Par savu tīru un sakoptu valsti

Valdis Kaprālis, Latvijas Vides aizsardzības fonda izpilddirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Vilnis Klintsons

Latvijas Vides aizsardzības fonds izveidots 1996. gadā ar mērķi uzkrāt līdzekļus vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai: gaisa, ūdeņu, augšņu un zemes aizsardzībai, videi kaitīgu preču un produktu atlikumu utilizācijai vai atkārtotas izmantošanas sekmēšanai, dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai u.c.

Šo gadu laikā fondā reģistrēts ap pusotrs tūkstotis iesniegto projektu. 1997. gadā fonds ir finansējis 255, 1998. gadā — 455 un pērn — 308 projektus. Tie ir ļoti daudzveidīgi.

Tomēr galvenie darbības virzieni saistīti ar atkritumu un ūdenssaimniecības attīstību valstī. Ūdeņu aizsardzības projekti iekļaujas Sektorālajā investīciju programmā "800 +", un to finansējuma avoti ir dažādi. Lielākie no tiem iekļauti Valsts investīciju programmā.

2000. gadā noslēdzās jauns konkurss par subsīdiju izlietošanu, kurā uzvarēja 17 uzņēmumi. Jāmin vairākas novitātes, kas nākušas klāt pie kaitīgo atkritumu pārstrādes projektiem. Nodarboties ar eļļas filtru pārstrādi gatavību izteikusi firma "Eko osta". Ļoti apsveicama ir SIA "Riork" iniciatīva savākt tā sauktās "pet" pudeles un sapresēt. Pagaidām gan paredzēts tās eksportēt, jo šeit uz vietas nenotiek to pārstrāde. Šis uzņēmums plāno eksportēt arī kartonu un iesaiņojamo papīru. Tas ir valstiskā līmenī izstrādāts projekts, ko atbalstām ar subsīdijām, jo galvenais ir panākt, lai tiktu savākta makulatūra. Atbalstīts ir arī valmieriešu SIA "VLT" projekts "Kartona un papīra izmantošana olu transportēšanas paliktņu ražošanai". Pašreiz lielākie paliktņu noņēmēji ir mūsu pašu olu ražotāji. Uzņēmuma jauda ir ļoti liela un attīstības iespējas arī, tā ka tās ir labas iestrādes. Perspektīvā paredzēts no pārstrādātā papīra un kartona ražot arī citus iepakojuma veidus.

Līdz šim ar svina akumulatoru savākšanu valstī nodarbojās trīs uzņēmumi, kas galvenokārt tos izveda no valsts pārstrādei Skandināvijas valstīs. SIA "Auto starts" uzņēmies svina akumulatoru demontāžu. Tā jau ir daudz augstāka vides aizsardzības pakāpe.

Iepriecina, ka šogad gumijas, konkrēti riepu pārstrādē sācies jauns pavērsiens. Līdz šim daļu veco automašīnu riepu sadedzināja akciju sabiedrības "Brocēni" krāsnīs. Kā liecina Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu pieredze, dedzināšana ir pats pēdējais veco riepu izmantošanas veids. Šajā nozarē bija ļoti nopietns konkurss, kurā savus projektus iesniedza vairāki pretendenti. Piemēram, SIA "Komitens" ieguva tiesības saņemt subsīdijas, jo piedāvāja riepu pārstrādi, tās smalcinot. Šīs gumijas granulas jau iespējams tālāk izmantot ceļu un trotuāru būvē, dažādu sporta laukumu klājumos, arī gumijas paklāju ražošanā. Nekur jau tā pasaulē nerīkojas, ka vienkārši visu izmet ārā, jo parasti atkritumu pārstrāde ir ļoti ienesīgs bizness. Mums tas vēl ir priekšā.

Daļa šogad konkursā pieteikto projektu ir jauni. Kaut vai tāds piemērs, akciju sabiedrība "Bao" uzsākusi lietoto ķīmisko strāvas avotu – bateriju savākšanu un pārstrādi.

Konkursa rezultāti parādīja, ka visi iepakojuma pārstrādātāji, kuri bija pieteikušies, saņem subsīdijas.

Vides aizsardzības fonda budžets 1998. gadā bija 8,5 miljoni latu, bet pērn — 7,4 miljoni latu. Mūsu speciālā budžeta apakšprogrammās ietilpst ne tikai fonda darbības nodrošinājums, vides aizsardzības projektu finansējums, bet ar Ministru kabineta 1999. gada 31. marta rīkojumu Nr. 153 Latvijas Dabas muzejs no Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautības pārgājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Tāpēc viena no Latvijas Vides aizsardzības fonda apakšprogrammām ir "Dabas muzejs".

Viena no apakšprogrammām ir arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu ISPA projektu sagatavošana un līdzfinansēšana.

Lai 2000. gadā atbalstītu mazās pašvaldības, kā arī zinātniskiem projektiem, kultūrizglītojošiem projektiem vides aizsardzības jomā paredzēts 1,1 miljons latu. Sakarā ar to, ka pērn tika samazināti budžeta izdevumi, mums palika vēl saistības vairāk nekā 800 tūkstošu latu apjomā. Līdz ar to šogad tika apdraudēti tie projekti, kas nav iekļauti Valsts investīciju programmā un ISPA projektos. Situāciju var glābt tikai tas, ka pērn bija līdzekļu atlikums — 860 tūkstoši latu. Nākamgad plānots vairāk līdzekļu vietējās nozīmes projektiem. Ikviena pašvaldība, kam nepieciešami līdzekļi vides infrastruktūras sakārtošanai, var piedalīties projektu izstrādē.

2001. gadā subsīdijām paredzēts izlietot 1,8 miljonus latu. Paredzamais darbības spektrs ir ļoti plašs. Piedalīšanās valsts programmās ir ļoti slavējama, bet jāatzīst, ka vietējiem projektiem atvēlēto līdzekļu tomēr ir krietni par maz. Piemēram, Vācijas Nacionālajā vides fondā, kur šīs lietas ir vairāk vai mazāk sakārtotas, valsts programmās ietvertos jautājumus risina valsts institūcijas ar pamatbudžeta līdzekļiem.

Mēs saprotam, ka situācija budžeta veidošanā ir smaga, un mazā deķīša vilkšana no vienas ministrijas uz otru turpinās. Aktuālāki kļūst vides aizsardzības jautājumi ikvienā pašvaldībā. Ja nesakārtosim konkrētās teritorijas, attīstot infrastruktūru, tajā skaitā attīrīšanas iekārtas, atkritumu savākšanu un pārstrādi, tad ekonomiski šīs vietas nebūs pievilcīgas. Turklāt teritorijās, kur nav sakārtota ūdenssaimniecība, attīrīšanas iekārtas, uzņēmējdarbību nevar attīstīt, jo reģionālās vides pārvaldes to neatļaus. Tāpēc jārada šie priekšnosacījumi uz vietas katrā pašvaldībā attīstīt ekonomiku.

Parasti jau fonds neiegulda līdzekļus privātstruktūru darbībā, izņēmums ir Valmieras uzņēmums SIA "VLT", kur investēti 200 tūkstoši latu, bet to noteica speciāls Ministru kabineta lēmums. Uzskatījām, ka ir valstiski svarīgi, lai Latvijā būtu šāda papīra pārstrādes ražotne, jo līdz šim makulatūra tika vākta un vesta ārā no valsts.

Esam ieinteresēti, lai projektu sagatavošana notiktu reģionālā līmenī, iepriekš reģionālajās vides pārvaldēs tiekoties rajonu pārstāvjiem, tur tos apspriežot un tālāk virzot uz fondu perspektīvākos. Projektu realizācijai jābūt radītai atbilstošai bāzei un arī speciālistiem, kas spēj tos realizēt. Pēc tam projektus izskata fonda padomes sēdē, kurā piedalās konkrētas nozares speciālisti, Ekonomikas un Finansu ministrijas pārstāvji. Pēc rotācijas principa piedalās arī reģionālo pārvalžu vadītāji. Protams, cik projektus varam apstiprināt, tas atkarīgs no reālā finansējuma.

Mums var pārmest, kāpēc tik lielā mērā tiek atbalstīti atkritumsaimniecības un ūdenssaimniecības projekti. Parasti par grants, smilts, dolomīta un citu derīgo izrakteņu izmantošanu iekasētā nodokļu summa sadalās: 60 procentus saņem pašvaldība, bet 40 procentus — Latvijas Vides aizsardzības fonds. Summas, ko mēs ieguldām atkritumu pārstrādē un poligonu veidošanā, tiek virzītas kopīgā valsts līmenī. Piemēram, uzņēmējs, kas ieved, teiksim, konfekšu kastes, ir pārliecināts, ka maksā pārlieku lielu nodokli, jo nezina, kur tā nauda paliek. Bet par šiem līdzekļiem tiek veidoti deponēšanas poligoni, iepirkta tehnika atkritumu izvešanai. Tur arī šī nodokļa nauda tiek izlietota. Diemžēl dažreiz informācijas trūkuma dēļ rodas šādi pārpratumi. Tomēr uzņēmējiem jāapzinās, ja nebūs konkrētā teritorijā pieejama infrastruktūra, arī viņi nevarēs eksistēt, jo nesaņems atļauju pieslēgties, piemēram, kanalizācijas tīklam. Pagājušajā gadā esam īpaši atbalstījuši atkritumu saimniecību, jo pāri par 40 procentiem līdzekļu tika novirzīts šim mērķim. Iepriekšējos gados prioritāte bija ūdenssaimniecību projekti.

Viens no jaunajiem projektiem ir Ziemeļvidzemes atkritumu poligona, kas aptver vairākus rajonus, izveide, tāpat risinām jautājumu par Getliņu modernizāciju. Arī pārējo Latvijas reģionu vietu izpēte un projektu gatavošana. Kas attiecas uz atkritumu saimniecībām, Rīgā risinām jautājumu par Getliņu modernizāciju. Tas viss ir vienotā konteksā, no kura nevar kaut ko vienu izņemt ārā. Viens no pirmajiem atkritumu deponēšanas poligoniem tika izveidots Talsu rajona "Janvāros" un darbojas ļoti labi. Iedibinātā programma "500 -", tas ir viens no instrumentiem, caur kuru nosakām prioritātes. Tas ir kopējs skats uz problēmu valstī. Tiek analizēta situācija, nosakot, kuri piesārņojuma avoti ir bīstamākie. Tas, ka kāda pašvaldība jau vairākas reizes bez panākumiem sniedz projektu un nesaņem finansējumu, tomēr norāda, ka jāstrādā kopā ar "800 +" vai "500 - " programmām. Tad tiek saskaņotas šīs problēmas visas valsts kontekstā un izdalītas visaktuālākās. Šis ir kā zirnekļa tīkls, kas sākumā ir retāks un pamazām kļūst aizvien blīvāks. Tuvāko gadu laikā tiks pārklāta visa Latvijas teritorija, un tiks risinātas sāpīgākās problēmas pašvaldībās. Citās Eiropas valstīs jau domā par ūdenssaimniecības modernizāciju. Mums ir tāda priekšrocība, ka, jaunu ceļot, to būvējam modernu. Man bija iespēja Vācijā, Diseldorfā, tikties ar Ziemeļreinas – Vestfālenes zemes valdības pārstāvjiem, un viņi atzina, ka pašlaik ir jāiegulda līdzekļi esošo atkritumu poligonu, arī ūdens attīrīšanas iekārtu modernizācijā, jo tās vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Savukārt Latvijā, izstrādājot ūdenssaimniecības projektus, piemēram, Tukumā, Rīgā, kā arī pašlaik realizētajos projektos tiek izmantota pati jaunākā tehnoloģija. Bet pēc tā, ko stāstīja un rādīja Vācijā, varēju paziņot, ka mums arī tā ir. Mums nav jēgas būvēt ko vecu, kaut arī tas iznāktu lētāk. Tas ir princips — ja būvē, tad kārtīgi.

— Kāda ir situācija ar bīstamo atkritumu uzglabāšanu un iznīcināšanu?

— Latvijā bīstamo atkritumu iznīcināšana var tikt atrisināta, ja notiks arī to sadedzināšana. Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas palīdzību šis jautājums tiek risināts. Piemēram, Jelgavas rajonā, Cenu pagastā uzstādīts dedzinātājs, ko esam finansiāli atbalstījuši. Tur, lai novērstu izplūdes gāzu izplatību, uzstādīti speciāli filtri. Pašlaik pašvaldībai ir lieli iebildumi: viņi ir pilnīgi pret jebkādu darbību. Pašlaik šis pašvaldības lēmums tiek izskatīts valdības līmenī, lai noteiktu, cik tas ir likumīgs. Firma "Artava" šī objekta sakārtošanā ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus. Turklāt šeit iespējams sadedzināt arī no slimnīcām atvestos bīstamos atkritumus — šļirces, medicīniskos atlikumus, kas ir samērā bīstami. Nerunājot nemaz par onkoloģiskajām un tuberkulozes slimnīcām, kuras pašlaik pašas nelicencētā veidā savās kurtuvēs dedzina šos atkritumus. Ceru, ka firma "Artava" varēs strādāt. Tas ir valstisks risinājums. Ne visi tik šauri domā. Piemēram, savus priekšlikumus bīstamo atkritumu pārstrādē izteikuši olainieši no "Grindeksa", kas būtu ar mieru šādas iekārtas uzstādīt savā uzņēmumā.

— Cik liels atbalsts ir sniegts ostām?

— Par šiem ūdens akvatorijiem, par upju deltām un ieejām jūrā tiek veikti mērījumi un palīdzēts materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanā. Īpaši tas attiecas uz avāriju seku novēršanu. Jāatvainojas kolēģiem, ka šogad neesam visus viņu pieteikumus atbalstījuši. Gaidām budžeta grozījumu galīgo apstiprinājumu, kad šīs finansu grūtības tiks pārvarētas, lai ostu akvatorijus uzturētu tīrus, veiktu mērījumus un it īpaši uzraudzību. Tas ir ļoti svarīgi.

Jāpiebilst, ka mūsu darbība aptver arī gaisa piesārņojuma novēršanu. Esam atbalstījuši pašvaldības, kas vietējās katlumājās pārgājušas no akmeņoglēm un mazuta uz gāzi un it īpaši uz koka atkritumiem — skaidām un granulām. Pašlaik esam veikuši izpēti par to, kādi skaidu krājumi mums ir konkrētos reģionos, kur atrodas lielās kokzāģētavas. Mums ir arī projekti par karjeru rekultivāciju. Tā kā nākamgad mūsu finansiālā bāze ir lielāka, plānojam lielāku atbalstu sniegt pašvaldību projektiem. Esam līdz šim atbalstījuši arī skolas un pansionātus, kam nepieciešams risināt ūdenssaimniecības jautājumus konkrētiem objektiem. Ja mēs varētu visiem palīdzēt, tas jau būtu ideāli.

— Dabas objekti kā lielākie resursi.

— Lai saglabātu dabas vienreizību un retās augu un putnu sugas, ir veikts liels darbs. Īpaši tas attiecas uz dabas liegumiem un rezervātiem. Esam atbalstījuši Ziemeļvidzemes biosfēras un Teiču rezervāta darbību. Teiču rezervāta administrācijas ēkā iekārtots ļoti labs informatīvais kabinets, kur pieejami visi materiāli, arī audio un vizuālā formā, internetā. Esam daudz palīdzējuši arī Rīgas Zooloģiskajam dārzam, finansējot tīģera mājas būvi un lauku sētas izveidi. Kopā ar japāņu zinātniekiem notiek pētījumi Lubānas mitrājā, kas aptver teritoriju ap ezeru. Vesela virkne pasākumu un projektu ir iesniegti par dabas daudzveidības saglabāšanu.

— Par starptautisko sadarbību.

— Nesen notika starptautiska konference, kas veltīta iepakojuma apsaimniekošanai. Baltijas mērogā šo konferenci gatavoja Vācijas puse. Mēs sniedzām informāciju par fonda darbu iepakojuma jautājumu risināšanā Latvijā. Iepazīstinājām, kādas ir mūsu perspektīvas, iespējas un ko mēs domājam darīt nākotnē.

Jau iepriekšējos gados notika informācijas apmaiņa ar Čehijas un Polijas vides aizsardzības fondiem. Pašlaik aktīvāk sadarbojamies ar Vācijas Nacionālo vides fondu. No 14. līdz 15. novembrim gaidām viesus no Vācijas, paredzēta tikšanās ar Latvijas ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Veidojam sadarbības programmas. Notiks saruna ar Latvijas Universitātes rektoru par jauno speciālistu sagatavošanu. Viens no jautājumiem ir saistīts ar izglītību, nākamais — ar Baltijas jūras ūdens kvalitāti, lai maksimāli novērstu piesārņojumu. Vācu pusei ir priekšlikumi par atsevišķu projektu realizāciju šajā jomā. Ir projekti, kas saistīti ar mazvērtīgās koksnes pārstrādi kokoglēs. Domājams, ka varētu būt sadarbība arī par kādu konkrētu projektu alternatīvās enerģētikas jomā. Esmu priecīgs, ka šim — vienam no lielākajiem Eiropas vides fondiem — mēs esam radījuši zināmu uzticību un varētu veidoties laba sadarbība.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore