Latvija ir sākusi gaitu uz Eiropas Savienību

Vakar Briselē sākās sarunas par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai

Foto: epa/A.F.I.

Vakar, 15.februārī, Briselē: komisārs Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un ES Padomes prezidents —Portugāles ārlietu ministrs Žaime Gama

Latvijas delegāciju vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Atklāšanas ceremonijā piedalījās iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris, kā arī vairāki citi delegācijas locekļi. Svinīgajā atklāšanā LR Saeimu pārstāvēja Eiropas lietu komisijas loceklis Rihards Pīks.

Sarunu atklāšanas sanāksmei ir simbolisks raksturs, tomēr tā bija iespēja gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai paust savas programmatiskās nostādnes attiecībā uz sarunu procesu un iestāšanās nosacījumiem.

Sanāksmi atklāja ES Padomes prezidents — Portugāles ārlietu ministrs Žaime Gama. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka Latvija ir Eiropas kopējās vēstures, mantojuma un kultūras daļa un Latvijas iestāšanās ES iezīmēs tālāku soli Eiropas apvienošanā un integrācijā. Īsumā skarti jautājumi par Latvijas un ES divpusējo attiecību attīstību, pievienošanās partnerību un citiem Latvijas iestāšanos veicinošiem instrumentiem.

Savā uzrunā Ž.Gama uzsvēra, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmē pilnīgu ES tiesību un pienākumu kopuma jeb "acquis communautaire" pārņemšanu. Vērtējot tieši šīs prasības izpildi, ES dalībvalstis lems par sarunu pabeigšanu. Īpaši tika minēts, cik svarīga ir Latvijas spēja pilnībā iekļauties ES politikas īstenošanā tādās jomās kā brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība, kopējā tirdzniecības politika, kopējā ārējā un drošības politika, iekšlietas un tieslietas, ieskaitot Šengenas līguma nosacījumus.

Attiecībā uz iestāšanās nosacījumiem tika atzīmēts, ka, uzņemoties dalībvalsts pienākumus un tiesības, Latvijai var rasties nepieciešamība pēc tehniskiem pielāgojumiem un, iespējams, laikā un apjomā ierobežotiem pārejas periodiem. Jebkuriem no šiem pārejas pasākumiem ir jāparedz arī precīzs grafiks "acquis" tālākai ieviešanai.

Tāpat kā atklājot sarunas, arī noslēdzot tās, būtiskākais būs nosacījums, ka Latvija pilnībā izpilda ES dalībvalsts statusa kritērijus, kas tika definēti Kopenhāgenas un Madrides ES galotņu sanāksmēs. Tāpat tiks ņemta vērā to saistību izpilde, kuras Latvija ir uzņēmusies asociācijas līguma un citos ietvaros.

ES Padomes prezidents pauda pārliecību, ka Latvijai ir visas iespējas sarunās panākt tās valstis, kuras sarunas uzsāka agrāk, un pabeigt sarunas reizē ar tām.

ES Komisijas vārdā uzstājās paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, kurš atzīmēja Latvijas panākumus reformu procesā. Īpaši tika uzsvērts, ka progress iestāšanās sarunās būs iespējams, ja paralēli tam tiks nodrošināts arī tālāks progress Eiropas integrācijā Latvijā. Kā svarīgs instruments sarunu procesa nodrošināšanā tika atzīmēta likumdošanas salīdzināšana jeb skrīnings, kurā Latvija piedalās kopš 1998. gada aprīļa.

Latvijas oficiālajā uzrunā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš norādīja uz īpašo nozīmi, kāda ir iestāšanās sarunām ar Latviju kopējā ES paplašināšanās procesā, un tā ietekmi uz politisko attīstību Baltijas jūras reģionā. Tika minēta Latvijas augstā gatavības pakāpe iestāšanās procesā, ko savā Progresa ziņojumā ir novērtējusi ES Komisija.

Ārlietu ministrs pauda Latvijas valdības apņemšanos līdz iestāšanās brīdim ES pilnībā uzņemties ES dalībvalsts pienākumu un tiesību kopumu, kā atskaites datumu šādai gatavībai minot 2003. gada sākumu. Tika uzsvērta Latvijas ieinteresētība, lai sarunu procesā būtu ievēroti ES Padomes Luksemburgas un Helsinku sanāksmēs definētie principi, kas ļauj Latvijai vest iestāšanās sarunas individuālā tempā.

Runājot par iestāšanās sarunu sadaļām, kurām Latvija piešķir īpašu nozīmi, tika minēta kopējā ārējā un drošības politika, iekšlietas un tieslietas. Pausta Latvijas gatavība noteiktā laikā pievienoties Ekonomiskajai un Monetārajai savienībai, kā arī pilnībā iekļauties vienotajā tirgū. Uzsvērtas Latvijas īpašās intereses tādās sarunu sadaļās kā kopējā lauksaimniecības politika, zvejniecība, ārējie ekonomiskie sakari un muitas savienība, vide un enerģētika. Uzmanība tiks pievērsta arī sarunām par ES budžeta un finansu nosacījumiem un institucionālo uzbūvi.

Nākamā iestāšanās sarunu sanāksme — sarunu vadītāju līmenī — notiks šī gada marta beigās, un tajā tiks definētas konkrētas sadaļas, par kurām sarunas notiks pirmajā pusgadā. Nākamā tikšanās ministru līmenī, kad varētu tikt slēgtas dažas sarunu sadaļas, būs Briselē jūnija vidū.

Ārlietu ministrijas preses centrs