Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par elastīgāku ES finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2006., Nr. 25 (3393) https://vestnesis.lv/ta/id/127839

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par telekomunikāciju liberalizāciju ES

Vēl šajā numurā

10.02.2006., Nr. 25 (3393)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par elastīgāku ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam

Lielāka elastība nākamajos budžetos, lai varētu labāk reaģēt uz straujām pārmaiņām pasaulē (gandrīz 5 miljardi EUR laikā no 2007. līdz 2013.gadam), pamatnoteikumi par jauno Eiropas globalizācijas pielāgošanās fondu (3,5 miljardi EUR), ES budžeta vispārēja pārskatīšana 2008. un 2009.gadā – tie ir galvenie jaunie elementi Eiropas Komisijas priekšlikumā pieņemt pārlabotu Iestāžu nolīgumu (IN). “Ar šo priekšlikumu ir nogludināts ceļš konstruktīvām Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas sarunām,” skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Līdz aprīlim mums jāpanāk vienošanās. Visi ļoti labi saprot, ka pretējā gadījumā daudzu ES programmu izpilde no 2007.gada 1.janvāra kļūs problemātiska. Mums jārīkojas ātri, taču prātīgi, atbildīgi un reālistiski. Likme ir uzticēšanās paplašinātajai Savienībai un tās efektivitāte,” piebilda ES finanšu plānošanas un budžeta komisāre Daļa Gribauskaite.

Pēc dalībvalstu panāktās vienošanās Eiropadomē pagājušā gada decembrī vēl tomēr jāveic vairāki svarīgi pasākumi sakarā ar šo trīs ES iestāžu galīgu vienošanos par finanšu perspektīvu laikam no 2007. līdz 2013.gadam. Sarunas ātrāk jāpabeidz, gādājot par to, lai Eiropas programmas būtu gatavas kalpot Eiropas pilsoņiem no 2007.gada pirmās dienas. 1.februārī Eiropas Komisija piedāvāja Padomei un Eiropas Parlamentam pamatu sarunu tālākai virzīšanai – projektu Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras pilnveidošanu. Kad būs panākta galīgā vienošanās par šo tekstu, būs jāpārskata visi tiesību akti, kas attiecas uz aptvertajām politikas jomām un programmām, lai atspoguļotu sarunu iznākumu, un pēc tam tie jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam. Pēc tam Eiropas Komisijai būs jāsteidz nodrošināt darbību faktisko programmu sastādīšanu. Tas ir grūts uzdevums visām trim iestādēm, un tas jārisina kopīgi un steidzami.

Iestāžu nolīgumā noteiktas normas un mehānismi finanšu satvara pārvaldībai septiņu gadu periodā un ikgada budžetu izveidei. Par to jāvienojas Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Bez šādas vienošanās nebūs pieejams finansējums programmām, kas paredzētas paplašinātajai Savienībai, un var būt apdraudēta gandrīz puses ES budžeta izpilde.

Eiropas Komisijas priekšlikumā ir svarīgi elementi, kas ir daļa no apspriežamā Iestāžu nolīguma.

• Eiropas Komisija vēlas nākotnē budžetos nodrošināt pietiekamu elastību. Pašlaik elastības fonds nepārsniedz 200 miljonus EUR gadā, un praktiski to visu iztērē ārējo darbību jomā. Saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem (7.punkts) Eiropas Komisija 1.februārī piedāvāja palielināt elastības fonda apjomu līdz 700 miljoniem EUR gadā un paplašināt tā darbības jomu, aptverot ne vairs tikai neparedzētas vajadzības attiecīgajā gadā, bet arī jaunas vairākgadu vajadzības. Elastība ir būtisks finanšu disciplīnas priekšnosacījums – jo sevišķi laikā, kad izdevumu griesti ir viegli sasniedzami.

• IN projektā iekļautas arī galvenās normas par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu. Šo iniciatīvu pirms Hemptonkortas samita izvirzīja priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu, un Eiropadome to ir akceptējusi (decembra secinājumu 12.punkts). Eiropai tiešām ir jāgādā par to, lai pilsoņi pilnībā izmantotu iespējas, ko pašlaik sniedz pasaules ekonomika. Tai arī vajadzīgi līdzekļi, ar kuriem atbalstīt tos darbiniekus, kuri pārdzīvo pasaules tirdzniecības modeļu lielo strukturālo pārmaiņu sekas, palīdzēt viņiem no jauna mācīties un sameklēt darbu. Drīzumā Eiropas Komisija iesniegs pilnu tiesību akta projektu, kurā būs sīki aprakstīta šā fonda darbība.

• Visbeidzot, ir plaša uzskatu vienotība par to, ka jānodrošina mūsu budžeta vispārēja pārskatīšana – kā tas veidojas, un kā tas tiek tērēts. Eiropas Komisijas priekšlikumu ir akceptējusi Eiropadome (secinājumu 80.punkts), tādēļ tas atspoguļots IN projektā. Šis pasākums tagadējai Eiropas Komisijai ir viens no vissvarīgākajiem. Tas būs detalizētas izstrādes un plašas apspriešanas rezultāts, un Eiropas Parlamentam tajā jāiesaistās pamatīgi. 2008./2009.gadā Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu Balto grāmatu, kurā būs aptverta visa budžeta struktūra – izdevumu un ieņēmumu daļa.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!