Likumprojekts

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums

Saeimas dok. Nr. 2452; likumprojekts Nr. 733

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabienta

2000. gada 31. oktobra sēdē akceptēts (prot. Nr. 52. 37.§)

un 9. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Komersantu ierakstīšana komercreģistrā

Komersantu ierakstīšana komercreģistrā ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu notiek tikai pēc Komerclikuma un šā likuma noteikumiem.

2.pants. Komercreģistra iestāde

Komercreģistru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk tekstā — Uzņēmumu reģistrs).

Jautājumiem, kurus neregulē Komerclikuma noteikumi par komercreģistru, piemēro likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumus.

Līdz 2002.gada 31.decembrim Komerclikuma 10.panta trešās daļas noteikumus nepiemēro un lēmumus par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu pieņem 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

3.pants. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrācija Uzņēmumu reģistrā

Likuma "Par uzņēmējdarbību" 2.nodaļā paredzēta jaundibināta vai reorganizācijas rezultātā izveidota uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācija Uzņēmumu reģistrā ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu nav atļauta, izņemot kooperatīvās sabiedrības un to savienības, kā arī šā panta otrajā un 26.panta trešajā daļā noteiktos gadījumus.

Līdz 2001.gada 15.februārim Uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt jaunu šā panta pirmajā daļā minētu subjektu, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts līdz 2000.gada 31.decembrim un reģistrācijas pieteikums iesniegts līdz 2001.gada 15.janvārim.

Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu reorganizācija nav atļauta, izņemot šā likuma 2.nodaļā noteikto pārveidošanu un šā likuma 26.pantā paredzētos gadījumus.

Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatdokumentu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācija līdz šā likuma 2.nodaļā minētajiem termiņiem notiek atbilstoši to likumu noteikumiem, kuri regulē attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju, ar šajā likumā minētajiem izņēmumiem.

4.pants. Terminu izpratne pārejas posmā

Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini saprotami šādi:

termins "līgumsabiedrība" citos normatīvajos aktos atbilst terminam "personālsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

termins "līgumsabiedrība ar pilnu atbildību" citos normatīvajos aktos atbilst terminam "pilnsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

termins "komanditsabiedrība" citos normatīvajos aktos atbilst terminam "komanditsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

termins "uzņēmējdarbība" citos normatīvajos aktos atbilst terminam "saimnieciskā darbība" Komerclikuma izpratnē;

termins "uzņēmējsabiedrība" citos normatīvajos aktos aptver terminu "komercsabiedrība" Komerclikuma izpratnē, kā arī terminu "kooperatīvā sabiedrība" un terminu "kooperatīvo sabiedrību savienība" Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē;

termins "statūtsabiedrība" citos normatīvajos aktos aptver terminu "kapitālsabiedrība" Komerclikuma izpratnē, kā arī terminu "kooperatīvā sabiedrība" un terminu "kooperatīvo sabiedrību savienība" Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē.

Ja no cita normatīvā akta, kurā lietots termins "uzņēmums", terminu skaidrojuma vai normas jēgas izriet, ka šis normatīvais akts (tiesību norma) attiecināms uz uzņēmumu kā tiesību subjektu, Komerclikuma noteikumus par uzņēmumu nepiemēro.

 

II nodaļa. Pārejas posms Uzņēmumu reģistrā

reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),

filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām

5.pants. Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību ierakstīšana komercreģistrā

Uzņēmumu reģistrā reģistrētus uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), izņemot kooperatīvās sabiedrības un to apvienības, kā arī filiāles, nodaļas un pārstāvniecības šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un termiņos uz pieteikuma pamata ieraksta komercreģistrā vai likvidē.

Pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā paraksta tās amatpersonas, kurām Uzņēmumu reģistrā reģistrētas paraksta tiesības, un šajos gadījumos nepiemēro Komerclikuma 10.panta otrās daļas noteikumus.

Ja komercreģistrā ierakstāmais komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tad ar šī komersanta ierakstīšanas brīdi komercreģistrā tas uzskatāms par izslēgtu no Uzņēmumu reģistra. Par to izdara attiecīgu ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā.

6.pants. Piemērojamais likums pārejas posmā

Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai komercreģistrā piemēro to likumu noteikumus, kuri regulē attiecīgo uzņēmējdarbības formu darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu ierakstīšanas komercreģistrā tiem piemēro Komerclikuma noteikumus.

7.pants. Valsts nodeva par pārreģistrāciju

Valsts nodevas apmēru par Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiāles, nodaļas un pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā nosaka Ministru kabinets.

Šā panta pirmajā daļā neminētās valsts nodevas par tādu grozījumu reģistrēšanu citos reģistros (tai skaitā speciālas atļaujas (licences) gadījumā), kas saistīti ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas un pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā, nosaka tās institūcijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem to noteikušas iepriekš.

Saskaņā ar šo pantu noteiktā valsts nodeva nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kuri rodas komercreģistra iestādē un attiecīgajos reģistros, izdarot nepieciešamās izmaiņas.

8.pants. Firmas

Komercreģistrā atļauts ierakstīt tikai tādu firmu (Komerclikuma 26.panta otrā daļa), kura nesakrīt ar citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piederošu Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā reģistrētu firmu (nosaukumu).

Uzņēmumu reģistrā reģistrētu vienādu firmu (nosaukumu) gadījumā pirmtiesību uz firmu nosaka atbilstoši tās reģistrācijas brīdim Uzņēmumu reģistrā.

No pirmtiesības uz firmu var atteikties, kā arī to zaudēt.

Atteikšanos no pirmtiesības uz firmu noformē notariālā kārtībā.

Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) zaudē pirmtiesību uz firmu, ja tas:

šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un termiņā nav iesniedzis pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā vai

līdz 2001.gada 31decembrim nav iesniedzis pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā, un neatrodas juridiskajā adresē.

Komercreģistrā ieraksta firmu, kura sakrīt ar citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piederošu Uzņēmumu reģistrā reģistrētu firmu, ja tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem ir pirmtiesība uz attiecīgo firmu (nosaukumu), no tās ir atteikušies vai to zaudējuši, un pieteikumam par ierakstīšanu komercreģistrā pievienoti šos apstākļus apliecinoši dokumenti:

atteikšanās gadījumā — notariālā kārtībā noformēta atteikšanās no tiesībām uz firmu;

šā panta piektās daļas otrajā punktā paredzētajā gadījumā — notariāls apliecinājums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neatrašanos juridiskajā adresē.

9.pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības

Uzņēmumu reģistrā reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību līdz 2002.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Pieteikumā par ierakstīšanu komercreģistrā norāda Komerclikuma 8.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un pievieno nepieciešamos dokumentus (Komerclikuma 9.pants, 187.panta sestā daļa un 235.panta ceturtā daļa), ja tie nav iesniegti Uzņēmumu reģistrā vai ja Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti neatbilst Komerclikuma noteikumiem.

Akciju sabiedrību atļauts pārveidot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību atbilstoši Komerclikuma noteikumiem un pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā. Šādai reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus. Reorganizācija privatizācijas procesā notiek saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

Līdz ierakstīšanai komercreģistrā valdes rezerves akcijas uz pilnsapulces lēmuma pamata sabiedrība atpērk, vai arī valdes locekļi kļūst par akcionāriem atbilstoši izpirkto akciju skaitam. Šīs darbības veic bez valdes locekļu atbrīvošanas no atbildības un gada pārskata apstiprināšanas. Valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās sabiedrībai jāatpērk valdes rezerves akcijas.

Līdz dibināšanai apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums:

dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 500 000 latu;

biržu akciju sabiedrībām — 100 000 latu;

lombardu akciju sabiedrībām — 25000 latu;

Piecu gadu laikā no akciju sabiedrības dibināšanas apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums:

dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 2 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu;

biržu akciju sabiedrībām — 250 000 latu;

lombardu akciju sabiedrībām — 50000 latu;

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pirmajā pilnsapulcē, kurā tiek pieņemti statūtu grozījumi, veic visas nepieciešamās darbības, lai sabiedrības statūti un pārvaldes institūcijas pilnībā atbilstu Komerclikuma prasībām, un vienlaikus ar statūtu grozījumiem iesniedz pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Citi pieteikumi par sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtu grozījumiem netiek reģistrēti. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja pilnsapulce sasaukta līdz 2001.gada 1.janvārim un notiek līdz 2001.gada 1.februārim.

10.pants. Līgumsabiedrības

Līgumsabiedrību līdz 2002.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Pieteikumā par līgumsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā norāda Komerclikuma 8.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

Pēc līgumsabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā ievēro arī šādus noteikumus:

ja sabiedrības ierakstīšanas dienā komercreģistrā likuma "Par līgumsabiedrībām" 13.pantā paredzētais noilguma termiņš nav notecējis, piemēro Civillikumā vai citos likumos paredzēto noilguma termiņu, ieskaitot notecējušo laiku;

Komerclikuma 117.pantā paredzēto termiņu piemēro gadījumiem, ja līgumsabiedrības dalībnieks (personālsabiedrības biedrs) izstājas no līgumsabiedrības (personālsabiedrības) pēc sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā;

likuma "Par līgumsabiedrībām" 15. un 16.panta noteikumus piemēro tām saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā;

ja sabiedrības ierakstīšanas dienā komercreģistrā likuma "Par līgumsabiedrībām" 18.pantā paredzētais noilguma termiņš nav notecējis, piemēro Komerclikuma 82.panta ceturtajā daļā paredzēto noilguma termiņu, kas skaitāms no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā. Ja atbilstoši šādam aprēķinam noilguma termiņš iznāk garāks par likuma "Par līgumsabiedrībām" 18.pantā paredzēto noilguma termiņu, noilguma termiņš notek tajā dienā, kad būtu notecējis likuma "Par līgumsabiedrībām" 18.pantā paredzētais noilguma termiņš;

ja līgumsabiedrības dalībnieks izstājies no līgumsabiedrības pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā un saskaņā ar likuma "Par līgumsabiedrībām" 26.pantu viņam nav izmaksāta viņa daļa vai arī viņam (vai viņa mantiniekiem) nav atdota tā līgumsabiedrībā ieguldītā manta, kas saglabājusies natūrā, galīgajam norēķinam piemēro Civillikuma 2278.panta un Komerclikuma attiecīgos noteikumus;

Komerclikuma 116.pantā paredzēto noilgumu piemēro arī tiem prasījumiem, kas radušies pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā un šo noilguma termiņu skaita no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas.

11.pants. Sabiedrības ar papildu atbildību

Sabiedrību ar papildu atbildību līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par kapitālsabiedrību ar papildu atbildību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedrības ar papildu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā piemēro šā likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, bet reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus.

12.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi

Valsts un pašvaldību uzņēmumu līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

13.pants. Paju sabiedrības

Paju sabiedrību līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Paju sabiedrību reorganizācijas kārtību nosaka Komerclikuma 337., 339., 340., 341., 342., 343., 345., 346.pants, 348.panta trešā un ceturtā daļa, 349.panta ceturtā daļa, 350.panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351.panta pirmā daļa, 352.pants, 357., 358., 360.panta pirmā daļa.

14.pants. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu reorganizācijai attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

15.pants. Uzņēmējsabiedrību uzņēmumi

Uzņēmējsabiedrību uzņēmumu, kuram nav juridiskas personas statusa, pēc 2001.gada 1.janvāra ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no Uzņēmumu reģistra.

Uzņēmējsabiedrības uzņēmumu, kuram ir juridiskas personas statuss, likvidē (19.pants).

No Uzņēmumu reģistra izslēdzot uzņēmējsabiedrības uzņēmuma īpašnieku, vienlaikus izslēdz arī uzņēmumu.

16.pants. Filiāles un pārstāvniecības

Filiāli līdz 2002.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu slēdz.

Lai filiāli ierakstītu komercreģistrā, komercreģistra iestādē iesniedz pieteikumu, norādot Komerclikuma 8. un attiecīgi 23. vai 25.pantā minētās ziņas, kā arī tās reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

Ja filiālei ir juridiskas personas statuss, šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu neizpildes gadījumā to likvidē (19.pants), bet, ja nav juridiskas personas statusa, — pēc 2003.gada 1.janvāra ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no Uzņēmumu reģistra.

Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par filiāli un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu slēdz. Ja šīs darbības nav veiktas, pārstāvniecību pēc 2003.gada 1.janvāra ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no Uzņēmumu reģistra.

Lai Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību pārveidotu par filiāli, komercreģistra iestādē iesniedz pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 23.pantam, papildus norādot pārstāvniecības reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

Komercreģistrā nav atļauts ierakstīt Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiāli, ja tās īpašnieks nav ierakstīts komercreģistrā.

No Uzņēmumu reģistra izslēdzot īpašnieku, vienlaikus izslēdz arī filiāli vai pārstāvniecību.

Ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību, kura nodarbojas ar komercdarbību, līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par filiāli vai kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Lai ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību pārveidotu par filiāli, komercreģistra iestādē iesniedz pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 25.pantam, papildus norādot tās reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, un pievieno Komerclikuma 25.pantā minētos dokumentus, ja tie nav iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Ārvalsts komersanta pastāvīgās pārstāvniecības reorganizācijai attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

17.pants. Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieka un zvejnieka saimniecības un individuālā darba veicēji

Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieka un zvejnieka saimniecības, kā arī individuālā darba veicēji līdz Aroddarbības likuma spēkā stāšanās dienai darbojas atbilstoši likumam, saskaņā ar kuru tie ir nodibināti, ņemot vērā šajā pantā noteiktos izņēmumus.

Individuālā uzņēmuma, kurš atbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, īpašnieks piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu līdz 2002.gada 31.decembrim vai pārveido individuālo uzņēmumu par komercsabiedrību, vai ar savu lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā individuālo uzņēmumu likvidē (19.pants).

Šā panta otrās daļas noteikumu nepiemēro attiecībā uz zemnieka un zvejnieka saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība likuma "Par amatniecību" 1.panta izpratnē.

Ģimenes uzņēmumu līdz 2002.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību vai ar īpašnieku lēmumu uzsāk likvidāciju, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā ģimenes uzņēmumu likvidē (19.pants).

Pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā sastāda atbilstoši Komerclikuma 75.pantam, papildus norādot reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

Individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību īpašnieki var pieteikt sevi par individuālo komersantu vai pārveidot savu uzņēmumu par komercsabiedrību arī tad, ja tas neatbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Šā panta kārtībā individuālā komersanta statusu ieguvusī persona vai pārveidotā komercsabiedrība ir visu uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja, ieskaitot visus ar likumu vai uz likuma pamata šim uzņēmumam piešķirtos atvieglojumus un garantijas. Šis noteikums neietekmē attiecīgo likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu.

Individuālā uzņēmuma reorganizācijai par komercsabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

Viena fiziskā persona nevar vienlaikus būt gan komercreģistrā ierakstīts individuālais komersants, gan Uzņēmumu reģistrā reģistrēts individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks.

18.pants. Pieteikumi, kuri, iesniegšanas termiņam beidzoties, nav izlemti vai atteikti

Ja pieteikums par ierakstīšanu komercreģistrā iesniegts komercreģistra iestādē šajā nodaļā noteiktajā termiņā, bet, šim termiņam beidzoties, komercreģistra iestādē vēl nav izskatīts, noteikumus par likvidāciju (19.pants) piemēro ar nākamo dienu pēc lēmuma par atteikumu pieņemšanas. Ja šajā gadījumā tiek pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, piemēro šā panta otrās daļas noteikumus.

Ja šajā nodaļā norādītais termiņš pieteikuma iesniegšanai par ierakstīšanu komercreģistrā beidzas pirms komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādītā termiņa trūkumu novēršanai, noteikumus par likvidāciju (19.pants) piemēro ar nākamo dienu pēc:

lēmumā norādītā termiņa notecēšanas, ja lēmumā norādītajā termiņā nav iesniegti precizētie dokumenti;

lēmuma par atteikumu pieņemšanas, ja iesniegtie dokumenti atkārtoti neatbilst likumu noteikumiem.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos atkārtots lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu nav atļauts.

19.pants. Likvidācija uz komercreģistra iestādes lēmuma pamata

Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un nav pieņemts lēmums par tā likvidāciju, to likvidē šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Ar nākamo dienu pēc šajā nodaļā minētā attiecīgā termiņa notecēšanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība uzskatāms par darbību izbeigušu. Šo subjektu sarakstu komercreģistra iestāde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu);

to, ka trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas jāpaziņo par prasījumiem (trešā daļa).

Trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas visi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot komercreģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret to.

Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestādē neviens paziņojums par prasījumiem nav saņemts, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no Uzņēmumu reģistra.

Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestādē ir saņemts kāds paziņojums par prasījumiem, ar nākamo dienu pēc šā termiņa notecēšanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav tiesīgs nodarboties ar komercdarbību, un par šo noteikumu pārkāpumiem saucams pie likumā noteiktās atbildības par komercdarbību bez reģistrācijas.

Manta, kas palikusi pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, pāriet dalībniekiem (īpašniekiem) proporcionāli to ieguldītajai daļai.

 

III nodaļa. Īpašie noteikumi

20.pants. Kapitālsabiedrību atbildības jautājumi

Ja Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība tiek ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība, ar tās ierakstīšanas dienu komercreģistrā, piemērojot Komerclikuma 11.sadaļas 4.nodaļas noteikumus, jāievēro arī šā panta noteikumi.

Komerclikuma 163.panta ceturtās daļas noteikumus piemēro arī tiem kreditoru prasījumiem, kas radušies pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā un nav izbeigušies līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai; šādā gadījumā Komerclikuma 163.panta ceturtajā daļā paredzēto noilguma termiņu skaita no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā.

Komerclikuma 164.panta noteikumus piemēro arī tādiem darījumiem par mantas iegūšanu, kas noslēgti pēc sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā, ciktāl šādi darījumi noslēgti divu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā.

Ja sabiedrības ierakstīšanas dienā komercreģistrā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet:

Komerclikumā noteikts garāks termiņš, piemēro Komerclikumā noteikto noilguma termiņu, ieskaitot notecējušo laiku;

Komerclikumā noteikts īsāks termiņš, piemēro Komerclikuma noilguma termiņu, kuru skaita no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā. Ja atbilstoši šādam aprēķinam noilguma termiņš ir garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, tas notek tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Komerclikuma 169.panta piektās daļas noteikumus piemēro arī tādiem sabiedrības prasījumiem, kas radušies pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā un nav izbeigušies līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai; šādā gadījumā 169.panta piektās daļā paredzēto termiņu skaita no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā;

Komerclikuma 170.panta noteikumus piemēro arī tādiem prasījumiem, kas radušies pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā un nav izbeigušies līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai; šādā gadījumā Komerclikuma 170.panta trešajā daļā paredzēto termiņu skaita no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā;

Komerclikuma 173.panta noteikumi attiecas arī uz tādu valdes vai padomes locekļu rīcību, kas izdarīta pirms sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā.

21.pants. Nepabeigtie likvidācijas procesi

Līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai uzsāktajiem un reģistrētajiem uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidācijas procesiem piemēro tos likumu un statūtu noteikumus, kuri bija spēkā lēmuma par likvidāciju pieņemšanas dienā. Šie likvidācijas procesi jāpabeidz līdz 2002.gada 31.decembrim, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Saskaņā ar šā likuma 2.nodaļu uzsāktais likvidācijas process uz dalībnieku (īpašnieku) lēmuma pamata jāpabeidz līdz 2004.gada 31.decembrim, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā.

Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos termiņos likvidācijas process nav pabeigts, ar nākamo dienu pēc termiņa notecēšanas šāds uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība nav tiesīga nodarboties ar komercdarbību, un par šo noteikumu pārkāpumiem saucams pie likumā noteiktās atbildības par komercdarbību bez reģistrācijas.

22.pants. Uzsāktie maksātnespējas procesi

Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš pēc formas neatbilst Komerclikuma noteikumiem, un kurš atzīts par maksātnespējīgu līdz 2002.gada 31.decembrim, visu maksātnespējas procesa laiku līdz bankrota procedūras pabeigšanai ir tiesīgs saglabāt savu līdzšinējo uzņēmējdarbības formu, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

Šā panta pirmajā daļā minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas procesu var izbeigt citādi nekā ar bankrota procedūras pabeigšanu tikai gadījumā, ja tas iepriekš ir pārveidots par Komerclikumā paredzētu komersanta veidu. Šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.

23.pants. Bezpeļņas organizācijas

Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurš nodibināts kā bezpeļņas organizācija, atbilstoši šā likuma 2.nodaļas noteikumiem pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai likvidē.

Pēc Komerclikuma spēkā stāšanās dienas komersantu atļauts dibināt kā bezpeļņas organizāciju tikai kapitālsabiedrības veidā.

Kapitālsabiedrībai, kura nodibināta kā bezpeļņas organizācija, piemēro Komerclikuma noteikumus, izņemot 158., 159., un 160.pantus, ievērojot likuma "Par bezpeļņas organizācijām" noteikumus par:

statūtos paredzamo rezerves fonda izmantošanas kārtību;

īpašajiem nosacījumiem likvidācijas gadījumā;

daļu atsavināšanas kārtību;

nosaukumā ietveramo informāciju.

Šā panta noteikumi neattiecas uz kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām.

24.pants. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas, pārvaldes, reorganizācijas un likvidācijas īpatnības nosaka īpašs likums.

25.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumu noma un noma ar izpirkumu

Pēc Komerclikuma spēkā stāšanās jaunus valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu līgumus slēgt nav atļauts.

Ja valsts un pašvaldību uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš beidzas līdz 2002.gada 31.decembrim, līguma termiņu pagarināt nav atļauts.

Ja valsts un pašvaldību uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš beidzas līdz 2001.gada 31.decembrim, līguma termiņu atļauts pagarināt ne uz ilgāku laiku kā līdz 2002.gada 31.decembrim. Pēc šā termiņa beigām līguma termiņu pagarināt nav atļauts.

Ja valsts un pašvadību uzņēmuma nomas vai nomas ar izpirkumu līguma termiņš atbilstoši līguma noteikumiem beidzas pēc 2002.gada 31.decembra, līgums izbeidzas 2002.gada 31.decembrī.

26.pants. Valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

Ja valsts un pašvaldību īpašuma objekts tiek privatizēts ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2.panta otrās daļas 5.punktā minēto reorganizācijas metodi, tad:

šajā privatizācijas procesā var tikt iesaistītas tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un sabiedrības ar papildu atbildību;

reorganizācija jāveic saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem;

šajā privatizācijas procesā iesaistītās sabiedrības jāieraksta komercreģistrā līdz Komerclikuma 343.pantā minētā lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai.

Ja valsts un pašvaldību īpašuma objekts tiek privatizēts ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 3.panta trešās daļas 5.punktā minēto privatizācijas paņēmienu, tad:

valsts vai pašvaldības uzņēmumu var pārveidot tikai par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, kas darbojas saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem;

valsts un pašvaldības uzņēmuma pārveidošana notiek likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 2.nodaļā paredzētajā kārtībā.

Ja valsts uzņēmuma privatizācijas noteikumi vai pašvaldības uzņēmuma privatizācijas projekts, kurā paredzēts, ka statūtsabiedrība tiek privatizēta ar šā panta otrajā daļā minēto privatizācijas paņēmienu, ir apstiprināts līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai, šo privatizāciju var veikt, piemērojot to likumu noteikumus, kuri bija spēkā privatizācijas noteikumu vai privatizācijas projekta apstiprināšanas dienā, ja sabiedrība, kura tiek izveidota privatizācijas rezultātā, tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā līdz 2002.gada 1.oktobrim.

Ja līgums, ar kuru tika pārdots privatizējamais valsts vai pašvaldības uzņēmums, tiek izbeigts, šā uzņēmuma darbība netiek atjaunota, bet uz tā bāzes veido kapitālsabiedrību.

27.pants. Atvieglojumu saglabāšana uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem

Uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kuri atbilstoši likumam "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" ir tiesīgi izmantot nodokļu atvieglojumus, turpina tos izmantot atbilstoši tiem noteikumiem, kuri bija spēkā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atvieglojumu maksimālais izmantošanas termiņš ir 2005.gada 31.decembris.

 

Pārejas noteikumi

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Ar 2003.gada 1.janvāri spēku zaudē:

likums "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 10.nr.);

likums "Par līgumsabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.);

likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24. nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 2000, nr.10);

likums "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 3., 20.nr.; 1996, 21. nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 7. nr.; 1999, 18. nr.; 2000, 2., 10.nr.;13.nr.);

likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr., 1996, 19. nr.);

likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 2000, 2. nr.);

likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15. nr.).

likums "Par paju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10. nr.);

Latvijas Republikas likums par valsts uzņēmumu (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1996, 1.nr.; 1996,13. nr.);

likums "Par pašvaldības uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17./18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1996, 22. nr.);

likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21. nr.);

likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1. nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums "Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums "Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19.panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22. nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6. nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums "Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu" (nav publicēts);

Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums "Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums "Par selekciju, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu" (nav publicēts);

Augstākās Padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmumā "Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķu specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 45.nr.);

Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 12.decembra lēmums "Par lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisiju"(nav publicēts);

Augstākas Padomes 1991.gada 17.decembra lēmums "Par kārtību, kādā no Latvijas republikas budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4.nr.);

Šādi Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.panta pamata, ir spēkā līdz 2003.gada 31.jūnijam, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi;

Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.312 "Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 172.nr.; 1996, 330.nr.);

Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi Nr.261 "Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 123.nr; 1998, 265.nr.);

Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra noteikumi Nr.444 "Noteikumi par licences maksas aprēķināšanu energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (Latvijas Vēstnesis, 1996, 211.nr.; 1998, 265/266. nr.);

Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumi Nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 260./262., 334./335.nr.; 1998, 58./59., 147./149., 289./290., 367./368.nr.; 1999, 1., 64./65., 75./78., 167./168., 198./199.nr.; 2000, 109./110., 180./181.,307/309. nr.).

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saeimā pieņemtā Komerclikuma Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu, tāpēc šī likuma pieņemšana ir nepieciešama, lai varētu ieviest Komerclikumu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību dos Komerclikums. Šis likums tiešu ietekmi uz tautsaimniecību nedod.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Komerclikuma ieviešanai ir nepieciešami valsts budžeta izdevumi 1 236 506 latu apjomā. Kopējā summa tiek sadalīta pa 2,5 gadiem — 2001.gadā nepieciešami Ls 857 962, 2002.gadā — Ls 231 984 un 2003.gada 6.mēnešos — Ls 146 560. 2003.gada 6 mēnešos paredzētās izmaksas ir nepieciešamas to uzņēmumu likvidācijai, kuri nebūs pārreģistrējušies likumā noteiktajā laikā. Izmaksas sastāda: 1) informācijas sistēmas tehniska reorganizācija (serveru, datoru, printeru iegādes un datortehnikas instalācijas izdevumi) — Ls 151 534; 2) reģistrācijas pieteikumu veidlapas (veidlapas cena Ls 0,02) — Ls 2320; 3) reģistrācijas apliecības (apliecības cena Ls 0,10) — Ls 11 600; 4) darbinieku apmācība — Ls 19 000 (nepieciešams apmācīt esošos 100 reģistra darbiniekus, kā arī 35 darbiniekus, kuri ir papildus nepieciešami sakarā ar Komerclikuma ieviešanu. Darbinieki ir jāapmāca rīkoties ar jauno reģistrācijas sistēmu. Šādas apmācības aptuvenā cena ir Ls 2,35 stundā, vienam darbiniekam nepieciešamas 17 apmācības stundas, līdz ar to darbinieku apmācības kopējā summa sastāda Ls 5400. Bez tam darbiniekiem tiks organizēti semināri par jaunajām likumu normām. Viena semināra stunda vienam darbiniekam izmaksās Ls 2,24. Apmācības laiks vienam darbiniekam — 45 stundas, kopējās apmācības izmaksas — Ls 136 000); 5) VITA pieslēguma maiņa 6 reģionālajām nodaļām Ls — 1200; 6) automatizētās sistēmas pārveide un programmnodrošinājums Ls — 377 600; 7) darba algas — Ls 254 340 (papildus ir nepieciešams pieņemt 35 darbiniekus — 18 valsts notārus (alga Ls 182 un piemaksa Ls 91 mēnesī), 15 tehniskos darbiniekus (alga Ls 128 un piemaksa Ls 64 mēnesī) un 2 administrācijas darbiniekus (alga Ls 228 un piemaksa Ls 114 mēnesī); 8) darba devēja sociālais nodoklis — Ls 68 906; 9) darba vietu iekārtošana — Ls 12 910 (35 darbiniekiem nepieciešams iegādāties kancelejas mēbeles un telefonus); 10) kancelejas preces un saimniecības preces Ls 15 750 (vienam darbiniekam — kancelejas preces Ls 10 mēnesī un saimniecības preces Ls 5 mēnesī); 11) telpu noma Ls 62 100 — nepieciešams nomāt papildu telpas 8 reģionālajās nodaļās 100 m 2 un centrālajā reģistrā 300 m 2); 12) telpu remonts — Ls 24 400; 13) telefonu izmantošanas, pasta pakalpojumi, elektrība u.c. pakalpojumi — Ls 30 796 (aptuveni Ls 1000 mēnesī); 14) telefona centrāles iegāde un uzstādīšana — Ls 7000; 15) arhīva telpu paplašināšana un nepieciešamais aprīkojums — Ls 27 600 (katras reģistrācijas lietas apjoms palielināsies vismaz par 15 lapām, UR esošajās arhīva telpās nevar uzglabāt tādu dokumentu pieaugumu, tādēļ nepieciešami 600 metri mobilo arhīva plauktu, kuru 1 metrs maksā aptuveni Ls 46,00 (600x46,00= Ls 27 600); 16) sabiedrības informēšana un izglītošana — Ls 50 362 (nepieciešams sagatavot dokumentu paketi, kura tiks izsūtīta uzņēmējiem, noorganizēt preses konferences un izdot divu veidu skaidrojošās brošūras); 17) sistēmas uzturēšanas izmaksas — Ls 96 288 (Ls 4012 mēnesī); 18) serveru klāsteru apkope — Ls 22 800 (Ls 950 mēnesī). Valsts budžeta ienākumi tuvākajos divos gados palielināsies, ņemot vērā to, ka par pārreģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva. Saskaņā ar esošo likuma projekta redakciju pārreģistrācijai tiks pakļauti apmēram 84 000 uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Valsts nodevas apmērs tiks noteikts Ministru kabienta noteikumos, kuri vēl jāpieņem. Ja prognozē, ka šajos noteikumos paredzētā valsts nodevas likme būs 10 — 15 latu, un visi pārreģistrācijai pakļautie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārreģistrēsies, papildus valsts budžeta ienākumos varētu tikt ieskaitīti 84 000 — 1 260 000 latu. Precīzu valsts ieņēmumu daļas palielinājumu ir komplicēti prognozēt, jo: daļa uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārreģistrēsies; nav zināma precīza valsts nodevas likme par pārreģistrāciju.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Komerclikuma stāšanās spēkā izsauc nepieciešamību izdarīt terminoloģiska rakstura grozījumus daudzos normatīvajos aktos. Šī likuma pieņemšana paredz, ka jāsagatavo šādi normatīvo aktu projekti: 1) Aroddarbības likums; 2) likums "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanu un darbību"; 3) grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"; 4) grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"; 5) Ministru kabineta noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrācijas valsts nodevu; 6) grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts tiešā veidā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Šī likuma izpildei nepieciešams būtiski pārkārtot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, palielinot dokumentu izskatīšanas kapacitāti, kā arī pārkārtojot esošo lietvedību, dokumentu formas un automatizēto sistēmu. Bez šo darbību veikšanas likumprojekta ieviešana nav iespējama.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs A.Maldups