstij. Lai nepieļautu Ēdoles pils un līdzīgas nozīmes kultūrvēsturisku objektu privatizāciju nākotnē, “Jaunais laiks” aicina izveidot un pieņemt valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu, kam ir nacionāla vērtība un nozīme un kas nav privatizējami, sarakstu. Atliek vien brīnīties par pašvaldības vēlmi atbrīvoties no objekta, kas piešķir Ēdolei nepārvērtējamu pievienoto vērtību bezgalīgā nākotnes perspektīvā, jo pils ir unikāls un pieprasīts tūrisma objekts.

Vēl šīs nedēļas aktualitāte ir viss, kas saistīts ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra reorganizācijas procesu. “Jaunais laiks” pievienojas mūziķu un kultūras darbinieku prasībām un pieprasa apturēt šo reorganizācijas procesu. Prasības saistītas ar to, ka līdz šim ne reorganizācijas procesā iesaistītie kolektīvi, ne sabiedrība nav iepazīstināta ar šīs reformas tehniski ekonomisko pamatojumu. Ar to jāsaprot detalizēts pārskats un izvērtējums par esošo situāciju, un rīcības plāns, tā pamatojums, kā arī pēcreorganizācijas procesa ieguvumu un zaudējumu izvērtējums. Līdz šim sabiedrībai pieejamais pamatojums ir ietverts vienā neko neizsakošā apgalvojumā – citēju: “...valsts koncertorganizāciju apvienošanas rezultātā izveidosies spēcīga nopietnās mūzikas koncertdarbības un mārketinga organizācija”. Mēs uzskatām, ka sabiedrībā un politiskajā līmenī neizdiskutēta voluntāra lēmuma pieņemšana attiecībā uz diviem Latvijas kultūrai ļoti nozīmīgiem radošajiem kolektīviem – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un akadēmisko kori “Latvija” – nav pieļaujama. Uzskatām, ka reorganizācija jāatliek līdz brīdim, kad Kultūras ministrija būs izstrādājusi likumus par nacionālas nozīmes kultūras institūcijām, un šie likumi ne tikai piešķirs papildu nozīmi un ievērību nacionālajām kultūras institūcijām, bet arī likumiski aizsargās tās pret likvidēšanas draudiem.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien bija ļoti saspringta Saeimas sēde, jo tika skatīti vairāki Latvijai ļoti svarīgi jautājumi, kā arī viens smags politisks jautājums.

Man un mūsu frakcijai ir patiess prieks, ka mūsu iniciēto priekšlikumu par deputāta Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas atbalstīja 66 Saeimas deputāti. Tas ir ļoti nopietns politisks akts, jo šis deputāts pret Latvijas valsti necienīgi ir izturējies jau vairākas reizes. Apvienība PCTVL šo jautājumu jau pašā sēdes sākumā gribēja izslēgt no darba kārtības, apgalvojot, ka Drošības policija Krievijas kompānijas “Trešā Roma” uzņemtajā filmā “Baltijas nacisms” neesot atklājusi starpnacionālā naida kurināšanu. Mēs esam saņēmuši pie Valsts prezidenta kancelejas izveidotās vēsturnieku komisijas ekspertu grupas izstrādātu atzinumu par šo filmu, kur teikts, ka Krievijas kompānijas uzņemtā filma turpina reti melīgas padomju propagandas tradīcijas un ka Latvijai tā ir absolūti nepieņemama, tai ir provokatīvs raksturs, tā satur neapvaldītu antilatvisku propagandu un ir paraugs tam, kā kurināt naidu starp tautām. Filmas mērķis ir acīmredzams: mēģināt skatītājiem iegalvot, ka Otrā pasaules kara gados daudzi jo daudzi latvieši bija nacisti, kuri pastrādājuši kara noziegumus, kā arī radīt iespaidu, ka šodien Latvijā tās pašreizējās politiskās izpausmes pastāv uz reāla nacisma pēctecības. Šīs filmas moto ir – Baltijā atdzimst nacisms. Tie ir klaji meli. Turklāt krievu skolu aizstāvības štābs ir izmantojis savu interneta mājaslapu šīs filmas publicēšanai, lai to varētu skatīties visa pasaule. Būtībā deputāts Kabanovs un viņa frakcija ar savu rīcību ir apkaunojuši Latvijas valsti. Tādam cilvēkam nav vietas Ārlietu komisijā. Viņi ļoti lielu ļaunumu nodara arī gaidāmajām 9.Saeimas vēlēšanām, kurinot nacionālo naidu starp dažādām nacionalitātēm Latvijā. Pēc nākamajām vēlēšanām pie varas atkal var nākt radikālie spēki, kas Latvijai traucēs attīstīties. Mēs atkal nodarbosimies tikai ar konfliktu risināšanu, kas var radīt vēl smagākas sekas.

Tāpēc es ceru, ka vēlētāji izprot, kāpēc tas darīts un kurām valstīm ir izdevīgi, lai šeit briestu negatīvisms un konflikti.

Vēl par zinātni. Jā, zinātnei tiešām jāatrod vairāk finanšu. Es vakar atgriezos no Eiropas Parlamenta, kur izskatījām Lisabonas stratēģijas tālākās attīstības virzienus, lai Eiropa tiešām kļūtu konkurētspējīga, lielāku vērību veltot zinātnei, attīstībai un inovācijām. Sadalot Eiropas Savienības fondu finansējumu, valdība jau ir atvēlējusi lielas investīcijas izglītībai, zinātniskajai darbībai, inovācijām un uzņēmējdarbībai.

Man ir arī prieks, ka šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Es kā ārsts to ļoti atbalstu.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Pēdējā laikā aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar nodokļiem, konkrēti – pievienotās vērtības nodokli apkurei un nekustamā īpašuma nodokli.

Ir zināms, ka pēc Latvijas finanšu ministra pūliņiem Eiropas Savienības institūcijās un arī pēc izveidojušās labvēlīgās situācijas, kad Polija piekrita izmaiņām, Latvijai arī turpmāk būs iespējams piemērot 5 procentu minimālo likmi apkurei un izvairīties no soda sankcijām. Saeima jau divas reizes ir pieņēmusi lēmumu par PVN nepiemērošanu apkurei, un tas draudēja ar Eiropas Savienības soda sankcijām. Cerams, ka tagad situācija šajā jomā ir sakārtojusies.

Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, jāsaka, ka būtībā tas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc izmaiņas tajā jāvērtē īpaši rūpīgi un uzmanīgi. Problēma rodas no tā, ka, nosakot jauno kadastrālo vērtību nekustamajam īpašumam, piemērojot veco aprēķina kārtību, rodas nesamērīgas nodokļa likmes. Tā kā atbildīgā ministrija par nodokļiem ir Finanšu ministrija un Tautas partijas deleģētais ministrs Oskars Spurdziņš ir uzņēmies vadīt šo darba grupu, tad Tautas partijas vārdā gribu pateikt, ka mēs nepieļausim nepārdomātu un sabiedrībā neizdiskutētu nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņu un aicināsim arī citas partijas rīkoties tāpat. Protams, ka mums bija jāorientējas uz jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu, jo Latvijā nekustamā īpašuma tirgū ir notikušas lielas izmaiņas – pieaugusi īpašuma vērtība. Bet jaunās kadastrālās vērtības izmantošana var notikt tikai tad, kad būs novērtēta visa Latvijas teritorija un redzama kopaina; ir jābūt skaidram, kā jaunais kadastrs ietekmē iedzīvotāju sociālo stāvokli, kā tiks ietekmēts nekustamā īpašuma tirgus un kā tiks veicināta racionāla nekustamā īpašuma izmantošana. Mūsu mērķis nav gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no nekustamā īpašuma, neskatoties uz to, kādas sociālas sekas tas var radīt. Mūsu mērķis – nekustamā īpašuma racionāla izmantošana un iedzīvotāju sociālā nodrošināšana un aizsardzība. Tāpēc mēs būsim pret pēkšņām un nesaprotamām izmaiņām šajā jomā, kas pasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Saeimas preses dienests