Likumprojekts

Grozījumi Enerģētikas likumā

Saeimas dok. Nr. 2451; likumprojekts Nr. 732

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2000. gada 7. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 53, 25.§) un 9. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2000, 307./309.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc vienotas Energoapgādes regulēšanas padomes izstrādātas un apstiprinātas metodikas.

(2) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums no savā licences darbības zonā izvietotajām vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz vienu megavatu, un cita veida reģeneratīvajām – ģeotermālo enerģiju, biodegvielu (izņemot koksni un kūdru), koksnes atkritumus, sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus (biogāzi) izmantojošām — elektroenerģiju ražojošām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus, ja to ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma iepērk saražoto elektroenerģiju, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kas atbilst pusotrkāršai importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka Energoapgādes regulēšanas padome pēc vienotas Energoapgādes regulēšanas padomes izstrādātas un apstiprinātas metodikas.

41.pants

Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām, to darbības režīmam, drošumam un efektivitātei, kā arī vienotu kārtību tās elektroenerģijas cenas noteikšanai, kas atlikusi pēc izlietošanas pašu vajadzībām, lai to iepirktu no ekspluatācijā esošām un ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām, kuras atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām, atkarībā no kurināmā veida."

2. Svītrot 78.pantu.

3. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

"(1) Atļaujas starpsistēmu elektrolīniju un jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 150 megavatiem vai esošo elektrostaciju paplašināšanai par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz, nosakot kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošumam.

(2) Atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsludina konkursu šā likuma 80.pantā noteiktajā kārtībā."

4. Izteikt 80.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Konkursu atļauju saņemšanai jaunu elektrostaciju celtniecībai ar elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 150 megavatiem (turpmāk – konkurss) par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā."

5. Papildināt pārejas noteikumu 2.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Likuma 40. un 41.pants neattiecas uz tiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri līdz 2000.gada 31.decembrim ir saņēmuši licences elektroenerģijas ražošanai."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija — pamatojums kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) likumprojekta koncepcija — kāpēc šis likums ir nepieciešams.

Jāatzīmē šādi likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamības kritēriji:

Esošā Enerģētikas likuma 40. un 41.pants pretēji patērētāju un sabiedrības interesēm faktiski dotē vēja un citu ģenerējošu jaudu objektu būvniecību, nepamatoti radot bezkonkurences apstākļus šo uzņēmējsabiedrību veidošanā un attīstībā, kā arī rada virkni tehnisku un ekonomisku problēmu un grūtības PVAS "Latvenergo" darbībā, tai pašā laikā nerisinot galveno problēmu, kādēļ šādas elektrostacijas tiek veidotas — izmešu samazināšanai atmosfērā.

Esošā Enerģētikas likuma 78., 79., 80.pants reglamentē jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas kārtību, kuros noteiktā kārtība, ejot uz liberalizēta elektroenerģijas tirgus izveidi, vairs neatbilst šodienas un nākotnes brīvas konkurences prasībām. Ieviešot 40. un 41.pantā ieteiktās izmaiņas, risks un atbildība par jaunbūvējamās elektrostacijas izmantošanas efektivitāti un atmaksāšanos arvien vairāk pārvietojas no valsts uz investoru.

Izstrādātais likumprojekts praktiski paredz iepriekšminēto problēmu sakārtošanu jau tuvākajā laika posmā, neradot/minimizējot problēmas tiem investoriem, kuri jau ir uzsākuši projektu realizēšanu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību:

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

e) uzņēmējdarbību;

f) vidi.

Izstrādātais grozījumu projekts veicinās ne tikai tautsaimniecības enerģētikas infrastruktūras attīstību, bet arī visas tautsaimniecības attīstību kopumā, jo tiek radīti priekšnosacījumi investīciju piesaistei, konkurences attīstībai (kur tas ir iespējams), jaunu ražošanas jaudu attīstībai un jaunu darba vietu rašanai. Atbalstot jaunu, efektīvu tehnoloģiju izmantošanu, tiks mazināta kaitīgā ietekme uz vidi.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz budžetu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi; nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

Attīstoties ražošanai, caur nodokļiem pieaug arī ienākumi valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām:

a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību — no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē (tiesību akta numurs);

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Jaunais likumprojekts atbilst ES direktīvu prasībām, nodrošinot tirgus liberalizāciju, caurspīdīgumu un konkurenci (kur tas ir iespējams).

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

a) kā tiks nodrošināta likumu izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses — kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likuma izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā.

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis