Ministru kabineta noteikumi Nr.73

Rīgā 2006.gada 24.janvārī (prot. Nr.5 9.§)

Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā” vadlīnijām

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 12.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka atklāta projektu iesniegumu konkursa “Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā” (turpmāk — atklātais konkurss) vadlīnijas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1.līdzfinansējums — projekta finansējuma daļa, kas tiek nodrošināta no atklātā konkursa projekta iesnieguma iesniedzēja, valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citiem līdzekļiem;

2.2.tūrisma produkts — jebkura prece, produkcija, maksas vai bezmaksas pakalpojums, kuram piemīt reāla patēriņa vērtība un kuru tūrisma un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi un organizācijas ražo, izveido vai pielāgo tūristu interešu vai vajadzību apmierināšanai.

3.Atklāto konkursu finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzek­ļiem un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais atklātā konkursā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 6483366,90 latu. Pašvaldības, īstenojot projektus, saņem valsts budžeta dotācijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu politikas jomā.

4.Atklāto konkursu vada saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu vadību.

5.Atklātā konkursa vadību nodrošina valsts aģentūra “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra” (turpmāk — aģentūra) kā otrā līmeņa starpniekinstitūcija un Ekonomikas ministrija kā pirmā līmeņa starpniekinstitūcija.

II. Eiropas Savienības līdzfinansējuma piešķiršanas vispārīgie nosacījumi

6. Atklātā konkursa projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk — projekta pieteicējs) var būt:

6.1. pašvaldība;

6.2. valsts pārvaldes iestāde;

6.3. tūrisma asociācijas un profesionālās tūrisma organizācijas;

6.4.citas biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kuru īpašumā vai pārvaldījumā ir kultūras pieminekļi ar nozīmīgu tūrisma potenciālu vai esošu nozīmīgu tūrisma plūsmu.

7.Projekta pieteicējs var pieteikties kopā ar partneriem. Partnerības nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Par partneri var būt:

7.1. pašvaldība;

7.2. valsts pārvaldes iestāde;

7.3. tūrisma asociācijas un profesionālās tūrisma organizācijas;

7.4.citas biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kuru īpašumā vai pārvaldījumā ir kultūras pieminekļi ar nozīmīgu tūrisma potenciālu vai esošu nozīmīgu tūrisma plūsmu;

7.5. pašvaldību muzeji;

7.6. tūrisma informācijas centri.

8.Projekta pieteicējs var pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu atklātā konkursā, ja:

8.1.tas, kā arī visi tā partneri ir tieši atbildīgi par projekta sagatavošanu, īstenošanu, vadību un atklātā konkursa projekta rezultātiem. Projekta pieteicējs nevar darboties kā starpnieks;

8.2.tam, kā arī visiem tā partneriem ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu noteiktu atklātā konkursa projekta līdzfinansē­juma daļu un atklātā konkursa projekta īstenošanas nepārtrauktību;

8.3.tas, kā arī visi tā partneri spēj nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu darbspēju;

8.4.tam, kā arī visiem tā partneriem ir atklātā konkursa projekta īstenošanai nepieciešamā pieredze un (vai) izpratne par projekta darbības jomu.

9.Uz līdzfinansējuma saņemšanu nevar pretendēt, ja potenciālais projekta pieteicējs vai tā partneris:

9.1.atrodas maksātnespējas procesā saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;

9.2.atrodas tiesvedības procesā ar kreditoru vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar Latvijas Republikas vai citas valsts (kurā reģistrēts projekta pieteicējs) normatīvajiem aktiem;

9.3.ar spēkā esošu kompetentās iestādes lēmumu ir atzīts par vainīgu nodarījumā, kas skar tā profesionālo darbību;

9.4.ar spēkā esošu kompetentās iestādes lēmumu ir atzīts par vainīgu krāpšanā, korupcijā vai saistībā ar iesaistīšanos kriminālās vai citās nelikumīgās darbībās, kas skārušas Eiropas Savienības finanšu intereses;

9.5.nav izpildījis pienākumus saistībā ar nodokļu maksājumiem, kas izriet no tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts;

9.6.nav izpildījis pienākumus saistībā ar sociālās apdrošināšanas obligātajam iemaksām, kas izriet no tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts;

9.7.ir pārkāpis līguma nosacījumus, nepildot saistības, kas noteiktas citos līgumos, kuri finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem;

9.8. iesniedzot atklātā konkursa projekta iesniegumu (turpmāk — projekta iesniegums), var nonākt interešu konfliktā;

9.9.struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai piedalītos projektu iesniegumu konkursā, vai nav iesniedzis nepieciešamo informāciju;

9.10.ir centies iegūt savā rīcībā konfidenciālu informāciju vai ietekmēt struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju (tai skaitā atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju) šī vai cita struktūrfondu finansētā projekta izvērtēšanā.

10. Atklātā konkursā tiek atbalstītas šādas aktivitātes:

10.1.tūrisma infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana (tai skaitā tūrisma zīmju izvietošana, materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošana, tūrisma informā­cijas centru tīklu veidošana, riteņbraucējiem un gājējiem paredzētas infrastruk­tūras attīstīšana);

10.2.kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana, atjaunošana un infra­struktūras pielāgošana, lai panāktu tā ekonomiski efektīvu izmantošanu tūrisma jomā;

10.3. jaunu tūrisma produktu veidošana.

11.Viens projekta pieteicējs var saņemt līdzfinansējumu ne vairāk kā vienam atklātā konkursa projektam.

12.Atklātā konkursa projektam maksimālā atbalsta intensitāte no attieci­nāmajām izmaksām ir 75 %.

13.Atklātā konkursa projekta minimāli pieļaujamais līdzfinansējuma apmērs ir 50000 latu un maksimāli pieļaujamais līdzfinansējuma apmērs ir 1000000 latu. Pieļaujamo līdzfinansējuma apmēru rēķina no projekta attiecināmo izmaksu summas.

III. Attiecināmās izmaksas

14. Atklātā konkursa projekta izmaksas ir attiecināmās izmaksas, ja tās:

14.1.ir tieši saistītas un nepieciešamas atklātā konkursa projekta īsteno­šanai, ir paredzētas apstiprinātajā projekta iesniegumā un veiktas, ievērojot atbil­stīgās finanšu vadības principu (t.i., ievērojot ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principus);

14.2.ir radušās periodā, kas noteikts līgumā ar aģentūru par atklātā konkursa projekta īstenošanu (ja šajos noteikumos nav noteikts citādi), un ir pamatotas ar samaksātiem rēķiniem vai citiem atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem;

14.3.ir faktiski veiktas un uzskaitītas projekta pieteicēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

15. Atklātā konkursā attiecināmās izmaksas ir:

15.1.šādas projekta sagatavošanas izmaksas, kas veiktas pirms līguma noslēgšanas ar aģentūru par atklātā konkursa projekta īstenošanu, ja tās veiktas ne agrāk par 2004.gada 1.janvāri un nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

15.1.1.projekta sagatavošanas izmaksas (izņemot veidlapas aizpildīšanas izmaksas);

15.1.2.to dokumentu sagatavošanas izmaksas, kuri liecina par atbilstību standartiem:

15.1.2.1.dokumentu sagatavošana atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;

15.1.2.2.atbilstības vai neatbilstības dažādiem standartiem (darba drošība, patērētāju aizsardzība un citi standarti saskaņā ar normatīvajiem aktiem attie­cīgajā jomā) novērtējums;

15.1.3. iepirkuma konkursa sagatavošanas izmaksas;

15.1.4.investīcijas pamatojošu finanšu dokumentu sagatavošanas izmaksas:

15.1.4.1. biznesa plāna sagatavošana;

15.1.4.2. naudas plūsmas plāna sagatavošana;

15.1.4.3. projekta dzīvotspējas vērtējums;

15.1.4.4. tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošana;

15.1.4.5. cilvēkresursu plāna sagatavošana;

15.1.5. būvniecības projekta sagatavošanas izmaksas:

15.1.5.1. tehniski ekonomiskais pamatojums;

15.1.5.2.infrastruktūras izbūvei nepieciešamā inženierizpēte;

15.1.5.3. projektēšana;

15.1.5.4. būvekspertīze;

15.2.ēku, būvju un infrastruktūras celtniecības un remonta izmaksas;

15.3. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas;

15.4.pievedceļu tīkla un tūristu transportlīdzekļu stāvlaukumu izbūves un rekonstrukcijas izmaksas;

15.5. norāžu izgatavošanas, iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

15.6. ekspozīciju atjaunošanas un papildināšanas izdevumi;

15.7.iekārtu, piederumu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādes, moderni­zācijas un nomas (uz projekta laiku) izmaksas. Lietoto iekārtu var iegādāties, ja:

15.7.1. tiek nodrošināta tās atbilstība izcelsmes prasībām;

15.7.2.tās iegāde pēdējo septiņu gadu laikā nav līdzfinansēta no Eiropas Savienības vai valsts līdzekļiem;

15.7.3.iekārtas cena nepārsniedz tās tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgas jaunas iekārtas cenu;

15.7.4.tai ir attiecīgajai darbībai nepieciešamie tehniskie parametri un tā at­bilst tai piemērojamām normām un stan­dartiem;

15.8.nekustamā īpašuma pirkuma izmaksas, ja tās nav noteiktas kā neattiecināmās izmaksas saskaņā ar šiem noteikumiem un ir tieša saikne starp pirkumu un līdzfinansētā projekta mērķiem;

15.9.darba samaksas izmaksas, ja darba likmes nepārsniedz darba tirgū noteiktās izmaksas par līdzīgu darbu (tai skaitā darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie izdevumi). Darba samaksas izmaksas ir attiecināmās izmaksas, ja tās atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem nosacījumiem;

15.10. ar projekta īstenošanu tieši saistītās apmācību izmaksas;

15.11. iekšzemes transporta izmaksas;

15.12.ar projekta īstenošanu tieši saistīto komandējumu izmaksas, ja tās tiek veiktas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” minētajām prasībām:

15.12.1. transporta izmaksas (ekonomiskā klase);

15.12.2. dienas nauda;

15.12.3. naktsmītnes izmaksas;

15.13.ar projekta īstenošanu un (vai) administrēšanu tieši saistītās admi­nistratīvās izmaksas;

15.14.publicitātes un mārketinga pasākumu izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta aktivitātēm;

15.15.atklātā konkursa projekta īstenošanai atvērtā bankas konta atvēr­šanas un apkalpošanas izmaksas;

15.16.izdevumi par juridiskajām konsultācijām, notāra pakalpojumiem, tehnisko vai finansiālo ekspertīzi, grāmatvedības un audita pakalpojumiem, ja tie ir tieši saistīti ar atklātā konkursa projektu un ir nepieciešami tā sagatavo­šanai vai īstenošanai;

15.17. ar projekta īstenošanu tieši saistītās apdrošināšanas izmaksas;

15.18.izdevumi par banku vai citu kredītiestāžu sniegtajām garantijām tādā mērā, kādā attiecīgās garantijas prasītas Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

15.19.nodokļu un nodevu maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar atklātā konkursa projektu, ja projekta pieteicējs tos nevar atgūt pilnā vai daļējā apmērā;

15.20. izmaksas, kas saistītas ar līzinga un nomas darījumiem;

15.21.izmaksas natūrā:

15.21.1. nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījums;

15.21.2. projekta pieteicēja mantiskie ieguldījumi.

16.Šo noteikumu 15.9., 15.11., 15.12., 15.13. un 15.16.apakšpunktā (izņemot izdevumus par audita pakalpojumiem) minēto attiecināmo izmaksu apmērs kopā nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā attiecināmo izmaksu apmēra.

17.Neparedzēto izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt 5% no kopējā attie­cināmo izmaksu apmēra. Neparedzētos izdevumus izmanto tikai ar aģentūras rakstisku atļauju.

18.Ieņēmumus nesošiem atklātā konkursa projektiem struktūrfondu atbalsta likmi aprēķina katram atklātā konkursa iesniegumam individuāli. Struktūrfondu līdzfinansējuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G = 75% x (C – N – A + I), kur:

G — Eiropas Savienības līdzfinansējuma apmērs;

C — projekta attiecināmās izmaksas;

N—projektā radīto neto ieņēmumu pašreizējā vērtība (ieņēmumu un izdevumu starpība). Neto ieņēmumi — ar projektu saistīto ieņēmumu un ražošanas un uzturēšanas izdevumu starpības pašreizējā neto vērtība. Neto ieņēmumu aprēķinā ņem vērā ieņēmumus, kas var rasties no produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī ieņēmumus, kas ir tieši saistīti ar projekta īstenošanu. Izdevumos neiekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu;

A— projekta kopējo investīciju atlikuma vērtība — visa projekta ekonomiskā dzīves cikla laikā radīto ieguldījumu atlikuma vērtība projekta ekonomiskā dzīves cikla pēdējā gada beigās, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;

I— diskontētas turpmākās investīcijas pēc projekta īstenošanas (neietverot projekta attiecināmās izmaksas). Turpmākās investīcijas — plānotās un nepieciešamās investīcijas ēkās un inženierbūvēs, kas nepieciešamas ar projektu saistītā ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošināšanai.

Piezīmes.

1.Diskontējot projekta naudas plūsmu, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansē­juma apmēra aprēķināšanai izmanto 8% reālo diskonta likmi.

2.Projekta ekonomiskais dzīves cikls ir laikposms, kurā projekta veiktie ieguldījumi sniedz ekonomiskos ieguvumus. Šī konkursa ekonomiskais dzīves cikls ilgst 15gadu pēc pirmā projekta īstenošanas gada.

3.Ekonomikas ministrijai pēc tās pieprasījuma aģentūra sniedz atzinumu par aprēķināto struktūrfondu līdzfinansējuma apmēru.

19.Investējot infrastruktūrā, kas dod būtiskus tīros ienākumus, struktūr­fondu līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējā attiecināmo izmaksu apmēra. Projekti, kas rada būtiskus tīros ienākumus, ir projekti, kuru tīro ienā­kumu neto pašreizējā vērtība ir vismaz 25 % no pašreizējās kopējās investīciju izmaksu neto vērtības.

IV. Neattiecināmās izmaksas

20. Par neattiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas šādas izmaksas:

20.1.izmaksas, kas nav saistītas ar šo noteikumu 10.punktā minētajām aktivitātēm;

20.2.izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto attiecināmo izmaksu apmēru;

20.3.izmaksas, kas radušās pirms vai pēc perioda, kas noteikts līgumā par atklātā konkursa projekta īstenošanu (ja šajos noteikumos nav noteikts citādi);

20.4.izmaksas, kas nav pamatotas ar atbilstošiem attaisnojuma dokumen­tiem;

20.5.pakalpojumu sniegšanas, preču piegādes vai darbu veikšanas izmak­sas saistībā ar iepirkumiem, kuriem bija jāveic iepirkuma procedūra atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, taču tā nav veikta vai arī ir veikta, neievērojot normatīvo aktu prasības;

20.6.izmaksas, kas saistītas ar projekta pieteicēja noslēgtajiem apakšlīgu­miem par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai darbu veikšanu, ja minētie apakšlīgumi palielina projekta izmaksas, bet nenodrošina attiecīgu pievienoto vērtību projektam, kā arī ja apakšlīgumos samaksa ir noteikta procentuāli no kopējām projekta izmaksām;

20.7.kārtējie izdevumi, kas nav saistīti ar projekta aktivitātēm (piemēram, administratīvās izmaksas, ēku uzturēšanas izmaksas);

20.8.procentu maksājumi (izņemot maksājumus speciālu valsts atbalsta shēmu ietvaros), maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas naudas un zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tieši finansiāli izdevumi;

20.9. naudas sodi un tiesvedības izdevumi;

20.10. personālam izmaksātās prēmijas;

20.11. transportlīdzekļu iegāde;

20.12. zemes iegāde.

V. Projektu iesniegumu iesniegšana, vērtēšana un lēmuma pieņemšana

21.Atklātā konkursa projektu pieņemšanu aģentūra izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā par projektu pieņemšanas uzsākšanu norāda iesniegšanas termiņu.

22.Lai pieteiktos struktūrfondu līdzfinansējumam atklātā konkursā, projekta pieteicējs:

22.1.iesniedz aģentūrā projekta iesniegumu un tā pielikumus (4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pielikums). Ja projekta īstenošanai netiek piesaistīts partneris, projekta pieteicējs iesniedz apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts partneris (partneri), projekta pieteicējs iesniedz apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam;

22.2.iesniedz aģentūrā papildu dokumentus atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā minētajam sarakstam;

22.3.var iesniegt aģentūrā papildu dokumentus, kas nav minēti šo noteikumu 12.pielikumā, bet kuru iesniegšanu projekta pieteicējs uzskata par nepieciešamu;

22.4.projekta iesniegumu un papildu dokumentus iesniedz trijos eksem­plāros (viens oriģināls un divas kopijas, norādot attiecīgi “oriģināls” un “kopija”), izņemot apjomīgus pavaddokumentus (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums), — tos iesniedz tikai vienā eksem­plārā (oriģināls);

22.5.projekta iesniegumu ar papildu dokumentiem iesniedz cauršūtu (caurauklotu) un apzīmogotu, norādot lappušu skaitu un caurauklošanas datumu, apliecinātu ar caurauklotāja parakstu, apzīmogotā aploksnē;

22.6.kopā ar projekta iesnieguma aploksni iesniedz atsevišķu pavad­vēstuli, kurā norāda projekta pieteicēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un projekta nosaukumu;

22.7.projekta iesniegumu papildus iesniedz elektroniski (kompaktdiska vai disketes formātā) vienā eksemplārā, pievienojot to iesnieguma oriģinālam;

22.8.uz projekta iesnieguma aploksnes norāda atklātā konkursa nosau­kumu, pilnu projekta pieteicēja nosaukumu un juridisko adresi, kā arī tekstu “Neatvērt pirms projektu iesniegumu atvēršanas sanāksmes”.

23.Projekts uzskatāms par atbilstošu administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, ja tas atbilst visiem šo noteikumu 13.pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem.

24.Projekts uzskatāms par atbilstošu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, ja tas atbilst visiem šo noteikumu 10.pielikumā minētajiem kvalitātes un specifis­kajiem vērtēšanas kritērijiem, ko vērtē ar “Jā/Nē”, un iegūst vismaz 75% no maksimāli iespējamā novērtējuma atbilstoši kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, ko vērtē ar punktu palīdzību.

25.Struktūrfondu līdzfinansējumu piešķir atklātā konkursa projektu iesnie­gumiem, kuri iegūst lielāko novērtējumu atbilstoši kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem, ko vērtē ar punktu palīdzību. Ja vairāki projekta iesniegumi iegūst vienādu punktu skaitu, struktūrfondu līdzfinansējumu piešķir projekta iesniegu­mam, kura mērķis ir veikt investīciju objektā, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ja vairāki projekti, kuru mērķis veikt investīciju objektā, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iegūst vienādu punktu skaitu, struktūrfondu finansējumu piešķir projekta iesniegumam, kurš iegūst lielāko novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma otrās daļas 6.punktam. Ja vairāki projektu iesniegumi, kuru mērķis ir veikt ieguldījumu objektā, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iegūst vienādu novērtējumu (tai skaitā vienādu novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma otrās daļas 6.punktam), struktūrfondu līdzfinansējumu piešķir projekta iesniegumam, kurš iegūst lielāko novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma otrās daļas 7.punktam. Ja vairāki projektu iesniegumi, kuru mērķis ir veikt ieguldījumu objektos, kas iekļauti valsts aizsargājamo kultūras piemi­nekļu sarakstā, iegūst vienādu novērtējumu (tai skaitā atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma otrās daļas 6. un 7.punktam), lēmumu par struktūrfondu līdzfinan­sējuma piešķiršanu projekta iesniegumam pieņem, ja par to nobalso vismaz 2/3no klātesošajiem vērtēšanas komisijas locekļiem.

26.Ja projekta iesniegums neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritēri­jiem, aģentūra to nosūta projekta pieteicējam, norādot visas konstatētās neatbil­stības. Projekta pieteicējs precizē projekta iesniegumu un iesniedz to aģentūrā piecu darbdienu laikā no dienas, kad projekta pieteicējs aģentūrā saņēmis projekta iesnieguma oriģinālu. Ja precizētais projekta iesniegums neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem vai projekta pieteicējs minētajā laikā neiesniedz precizēto projekta iesniegumu, projekta iesniegumu noraida.

27.Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu var apstrīdēt Adminis­tratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

28.Projektus atklātā konkursā apstiprina līdz 2006.gada 31.decembrim, paredzot finanšu līdzekļu izmantošanu līdz 2008.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 15.februāri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Nosacījumi partnerības projektu īstenošanai

I. Vispārīgie jautājumi

1.Partnerība ir viens no Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem. Partnerība tiek veicināta visos politikas veidošanas līmeņos — no situācijas analīzes un politikas mērķu formulēšanas līdz konkrētu politikas iniciatīvu ieviešanai un projektu īstenošanai.

2.Arī virknē struktūrfondu atbalstīto jomu var tikt sagatavoti un īstenoti projekti partnerībā. Tomēr partnerību struktūrfondu projektu īstenošanā nedrīkst izvirzīt par pašmērķi — daudz svarīgāka ir projektu kvalitāte un skaidra un pārdomāta to īstenošanas struktūra, kas ļaus sasniegt projekta un struktūrfondu atbalsta mērķus. Tādēļ katrs potenciālais projekts individuāli jāvērtē no partnerī­bas pieejas efektivitātes viedokļa.

3.Partnerība ir sadarbība starp divām vai vairākām organizācijām, kas ietver kopīgu atbildību par projekta īstenošanu.

4.Par struktūrfondu līdzfinansētā projekta partneri var būt institūcija, kas konkrētā projekta īstenošanā izpilda šādus nosacījumus:

4.1.atbilst attiecīgā konkursa vadlīnijās partneriem noteiktajām prasībām;

4.2.iesaistās projekta īstenošanā ar savā īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;

4.3.projekta īstenošanas rezultātā gūst jebkādu materiālu vai nemateriālu labumu.

II. Labas partnerības principi

5.Partneriem jāievēro šādi labas partnerības principi:

5.1.visiem partneriem jāpārzina projekta pieteikumā ietvertā informācija par projektu kopumā un jāizprot sava loma projektā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas otrā līmeņa starpniekinstitūcijā;

5.2.visiem partneriem jāiepazīstas ar standartlīguma nosacījumiem un jāiz­prot savas saistības šī līguma ietvaros, ja struktūrfonda finansējums tiek piešķirts;

5.3.struktūrfonda finansējuma saņēmējam regulāri jākonsultējas ar projekta partneriem un jāsniedz tiem pilna informācija par projekta norisi;

5.4.struktūrfonda finansējuma saņēmējs veic projektā plānotās aktivitātes un izmaksas, kā arī sagatavo un iesniedz struktūrfondā pieprasījumu par visām projekta ietvaros veiktajām attiecināmajām izmaksām;

5.5.visiem projekta partneriem jāsaņem otrā līmeņa starpniekinstitūcijai iesniegtā progresa ziņojuma un finanšu pārskatu kopijas;

5.6.ierosinājumi būtiskām izmaiņām projektā (piemēram, aktivitātēs, partneros) jāsa­skaņo ar visiem partneriem pirms ierosinājumu iesniegšanas otrā līmeņa starpniek­institūcijai;

5.7.pirms projekta sākuma partneriem jāvienojas par pušu savstarpējām saistībām, tiesībām un pienākumiem minētā projekta īstenošanā, tai skaitā par īpašumu juridisko piederību un projekta rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, ņemot vērā nosacījumus, kas paredzēti vadlīniju pielikumā pievieno­tajā saņēmēja līgumā ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

III. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs

6.No struktūrfondu vadības viedokļa saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” (turpmāk — noteikumi Nr.200) 20. un 56.punktu jāiden­tificē par struktūrfondu projekta īstenošanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas ir struktūrfonda finansējuma saņēmējs (līdzīgi atbilstoši noteikumu Nr.20024. un 74.punktam identificē granta finansējuma saņēmēju). Tātad katram projektam atbilst viens struktūrfonda finansējuma saņēmējs vai granta finansējuma saņēmējs. Atbilstoši noteikumu Nr.20021.punktam struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju. Struktūrfondu projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina struktūrfonda finansējuma saņēmējs viens pats vai sadarbībā ar partneriem.

7.Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, tā papildus saņem valsts budžeta dotāciju pašvaldībai atbilstoši pašvaldības teritorijas attīstības indeksam saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumiem Nr.124 “Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai” (turpmāk — noteikumi Nr.124). Pašvaldība vai pašvaldības iestāde saņem valsts budžeta dotāciju atbilstoši tās pašvaldības teritorijas indeksam, kurā atrodas struktūr­fonda finansējuma saņēmējs.

IV. Projekta īstenošanas partneri

8.Eiropas Komisijas 1999.gada 21.jūnija Regula Nr.1260/99 par Eiropas Savienības struktūrfondiem (turpmāk — regula Nr.1260/99), kā arī struktūrfondu projektu īstenošanu regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti neierobežo iespējamo partneru loku struktūrfondu projektos. Tas nozīmē, ka viena projekta ietvaros par partneriem var kļūt gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, gan citas fiziskās un juridiskās personas.

9.Pirms projekta pieteikuma izstrādes partneriem savstarpēji jāvienojas par to, kurš no tiem būs struktūrfonda finansējuma saņēmējs un līgumā par struktūrfondu projekta īstenošanu noteikto saistību izpildītājs. Īstenojot struktūrfondu projektu partnerībā, obligāts priekšnosacījums ir juridiski noformēta partneru vienošanās par pušu atbildības pakāpi projektā, ieguldījumu apjomu un īstenošanas gaitā izmantoto un radīto materiālo labumu īpašumtiesībām, kuras izriet no struktūrfonda finansējuma saņēmēja saistībām līgumā par struktūrfonda līdzfinansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju. Visā projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc tā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir juridiski un mate­riāli atbildīgs par visu ar projekta īstenošanu uzņemto saistību nodrošināšanu. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs saskaņā ar līguma par struktūrfonda līdz­finansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu (kas noslēgts ar otrā līmeņa starp­niekinstitūciju) prasībām ir tieši atbildīgs par neatbilstībām un pārkāpu­miem kādā no projekta aktivitātēm, savukārt partnerības līgumā jāatrunā finan­siālās atbildības sadalījums starp struktūrfonda finansējuma saņēmēju un katru no partneriem gadījumā, ja prasības nav ievērotas kāda partnera darbības dēļ. Bez juridiski noformētas partneru vienošanās nav cita pamata divu vai vairāku juridisko personu sadarbībai.

V. Iespējas atsavināt vērtības, kas iegūtas ar struktūrfondu atbalstu

10.Saskaņā ar regulas Nr.1260/99 30.panta ceturto punktu struktūrfonda finansējuma saņēmējam jānodrošina, lai piecu gadu laikā no lēmuma par struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu netiktu mainīti struktūrfondu līdzfinansētu projektu mērķi, īstenošanas nosacījumi un projekta ietvaros netiktu gūta nepamatota priekšrocība, kā arī netiktu mainītas struktūrfondu līdzfinansēta projekta ietvaros iegādāto vērtību īpašumtiesības un to atrašanās vieta. Struktūrfondu projektu īstenošanā iesaistītās institūcijas kontrolē projektu īstenošanu, kā arī veic uzrau­dzību un kontroli piecu gadu laikposmā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

11.Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par struktūrfondu projekta ietvaros izmantojamo un radīto vērtību apsaimniekošanas nodrošinā­šanu tā, lai šīs vērtības tiktu izmantotas atbilstoši projekta mērķiem. Minētās vērtības struktūrfonda finansējuma saņēmējs var apsaimniekot pats vai uzticēt apsaimniekošanu citai fiziskai vai juridiskai personai, apsaimniekošanas līgumā nosakot īpašuma apsaimniekošanas mērķus un apsaimniekotāja atbildību. Tomēr atbildība par līguma ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju izpildi paliek struktūr­fonda finansējuma saņēmējam. Koncesijas gadījumā, ja koncesijas resurss ir pašvaldības īpašums, grāmatvedības uzskaitē īpašums paliek pašvaldības bilancē, pašvaldība aprēķina nolietojumu un par lietošanas tiesību nodošanu saņem samaksu naudā vai citu labumu veidā. Koncesionārs savā bilancē parāda nemateriālu ieguldījumu— koncesiju, t.i., nopirktās lietošanas tiesības.

12.Projektā radītās vērtības paliek struktūrfonda finansējuma saņēmēja vai partnera īpašumā, nodrošinot regulas Nr.1260/99 30.panta ceturtajā punktā minēto prasību ievērošanu.

VI. Projekta ieņēmumi

13.Atbilstoši regulas Nr.1260/99 29.4.pantam, ja projekta ietvaros radīto vērtību izmantošana (visā to izmantošanas laikposmā) rada pozitīvus neto ieņēmumus, struktūrfondu līdzfinansējums tiek samazināts atbilstoši šo ieņēmumu apjomam. Struktūrfondu projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas ir identificējušas Vienotā programmdokumenta aktivitātes, kuru ietvaros īstenojamie projekti var radīt neto ieņēmumus, un papildinājušas vadlīnijas projektu iesniegumu iesniedzējiem ar neto ieņēmumu atskaitīšanas metodoloģiju. Partnerībā īstenojamiem projektiem visu projekta komponenšu (katra projekta partnera veiktās aktivitātes) ietvaros gūtos ieņēmumus uzskata par viena projekta ieņēmumiem, un projekta līdzfinansējuma likmi aprēķina, atskaitot no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām kopējos projektā gūtos ieņēmumus.

14.Ieņēmumus, kas gūti, izmantojot projekta jaunradītās vērtības, sadala saskaņā ar savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem. Naudas plūsmas pārskatā norāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos. Līdzekļu kustība no viena naudas (un tās ekvivalenta) veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu, un to naudas plūsmas pārskatā nenorāda. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas (un tās ekvivalentu) plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu kā neatmaksāto aizdevumu nodrošinā­jumu, aktīvu pārņemšanu vienlaikus ar attiecīgo saistību pārņemšanu, saistību pārveidošanu kapitālā un rezervēs.

VII. Grāmatvedības uzskaite projektā

15.Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta iestādes (tai skaitā pašvaldības) kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumiem Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, bet komersanti (fiziskās personas vai komerc­sabiedrības) grāmatvedības uzskaiti veic un pārskatus sagatavo saskaņā ar komercstruktūrām saistošajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Atalgojuma (darba samaksas) noteikšanas nosacījumi personām, kuras strādā atklāta konkursa projektā

I. Vispārīgie nosacījumi, kurus piemēro atalgojuma (darba samaksas) noteikšanā

1.Atalgojuma (darba samaksas) noteikšanā jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka pamatprincipus atalgojuma (darba samaksas) noteikšanai attiecīgajiem ierēdņiem (darbiniekiem):

1.1.Darba likums;

1.2.Valsts civildienesta likums;

1.3.likums “Par pašvaldībām”;

1.4.Publisko aģentūru likums;

1.5.likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

1.6.Likums par budžetu un finanšu vadību;

1.7.Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 “Notei­kumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”;

1.8.Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par vadības līgumiem”;

1.9.Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.397 “Meto­dika, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieka atalgojums (mēneša amatalga) salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū”;

1.10.citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

II. Nosacījumi, kurus piemēro atalgojuma (darba samaksas) noteikšanā

2.Personām, kuras strādā atklāta konkursa projektā, atalgojumu (darba samaksu) nosaka šādi:

2.1.tiešās pārvaldes iestāžu un no valsts budžeta finansējamo iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem):

2.1.1.ja funkcija un (vai) uzdevums īstenot vai vadīt projektu ir noteikts ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā un (vai) vadības līgumā, tad atalgojumu (darba samaksu) un (vai) vadības līgumā noteikto atlīdzības apmēru nosaka un izmaksā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.1.2.ja ierēdnim (darbiniekam) jāveic konkrēts (noteikts) uzdevums saistībā ar projekta īstenošanu vai vadību un šis uzdevums nav iekļauts ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā un (vai) vadības līgumā un atšķiras no ierēdņa (darbinieka) ikdienas darbiem, tad saskaņā ar Civillikuma ceturto daļu un Darba likumu ar ierēdni (darbinieku) var noslēgt līgumu (piemēram, uzņēmuma līgumu) uz noteiktu laikposmu par attiecīgā uzdevuma veikšanu, līgumā nosakot atlīdzību par veicamo darbu (piemērojot laika algas sistēmu vai stundu tarifa likmi). Ja uzdevums, par kuru ar ierēdni (darbinieku) grib noslēgt uzņēmuma līgumu, izriet no ierēdņa (darbinieka) amata funkcijām vai vadības līgumā iekļautajiem uzdevumiem vai arī ietilpst iestādes funkcijās, tad uzdevumam jābūt iekļautam ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā vai vadības līgumā un par tādu uzdevumu nedrīkst slēgt uzņēmuma līgumu;

2.1.3.ar ārštata darbiniekiem uzņēmuma līgumu vai pakalpojuma līgumu noslēdz uz projekta īstenošanas laikposmu par noteikta uzdevuma veikšanu. Atlīdzības apmēru par veicamo darbu nosaka iestādes vadītājs, ņemot vērā veicamā darba specifiku un atalgojuma (darba samaksas) apmēru iestādē par līdzvērtīgā darba veikšanu;

2.1.4.ierēdņa (darbinieka) atalgojuma (darba samaksas) apmēram jābūt samērojamam ar atalgojuma (darba samaksas) apmēru par līdzvērtīga darba veikšanu tiešās pārvaldes iestādē un no valsts budžeta finansējamā iestādē;

2.1.5.ja darbinieks attiecīgajā projektā strādā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu;

2.2.vietējās pašvaldības domes (padomes) un pašvaldības iestāžu darbiniekiem:

2.2.1.vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam, viņa viet­niekam, vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekiem, kā arī pašvaldības iestāžu vadītājam darba samaksu nosaka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 13.punktu;

2.2.2.no pašvaldību budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem darba samaksas noteikšanā var piemērot Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”;

2.2.3.vietējās pašvaldības domes (padomes), pašvaldības iestādes un privātā sektora uzņēmumi var izstrādāt darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku, pēc kuras darbinieka darba samaksa ir salīdzināma ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū;

2.2.4.ja darbinieks attiecīgajā projektā strādā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu;

2.3.citiem struktūrfonda finansējuma saņēmējiem:

2.3.1.citi struktūrfonda finansējuma saņēmēji var izstrādāt darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku, pēc kuras darbinieka darba samaksa ir salīdzināma ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū;

2.3.2.ja darbinieks strādā attiecīgajā projektā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu.

III. Izņēmums atalgojuma (darba samaksas) noteikšanā

3.Atalgojums (darba samaksa) personām, kuras strādā atklāta konkursa projektā, neietver prēmijas un (vai) dāvanas.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Kārtība, kādā aprēķina nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījumus, kas iekļaujami attiecināmajos izdevumos līdzfinansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda

1.Šajā pielikumā noteikta kārtība, kādā aprēķina nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījumus, kas iekļaujami attiecināmajos izdevumos līdzfinansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk — ERAF).

2.ERAF finansējuma saņēmējs nodrošina atsevišķu nolietojuma norakstī­jumu uzskaiti atbilstoši šī pielikuma prasībām nekustamajam īpašumam un iekārtām, kuru nolietojuma norakstījumus tas paredz iekļaut ERAF līdzfinansētā projekta attiecināmajos izdevumos. Nolietojuma norakstījumu aprēķināšanas nosacījumi, kurus ERAF finansējuma saņēmējs piemēro finanšu grāmatvedības uzskaitē vai nodokļu aprēķināšanai, var būt atšķirīgi no šajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem attiecināmo izdevumu aprēķināšanai, kas līdzfinan­sējami no ERAF.

3.Attiecināmajos izdevumos iekļaujamos nekustamā īpašuma vai iekārtu nolietojuma norakstījumus aprēķina par laikposmu, kurā tie ieguldīti ERAF līdzfinansētajā projektā, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu, un ne ilgāk kā līdz dienai, kas noteikta līgumā par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu, līdz kurai līdzfinansētajam projektam tiek sniegts ERAF atbalsts.

4.Nekustamā īpašuma sākotnējo vērtību (īpašuma vērtību tā ieguldīšanas dienā ERAF līdzfinansētajā projektā), no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs vai attiecīga pilnvarota iestāde.

5.Iekārtu sākotnējo vērtību (iekārtu vērtību to ieguldīšanas dienā ERAF līdzfinansētajā projektā), no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs, attiecīga pilnvarota iestāde vai attiecīgi iegādes dokumenti.

6.Ja iekārtas iegādes vērtību apliecina iegādes dokumenti un tā ir iegādāta vairāk nekā 12 mēnešus pirms tās ieguldīšanas ERAF līdzfinansētajā projektā, tās iegādes vērtību samazina atbilstoši šī pielikuma 8.punktā minētajai nolietojuma norakstījumu likmei. Šādas iekārtas sākotnējo vērtību, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, nosaka, izmantojot šādu formulu:

SV = IV (1–r x N), kur

SV —iekārtas sākotnējā vērtība, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu;

IV —iekārtas iegādes vērtība saskaņā ar iegādes dokumentiem;

r —nolietojuma norakstījumu gada likme attiecīgajam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

N —pilnu un nepilnu gadu skaits no iekārtas iegādes dienas līdz tās ieguldīšanai ERAF līdzfinansētajā projektā.

7.Attiecināmajos izdevumos iekļaujamos nekustamā īpašuma vai iekārtu nolietojuma norakstījumus aprēķina saskaņā ar lineāro metodi atsevišķi par katru ERAF atbalsta sniegšanas laikposmu, par kuru ERAF finansējuma saņē­mējs pieprasa izdevumu atmaksas kompensāciju, izmantojot šādu formulu:

NN = SV x r x n/12, kur

NN —nekustamā īpašuma vai iekārtas nolietojuma norakstījumi, kas iekļaujami attiecināmajos izdevumos, par attiecīgo laikposmu;

SV —nekustamā īpašuma vai iekārtas sākotnējā vērtība, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu un kura noteikta saskaņā ar šī pielikuma 4., 5. un 6.punktu;

r —nolietojuma norakstījumu gada likme nekustamajam īpašumam vai attiecīga­jam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

n —pilnu mēnešu skaits laikposmā, kurā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas ir ieguldītas ERAF līdzfinansētajā projektā un par kuru aprēķina nolietojuma norakstījumus.

8.Attiecināmajos izdevumos iekļaujamiem nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījumiem piemēro šādas gada likmes:

8.1.ēkām, būvēm un ilggadīgajiem stādījumiem—pieci procenti;

8.2.dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem un tehnoloģiskajām iekārtām, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī enerģētiskajām iekārtām—10 procentu;

8.3.skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam (t.sk. drukas ierīcēm), infor­mācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam—35 procenti;

8.4.naftas izpētes un ieguves platformām un to darbībai nepieciešamajām iekārtām—7,5 procenti;

8.5.citu veidu iekārtām—20 procentu.

9.Nolietojuma norakstījumus neaprēķina zemes ieguldījumiem ERAF līdzfinansētajā projektā un citam nekustamajam īpašumam, kas nav pakļauts fiziskajam nolietojumam.

10.Ja nekustamā īpašuma (kura nolietojuma norakstījumi ir iekļaujami attiecināmajos izdevumos) vērtībā ietilpst zemes vērtība, šāda nekustamā īpašuma sākotnējo vērtību, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, nosaka un saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu apliecina, atskaitot šādas zemes vērtību.

11.Kapitālās izmaksas, kuras saistītas ar nekustamā īpašuma vai iekārtu uzlabošanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju un kuras minētā nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam ir radušās pēc to iegūšanas īpašumā un pirms to ieguldī­šanas ERAF līdzfinansētajā projektā, nevar iekļaut šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu sākotnējā vērtībā, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, un attiecināmajos izdevumos, izņemot gadījumu, ja šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu sākotnējo vērtību uz to ieguldīšanas dienu ERAF līdzfinansētajā projektā apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs vai attiecīga pilnvarota iestāde un šīs kapitālās izmaksas ietilpst šādi noteiktajā vērtībā.

12.Kapitālās izmaksas, kuras saistītas ar nekustamā īpašuma vai iekārtu uzlabošanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju un kuras minētā nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam ir radušās laikposmā pēc līguma noslēgšanas par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu un šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldīšanas ERAF līdzfinansētajā projektā, un kuras apliecina attiecīgi attaisnojoši doku­menti, var iekļaut attiecināmajos izdevumos attiecībā uz atlikušo laikposmu, kādā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas būs ieguldīti ERAF līdzfinan­sētajā projektā. Attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas aprēķina atsevišķi par katru atlikušo ERAF atbalsta sniegšanas laikposmu, par kuru ERAF finansējuma saņēmējs pieprasa izdevumu atmaksas kompensāciju, izmantojot šādu formulu:

AKI = KI x r x n/12, kur

AKI —par attiecīgo laikposmu attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas;

KI —kapitālās izmaksas, kas radušās nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam;

r —nolietojuma norakstījumu gada likme nekustamajam īpašumam vai attiecīga­jam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

n —pilnu mēnešu skaits laikposmā, kurā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas ir ieguldīti ERAF līdzfinansētajā projektā un par kuru aprēķina attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

 

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Projekta budžeta tāme

(Norādīt, ja summas tiek noapaļotas)

Projekta izmaksas			Kopējais budžets
			vienību skaits	vienības nosau­kums	vienības izmaksas (LVL)	summa1 (LVL)	t.sk. PVN1 (LVL)
[1]			[2]	[3]	[4]	[5]=[2]x[4]	[6]
Attie­cinā­mās izmak­sas	Kods	Nosaukums
	Attiecināmās izmaksas
	1.	Atalgojumi				–
	1.1.	Algas (bruto)				–
	1.2.	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (darba devēja)
	2.	Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi (transports, dienas naudas un naktsmītnes)				–
	2.1.	Iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni
	2.2.	Ārvalstu komandējumi
	3.	Iekšzemes transporta izmaksas				–
	3.1.	Iekšzemes transporta degviela
	3.2.	Transporta apdrošināšana, transportlīdzekļu uzturēšana
	4.	Administratīvās izmaksas				–
	4.1.	Ar projekta īstenošanu vai administrēšanu tieši saistītās administratīvās izmaksas (piemēram, tālrunis, kancelejas preces)
	5.	Citi saimnieciskās darbības izdevumi				–
	5.1.	Projekta sagatavošanas izmaksas (līdz 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām)2
	5.2.	Apmācību izmaksas
	5.3.	Publicitātes un mārketinga pasākumu izmaksas
	5.4.	Juridiskās konsultācijas (tai skaitā notārs)
	5.5.	Grāmatvedības un audita pakalpojumi
	5.6.	Tehniskā vai finansiālā ekspertīze
	5.7.	Apdrošināšanas izmaksas
	5.8.	Bankas konta atvēršana un apkalpošana
	5.9.	Banku vai kredītiestāžu garantijas un galvojumi
	5.10.	Līzinga un nomas darījumi
	6.	Izdevumi par iekārtām, piederumiem, aprīkojumu, tehnoloģijām				–
	6.1.	Iekārtu (tai skaitā lietotu), piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju iegāde
	6.2.	Iekārtu, piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju modernizācija
	6.3.	Iekārtu, piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju noma
	7.	Izdevumi par ēku, būvju, infrastruktūras būvniecību un nekustamā īpašuma iegādi				–
	7.1.	Ēku, būvju, infrastruktūras būvniecība
	7.2.	Nekustamā īpašuma iegāde
	8.	Nodokļi un nodevas				–
	8.1.	Neatgūstamie nodokļi un nodevas (izņemot PVN)
	9.	Citas attiecināmās izmaksas				–
	9.1.	(norādīt budžeta pozīcijas nosaukumu)3
	10.	Neparedzētie izdevumi
	11.	Kopējās attiecināmās izmaksas naudā				–
	12.	t.sk. PVN

	13.	Izdevumi natūrā				–
	13.1.	(norādīt budžeta pozīcijas nosaukumu)3
	14.	Kopējās attiecināmās izmaksas natūrā				–
	15.	Atskaitāmie ieņēmumi				–
	15.1.	(norādīt budžeta pozīcijas nosaukumu)3
	16.	Kopējie atskaitāmie ieņēmumi				–
	17.	Kopējās attiecināmās izmaksas naudā + kopējās attiecināmās izmaksas natūrā – kopējie atskaitāmie ieņēmumi = attiecināmās izmaksas (kopā)				–
Neattiecināmās izmaksas	Neattiecināmās izmaksas
	18.	PVN kā neattiecināmās izmaksas, tai skaitā:				–
	18.1.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 2.punktu (komandējumu un dienesta braucienu izdevumi (transports, dienas naudas un naktsmītnes))
	18.2.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 3.punktu (iekšzemes transporta izmaksas)
	18.3.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 4.punktu (administratīvās izmaksas)
	18.4.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 5.punktu (citi saimnieciskās darbības izdevumi)
	18.5.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 6.punktu (izdevumi par iekārtām, piederumiem, aprīkojumu, tehnoloģijām)
	18.6.	PVN kā neattiecināmās izmaksas par šī pielikuma 7.punktu (izdevumi par ēku, būvju, infrastruktūras būvniecību un nekustamā īpašuma iegādi)
	19.	Citas neattiecināmās izmaksas				–
	19.1.	(norādīt budžeta pozīcijas nosaukumu)3
	20.	Neattiecināmās izmaksas (kopā)				–
	21.	Kopējās izmaksas = attiecināmās izmaksas (kopā) + neattiecināmās izmaksas (kopā)				–
	22.	Kopējās izmaksas naudā = kopējās attiecināmās izmaksas naudā + neattiecināmās izmaksas (kopā)				–

Piezīmes.

¹ Budžeta pozīcijām, kurām PVN ir kā attiecināmās izmaksas, ailē [5] norāda summu, ieskaitot PVN, un ailē [6] norāda PVN summu. PVN summu aprēķina, izmantojot formulu: ailē [5] norādītā summa/1,18 x 0,18.

²Iekļauj progresa pārskatā par pirmo pārskata periodu, ja tādas ir paredzētas apstiprinātajā projekta budžetā.

³ Iekļauj, ja nepieciešams.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

 

 

 

 

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

 

 

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

 

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Papildu dokumentu saraksts

Projekta iesnieguma iesniedzējam (turpmāk – projekta pieteicējs) kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz šādi dokumenti:

(pretī pievienojamam dokumentam attiecīgajā ailē norādīt, vai dokuments ir pievienots vai nav piemērojams (arī par partneriem)).

Nr. p.k.	Dokuments	Par projekta pieteicēju		Par partneriem
		pie­vie­nots	nav pie­mēro­jams	pie­vie­nots	nav pie­mē­rojams
1	2	3	4	5	6
1.	Dokumenti par projekta pieteicēja juridisko statusu:
1.1.	apstiprinātu statūtu kopija
1.2.	apstiprināta nolikuma kopija
1.3.	Uzņēmumu reģistra izdotas reģistrācijas apliecības kopija
1.4.	Valsts ieņēmumu dienesta izdotas nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija (ja projekta pieteicējs ir pašvaldība)
2.	Ar PVN apliekamas personas reģistrācijas apliecības kopija (ja projekta pieteicējs ir ar PVN apliekama persona)
3.	Īpašumtiesību apliecinoši dokumenti:
3.1.	Zemesgrāmatu nodaļas izdots nostiprinājuma uzraksts (zemesgrāmatu apliecība) (apliecināta kopija) par zemi, uz kuras paredzēts veikt būvniecību, vai ilgtermiņa zemes nomas līgums (kopija; ja projekta iesniegšanas brīdī zemesgrāmatu apliecība nav izsniegta, līgumā starp projekta pieteicēju un otrā līmeņa starpniekinstitūciju nosaka dokumenta kopijas iesniegšanas termiņu)
3.2.	īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (kopija) vai ilgtermiņa nomas līgums (kopija) par būvi (ēku), kas pēc projekta īstenošanas būs spēkā vēl vismaz piecus gadus (ja projekta iesniegšanas brīdī šie dokumenti nav izsniegti, līgumā starp projekta pieteicēju un otrā līmeņa starpniekinstitūciju nosaka dokumentu kopiju iesniegšanas termiņu)
3.3.	izraksts no pamatlīdzekļu uzskaites
4.	Būvniecības projektiem:
4.1.	būvvaldes apstiprināts būvniecības iesniegums
4.2.	plānošanas un arhitektūras uzdevums
5.	Projektiem, kuriem ir ietekme uz vidi:
5.1.	ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu
5.2.	ja projektam ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, jāiesniedz reģionālās vides pārvaldes izdotie tehniskie noteikumi vai reģionālās vides pārvaldes izziņa, ka tehniskie noteikumi nav nepieciešami
6.a	Projekta pieteicēja gada pārskatu kopijas par diviem pēdējiem pārskata gadiem (ar Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts kases atzīmi par to saņemšanu). Ja projekta pieteicējs ir pašvaldība, gada pārskats nav jāiesniedz, pamatojoties uz to, ka pirmā un otrā līmeņa starpniekinsitūcijām noslēdzams sadarbības līgums ar Valsts kasi par sistēmas lietošanu lasīšanas režīmā
6.b	Ja projekta pieteicējs darbojies laikposmu, kas īsāks par diviem gadiem, jāiesniedz dibināšanas bilance, pēdējā gada bilance un (vai) zvērināta revidenta auditēta operatīvā bilance par laikposmu līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim, kas sagatavota atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Laikposms starp pēdējo noslēgto mēnesi un projekta iesniegšanas mēnesi nedrīkst pārsniegt divus mēnešus
7.	Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par projekta pieteicēja nodokļu parādu neesību
8.	Kārtējā (nākamā) gada plānotais budžets un skaidrojums par plānotajām būtiskajām tendencēm projekta īstenošanas laikā, kā arī skaidrojums par projekta līdzfinansējumu no projekta pieteicēja budžeta līdzekļiem
9.	Ja projekta pieteicējs ir pašvaldība, jāiesniedz pašvaldības lēmums par piedalīšanos projektā, norādot projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus
10.	Ja projekta priekšfinansēšanai paredzēts piesaistīt kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus:
10.1.	izziņa no institūcijas, kas ir gatava piešķirt kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus, ja projekts tiks apstiprināts, norādot piešķiramā finansējuma apmēru (ja projekts tiks apstiprināts, projekta pieteicējam 20darbdienu laikā būs jāiesniedz kredītiestādes lēmums par kredītresursu piešķiršanu)
10.2.	ja projekta pieteicējs ir pašvaldība, šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minētās izziņas vietā jāiesniedz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes līdzfinansējuma iespēju izvērtējums
10.3.	ja pašvaldībai uzsākts finanšu stabilizācijas process, jāiesniedz Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas atzinums
10.4.	ja projekta pieteicējs ir pašvaldības uzņēmums (uzņēmējsabiedrība, kapitālsabiedrība) un tam kredītiestādes izziņā tiek prasīts pašvaldības galvojums, jāiesniedz attiecīgās pašvaldības lēmums par galvojuma piešķiršanu un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvērtējums
10.5.	ja pašvaldībai ir uzsākts finanšu stabilizācijas process, jāiesniedz Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas atzinums par pašvaldības finansiālajām iespējām sniegt galvojumu
11.	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta kultūras pieminekļa statusu apliecinoša izziņa (ja piemērojama)
12.	Projekta vadītāja(-u) CV un tāda projektā iesaistītā personāla CV, kuru darbs tiks samaksāts no projekta budžeta cilvēkresursu sadaļas
13.	Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinan­sējuma aprēķins (skat. Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.73 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā” vadlīnijām” 18.punktu)

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.73

Vērtēšanas kritēriji atklātajam konkursam “Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā”

I. Projektu administratīvie vērtēšanas kritēriji

Nr. p.k.	Kritērijs	Jā	Nē
1.	Vai projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā?
2.	Vai projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma elektroniskā versija?
3.	Vai ir iesniegts pieprasītais projekta iesnieguma eksemplāru (kopiju) skaits?
4.	Vai iesniegtais projekta iesniegums ir cauršūts (caurauklots)?
5.	Vai projekta iesniegums aizpildīts datorrakstā un latviešu valodā?
6.	Vai projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts un sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai?
7.	Vai projekta īstenošanas periods nepārsniedz maksimāli atļauto laikposmu (līdz 2008.gada 31.augustam)?
8.	Vai pieprasītais ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta dotācijas pašvaldībām apjoms ir aprēķināts aritmētiski pareizi, ERAF līdzfinansējuma summa atbilst vadlīnijās noteiktajiem ierobežojumiem un ERAF līdzfinansējuma procents nepārsniedz maksimāli iespējamo apjomu?
9.	Vai projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta pieteicējs) atbilst vadlīnijās izvirzītajām prasībām?
10.	Vai projekta pieteicēja partneris(-i) atbilst vadlīnijās projekta pieteicēja partneriem izvirzītajām prasībām?
11.	Vai projekta iesniegumu (apliecinājumu) ir parakstījusi atbildīgā persona un projekta iesniegums ir apzīmogots?
12.	Vai projekta iesniegumam ir pievienoti visi nepieciešamie pielikumi un pavaddokumenti?
13.	Vai projekta budžeta tāme ir sastādīta projekta iesniegumā norādītajā formātā?
14.	Vai projekta budžets ir aprēķināts latos un visas izmaksas norādītas latos?
15.	Vai projekta izmaksas ir pareizi aprēķinātas?
16.	Vai projekta izmaksas ir attiecināmās izmaksas?

II. Projektu kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji

Nr. p.k.	Kritērijs	Jā	Nē
1.	Vai projekta iesniegums atbilst Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma prioritātei, pasākumam un aktivitātei (t.i., ir projektā paredzēto aktivitāšu atbilstība)?
2.	Vai projekts atbilst strukturālās politikas horizontālajiem mērķiem (dzimumu līdztiesības veicināšana, ilgtspējīga attīstība, reģionālā attīstība un informācijas sabiedrības veicināšana)?
3.	Vai projekta iesniegumā ir definēta un pamatota problēma, kuru paredzēts risināt, īstenojot projektu?
4.	Vai projekta iesniegumā ir skaidri norādīts, kā tiks veikta projekta īstenošanas uzraudzība (t.sk. kvalitātes un izvēlētās mērķauditorijas apmierinātības izvērtēšanas sistēmas atbilstība)?

Nr. p.k.	Kritērijs	Punkti	Svars
5.	Projektā paredzēto jauno tūrisma produktu un pakalpojumu pamatojums	0/5	4%
6.	Projekta ietekme uz tūrismu plūsmas pieaugumu	0/5	14%
7.	Projekta ieguldījums sezonalitātes ietekmes samazināšanā	0/5	7%
8.	Objekts iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā	0/5	7%
9.	Projekta atbilstība reģiona (pašvaldības) attīstības plāna prioritātēm un saskaņa ar citiem projektiem šajā teritorijā	0/5	3%
10.	Organizācijas spēja ieviest un vadīt aktivitātes, kas atbilst iesniegtā projekta apjomam: projekta vadītāja(-u) kompetence; projekta vadībā iesaistītā tehniskā kapacitāte (ja nepieciešama), pieredze projektu finanšu un organizatoriskajā vadībā atbilstoši projekta apjomam; skaidri norādīta projekta ieviešanā iesaistīto personu loma	0/5	13%
11.	Organizācijas līdzšinējā pieredze tūrisma projektu īstenošanā	0/5	3%
12.	Projektā plānotie pasākumi, laika grafiks, paredzēto darbu un aktivitāšu apraksts ir pamatots un atbilst projekta mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Projektā norādīti rezultatīvie rādītāji (indikatori), kas attēlo projekta rezultātu un mērķu sekmīgu sasniegšanu. Norādīti iespējamie projekta sekmīgas īstenošanas riski, kā arī to novēršanas iespējas	0/5	7%
13.	Projektā paredzēto publicitātes un mārketinga pasākumu kvalitāte un to orientācija uz Latvijas prioritārajiem tūrisma tirgiem	0/5	7%
14.	Projektā paredzētas iespējas ar projekta aktivitātēm un rezultātiem iepazīstināt partnerus, citas pašvaldības un organizācijas, kas darbojas tūrisma jomā, sekmējot labas prakses pārņemšanu	0/5	3%
15.	Pamatota pieteicēja spēja arī pēc ERAF finansējuma beigām turpināt projektu, t.i., spēja nodrošināt projekta mērķauditoriju ar sasniegtajiem rezultātiem	0/5	4%
16.	Projekta izdevumi (arī naudas plūsmas aprēķini) ir pamatoti un nepieciešami projekta īstenošanai. Organizācijai pieejamo finanšu līdzekļu avoti ir stabili	0/5	20%
17.	Projekta sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas (piemēram, pārbaudīts analīzes jutīgums pret izmaiņām pieņēmumos), alternatīvu vērtējums	0/5	4%
18.	Projekta ietekme uz nodarbināto skaitu	0/5	4%
	Kopā		100%

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš