Valsts sekretāru 2006.gada 9.februāra sanāksmē

Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības stratēģiju

Ceturtdien, 9.februārī, starpinstitūciju saskaņošanai tika nodota Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbības stratēģija, kas definē PTAC mērķus, galvenās darbības prioritātes, virzienus, kā arī veicamos uzlabojumus, nodrošinot efektīvu patērētāju tiesību, drošuma un veselības aizsardzību.

Kā galvenais PTAC darbības mērķis stratēģijā definēts – īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot veselīgi un droši, būt pārliecinātiem par preču un pakalpojumu drošumu, iespēju efektīvi realizēt savas patērētāja tiesības, kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību un informētību par patērētāju tiesībām un interesēm.

Stratēģijas uzdevums ir izvērtēt pašreizējo situāciju, formulēt esošās problēmas un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galvenos mērķus.

Lai sasniegtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galveno mērķi, stratēģijā izvirzītas četras PTAC darbības prioritātes: veicināt patērētāju drošību, izmantojot preces un pakalpojumus; veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, godīgu konkurenci un aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses; veicināt patērētāju informētības līmeņa paaugstināšanos, nodrošinot informācijas pieejamību par patērētāju tiesībām PTAC mājaslapā, veicot regulāru patērētāju informēšanas darbu, kā arī sagatavojot un izplatot informatīvus materiālus; veicināt patērētāju tiesību realizēšanu un nodrošināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, uzlabojot patērētāju individuālo sūdzību izskatīšanu, pievēršot lielāku uzmanību nevis konkrētā patērētāja problēmas atrisinājumam, bet novēršot patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumus.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst: “Patērētāju tiesību aizsardzības un līdz ar to arī PTAC loma sabiedrībā arvien pieaug, jo patērētāji kļūst arvien prasīgāki un vēlas, lai preces un pakalpojumi, kurus viņi iegādājas, būtu atbilstoši arī viņu vēlmēm.” Arī konsultāciju skaita nepārtraukts pieaugums rāda, ka PTAC sniegtais pakalpojums ir nepieciešams.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, PTAC Patērētāju informēšanas un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

Pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, Labklājības ministrija (LM) iecerējusi veicināt Eiropas kooperatīvo sabiedrību darbinieku līdzdalību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, tādējādi nodrošinot sociālā dialoga attīstību starp kooperatīvo sabiedrību dibinātājiem un darbiniekiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā”, kas ceturtdien, 9.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Atbilstoši LM sagatavotajam projektam darbinieku līdzdalību lēmumu pieņemšanā plānots nodrošināt, ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā vai arī Latvijā reģistrētā kooperatīvā sabiedrība tieši piedalās Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanā.

Likumprojektā paredzēts, ka, izstrādājot Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas projektu, tās dibinātājiem ir jāuzsāk sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par viņu turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Šajās sarunās darbinieki tiek informēti par pašām kooperatīvajām sabiedrībām, tajās nodarbināto cilvēku skaitu un notiekošajiem pasākumiem, kas tieši saistīti ar viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Iepriekšminēto sarunu norisei jāizveido speciāla sarunu grupa, kurā ir pārstāvēti dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo jeb kooperatīvo meitassabiedrību darbinieki. Tās skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaitam.

Saskaņā ar likumprojektu sarunas tiek uzsāktas uzreiz pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās notiek ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Tomēr gadījumos, kad sarunas nav iespējams pabeigt iepriekšminētajā laikā, tās, abām pusēm vienojoties, var tikt pagarinātas līdz vienam gadam.

Atbilstoši LM sagatavotajam projektam ir noteikts, ka visas vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā ir slēdzamas rakstveidā.

Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai. To darbu reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums un Komerclikums.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par nosacītas notiesāšanas normu sakārtošanu Krimināllikumā

Pēc tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas iniciatīvas Tieslietu ministrija ir sagatavojusi koncepciju “Par izmaiņām nosacītā soda piemērošanā”, kas paredz pilnveidot nosacītas notiesāšanas regulējumu Krimināllikumā. Šīs koncepcijas mērķis – novērst situācijas, kurās likums pieļauj, piemēram, par liela kukuļa došanu valsts amatpersonai piespriest nosacītu brīvības atņemšanas sodu, bet par ievārījuma burciņas nozagšanu no pagraba – reālu brīvības atņemšanas sodu.

Koncepcija ceturtdien, 9.februārī, tika pieteikta Valsts sekretāru sanāksmē, lai pirms izskatīšanas valdībā to varētu saskaņot ar atbildīgajām ministrijām un citām institūcijām.

Tieslietu ministrijas speciālisti ir atzinuši, ka Krimināllikumā nav precīzi norādīti nosacītas notiesāšanas iespējamie gadījumi, tādējādi nosacītais sods ir piemērojams par jebkuru noziedzīgu nodarījumu un uz jebkura soda ilgumu, būtībā arī par mūža ieslodzījumu. Pagaidām praksē tādu gadījumu Tieslietu ministrija nav konstatējusi.

Pēdējo gadu statistika liecina, ka, piemēram, 2003.gadā par slepkavību no 76 notiesātajiem četriem sods ir piespriests nosacīti, tostarp ir bijuši gadījumi, kad tiek piespriests brīvības atņemšanas sods uz 10 gadiem nosacīti. Tieslietu ministrija arī konstatējusi, ka brīvības atņemšanas sods nosacīti tiek piemērots arī personām, kuras izdarījušas vairākus noziedzīgus nodarījumus vai arī iepriekš izcietušas brīvības atņemšanas sodu ieslodzījumā.

Koncepcijas izstrādes gaitā ministrijas speciālisti secinājuši, ka likums pieļauj nosacīti piemērot arī ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus – naudas sodu vai piespiedu darbu – vai arī nosacītas notiesāšanas gadījumā neuzlikt notiesātajam kādu no likumā uzskaitītajiem pienākumiem – noteiktā termiņā novērst kaitējumu; nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas; periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās; neapmeklēt noteiktas vietas; noteiktā laikā atrasties dzīvesvietā; ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Tieslietu ministrija uzskata, ka, piemērojot nosacīti ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, zūd šo sodu piemērošanas jēga. Ja likumā tiktu noteikts, ka ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus nevar piemērot nosacīti, tie kļūs par reālu alternatīvu brīvības atņemšanas sodiem.

Tāpat konstatēts, ka tiesa, nosacīti notiesājot, nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem neatkarīgi no piemērotā soda ilguma. Tieslietu ministrija secinājusi, ka likumā būtu jānoregulē optimālā attiecība starp brīvības atņemšanas soda un pārbaudes laika ilgumu.

No otras puses, nosacītas notiesāšanas ierobežošana varētu mazināt iespēju piemērot nosacītu notiesāšanu par noziegumiem, kuri pēc savas būtības nenodara lielu kaitējumu, bet sods par to ir ļoti bargs, piemēram, atbilstoši Krimināllikuma 175.panta 3.daļai par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, pat ja no telpas ir nozagts kāds mazvērtīgs priekšmets.

Tieslietu ministrijas apkopotā ārvalstu pieredze ļauj izdarīt secinājumu, ka nosacītas notiesāšanas piemērošana vai nu netiek attiecināta uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, vai arī tās piemērošana ir atkarīga no tiesas noteiktā brīvības atņemšanas ilguma un iepriekšējās sodāmības. Arī citu valstu pieredze liecina, ka brīvības atņemšanas maksimālais sods, kas nosakāms nosacīti, ir pieci gadi.

Izvērtējot situāciju un citu valstu pieredzi, Tieslietu ministrija piedāvā divus risinājumus.

Pirmais risinājums – nosacītā soda piemērošanas gadījumu izlemšanu pilnībā atstāt tiesas ziņā, bet tas pēc būtības neatrisinās Tieslietu ministrijas identificētās problēmas.

Kā otrs risinājums tiek piedāvāts precizēt nosacīta soda piemērošanas gadījumus Krimināllikumā, kā arī tiek ierosināts ieviest soda dalīto izciešanu, kad tikai daļa no brīvības atņemšanas soda tiek piespriesta nosacīti. Tas nozīmētu, ka daļu no piespriestā soda notiesātā persona pavadītu cietumā, bet daļu soda persona izciestu nosacīti, atrodoties pastāvīgā Valsts probācijas dienesta uzraudzībā.

Otra risinājuma apstiprināšanas gadījumā ministrija piedāvā izdarīt šādus grozījumus Krimināllikumā:

1) lai Krimināllikumā ierobežotu soda ilgumu, kuru var noteikt nosacīti, Tieslietu ministrija piedāvā Krimināllikumā izdarīt grozījumus, ar kuriem tiktu aizliegta nosacītas notiesāšanas piemērošana par nodarījumiem, par kuru izdarīšanu tiesa spriedumā ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem;

2) lai noteiktu, ka, nosacīti notiesājot, tiesa obligāti notiesātajam uzliek pienākumus un pārbaudes laiks ir atkarīgs no piemērotā brīvības atņemšanas soda, Tieslietu ministrija piedāvā Krimināllikumā izdarīt grozījumus, ar kuriem tiktu noteikts, ka, nosacīti notiesājot, tiesa obligāti tiesājamam uzliek pienākumus, turklāt noteiktais pārbaudes laiks nav mazāks par sodu;

3) lai Krimināllikumā būtu reglamentēti gadījumi, kad nav iespējama nosacīta notiesāšana, Tieslietu ministrija piedāvā Krimināllikumā izdarīt grozījumus, ar kuriem tiktu aizliegta nosacīta soda piemērošana personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) Tieslietu ministrija arī piedāvā precizēt Krimināllikuma normas, lai ar brīvības atņemšanu nesaistītie sodi – naudas sods un piespiedu darbs – netiktu piemēroti nosacīti;

5) lai būtu iespējama vieglāka soda noteikšana nekā Krimināllikumā paredzētais sods, Tieslietu ministrija piedāvā izdarīt grozījumus Krimināllikuma 49.pantā “Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods”, izslēdzot panta ceturto daļu, kas aizliedz piemērot vieglāku sodu nekā likumā paredzēto sodu, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

Tieslietu ministrija uzskata, ka koncepcijas īstenošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot Krimināllikumā esošo sodu un krimināltiesisko līdzekļu sistēmu, sasniedzot soda preventīvos mērķus.

Sandris Sabajevs, tieslietu ministres preses sekretārs

Par Latvijas līdzdalību vistrūcīgāko personu atbalsta programmā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministra kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas (EK) programmā vistrūcīgākajām personām īstenošanā un starpinstitūciju atbildības sadalījumu”, ko izskatīja Valsts sekretāru 9.februāra sanāksmē.

Eiropas Komisija noteikusi, ka ik gadu līdz 31.maijam ir jāiesniedz informācija EK par nepieciešamajiem pārtikas produktu veidiem, daudzumu un normām uz vienu atbalsta saņēmēju, kā arī informācija par vistrūcīgāko personu skaitu pārtikas saņemšanai attiecīgajā gadā. Labdarības organizāciju rīcībā var tikt nodoti intervences krājumos esošie produkti – labība, rīsi, sviests, piena pulveris u.c.

Rīkojums izstrādāts, lai sadalītu atbildību starp ministrijām, kas noteiks, kādi produkti un kādā apjomā tiks saražoti programmai 2007.gadam un turpmāk. Rīkojumā arī noteikts deleģējums, trūcīgo skaita apzināšanai un produktu izdalei.

Dokumentā norādīts, ka labdarības organizāciju rīcībā var tikt nodoti intervences krājumos esošie produkti – labība, rīsi, sviests, piena pulveris u.c. Intervences produktus var iekļaut intervencē vai tiem var pievienot citus produktus, ja tas nepieciešams pārtikas saņēmējam.

Rīkojums izstrādāts saskaņā ar EK likumdošanu un tas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai vistrūcīgākajām personām. EK regula paredz, ka ik gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas kopienas vistrūcīgākajām personām, veicot nozīmīgu ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā.

2006.gadā šīs programmas ietvaros Latvijas vistrūcīgākie cilvēki jau aprīlī saņems baltmaizes kukulīšus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju, maināmo velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi”, ko ceturtdien, 9.februārī, izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka atbilstības novērtēšanas vispārējo kārtību lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamiem traktoriem, piekabēm un maināmām velkamām mašīnām, kā arī atbilstības novērtēšanas kārtību transportlīdzekļu salikšanas vienībām, mezgliem, mehānismiem, ierīcēm, agregātiem, sistēmām un iekārtām. Noteikumu projektā noteikts, kādām prasībām transportlīdzeklim jāatbilst, lai tiktu apstiprināts tā tips un transportlīdzeklis saņemtu apstiprinājuma sertifikātu, ko izsniedz ražotājs.

Eiropas Komisijas apstiprinājums transportlīdzekļa tipam ir procedūra, ar kuru apliecina, ka transport­līdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības atbilst noteiktām prasībām.

MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro MK noteikt mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības. Saskaņā ar šo likumu MK arī nosaka transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas atbilstības novērtēšana, pieļaujamās atkāpes atsevišķu prasību izpildē, tirgus uzraudzības institūcijas. MK arī nosaka tirgus uzraudzības un savstarpējās atzīšanas un informācijas apmaiņas (paziņošanas) kārtību.

Noteikumu projektā norādīti tirdzniecības nosacījumi un tirgus uzraudzība, kā arī tipa apstiprinājuma atzīšanas vispārējā kārtība.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju piedalīšanos ceļu satiksmē.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa