Par mazākumtautību izglītību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas paust savu oficiālo nostāju jautājumā, kas saistīts ar mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu Latvijas skolās.

Skaidrojums tiek nosūtīts, pamatojoties uz to, ka pēdējās dienās Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija ir nākusi klajā ar aicinājumu krievu skolu vecākiem piedalīties konferencē, kuras mērķis ir vērsties pret mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu skolās. No 1999. gada 1. septembra mazākumtautību izglītības programmu īstenošana ir uzsākta mazākumtautību izglītības iestāžu 1. klasēs. Izglītības likuma 9. pants garantē tiesības skolēniem iegūt izglītību mazākumtautību valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tās pilda mazākumtautību izglītības programmas. Minētās programmas saturā ir iekļautas attiecīgās etniskās kultūras un valodas pilna apguve.

Viens no svarīgākajiem sabiedrības integrācijas priekšnoteikumiem ir valsts valodas apguve. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā vai bilingvāli.

Ministrija ir sagatavojusi 4 mazākumtautību (bilingvālās) pamatizglītības programmu paraugus (1.–9. klasei), kas nodrošina izglītības apguvi etniskās minoritātes valodā un garantē valsts valodas prasmes apgūšanu tādā līmenī, kas sekmē skolēna iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Programmu paraugi ir tapuši, pamatojoties uz Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta izstrādāto pētījumu "Bilingvālās skolas konceptuālā modeļa izstrāde". Ja skola neizvēlas nevienu no piedāvātajiem modeļiem, tā ir tiesīga izveidot savu mazākumtautības izglītības programmu un licencēt to IZM.

Izglītības likums paredz arī turpmāk saglabāt etniskajām minoritātēm iespēju iegūt pamatizglītību etniskās minoritātes valodā mazākumtautību pamatizglītības programmās. Vispārējās izglītības likuma 42. panta 2. daļa arī pēc 2004. gada 1. septembra paredz tiesības vispārējās vidējās izglītības programmas (10.–12. klase) attiecīgo virzienu apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, kuru izstrādā izglītības iestāde. Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz licenci programmas īstenošanai.

Latvijas likumdošana mazākumtautībām garantē izglītību, saglabājot un kopjot savu etnisko valodu un kultūru. Šo principu atzinīgi novērtēja Eiropas Padomes eksperti jau 1998. un 1999. gadā.

Latviešu valodas valsts apguves programma, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar "Sorosa fonda – Latvija" programmu "Pārmaiņas izglītībā" un Pedagogu izglītības atbalsta centrs ir veicis metodikas izstrādi, skolotāju kvalifikācijas pilnveidi un sabiedrības informēšanu par bilingvālo izglītību.

Socioloģisko pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1999. gada nogalē veiktais pētījums liecina, ka 84% no visiem Latvijas iedzīvotājiem un 69% no iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, atbalsta pāreju uz bilingvālo izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrijas preses centrs

2000. gada 15. novembrī