Tiekoties ar ekonomikas ministru un apspriežot priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Trešdien, 8.februārī, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai informētu par Ekonomikas ministrijas paveikto, pildot Deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un līdz ar to valdības rīcības plānu.

K.Kariņš runāja par valdības kopīgo izpratni par uzņēmējdarbības vides nozīmīgo lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībā un dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā. Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmes tikpat strauju turpināšanos, kā arī mūsu iedzīvotāju nebraukšanu meklēt darbu uz Īriju un vēlēšanos dzīvot un strādāt Latvijā, valdībai ir jāveic vairāki pasākumi, kas atvieglotu un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

K.Kariņa ieskatā ir jāpārskata valdības politika vairākos konkrētos gadījumos, piemēram, Pārtikas veterinārā dienesta un Sanitārās inspekcijas pārspīlētās prasības uzņēmējiem, kas būtībā iznīcina mazos uzņēmumus. Vienlaikus tika atzīmēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nespēja cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, kā arī pausto nevienlīdzīgo attieksmi pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – tā ir stingra pret mazajiem un jau nodokļus maksājošiem uzņēmumiem, bet nespēj cīnīties pret lielajiem uzņēmumiem un tiem, kas vispār nemaksā nodokļus. VID parāda arī savu nevēlēšanos atcelt preču pavadzīmes. Uzņēmējdarbības attīstību nesekmē arī Vides ministrijas pārspīlētās un mainīgās prasības.

Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts ikgadējais uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kurā minētas visas institūcijas, kas pretojas šo būtisko uzlabojumu ieviešanai. Ir jāpanāk visas valdības kopīga izpratne par to, cik nozīmīga ir uzņēmējdarbības vide konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai.

K.Kariņš plāno jau tuvākajā laikā tikties ar atbildīgajiem ministriem, lai pievērstu viņu uzmanību nepieciešamajām izmaiņām viņu institūciju darbā un grozījumiem normatīvajos aktos, taču būtiska ir arī valdības vadītāja nostāja.

Kā būtiskākais Ekonomikas ministrijas veikums valdības deklarācijas izpildē tika atzīmētas izstrādātās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006.–2016.gadam, kuru mērķis ir mazināt Latvijas atkarību no importētajiem energoresursiem un paaugstināt energoapgādes drošumu. Lai to sasniegtu, ir jāveicina Baltijas un Eiropas enerģijas sistēmu starpsavienojumu attīstība, jādažādo primāro enerģijas resursu piegādes un jāpaaugstina elektroenerģijas pašnodrošinājums.

Ir izstrādāts un 2005.gada 16.jūnijā Saeimā pieņemts Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums un veikti grozījumi arī vairākos ar privatizāciju un zemes reformu saistītajos likumos, kas nodrošinās privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanu nākamo 4 – 5 gadu laikā un pāreju uz tiesiskām un tirgus attiecībām (valsts īpašuma atsavināšanu (pārdošanu) un nekustamā īpašuma tiesību sakārtošanu).

Lai nodrošinātu ekonomiskās izaugsmes stabilitāti un sekmētu mūsu valsts izaugsmes tuvošanos ES valstu vidējam attīstības līmenim, izstrādāta Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam. Programmas galvenais mērķis ir laikā no 2005. līdz 2008.gadam nodrošināt ikgadējo IKP pieaugumu, ne zemāku par 6–8%, un paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 65% 2008.gadā.

Uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai izveidoti seši tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti zinātniskajās institūcijās, lai sekmētu zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, kas nodrošinātu efektīvu valsts pētniecības institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā.

Tuvākajā laikā tiks uzsākta projektu pieņemšana no uzņēmējiem valsts atbalsta programmā “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”, kuras mērķis ir veicināt Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanu ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu palīdzību, sniedzot lielāku atbalstu tieši reģionos realizētajiem projektiem. Programmā noteikta diferencēta atbalsta intensitāte, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu.

Vienlaikus izstrādāti grozījumi arī vairākās valsts atbalsta programmās, kuras līdzfinansē ES strukturālie fondi. Ieviesta vienkāršāka pieteikšanās kārtība, samazināti birokrātiskie šķēršļi valsts atbalsta saņemšanai, precīzāk definēti valsts atbalsta saņemšanas noteikumi un kārtība. Uzsākta kredītgarantiju, riska kapitāla un kreditēšanas programmu ieviešana, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un attīstību, kā arī nodrošinātu rūpniecības konkurētspēju un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Lai palielinātu Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjomus un uzlabotu ārējās tirdzniecības bilanci, ministrija sekmējusi eksporta veicinošu institūciju bāzes attīstību, veicinājusi Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, īstenojusi eksporta mārketinga un jaunu tirgu apgūšanas pasākumus, kā arī izstrādājusi finanšu instrumentus eksporta veicināšanai. Nodrošināta esošo Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sekmīga darbība, kā arī stiprināta pārstāvniecību kapacitāte Vācijā, Lielbritānijā, Francijā.

EM izvērtējusi un MK atbalstījis trīs lielo investīciju projektus, kuru mērķis ir jaunas paaudzes tehnoloģiju ieviešana un ražošanas procesu pilnveide ar mērķi paaugstināt galaproduktu pievienoto vērtību un atbilstoši likumdošanai arī tiesības pretendēt uz ienākuma nodokļa atlaidi 40% apmērā. A/S “Valmieras stikla šķiedra” projekts paredz veikt ieguldījumus 24,3 miljonu latu apmērā, a/s “Latvijas finieris” – 20,6 miljonu latu apmērā ražošanas modernizācijai, bet SIA “Bolderāja Ltd” 47,79 miljonus latu plāno ieguldīt jaunas ražotnes izveidei.

Lai radītu labvēlīgu vidi godīgai konkurencei, izstrādāts Tirdzniecības organizēšanas likumprojekts, kas nosaka vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kārtību, norēķinus tirdzniecībā, tirdzniecības organizēšanu tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā un izbraukumu tirdzniecībā. Vienlaikus stiprināta Konkurences padomes kapacitāte. Panākts nozīmīgs – gandrīz dubults – finansējuma palielinājums Konkurences padomei: 2005.gadā kopējais finansējums bija Ls 508 412, t.sk. atalgojumiem – Ls 278 187, bet 2006.gadā – Ls 907 566, t.sk. atalgojumiem – Ls 588 858.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa