Latvijas Viestura ordenis

Ordenis tēvzemes sargiem

Triju Zvaigžņu ordeņa dome savā 2000. gada 4. oktobra sēdē izskatīja jautājumu par Latvijas valsts apbalvojumu sistēmas pilnveidošanu. Paredzēts atjaunot pirmās brīvvalsts laikā pastāvējušos apbalvojumus — Viestura ordeni un Atzinības krustu. Vienlaikus dome apsprieda arī ierosinājumu iedibināt jaunu apbalvojumu, kas būtu piešķirams par nopelniem diplomātijā, izsludinot ordeņa koncepcijas priekšlikumu konkursu. Tika ierosināts no 1938. līdz 1940. gadam ar Viestura ordeni un Atzinības krustu apbalvoto personu sarakstu publicēt "Latvijas Vēstnesī", kura apgādā jau iznākusi grāmata divos sējumos — par Triju Zvaigžņu ordeni ar pilnīgu apbalvoto personu sarakstu kā pirmās brīvvalsts laikā, tā pēc šīs valsts augstākās atzinības zīmes atjaunošanas 1994. gadā. Šajā numurā tad — par Viestura ordeni un tā nesējiem.

1. zīm. Viestura ordeņa zvaigzne (ar šķēpiem) un tās izgatavotāja meistarzīme

1.burtnīca

Ordenis tēvzemes sargiem

Pirms 62 gadiem Latvijā papildus jau esošajiem diviem augstākajiem valsts apbalvojumiem — Lāčplēša Kara ordenim un Triju Zvaigžņu ordenim — tika nodibināti vēl divi ordeņi. Un tā saskaņā ar Ministru kabineta 1938. gada 12. jūlijā pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu par ordeņiem un goda zīmēm kopš 1938. gada 11. augusta Latvijā pastāvēja arī Viestura ordenis un Atzinības krusts. Lūk, izraksts no šī 1938. gada likuma:

IV. Viestura ordenis.

16. Viestura ( Vesthardus Rex ) ordenis nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai.

Ordeņa devize ir: Confortamini et pugnate (Esiet stipri un cīnaties).

17. Viestura ordeni piešķir kā atzinības zīmi par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā, vairošanā un izkopšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu apsargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos modrīgai kalpošanai savai un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

18. Viestura ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes.

19. Ordeņa šķiras ir šādas:

I — lielkrusta komandieris,

II — lielvirsnieks,

III — komandieris,

IV — virsnieks,

V — kavalieris.

20. Viestura ordeņa nozīme ir zelta aplokots baltas emaljas taisns krusts ar sarkanas emaljas divi mazākiem apaļiem izciļņiem un vienu lielāku izcilni katrā galā. Krusta priekšpuses centrā atrodas zelta aplokots baltas emaljas medaljons, kurā ievietoti sarkani burti "VR", bet otrā pusē — zeltīts medaljons ar devīzi apkārt un ierakstu medaljonā: "1219". Šo nozīmi krusteniski šķērso otrs galos šķelts krusts, bet nozīmēs, ko piešķir par nopelniem kara laikā, galos šķelto krustu atvieto divu krustotu šķēpu attēli.

Krusta caurmērs ir V un IV šķirām — 40 mm, III un II šķirām — 49 mm un I šķirai — 54 mm.

Krustu ar lentu savieno valsts lielā ģerboņa attēls krāsās.

21. Ordeņa I un II šķirām ir četrstūraina sudraba zvaigzne, kuras vidū ievietots ordeņa krusts.

I šķiras zvaigznes rādiuss ir 44 mm, bet II šķiras — 41 mm.

22. Ordeņa zvaigzne ir purpursarkana.

23. V šķiras ordeni nēsā 32 mm platā lentā krūšu kreisajā pusē, IV šķiras — tāpat ar rozeti, III šķiras — 32 mm platā lentā ap kaklu, II šķiras — krustu tāpat un vēl mazo zvaigzni krūšu labajā pusē, un I šķiras — krustu 110 mm platā lentā pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

24. Viestura ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm caurmērā, kura priekšpusē reljefi izcelts šā ordeņa krusta attēls, bet otrā pusē ordeņa devize.

Pirmās pakāpes zīme ir zeltīta, otrās — sudraba un trešās — bronzas.

25. Viestura ordeņa goda zīmes nēsā ordeņa lentas trīsstūrainā salocījumā krūšu kreisajā pusē.

Atbilstoši šim 1938. gada likumam pastāvēja Ordeņu kapituls, kas pārzināja arī Viestura ordeņa piešķiršanu. Sākotnēji Ordeņu kapituls, kura locekļus iecēla Valsts prezidents, sastāvēja no ordeņu kanclera un četriem kapitula locekļiem: divi no apbalvotiem ar Triju Zvaigžņu ordeni un pa vienam no apbalvotiem ar Viestura ordeni un Atzinības krustu. Un Valsts prezidenta sekretārs bija Ordeņu kapitula sekretārs.

Ordeņu kapituls izskatīja visus iesniegtos ordeņu un to goda zīmju piešķiršanas ierosinājumus un sagatavoja priekšlikumus apbalvošanai, izsludināja apbalvoto sarakstus un kārtoja apbalvoto matrikulas. Apbalvošanas ierosinājumus Ordeņu kapitulam varēja iesniegt Ministru prezidents, ministri un kapitula locekļi.

Ar 1938. gada 9. novembra rīkojumu Nr.173 Valsts prezidents Kārlis Ulmanis iecēla Ordeņu kapitulu šādā sastāvā:

Aleksandrs Gubens (1879–1952) — ordeņu kanclers (Senāta priekšsēdētājs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru un Atzinības krusta I šķiru);

Krišjānis Berķis (1884–1942) — kapitula loceklis (ģenerālis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un Viestura ordeņa I šķiru (ar šķēpiem));

Jūlijs Ērglis (1885–1941) — kapitula loceklis (atvaļināts pulkvež–leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšsēdētājs, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru un Viestura ordeņa II šķiru (ar šķēpiem));

Mārtiņš Peniķis (1874–1964) — kapitula loceklis (atvaļināts ģenerālis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa II šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru;

Augusts Tentelis (1876–1942) — kapitula loceklis (profesors, Vēstures institūta direktors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un Atzinības krusta I šķiru).

Pēc mēneša, 1938. gada 8. decembrī, Ministru prezidents pieņēma un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja grozījumus likumā par ordeņiem un goda zīmēm. Līdz ar to tika noteikts:

"Ordeņu kapituls sastāv no ordeņu kanclera, vicekanclera un pieciem kapitula locekļiem. Kancleru, vicekancleru un locekļus ieceļ Valsts Prezidents saziņā ar Ministru Prezidentu no apbalvotiem ar Triju Zvaigžņu, Viestura vai Atzinības Krusts ordeņiem."

Saskaņā ar šo labojumu likumā Ordeņu kapituls tika papildināts ar vēl diviem locekļiem. 1938. gada 21. decembrī par Ordeņu kapitula locekli iecēla sabiedrisko darbinieku, Latvijas Bankas padomes locekli Antonu Velkmi (1887 — 1942) un 1939. gada 24. janvārī — Izglītības ministrijas tautskolu direktoru Frici Vilku (1889– 1947). 1940. gada 16. aprīlī sakarā ar iecelšanu citā amatā no Ordeņu kapitula locekļa pienākumiem atbrīvoja ģenerāli Krišjāni Berķi, un viņa vietā par kapitula locekli iecēla ģenerāli Hugo Rozenšteinu (1892–1941).

Viesturs (13. gadsimta rakstītajos avotos arī Viestards, Viesthardus, Vesthardus, Vestardus, Vesters) bija seno zemgaļu karavadonis un valdnieks ar sēdekli Tērvetes pilī, kura dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi un kura pārziņā 13. gadsimta sākumā bija Zemgales rietumu daļa. Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestards ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka (no lietuviešu " taryti " – " sacīt ") un par visiem rūpējas. Sākoties vācu invāzijai Latvijas teritorijā, Viesturs vispirms sadarbojās ar vāciešiem, bet kopš 1219. gada aktīvi cīnījās pret krustnešiem. 1219. gadā Viesturs apsolījis pāvesta legātam atļaut Zemgalē sludināt kristīgo ticību, taču jau 1228. gadā viņa vadītais karaspēks uzbruka vācu cietokšņiem — Daugavgrīvas klosterim un Aizkraukles pilij — un tos izpostīja.

Viestura ordenim bija tikai pusotru gadu ilgs mūžs. Pirmais apbalvojums datējams ar 1938. gada 17. novembri, bet pēdējoreiz šo ordeni piešķīra 1940. gada 13. jūnijā. Šajā neilgajā laikā ar Viestura ordeņa I šķiru apbalvoti seši Latvijas armijas ģenerāļi, ar II šķiru — 28 personas, ar III šķiru — 126, ar IV šķiru — 390, ar V šķiru — 401 persona. Viestura ordeņa I pakāpes Goda zīme tika piešķirta 578 pilsoņiem, II pakāpes — 1022, bet III pakāpes — 370. Lielākoties tie bija karavīri.

Viestura ordeņa zīmi jeb krustu ar ordeņa lenti savienoja ažūrs, no sudraba izgatavots Latvijas valsts lielā ģerboņa attēls heraldiskajās krāsās. Ģerboņa attēlam reversā ir zīmodziņš — "V.Millers" un Latvijas Republikas sudraba marķējums ar raudzi 875. Viestura ordeņa zvaigznei jeb nozīmei reversā bija uzrakstīts "S.Bercs/Rīgā" un Latvijas sudraba marķējums ar raudzi 875. Arī uz apbalvojuma zoslas ir sudraba raudzes zīmodziņš.

Viestura ordeņa zīmju autors bija mākslinieks Herberts Mangolds (1901–1978). To izveidē piedalījās arī izcilais tēlnieks Gustavs Šķilters (1874–1954).

Ordeņa Goda zīmes aversā ir reljefi izcelts ordeņa krusta attēls, bet reversā — ordeņa devīze "Confortamini et pugnate" ("Esiet stipri un cīnieties") un zem tās sakrustoti ozolzari.

Dr. hist. Kristīne Ducmane,

Valsts heraldikas komisijas locekle

Šeit, "Latvijas Vēstneša" laidienos, apbalvoto saraksti tiek

publicēti no Latvijas Valsts vēstures arhīva, saglabājot oriģinālo,

sava laika rakstību.

Saīsinājums L.k.o.k. tālāk sekojošajos sarakstos nozīmē — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

2. zīm.

3. zīm.

4. zīm.

5. zīm.

6. zīm.

7. zīm.

2. zīm. Viestura ordeņa zvaigzne: I šķiras zvaigznes rādiuss — 44,0 mm; II šķiras zvaigznes rādiuss — 41,0 mm

3. zīm. Viestura ordeņa krusts (ar šķēpiem)

4. zīm. Viestura ordeņa krusts, tā medaljona reverss ar ordeņa devīzi un izgatavotāja meistarzīme: I šķiras krusta diametrs — 54,0 mm; II un III šķiras krusta diametrs — 49,0 mm; IV un V šķiras krusta diametrs — 40,0 mm

5. zīm. Viestura ordeņa Goda zīme (ar šķēpiem) aversā

6. zīm. Viestura ordeņa Goda zīme aversā

7. zīm. Viestura ordeņa Goda zīme reversā: diametrs — 30,0 mm

Mākslinieces Ainas Alksnes-Alksnītes zīmējumi no Latvijas Vēstures muzeja oriģināliem