Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 9. novembra sēdes

K. Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Es gribu apsveikt visus Latvijas Republikas pilsoņus, nepilsoņus un pārējos Latvijas Republikai lojālos cilvēkus ar tuvojošos Lāčplēša dienu.

Šīs nedēļas notikums, ja ne gada mēroga notikums, ir Eiropas Komisijas ziņojums par progresu, ko gada laikā sasniegusi Latvija ceļā uz Eiropas Savienību. Latvijas Republikas Saeima šajā ziņojumā saņēmusi zināmu uzslavu, lai gan vēlētājiem var šķist savdabīgi, ka deputāti ceturtdienās ātri beidz plenārsēdes, arī šodien plenārsēde nebija gara, mūsu darbs ir novērtēts kā labs. Īpaši uzslavēta Eiropas lietu komisija, kas izveidojusi pareizas attiecības ar valdību. Visus dokumentus, ko valdība Latvijas vārdā ved uz Briseli, mēs vispirms izskatām šajā komisijā un dodam atļauju valdībai tā vai citādi rīkoties. Saeimā radītā sistēma, šī lietu un darba kārtība, tiek vērtēta visumā atzinīgi.

Dažkārt mēs ne pārāk ilgu laiku pavadām plenārsēžu zālē, kas liecina par to, ka komisijās viss ir izrunāts, strīdi un diskusijas notikušas, un mēs cenšamies netērēt nodokļu maksātāju naudu tukšās pļāpās.

Par Prezidija ziņojumiem gribu atzīmēt, ka likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Krāslavas Latviešu biedrībai" nodošana izskatīšanai komisijās šodien gan tika atlikta, jo daudzi deputāti balsojumā atturējās, taču jāsaka, ka tā ir atlikšana uz laiku. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un šīs komisijas locekļi ir apņēmības pilni veikt ekspertīzi par konkrēto īpašumu, pārbaudīt, vai šī nekustamā īpašuma nodošana Krāslavas Latviešu biedrībai neaizskar kādu trešo personu intereses— pieprasīt izziņas par to, kam pieder konkrētā māja, zeme zem tās, vai tajā nav privatizēti dzīvokļi — sakārtot šīs lietas juridisko pusi un, iespējams, jau pēc dažām nedēļām vai mēnešiem Saeima pie šī jautājuma atgriezīsies.

Mēs konceptuāli atbalstījām Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, kurš vēl ne tuvu nav idāls, taču slavējami, ka esam nolēmuši atteikties no vecās padomju sistēmas ar sarežģīto pierakstīšanos un izrakstīšanos no dzīvesvietas, tādējādi cenšoties sagādāt cilvēkiem mazāk birokrātisku sarežģījumu.

Šķiet, ka par citiem likumiem nebūs tik daudz diskusiju, kā paredzams Dzīvesvietas deklarēšanas likuma sakarā, kuru Saeima gatavojas pieņemt nākamajā gadā bez īpašas steigas.

E. Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Saeimā nebija polemikas bagāta darba diena, bet es gribu runāt par diviem jautājumiem.

Pirmais ir likumprojekts "Dzīvesvietas deklarēšas likums". Mūs pārsteidza likumprojekta kvalitāte un tā virzība konceptuālam risinājumam Saeimā, lai gan ir virkne nesakārtotu jautājumu, tajā skaitā nodokļu politikas jautājumi. Piemēram, kā pašvaldības saņems nodokļus, ja cilvēks var izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai arī — jebkura cilvēka dzīvoklī bez informatīvas drošības sistēmas var pieteikties jebkurš bezpajumtnieks, un pašvaldība var sākt prasīt maksāt par ūdeni, gāzi un daudziem citiem pakalpojumiem, nosakot papildu tarifus un izcenojumus.

Neizpratni rada tas, ka valdības partijas virza izskatīšanai tik negatavu likumprojektu.

Otrais likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Krāslavas Latviešu biedrībai", par ko runāja savienības "Latvijas ceļš" pārstāve. Jautājums par likumprojekta nodošanu komisijām nenozīmē ne šī likumprojekta atbalstīšanu, ne neatbalstīšanu, to varēja risināt un nekādu problēmu nebūtu. Mēs esam par šī īpašuma konflikta situācijas noskaidrošanu. Krāslavas "Turība" jau padomju laikā iegādājusies šo īpašumu, un es domāju, ka vēsturiskajām biedrībām jāsaņem šie īpašumi vai kompensācija par tiem un ka valsts nedrīkst rīkoties ar biedrību īpašumiem pēc sava prāta.

Vēl šonedēļ sociāldemokrāti nopietni strādāja un sagatavoja jautājumu Aigaram Kalvītim par Ojāra Kehra atbilstību "Latvenergo" valsts pilnvarnieka amatam. Mēs pieprasījām Aigara Kalvīša vērtējumu, jo situācija ir nopietna. Gan parlamentārās izmeklēšanas komisija Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai, gan arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra attiecīgi izvērtējušas valsts amatpersonas, toreiz ekonomikas ministra Ojāra Kehra rīcību "Tilts Communication" un Latvijas Republikas līguma parakstīšanā, kad bija pieļauta dienesta nolaidība, pierādot nekompetenci un neprofesionalitāti.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Es gribētu pievērst uzmanību diviem frakcijai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" svarīgiem likumprojektiem. Šodien mēs apspriedām iespēju strādāt ar jauno Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakciju daļā, kas attiecas uz Valsts valodas likuma īstenošanu. Vispirms gribu uzsvērt, ka, ja likums eksistē, tad jābūt arī līdzekļiem, lai to īstenotu dzīvē. Mēs esam ar mieru izstrādāt jaunus noteikumus, kā īstenot Valsts valodas likumu dzīvē ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa palīdzību. Mūsuprāt, šis kodeksa variants nav mūsdienīgs, tajā nav atspoguļotas modernas tendences, kas daļēji iestrādātas Valsts valodas likumā, piemēram, nav atdalīta valsts joma no privātās jomas, nav piemērots samērīguma princips, jo arī privātajiem uzņēmumiem ir zināmas intereses, kas likumprojektā nav atspoguļots. Mūsuprāt, nav īstais laiks pēc mūsu Valsts prezidentes neveiksmīgās uzstāšanās Londonā, BBC televīzijas raidījumā, sākt darbu ar jaunu, represīvu likumu, kurš skar tādu sarežģītu un grūtu tematu kā Valsts valodas likums.

Vēl viens iemesls, kāpēc mūsu frakcija nevarēja atbalstīt šo likumprojektu, ir tas, ka likumprojekts paredz sodu palielināšanu. Bet mēs zinām, ka reālais dzīves līmenis valstī nav uzlabojies.

Otrs svarīgs un interesants likumprojekts ir "Dzīvesvietas deklarēšanas likums". Diemžēl mūsu kolēģi no opozīcijas — sociāldemokrāti, nav atbalstījuši šo likumprojektu. Mēs saprotam, ka, padomju laikā bija diezgan labas lietas, teiksim, sociālās aizsardzības jomā, bet pierakstu sistēma nav tā, kas būtu jāsaglabā.

J. Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Jāsaka, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kas žultaini cenšas noniecināt mūsu panākumus starptautiskajā sabiedrībā, komentējot Valsts prezidentes uzstāšanos kā neveiksmīgu.

Žēl, ka Latvijā tik daudz cilvēku ar lielu necieņu izturas pret latviešu tautu un latviešu valodu. Diemžēl tādus arī ievēl Saeimā. Uzskatu, ka tādiem sen nav vietas ne tikai Saeimā, bet arī mūsu valstī vispār. Šodien mēs nodevām komisijām konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu, kas pierāda, ka mūsu valsts vēlas risināt jautājumus miermīlīgi. Uzskatu, ka mums ir pietiekami bagātas tradīcijas šādu jautājumu risināšanā.

Šī konvencija ir pieņemta 1907.gada 18.oktobrī, un to parakstījušas tādas personas kā Viņa majestāte Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, Viņa majestāte Ķīnas imperators, Viņa majestāte Austrijas ķeizars, Bohēmijas karalis un Ungārijas apustuliskais karalis. Ir savdabīgi interesanti ieskatīties vēsturē. Nemaz tik daudz laika nav pagājis, tikai nepilni 100 gadi.

Gribu atgādināt, ka mēs arī cenšamies atcerēties vēsturiskos notikumus un izteikt gandarījumu, prieku un pateicību cilvēkiem, kas daudz darījuši, lai beidzot Lestenē veidotos šis piemineklis, Brāļu kapi. Tur latviešu leģionāri, kuru mirstīgās atliekas bija izsvaidītas pa visu Kurzemi, pa visu Kurzemes cietokšņa teritoriju, beidzot pakāpeniski raduši savu kopīgo mūžīgo mājvietu — Lestenes Brāļu kapos. Es aicinu katru latvieti, kam sirdī kaut cik cieņas pret mūsu — latviešu karavīriem, pret mūsu — latviešu lietu, atbalstīt Lestenes Brāļu kapus, palīdzēt visiem kopīgi izveidot tur Brāļu kapiem Rīgā līdzīgus Brāļu kapus.

Esmu izrēķinājis, ka, ja katrs Latvijā dzīvojošais latvietis ziedotu kaut 10 santīmu gadā, tad būtu vairāk nekā 100 000 latu. Es aicinātu tos veltīt Lestenes piemineklim. Mums, Saeimas deputātiem, jāprot savienot darbs likumdošanā ar sabiedrisko darbību. Aicinu visus uz sadarbību šajā jomā!

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija) : Apsveicu visus ar tuvojošos Lāčplēša dienu! Svētki nav priecīgi, tā ir piemiņas diena, un es vēlu visiem šajā dienā atcerēties tos tuvos cilvēkus, kas atdevuši dzīvību par Latviju, un vienkārši atcerēties savus tuviniekus, kas pašreiz nav kopā ar mums.

Mēs atturējāmies atbalstīt likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Krāslavas latviešu biedrībai", jo nav skaidrs, kas ir šī nekustamā īpašuma īstenais mantinieks, tādēļ varam piekrist "Latvijas ceļa" pārstāvei Kristiānai Lībanei, ka tad, kad būs veikta juridiskā ekspertīze, Saeima noteikti balsos. Ja ekspertīze parādīs, ka Latviešu biedrība ir īpašuma tiesību pārņēmēja, tad deputāti balsos par šā īpašuma atdošanu, jo Saeima jau ir nodevusi nekustamos īpašumus Brīvo arodbiedrību savienībai, Līvu savienībai, Lietuviešu kultūras biedrībai Liepājā. Nav pamata domāt, ka mēs nobalsosim pretēji tam, kā īpašumtiesības to noteiks.

Šodien tika izskatīts likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Robežas likumā". Likums nepieciešams, lai pilnvarotu Ministru kabineta izdotos noteikumus par nepieciešamo tehnisko aprīkojumu uz robežas, lai pastiprinātu viltojumu pazīmju atklāšanu, iespēju atklāt radioaktīvo, narkotisko vai citu vielu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī iespēju atklāt ieročus, munīciju un dažādus citus aizliegtus priekšmetus.

Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīts arī likumprojekts "Dzīvesvietas deklarēšanas likums". Domāju, ka šis likums ir nepieciešams, bet vēl jāpiestrādā, precizējot šo likumu arī no nodokļu maksāšanas un no nodokļu reģistrēšanas viedokļa.

Vēl šodien izskatījām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Gribu pievērst nodokļu maksātāju uzmanību tam, ka tuvākajā laikā Valsts ieņēmumu dienesta pienākums būs nodrošināt publisku pieejamību pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistram. Diskutējot par to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēs secinājām, ka Valsts ieņēmumu dienests būs atbildīgs par šā reģistra pareizību un, tāpat kā agrāk, nodokļu maksātājiem vajadzēs pārbaudīt reģistrēto personu esamību tieši valsts ieņēmumu dienestā.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas fakcija) : Es sveicu visus ar tuvojošos 11.novembri — Lačplēša dienu. Politiku veido personības. Kā tautas pārstāvis es esmu lepns, ka tieši mēs izvirzījām Vairu Vīķi–Freibergu ievēlēšanai par Valsts prezidenti. Šaubos, vai cilvēki, kurus es ļoti cienu: Jaunās partijas kandidāts valsts prezidenta amatam Raimonds Pauls un "Latvijas ceļa" kandidāts Anatolijs Gorbunovs ar tulka starpniecību spētu tik precīzi, tik konsekventi atbildēt uz provokatīviem jautājumiem un aizstāvēt Latvijas intereses. Es lepojos! Un arī mana partija, mūsu partija — Tautas partija — lepojas ar Valsts prezidenti.

Šodien dienas kārtība bija īsa, galvenokārt tāpēc, ka šajā Saeimā nav tik daudz ilgrunātāju par jebkuru jautājumu, kā tas bija iepriekšējā Saeimā, un tāpēc, ka valsts kļūst arvien sakārtotāka, samazinās nepieciešamība konkrētās situācijās pieņemt jaunus likumus.

Gribu atzīmēt, ka tika nodots izskatīšanai likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā", jo Valsts valodas likums bez sankcijām ir tikai definīcija. Lai kā Valsts valodas likuma pretiniekiem un pseido cilvēktiesību aizstāvjiem negribētos, lai Valsts valoda Latvijā nostiprinās, tomēr nepieciešama institūcija, kas Valsts valodas likuma izpildi kontrolē, tātad — Valsts valodas inspekcija. Ir nepieciešama arī sodu sistēma, lai par konkrētiem likuma pārkāpumiem varētu sodīt.

Daudz diskusiju izraisīja likumprojekts "Dzīvesvietas deklarēšanas likums". Mēs Tautas partijas frakcijā rūpīgi apspriedām šo jautājumu un secinājām, ka konceptuāli likums būtu jāatbalsta. Šis ir viens no likumiem, kur trīs reizes jānomēra un tikai tad jānogriež, jo likumprojektā ir daudz zemūdens akmeņu. Piemēram, joprojām buksē pašvaldību vienotās informātikas sistēmas izveide, kamēr tā netiks izveidota, šādu jaunu sistēmu ieviest nevar, tāpat jāpatur prātā, ka jānodrošina armija ar jauniesaucamajiem, un daudzas citas problēmas, kas var rasties, ja mēs šo likumu pieņemsim pārsteidzīgi ātri, nenodrošinot tā izpildi.

Domāju, ka būtisks bija likumprojekts par atkritumu apsaimniekošanu, jo dzīvība un veselība cilvēkiem ir prioritāte numur viens.

Šonedēļ frakcijās un komisijās tiek daudz dikustēts par budžetu, jo likums par valsts budžetu ir viens no pašiem svarīgākajiem likumiem valstī. Mūsu frakcija konsekventi atbalstīs to, ka valsts nedrīkst dzīvot uz parāda. Ceru, ka arī Ministru prezidents, kurš bieži, baidoties zaudēt reputāciju, ieņem izvairīgu pozīciju, konsekventi aizstāvēs valsts budžetu. Mēs, protams, gatavojam konstruktīvus priekšlikumus vienai vai otrai programmai un pasākumiem.

Saeimas preses dienests