Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra sēdē

Par Civilprocesa likuma saskaņošanu ar starptautiskajiem līgumiem

Otrdien, 7.februārī, valdībā akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL). Grozījumu mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību (ES), saskaņojot civilprocesa normas ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

CPL plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas risinās ar aizgādības un saskarsmes tiesībām saistītus tiesvedības jautājumus. Jaunās likuma nodaļas mērķis ir atvieglot tiesvedību lietās, kas skar bērna intereses, līdzīgi kā laulības šķiršanas lietās, ieviešot objektīvās izmeklēšanas principu un uzsverot bērna interešu aizsardzības aspektus.

Likumprojekts paredz citādus nosacījumus spriedumu atzīšanai bērnu lietu jomā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka bērna intereses tiek aizsargātas atbilstoši laika ziņā jaunākajam un aktuālākajam nolēmumam. Ar grozījumiem CPL paredzēts noteikt gadījumus, kad tiesai būs pamats neatzīt ārvalstu tiesas spriedumu. Iemesli sprieduma neatzīšanai attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ārvalsts tiesas nolēmums būs pieņemts valstī, kas nav pievienojusies Latvijai saistošām konvencijām vai arī kas nav ES dalībvalsts.

CPL paredz, ka visos gadījumos saistībā ar bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu tiesu sazināšanās nolūkos ir izmantojama Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecība. Savukārt tajos gadījumos, kad attiecīgo valstu starpā nav piemērojamas kādas no minētajām konvencijām, tiesas sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

Grozījumi likumā paredz sašaurināt Latvijas tiesu kompetenci ārvalstu tiesas spriedumu un ārvalstu tiesas apstiprinātu izlīgumu atzīšanā, paredzot, ka atzīstami tikai tie tiesas spriedumi, kas izlemj attiecīgo strīdu pēc būtības, kā arī ārvalstu tiesu apstiprināti izlīgumi.

Likumprojektā ir ietverts būtisks nosacījums par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu. Saskaņā ar šo grozījumu Latvijā esošās personas un personas, kuru manta atrodas Latvijā, attiecībā pret kurām ārvalstī ir pieņemts nolēmums, tiks aizsargātas tādā pašā veidā kā gadījumos, kad nolēmums ir pieņemts un ir izpildāms pēc Latvijas tiesas pieņemta nolēmuma.

Ar grozījumiem CPL tiks panākta vienā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta sprieduma izpildīšana citā dalībvalstī, pamatojoties uz Eiropas izpildu rakstu, kā arī noteiktas procesuālās garantijas, kādos gadījumos Eiropas izpildu raksts var tikt izsniegts sprieduma pieņemšanas dalībvalstī un nodots izpildei citā dalībvalstī. Vienā dalībvalstī pieņemts spriedums, par kuru ir izsniegts Eiropas izpildu raksts, automātiski būs izpildāms citā dalībvalstī bez sprieduma iepriekšējas atzīšanas.

Ar grozījumiem CPL tiks ieviesta arī jauna procesuālā kārtība, kādā varēs aizstāt prasības nodrošinājumu, proti, kārtība, kādā atbildētājs iemaksās tiesu izpildītāju depozīta kontā nodrošinātās prasības summu, tā novēršot neērtības, ko rada prasības nodrošinājums.

Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, to veicināšanu

Valdība otrdien, 7.februārī, atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto pasākumu plānu, kā veicināt darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Plāna autori ir konstatējuši astoņas pamatproblēmas darījumos ar nekustamajiem īpašumiem un pasākumu plānu izstrādājuši, lai veicinātu darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

Kā vienu no aktuālākajām problēmām plāna sagatavošanas darba grupa norāda faktu, ka, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem Zemesgrāmatā ir jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti. Lai šo procesu vienkāršotu, plāna autori piedāvā izvērtēt iespēju Zemesgrāmatu nodaļām piešķirt tiesības tiešsaistes režīmā skatīt datus ne tikai Kadastra reģistrā, bet arī Pašvaldību vienotās informācijas sistēmā (PVIS). Viņi rosina arī paātrināt PVIS izstrādi atsevišķās jomās, lai varētu notikt savstarpēja datu apmaiņa ar PVIS, Kadastra reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.

Ātrāku informācijas apriti nodrošinātu arī vienošanās ar Valsts kasi par sadarbību ar Zemesgrāmatu un Valsts zemes dienestu (VZD), paredzot, ka Zemesgrāmatas un VZD darbinieki, izmantojot internetu (WEB aplikāciju), varētu pārliecināties par valsts nodevas nomaksu, nepieprasot maksājuma apliecinājumus papīra veidā.

Kā aktuālu problēmu plāna autori norāda oficiāli uzrādītā darījuma vērtības neatbilstību faktiskajai darījuma vērtībai un līdz ar to tirgus vērtībai, kā rezultātā tiek kropļota kadastrālā vērtība. Autori skaidro, ka valsts noteiktā nodeva – 2% no darījuma summas – ir nesamērīgi liela un tādēļ rosina cilvēkus uzrādīt mazāku darījuma summu, nekā tā ir patiesībā. Eksperti norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu, lai, piemēram, noteiktu, ka valsts nodevu nosaka tikai pēc kadastrālās vērtības konkrētajam īpašumam.

Pasākumu plānā paredzēts, ka līdz šā gada 30.martam TM sadarbībā ar Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un citām ieinteresētām institūcijām izveido starpministriju darba grupu, kura līdz 1.jūlijam sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam (MK) normatīvā akta vai politikas plānošanas dokumenta projektu par īpašuma ierakstīšanas veicināšanu Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm un par iespējām vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru Kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā, kā arī par veicamajiem darbiem, lai panāktu kadastrālās vērtības tuvināšanos tirgus vērtībai.

Par būtisku apgrūtinājumu darbībām ar nekustamo īpašumu plāna autori uzskata arī aktuālas informācijas trūkumu par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem. Saskaņā ar pasākumu plānu TM sadarbībā ar LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz šā gada 1.martam sagatavos un iesniegs noteiktajā kārtībā izskatīšanai MK politikas plānošanas dokumenta projektu par veicamajiem pasākumiem, lai izveidotu kopēju valsts nozīmes datu bāzi par teritorijām, kurās ir nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi, ko izraisa ar likumu noteiktās publiskās tiesības.

Konstatēto problēmu risināšanai pasākumu plāns paredz arī TM, FM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām izveidot starpministriju darba grupu, kura sagatavos un iesniegs MK normatīvā akta vai politikas plānošanas dokumenta projektu par īpašuma ierakstīšanas veicināšanu Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm un par iespējām vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru Kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā.

Plāns paredz VZD sadarbībā ar Zemesgrāmatu panākt viennozīmīgu īpašuma objektu atpazīšanu darījuma aktā, jo pašlaik, salīdzinot Kadastra reģistra un Zemesgrāmatas datus, nav identificējama daļa no vēsturiski uzkrātajiem objektiem.

Pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un šīs procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanā

Ministru kabineta (MK) 7.februāra sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek īstenoti Kioto protokola projektu mehānismi (kopīgi īstenojamie projekti un tīrās attīstības mehānisms), iesaistīto pušu (projekta ierosinātāja, inspicēšanas institūcijas, uzraudzības komitejas un Vides ministrijas) pienākumus un tiesības, kā arī sabiedrības iesaistīšanas nosacījumus lēmuma pieņemšanā.

Šis noteikumu projekts nosaka arī Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas rezultātā iegūto emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanas kārtību, kā arī emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību izmantošanas nosacījumus operatoriem, kas piedalās Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Ar šiem MK noteikumiem tiks izveidota pārskatāma Kioto protokola projekta iesniegumu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procedūra, kas ļaus Latvijas komercsabiedrībām piesaistīt papildu finanšu resursus, pārdodot emisijas kredītus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par administratīvo procedūru lauksaimniecības zemju transformēšanā

Valdība otrdien, 7.februārī, akceptēja grozījumus Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”. Noteikumu grozījumi izstrādāti, lai uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu Lauku atbalsta dienestā (LAD) un pašvaldībās.

Šobrīd zemes transformācijas ierosinātājam pašam ir jāpieprasa un jāsaņem izziņa no pašvaldības par atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai detālplānojumam. Grozījumos paredzēts, ka turpmāk LAD reģionālā lauksaimniecības pārvalde pēc zemes transformācijas iesnieguma saņemšanas pieprasīs pašvaldības atzinumu par zemes transformācijas atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai detālplānojumam.

Stājoties spēkā normatīvajam aktam, tiks vienkāršota zemju transformēšanas administratīvā procedūra, tādējādi taupot iedzīvotāju laiku.

Par bīstamu suņu turēšanas kritērijiem un noteikumiem

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kritēriji un kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, nosaka turpmāko rīcību ar to un prasības bīstama suņa turēšanai”, kuros noteikta kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, kā arī paredzēta turpmākā rīcība un prasības bīstama suņa turēšanai.

Pašreiz nav normatīvo aktu, kas regulētu suņa atzīšanu par bīstamu. Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) komisija atzīst vai neatzīst suni par bīstamu sabiedrībai, kā arī pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar šo suni. Ja suni atzīst par bīstamu, tam piemēro suņa obligāto apmācību, sterilizāciju vai eitanāziju.

Normatīvais akts paredz suņu iedalīšanu divās kategorijās – cilvēkam labvēlīgi suņi un suņi ar sabiedrībai bīstamu uzvedību. Suni atzīst par bīstamu gadījumos, kad tas nodarījis vidēja smaguma vai smagus miesas bojājumus cilvēkam vai arī izraisījis viņa nāvi, uzbrucis citam dzīvniekam, ir agresīvs un rada draudus apkārtējai sabiedrībai un citiem dzīvniekiem.

Suni varēs atzīt par bīstamu arī situācijā, kad dzīvnieks pastāvīgi aprej cilvēkus, uzvedas agresīvi, skrien pakaļ velosipēdam u.tml. Savukārt suni neatzīs par bīstamu, ja pats cilvēks to būs kaitinājis, mocījis, ar savām darbībām būs apdraudējis sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu vai cita dzīvnieka veselību un dzīvību, kā arī iegājis svešā teritorijā.

Noteikumos arī paredzēts, ka bīstams suns jāatstāj dzīvnieku patversmē vai viesnīcā, ja tā īpašnieks dodas ārpus mājām ilgāku laiku – ceļojumā, komandējumā vai citur. Tāpat bīstamu suni nedrīkst izmantot atrakcijās, sportā un darbā. Izvedot suni ārpus dzīvojamās telpas, tas jāved izturīgā pavadā, jāuzliek uzpurnis un jāapliek ap kaklu atšķirības lente.

Dokumentā norādīts, ka Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” izveido un uztur datu bāzi par suņiem, kuri atzīti par bīstamiem, kā arī izgatavo lentes bīstamo suņu apzīmēšanai.

Šis dokuments ir otrais valdības apstiprinātais ZM izstrādātais noteikumu projekts ar četru dokumentu projektu paketi, ar ko plānots ieviest mājas (istabas), sporta, darba un atrakciju dzīvnieku labturības prasības. Kritēriju ieviešana uzlabos sociālo vidi, nodrošinās sabiedrisko kārtību un cilvēku drošību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa