Par darbaspēka brīvu pārvietošanos pēc ES paplašināšanās

8.februārī publicētais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka darbaspēka mobilitātei no ES Viduseiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm uz ES-15 bijusi galvenokārt pozitīva ietekme un skaitliskā ziņā tā bijusi mazāka, nekā agrāk lēsts. Darbaspēks no ES-10 palīdzējis novērst darba tirgus trūkumus un uzlabot Eiropas ekonomikas rādītājus. Valstīs, kas pēc 2004.gada maija nav piemērojušas ierobežojumus (Apvienotā Karaliste, Īrija un Zviedrija), bijusi strauja ekonomiskā izaugsme, samazinājies bezdarbs un palielinājusies nodarbinātība. 12 ES valstīs, kas izmanto pārejas pasākumus un kur darbaspēks likumīgi iekļuvis darba tirgū, tas vienmērīgi integrējās šajā tirgū. Tomēr pierādījumi liecina, ka šīs valstis varētu būt saskārušās ar nevēlamām blakusparādībām, piemēram, bijis vairāk nedeklarēta darba un viltus pašnodarbinātības. ES kopumā darbaspēka plūsmas bijušas diezgan ierobežotas.

Ziņojuma statistika, ko iesniegušas pašas ES dalībvalstis, liecina, ka lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsma no Viduseiropas un Austrumeiropas bijusi mazāka, nekā gaidīts. Nav pierādījumu, ka pēc paplašināšanās, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, būtu palielinājies strādājošo skaits vai izdevumi labklājības nodrošināšanai. Jauno dalībvalstu (ES-10) valstspiederīgo visu valstu darbaspēkā ir mazāk nekā 1%, izņemot Austriju (1,4% 2005.gadā) un Īriju (3,8% 2005.gadā). Īrijā bijis relatīvi lielākais darbaspēka pieplūdums. Tas ir veicinājis šīs valsts ļoti labos ekonomikas rādītājus. “Ziņojums par pārejas pasākumu darbību” liecina, ka darbaspēkam no ES-10 bijusi vajadzīgā kvalifikācija un tajā bijis daudz mazāks nekvalificētu strādājošo īpatsvars nekā vidēji valstī.

Pilnībā atzīstot dalībvalstu tiesības lemt par pārejas pasākumu turpmāko izmantošanu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla tomēr iesaka dalībvalstīm rūpīgi izsvērt, vai, ņemot vērā to darba tirgus attīstību un šajā ziņojumā sniegtos faktus, pārejas pasākumi vēl ir jāturpina. “Darbaspēka brīva pārvietošanās ir viena no četrām ES pamatbrīvībām. Šajā ziņojumā skaidri norādīts, ka darbaspēka brīva pārvietošanās nav radījusi sarežģījumus ES-15 darba tirgum. Gluži pretēji — atsevišķas valstis un Eiropa kopumā no tās ir ieguvusi,” viņš teica.

Ziņojumā norādīts, ka valsts ierobežojumi mazā mērā tieši ietekmējuši darbaspēka pārvietošanās vadību. Tajā konstatēts: “Pierādījumi par pārejas pasākumiem (..) liecina, ka nav tiešas saiknes starp mobilitātes plūsmu apjomu no ES-10 dalībvalstīm un piemērotajiem pārejas pasākumiem. Galu galā mobilitātes plūsmas virza faktori, kas saistīti ar piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumiem.” Daudzas izdotās darba atļaujas ir īstermiņa atļaujas vai izdotas sezonas darbam.

Saskaņā ar 2003.gada 16.aprīlī parakstīto Pievienošanās līgumu dalībvalstīm vēl līdz 2006.gada 30.aprīlim jāizlemj, vai tās atcels darbaspēka brīvas pārvietošanās valsts ierobežojumus Eiropas Savienībā. Visas vecās (ES-15) dalībvalstis (izņemot Īriju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti) tos ieviesa 2004.gada maijā attiecībā uz darbaspēku no astoņām jaunajām ES Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Līdzvērtīgus ierobežojumus darbaspēka plūsmām pretējā virzienā noteica trīs jaunās dalībvalstis: Ungārija, Polija un Slovēnija.

Atbilstoši Pievienošanās līgumam Komisijas ziņojumā akcentēta statistika un pieredze, kas saistīta ar darbaspēka plūsmām no jaunajām ES dalībvalstīm uz vecajām kopš 2004.gada maija paplašināšanās. Tas sagatavots, lai nodrošinātu dalībvalstīm faktu materiālu, ko izmantot, izlemjot, vai turpināt valsts darba tirgus ierobežojumus attiecībā uz darbaspēka pārvietošanos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa