• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2000., Nr. 409/412 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12785

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 14. novembra sēdē

Vēl šajā numurā

16.11.2000., Nr. 409/412

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 9.novembra Saeimas sēdi.

Pirmā sadaļa "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam... Vai jūs vēlaties runāt par vai pret? Deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Runās pret. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Galu galā mēs esam saņēmuši grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tas ir pēdējais dokuments, ar kuru noslēdzas ar valodas jomu saistošo likumu reforma. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" neiebilst pret pašu likumu principā. Ja likums ir pieņemts, ir jāparedz arī līdzekļi tā īstenošanai dzīvē. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir viens no līdzekļiem, ar kuriem ir jānodrošina Valsts valodas likuma darbība. Bet mēs šodien nevaram atbalstīt tādu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu variantu, kuru šodien mums piedāvā Ministru kabinets. Likumprojekts ir sagatavots nekvalitatīvi, autori tīri mehāniski ir pārrakstījuši pantus no vecā likuma, un galvenokārt atšķirība ir tāda, ka izmainījās sodu apmērs — sodi palielinājās. Tā ir vienkāršota un sociāli netaisnīga pieeja, jo reālais dzīves līmenis valstī uz labo pusi neizmainījās. Bet soda lielums nav galvenais iemesls, kāpēc mēs šodien balsosim pret. Galvenais ir tas, ka Administratīvo pārkāpuma kodeksa grozījumi neatbilst modernām tendencēm, kuras daļēji tika iestrādātas jaunajā Valsts valodas likumā. Atšķirībā no Valsts valodas likuma šodienas likumprojektā valsts sfēra nav atdalīta no privātās jomas. Nav minētas sabiedrības likumīgās intereses. Nav piemērots samērīguma princips starp valsts un privāto uzņēmumu interesēm. Ja tiks pieņemts šodien piedāvātais variants, tas nozīmēs, ka ir saglabāta represīvās pieejas dominante valodas regulēšanas jomā. Protams, ar primitīvām represijām var nodrošināt likuma izpildīšanu, bet es stipri šaubos, ka tā var panākt pozitīvas attieksmes veidošanu pret valsts valodas lietošanu dzīvē.

Es ierosinu atturēties no šodienas varianta pieņemšanas, un mūsu frakcija ir gatava piedalīties jauna varianta vai alternatīva varianta izstrādāšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 15, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Baldzēna, Labanovska, Salkazanova, Ādamsona iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Krāslavas latviešu biedrībai" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Krāslava ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām ar senu un interesantu vēsturi. No 12.gadsimta līdz mūsu dienām apdzīvotā vieta un vēlāk pilsēta ir bijusi par savdabīgu Latgales kultūras centru. No 1922.gada Krāslavā intensīvi darbojas latviešu biedrība. Tās īpašumā bija zeme un biedrības nams ar labu bibliotēku, un biedrības namā darbojas kori, deju un dramatiskie pulciņi. Par cik pilsētā un apkaimē dzīvo dažādu tautību iedzīvotāji, tad latviešu biedrības namam bija īpaša nozīme. Latviešu biedrības namu diemžēl Latvijā nav daudz. Tie ir Rīgā, Daugavpilī, Krāslavā, ir lībiešu kultūras nams Mazirbē. Zeme un celtne ir Krāslavas latviešu biedrības īpašums, kas ir atzīts arī izziņās no arhīva un citos dokumentos, tāpēc ir jāatbalsta šis likumprojekts un īpašums ir jāatdod Krāslavas latviešu biedrības īpašumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Nevajag! Piekrīt visi!") Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Krāslavas latviešu biedrībai" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 45. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatām deputāta Jāzepa Šņepsta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 9.novembrī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Šlesera lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 9.novembrī . Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Aināram Šleseram šā gada 9.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatām likumprojektu "Dzīvesvietas deklarēšanas likums" , pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi valdības sagatavoto likumprojektu "Dzīvesvietas deklarēšanas likums" un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt šo likumprojektu un aicināt Saeimu šo likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā, un tālāk strādāt pie likumprojekta pilnveidošanas un arī citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar šī likumprojekta ieviešanu.

Tajā pašā laikā nevar nenorādīt uz to, ka no trim Saeimas komisijām, kurām arī papildus bija nodots šis likumprojekts, viena komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir bijusi pret šī likuma atbalstīšanu, un tādēļ arī komisija savā sēdē ļoti rūpīgi izskatīja arī tos iebildumus, kas nāca no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vai kas arī izskanēja sakarā ar šī likumprojekta kritiku. Galvenās bažas, kas ir saistītas ar šo likumprojektu, nav juridiska rakstura. Protams, arī no juridiskā viedokļa šajā likumprojektā, kurš faktiski ir jauns likums, ir jauni termini, mēs varam vēlēties precīzākas definīcijas, varam vēlēties izvērst atsevišķu terminu skaidrojumus, atsevišķu pantu detalizāciju, bet tie visi būtu jautājumi, kas tīri no juridiskās arī tehnikas viedokļa būtu labojami tālāk otrajā un trešajā lasījumā. Pašas galvenās problēmas, kas ir saistītas ar šo likumprojektu, un šīs bažas pastāv arī atbildīgajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ir par reālo šī likumprojekta spēkā stāšanos laiku, procedūru un vai šī likuma stāšanās spēkā neizsauks kādas neprognozētas sekas. Galvenās problēmas tātad, pirmkārt, ir saistītas ar vienotās informācijas sistēmas, tajā skaitā pašvaldību vienotās informācijas sistēmas, darba uzsākšanu un jāsaka, ka šeit valdības, ministriju darbība savstarpēji nav koordinēta. Ja Iekšlietu ministrijas pārstāvji ir pārliecināti par to, kad šī sistēma varētu sākt strādāt jau no nākamā gada sākuma, vai kā ir paredzēts šajā likumprojektā, sākt strādāt ne vēlāk kā nākamā gada 1.jūlijā, tad citu ministriju un pašvaldību, kuras būs atbildīgas par šā likumprojekta realizēšanu, sniegtā informācija rāda, kad šī tehniskā gatavība šobrīd diemžēl nav. Un tas var arī likumprojekta stāšanās spēka laiku atvirzīt diezgan nenoteiktā nākotnē.

Nākamie jautājumi, tie vājie punkti, kas saistīti ar likumprojekta ieviešanu, ir tie jautājumi, kas joprojām nav skaidri, kādā veidā šis likums atstās iespaidu uz nodokļu iekasēšanu, konkrēti, ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu un ja runājam par pašvaldību ienākuma bāzi un iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šā likuma stāšanās spēkā šo bāzi var kardināli mainīt. Kādas būs šīs izmaiņas, kādi varbūt papildu līdzekļi būtu no valdības puses vajadzīgi, lai nodrošinātu arī pašvaldību funkciju izpildi, šie jautājumi pagaidām nav skaidri. Bažas rada arī tas, kad šobrīd pastāv atšķirības pašvaldībās tieši šīs sociālās nodrošināšanas politikas, sociālās palīdzības politikas jomā. Un tās bažas ir par to, ka ļoti tāda brīva iedzīvotāju migrācija var radīt vēlmi turīgākās pašvaldībās, kur šīs sociālās palīdzības programmas ir plašākas, tātad radīt vēlmi reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu arī šajās vietās. Katrā gadījumā komisija lēma par to, ka, gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, ir jānosaka pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Komisija šobrīd ir diezgan nopietni aizņemta ar valsts pārvaldes likumprojekta paketi, kas jāsagatavo līdz gada beigām, un fiziski diezin vai varēs strādāt pie šī likumprojekta, tādēļ mēs ierosināsim likumprojektam noteikt uz otro lasījumu termiņu līdz nākamā gada 15.janvārim. Un arī komisijai ir pilnīgi skaidrs, ka šī likumprojekta stāšanās spēkā zināmā mērā ir saistāma ar valsts budžeta iespējām, un tāpēc arī par termiņiem, kas mūsu skatījumā diezin vai var būt agrāk par 2001.gada beigām, ja arī par šiem termiņiem, ņemot vērā gatavību, mums diezgan nopietni nāksies arī diskutēt, likumprojektu tālāk gatavojot.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka likumprojekts atbilst Satversmes noteikumam, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu, un šis konstitucionālais jautājums mums ir tālāk jāizvērš šajā likumā. Aicinu likumprojektu atbalstīt Saeimai pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Kā jau kolēģis Bunkšs minēja, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šobrīd konceptuāli šo likumprojektu neatbalstīja. Un es tūlīt nosaukšu tos galvenos iemeslus, kas mūsos izraisīja šaubas par šā likumprojekta gatavību tik straujā laika periodā ieviest to dzīvē.

Kā viens no galvenajiem — atbilstoši mūsu reģistra koncepcijai ir noteiktas tās institūcijas, kuras ir atbildīgas par reģistros uzkrātās informācijas precizitāti un atbilstību reālajai dzīvei. Šobrīd ar šo likumu šī atbildība ir uzlikta pašvaldībām. Tajā pašā laikā mums visiem ir zināms, ka pašvaldību informatizācijas sistēmu attīstība ir tikai pašos sākumos. Šā gada investīcijas nav apgūtas pilnā apjomā, tas nozīmē, ka tās tiks nobīdītas uz nākamo gadu, un nav arī īstas pārliecības, ka tās tiks apgūtas arī nākamā gada laikā. Vienlaicīgi šeit, šajā likumprojektā, mēs neredzējām nekādu atbildības pakāpi tām institūcijām, kas nodrošina šīs informācijas uzkrāšanu. Informācijas ceļš un vienlaikus divu datu bāzu izmantošana, tā datu bāze, kurā informāciju deklarēs jeb iesniegs pats dzīvesvietas deklarētājs, būs aktuālāka par to datu bāzi, kura šobrīd jau tiek izmantota atbilstoši iedzīvotāju reģistram. Ļoti būtiski mūs uztrauc jautājums par to, kādā veidā notiks nodokļu iekasēšana, jo mēs zinām, ka jautājums, kas saistīts ar pašvaldību nodokļu ieņēmumiem, konkrēti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļu nosūtīšanu tai pašvaldībai, kurā šis pilsonis vai Latvijas iedzīvotājs dzīvos, šajā gadījumā varētu radīt zināmas problēmas. Manuprāt, šobrīd problēmas varētu būt arī pašvaldībām, prognozējot iespējamo pašvaldību ieņēmumus, un arī jautājumus, kas saistīts līdz ar to ar izlīdzināšanu.

Konceptuāli atbalstot ideju, ka katram pilsonim ir brīvas tiesības izvēlēties savu dzīvesvietu, uzskatām, ka šis likumprojekts būtu ļoti rūpīgi vēl jāpārstrādā un jānosaka pietiekami, nu, reāls šo normu iedzīvināšanas termiņš.

Ņemot vērā to, ko teica Bunkša kungs, ka arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šobrīd piekrīt, ka šim likumprojektam ir nepieciešami būtiski uzlabojumi un ka arī šis spēkā stāšanās brīdis tiks atlikts uz vēlāku laiku, es domāju, ka šobrīd jau arī deputāti balsojot atbalstīs šo likumprojektu, bet es aicinu visiem ļoti rūpīgi un uzmanīgi vēlreiz visas normas izvērtēt, jo, manuprāt, gan saistībā ar vēlēšanām, gan saistībā ar skolu nodrošināšanu un vēl dažādām dzīves sfērām, kur mums šobrīd ļoti būtisks ir šis faktors jūsu dzīvesvieta, šeit ir nepieciešami precizējumi un uzlabojumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieguvusi informāciju faktiski no visām atbildīgajām institūcijām, ministrijām un resoriem, un nevienas nozares vadītāji, ne arī Pašvaldību savienība konceptuāli neiebilst pret šo likumprojektu, bet izsaka iebildumus pret to, kādos termiņos, kādā veidā tiek ieviesta šī dzīvesvietas deklarēšanas sistēma. Kādi ir galvenie pašvaldību un iedzīvotāju iebildumi?

Pirmkārt, saskaņā ar šobrīd pastāvošo sistēmu cilvēks, kurš ir pierakstīts kādā teritorijā, ir tiesīgs saņemt no valsts vai pašvaldību iestādēm tieši šajā teritorijā visdažādākos publiskos pakalpojumus. Tātad, atceļot šo pierakstu sistēmu, loģisks ir jautājums: vai nebūs tā, ka, pirmkārt, valsts institūcijas vai pašvaldību institūcijas varētu atteikties sniegt šos pakalpojumus atsevišķos gadījumos, ja šis jaunais likums nav sasaistīts ar attiecīgajiem sociāliem likumiem?

Un, otrkārt, vai nebūs tā, kā to teica Bunkša kungs, ka valsts iedzīvotāji norādīs savu dzīvesvietu tajās teritorijās, kur ir augstāks šo sociālo pakalpojumu līmenis? Īpaši saistīts šis jaunais likumprojekts ir ar mūsu dzīvokļu likumdošanu. Šobrīd trešā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri īrē dzīvokļus, nav saistīti ar namīpašnieka, ar izīrētāja rakstveidā noslēgtu īres līgumu. Likumīgu dzīvošanu apliecina, godātie kolēģi, tikai un vienīgi pieraksts, un, atceļot pierakstu sistēmu, zūd vienīgais un daudzos gadījumos arī galvenais pierādījums tam, ka persona likumīgi dzīvo kādā privātā vai arī pašvaldības vai valsts dzīvoklī. Un tādēļ ir ļoti svarīgi, ka šo likumu mēs saistām ar mūsu Īres likumu.

Un es gribētu jūs informēt, ka, gatavojot trešajam lasījumam grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", komisija iestrādās normas, kas uzliks par pienākumu noteiktā termiņā pēc šī jaunā grozījuma spēkā stāšanās noslēgt obligāti visos gadījumos, kad nav noslēgti rakstveida īres līgumi, veidot šīs attiecības starp namīpašnieku un īrnieku uz rakstveidā noslēgta īres līguma pamata. Acīmredzot likums nestāsies spēkā vis nākamajā gadā un diez vai arī, tas ir mans personīgais viedoklis, arī tuvāko divu gadu laikā.

Katrā ziņā es aicinātu jūs atbalstīt šodien pirmajam lasījumam šo projektu, un otrais lasījums būs ne ātrāk, manuprāt, kā nākamā gada vasarā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka pats princips — dzīves vietas reģistrācija — netiks mainīts līdz ar šā likuma pieņemšanu. Tiks mainīta procedūra. Tātad patiešām tiks nodrošinātas brīvas pārvietošanās iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā to paredz mūsu Satversme un mūsu starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tāpēc šīs grūtības, protams, pastāv, bet es negribētu pārspīlēt šīs grūtības. Tās ir risināmas. Man ir tāda pieredze: strādājot par Rīgas domes deputātu, es biju tieši dzīvesvietas reģistrācijas komisijas loceklis, un es jutos patiešām neērti, kad tur komisija lēma, vai atļaut cilvēkam dzīvot tur, kur viņš vēlas un kur neviens faktiski neiebilst, lai viņš dzīvotu, vai neatļaut. Šī prakse, protams, ir jābeidz, jo tā absolūti neatbilst, kā saka, mūsdienu civilizēto valstu praksei.

Bet, godīgi sakot, es baidos no tā, ka šī likuma pieņemšana tiks novilcināta un nekādi konkrēti šo minēto problēmu risinājumi netiks izstrādāti. Un tas lielā mērā ir atkarīgs gan no mums, gan no valdības. Tā ka es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu, nevajag pārāk baidīties no tām problēmām, kas mūsdienu demokrātiskajās valstīs tomēr sen jau ir atrisinātas. Tātad arī mēs to spējam atrisināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu šeit Lagzdiņa kunga un Počas kundzes teiktajam par tām problēmām, kuras viņi izvirzīja. Bet ir vēl viena problēma, tā ir mobilizācijas problēma. Mums nāks Mobilizācijas likums. Tātad līdz ar to tas ļoti nopietni skars daudzus iesaucamos. Teiksim, ja tāds gadījums būs mūsu valstī, jāņem vērā ļoti nopietni šis aspekts. Vēl arī, teiksim, par jauniesaucamajiem mūsu obligātajā militārajā dienestā. Kur viņi atradīsies un kā… Tātad datu bāzēm un visām šīm lietām ir jābūt ļoti nopietni sakārtotām. Mūsu komisija arī ļoti nopietni sekos šai lietai, un es lūgtu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju zināmā veidā konsultēties arī ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, veidojot un strādājot pie šī likuma. Bet principā šī dzīvesvietas deklarēšana būtu nepieciešama, tas ir pilnīgi skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis likumprojekts ir nepieciešams un tas pēc savas būtības ir progresīvs. Bet es absolūti pievienojos visiem tiem, kuri pirms tam jau runāja un kritizēja šo likumprojektu. Ir vesela virkne nepilnību, kuras diemžēl šajā likumprojektā ir iestrādātas. Gan saistībā ar mobilizāciju, gan saistībā ar nodokļiem, gan saistībā ar pašvaldībām, gan diemžēl saistībā arī ar noziedzniekiem. Ir vesela virkne jautājumu, uz kuriem nav atbildes šajā likumprojektā. Mēs varam uzskatīt, ka pusgada laikā mēs šo likumprojektu izstrādāsim, uzlabosim un galu galā pieņemsim to normālā veidā. Kas mani neapmierina? Tas jau faktiski ir tas, par ko es runāju iepriekšējā plenārsēdē, ka likumprojekta autori — Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde, kura ir ilgi strādājusi pie šī likumprojekta, nebija spējīga komisijā atbildēt ne uz vienu būtisku jautājumu. Tajā skaitā arī it kā elementārs jautājums — kā tad tiks reģistrēta dzīvesvieta ārvalstniekiem, ārzemniekiem, kuri iebrauc mūsu valstī? Gan par pagaidu dzīvesvietas reģistrāciju, gan arī par to, kādā veidā tad tiks reģistrēti un uzskaitīti cilvēki, kuri tiek atbrīvoti no cietumiem. Mani neapmierina tas, ka nekompetenti cilvēki nāk uz komisijām, aizstāv likumprojektus, par kuriem viņiem nav ne mazākās saprašanas.

Es aicinātu pārdomāt, acīmredzot mēs šodien to pieņemsim pirmajā lasījumā, bet, tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija, es šaubos, ka mums pietiktu ar pusgadu vai pat gadu, lai pilnveidotu šo likumprojektu, un aicinātu Lagzdiņa kungu noteikt pietiekami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamā Saeima! Tā kā visi runātāji atbalstīja konceptuāli šī likumprojekta nepieciešamību, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Dzīvesvietas deklarēšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 16. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Bunkšs. Komisija iesaka otrā lasījuma priekšlikumus iesniegt līdz 2001. gada 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. 2001. gada 15. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka deputāte Aija Poča lūdz informēt Saeimu un ņemt vērā, ka balsojot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", viņa kļūdījās un nobalsoja "atturos", kaut arī vēlējās balsot "par".

Izskatām likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu savā kārtējā šā gada 1. novembra komisijas sēdē un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to skatīšanai pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts, ko izstrādājusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, paredz izdarīt grozījumu Latvijas Republikas valsts robežas likumā, papildinot tā 11.pantu ar 5. daļu. Ar šo grozījumu tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam izveidot noteikumus, kas noteiktu robežkontroles veikšanai nepieciešamās iekārtas un tehnisko aprīkojumu.

Otrkārt, šis grozījums nepieciešams, lai saskaņotu nacionālo un Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī to prasa vairāki starptautiskie noteikumi. Līdz ar to tiek ievērotas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz robežas šķērsošanu vietu iekārtojumu, tehnisko aprīkojumu. Manuprāt, ir ļoti labi, ka šāds projekts ir tapis un Ministru kabinets beidzot sekos līdzi šīm lietām. Mūsu komisija izbraukuma sēdē šā gada 4. septembrī tieši redzēja uz robežas, cik slikti kārtojas šīs lietas. Piemēram, viens pats nelaimīgais piemērs par tām kamerām, kuras jau ir apspēlētas presē un arī, teiksim, mūsu komisijā mēs esam runājuši — videonovērošanas kameras, to standartizācija. Būvēts ir par labu naudu, lielu naudu, par Eiropas naudu un Eiropas cenām, bet uzbūvētā iekārta, kas ir nepieciešama, vērtējot no elektronikas standartiem, atbilst gandrīz vai akmens laikmetam, teiksim, tāds līmenis ir šīm iekārtām. Tagad, redziet, pārbūvē šo sistēmu. Tur atkal vajadzēs naudu, to labošanai vajadzīga nauda.

Manuprāt, šis projekts ir ļoti labs, un es lūgtu Saeimu atbalstīt, un Ministru kabinets ļoti nopietni šai lietai arī pieies, veidojot šos noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15. novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi un draugi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2358 — "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kuru iesniedzis un sagatavojis Ministru kabinets. Parlaments nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ātrā laikā ir sagatavojusi pirmajam lasījumam.

Labojumus iesniedzis Ministru kabinets šajā likumprojektā, neskatoties uz to, ko saka Lukstiņa kungs šīsdienas "Dienā", ka sastrēgumi Rīgā rodas tikai tāpēc, ka darba dokumenti, kurus iesniegusi valdība, iestrēguši parlamentā, tad man jums jāsaka, ka valdība savos priekšlikumos nav nekādā veidā atrunājusi to, ko mēs saucam par autovadītāju sodīšanu neklātienē. To gan izdarījis Muciņa kungs, attiecīgi Muciņa kunga vadītā komisija, mēs to nodevām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pagājušās nedēļas sēdē, un nākotnē tas tiks apvienots.

Tāpat Lukstiņa kunga un atbildīgās ministrijas uzmanību es gribu vērst uz to, ka ir vesela virkne normatīvi risināmu problēmu, lai šie sastrēgumi Rīgā varbūt neveidotos vispār, tas laikam ir bezcerīgi, vismaz kamēr nav uzcelts trešais tilts, ceturtais tilts pār Daugavu vai tunelis, kā jau nu Rīgas dome nolems, bet es gribētu aicināt Ministru kabinetu un arī Ceļu satiksmes drošības departamentu iesniegt normas šajā likumā uz otro lasījumu, kas risina, teiksim, problēmas par pagriezieniem. Brīvu labo pagriezienu, kas, teiksim, kā kaimiņos Lietuvā, daudz stingrāk soda autovadītājus par atrašanos krustojumā pēc dzeltenā signāla izbeigšanās un tamlīdzīgi. Līdz ar to Lukstiņa kungam ir daudz ko risināt un atsauksmes uz to, ka kāds dokuments iestrēdzis Saeimā, šeit būtu nevietā. Ja jūs atceraties, mēs izskatījām līdzīgu likumprojektu šā gada vasarā, turklāt divkārt izskatījām, jo steidzamības dēļ deputāti bija iestrādājuši normu, kas reglamentēja varbūt šobrīd neizpildāmu pilnvarojumu saņemšanu uzņēmumu automašīnām. To mēs arī izlabojām, un atkal pie šiem labojumiem Ministru kabinets neko nebija teicis par sodīšanu neklātienē. Šajā likumā ir papildinājums pie 1.panta, un valdības iesniegumos vairāk tiek runāts par pirmstermiņa veselības pārbaudēm autovadītājiem un varas tiesībām aizturēt, kas ir 30.pantā, nē, tas ir pie labojumiem 29.pantā "Varas tiesības" — transportlīdzekļa vadītāja apliecības aizturēšana uz laiku. Tie ir tie risinājumi, ko šobrīd piedāvā valdība, un es domāju, ka parlaments likumprojekta labojumus izvērsīs plašāk un atrisinās daudzas problēmas, kas šobrīd kavē normālu pārvietošanos pa Latviju, it sevišķi pa Rīgas ceļiem. Tā ka aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dārgie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus likumprojektam līdz 19.novembrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 19.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" ir iesniegusi valdība. Un šeit ir ierosināts samazināt ievedmuitu diviem zivju veidiem — saldētām reņģēm un saldētām mencām. Likmes ierosināts samazināt ir tātad — vispārējo likmi no 20% uz nulles likmi un vislielākās labvēlības režīma likmi no 15% uz nulles likmi. Ar ko tas ir saistīts?

Šobrīd mūsu zivju pārstrādātājiem sezonas laikā un arī sakarā ar to, ka ir noteiktas dažādas nozvejas kvotas, bieži pietrūkst izejvielas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un ritmisku uzņēmuma darbu. Šis jautājums gan ir saskaņots gan ar zivju pārstrādātājiem. Nav bijuši nekādi iebildumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja, atzina, ka tas ir ļoti būtisks un svarīgs un atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vienlaikus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja noteikt arī šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu nobalsot arī par likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tad es pēc tam, priekšsēdētāja kungs, gribētu runāt arī par otrā lasījuma iespējamību šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu deputātus atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt. Likumprojekts ir ārkārtīgi skaidrs, šeit nav nekādu iespējamu papildu priekšlikumu, un tas ir ļoti būtisks mūsu zivju pārstrādātājiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Atkritumu apsaimniekošanas likums" , 0trais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2424. Iesniegti ir 100 priekšlikumi. Galvenokārt tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Sākam. 1. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku frakcijas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2. — deputāta Arņa Razminoviča priekšlikums, arī daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāta Modra Lujāna 4. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 6. un 7. Nē, 6. — deputāta Lujāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 7. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 41, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 8. — deputāta Razminoviča priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 11. — deputāta Razminoviča priekšlikums, atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 12. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 14. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 15. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts. Savukārt ir atbalstīts 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 17. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 19. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, un to ir izdarījusi atbildīgā komisija savā 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 21. — deputāta Razminoviča priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23. un 24. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumi, nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Savukārt 25. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums — ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 27. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 28. — deputāta Lujāna priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 29. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir guvis, protams, komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi 32. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt deputāta Lujāna priekšlikums — 33. — netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. Līdzīgi netiek atbalstīts arī deputāta Lujāna 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Razminovičs ir guvis atbalstu savā 35.priekšlikumā, kurš no komisijas vēl ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un iestrādāts jau 7. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 38. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 40., 41. un 42.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Paldies!

43. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 44. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs savukārt nav atbalstīts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Tajā pašā laikā viņš ir guvis atbalstu 46. un 47.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 48.priekšlikums no deputāta Razminoviča, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 49. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 51. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 52. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir daļēji atbalstīts 53. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 54. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts arī deputāta Razminoviča 55.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 56. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Sociāldemokrātu frakcijas 58.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. Savukārt deputāta Razminoviča priekšlikumi — 59. un 60. — ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Razminovičs. 61. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Līdzīgi nav atbalstīts 62. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Bet ir atbalstīts Juridiskā biroja 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Tāpat ir atbalstīts Juridiskā biroja 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Un, protams, atbildīgā komisija ir atbalstījusi pati savu 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts 66. un 67.priekšlikumā no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Sociāldemokrātu frakcijas 68.priekšlikums ir ticis daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Razminovičs ir guvis atbalstu savā 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi kā viņš ir guvis atbalstu arī 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt sociāldemokrāti nav atbalstīti 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi nav atbalstīti arī 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Razminovičs ir guvis atbalstu 73. un 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir ticis daļēji atbalstīts savā 75.priekšlikumā, un atbildīgā komisija ir izstrādājusi 76.priekšlikumu, ko ir, protams, pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs par 77.priekšlikumu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Savukārt par 78.priekšlikumu deputāts Razminovičs ir ticis daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 78. un 79.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Paldies! Deputāts Lujāns 80.priekšlikumā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 81.priekšlikumā deputāts Razminovičs ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Tāpat 82.priekšlikumā deputāts Razminovičs ir guvis komisijas atbalstu. Komisija ir redakcionāli to precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputāts Lujāns nav guvis komisijas atbalstu 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir atbalstīts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi deputāts Razminovičs ir atbalstīts arī 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Precīzi tādā pašā veidā viņš ir atbalstīts arī 87., 88. un 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Deputāts Lujāns ir atbalstīts 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Razminovičs ir guvis atbalstu 91., 92. un 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Razminovičs arī ir ticis atbalstīts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Arī Lujāns ticis atbalstīts 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Parlamentārais sekretārs Jirgena kungs ir guvis atbalstu 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Arī deputāts Razminovičs ir guvis atbalstu 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Lujāns nav guvis komisijas atbalstu savā 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir guvis komisijas atbalstu 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir arī atbalstīts no komisijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga un deputāta Razminoviča 100.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts 100., 102. un 103.priekšlikumā no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 101., 102. un 103.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Deputāts Lujāns ir ticis atbalstīts savā 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī Juridiskais birojs ir ieguvis komisijas atbalstu 105. un 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts 107.priekšlikumā

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs nav guvis atbalstu 108. un 109.priekšlikumā. Tāpat arī 110.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

A.Razminovičs. Deputāts Razminovičs ir atbalstīts, redakcionāli precizējot 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Atkritumu apsaimniekošanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatām grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", dokumenta nr.2151.

1. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, ir iestrādāts 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un tas ir precizēts, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt nevis pirmo, bet otro — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Ūdre. 3. ir kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, un ir precizēta norma par filmu producētāju, ražotāju un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu reģistrācijas nodevu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 4. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kur ir precizēti nodokļu maksātāja pienākumi. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz atbalstīt arī deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 5. ir arī finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas nosaka noteiktu laiku, kurā nodokļu maksātājiem ir jāreģistrējas. Šis priekšlikums ir iestrādāts 6. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tādēļ lūdzu atbalstīt 6., nevis 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

I.Ūdre. 7. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir atbalstīts, protams, komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 8. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Par šo priekšlikumu bija ilga diskusija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, jo šis priekšlikums ir par to, lai publiski būtu pieejams pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrs. Šeit es gribētu brīdināt visus tos, kas pašreiz klausās likuma pieņemšanas procedūru, Valsts ieņēmumu dienests nenesīs nekādu atbildību par šī reģistra pareizību, tādēļ, ja arī šis reģistrs būs pieejams, noteikti vajadzēs vēlreiz pārbaudīt, vai tiešām reģistrā minētās personas ir pievienotās vērtības nodokļu maksātāji, bet komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Ūdre. 9. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, jo faktiski jau esošā norma ir pietiekami vispārēja un izsmeļoša un sīkāks uzskaitījums radītu liekas problēmas. Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Ūdre. Visi priekšlikumi ir izsmelti, tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 12. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.novembris.

Sēdes vadītājs. 16.novembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Par šo pagaidu līgumu varētu komentēt to, ka šis līgums to ratificējošu valstu pilsoņiem nodrošina tiesības uz sociālās drošības pabalstiem šo valstu teritorijā, un tādi šobrīd ir septiņpadsmit. Varu piezīmēt to, ka pašreiz Latvija ir ratificējusi, ir noslēgti sociālās drošības līgumi tikai ar trijām valstīm, un šī pagaidu vienošanās paver šajā sociālās drošības jomā ievērojami lielākas iespējas. Aicinu balsot par šo likumprojektu, kuru Ārlietu komisija ir atbalstījusi!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam!

G.Krasts. 16.novembris.

Sēdes vadītājs. 16.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Viss tas pats, kas iepriekšējā likumprojektā, tikai šis likumprojekts attiecas uz sociālās apdrošināšanas pensijām uz tām pašām septiņpadsmit valstīm. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, Ārlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam!

G.Krasts. 16.novembris.

Sēdes vadītājs. 16.novembris. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi no Eiropas lietu komisijas! Pulksten 11 Sarkanajā zālē mums ir komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie kolēģi! Man ir divi paziņojumi. Viens — Baltijas asamblejas Latvijas delegācijai tagad notiks tās sēde nolūkā apspriest galīgos dokumentus. Un otrais — tagad arī notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Baltijas asambleja sanāk Ārlietu komisijas telpās, Sociālo un darba lietu komisija — savās telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Pulksten 11 Juridiskajā komisijā Komerclikuma apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Pulksten 11 Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Čevers, Jānis Lāčplēsis, Kārlis Leiškalns, Antons Seiksts, Jāzeps Šņepsts, Ainārs Šlesers, Juris Sinka, Juris Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!