Par slepenības absolutizāciju

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, – "Latvijas Vēstnesim"

Nav noliedzams — noteikts informācijas slepenības režīms ir bijis un būs vienmēr. Ir pilnīgi saprotams, ka valsts cenšas droši aizsargāt gan savus militāros, gan arī politiskos, ekonomiskos un cita veida noslēpumus. Taču bijušajā Padomju Savienībā slepenības režīms tika pacelts tādos augstumos, ka tas kļuva par nopietnu traucēkli visdažādākajās dzīves nozarēs. Tas pilnā mērā attiecas arī uz vēstures zinātnes attīstību.

Daudzi dokumenti tika apzīmēti ar vārdu "Slepeni", "Pilnīgi slepeni", "Dienesta vajadzībām, "Bez publicēšanas presē", "Kopēt aizliegts" utt. Vēl citi ilgus gadus tika glabāti t.s. īpašajās mapēs vai speciālajos fondos. Saprotams, ka pagātnes pētniekiem tie bija nepieejami, tāpēc vēstures gaita, tās atsevišķi notikumi tika parādīti nepilnīgā, sagrozītā, pat izkropļotā veidā.

Arī par daudziem aktuāliem notikumiem plašāka sabiedrība dažādu aizliegumu dēļ neuzzināja gandrīz neko.

Būtiski svarīga informācija daudzkārt tika izplatīta dažādu "slēgto vēstuļu" vai "biļetenu" veidā, ar to drīkstēja iepazīties tikai stingri noteikts, ierobežots komunistu, partijas un padomju birokrātijas slānis.

Dažādu iestāžu darbinieki bija spiesti parakstīt "solījumus" par viņiem zināmo noslēpumu neizpaušanu, tādēļ arī viņu vēlāko gadu atmiņu stāsti vairāk līdzinājās oficiālās propagandas klišejām, nevis dzīva cilvēka pārdzīvojumiem.

Padomju slepenības režīmu sāk demontēt tikai M.Gorbačova pārbūves laikā, kad toreizējais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze PSKP Centrālajai komitejai iesniedza savus priekšlikums par lielāku atklātību informācijas sniegšanā.

Tagad, protams, stāvoklis ir mainījies pašos pamatos. Tomēr agrāko gadu slepenības absolutizācijas sekas vēl arvien ir jūtamas — īpaši pagātnes notikumu izpētē. Vēl arvien daudzi būtiski svarīgi tā laika dokumenti tiek glabāti stingrā slepenības režīmā dažādos Krievijas arhīvos.

Šeit publicētie dokumenti parāda, kā slepenības režīms tika veidots pirmajos pēckara gados un vēlākajā laika posmā.

LPSR Tautas Komisāru Padomes kara daļas priekšnieka D. Šarapova lūgums izsniegt atļaujas darbam ar slepenajiem dokumentiem

Slepeni

Nr. 73—s

Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta 5. daļas priekšniekam

biedram Rižkovam 1945. gada 13. februārī

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes uzdevumā lūdzu paātrināt jautājuma izlemšanu par atļauju veikt pilnīgi slepenu un slepenu darbu Lietu pārvaldes darbiniekiem sakarā ar šādiem lūgumiem:

1. Mašīnrakstītājai Tatjanai Šagurinai — 1945.g. 8. janvāra vēstule Nr. 14–s.

2. Mašīnrakstītājai Jeļenai Mihovičai — 1945.g. 8. janvāra vēstule Nr. 12–s.

3. Kurināmā daļas priekšniekam Jēkabam Jansonam — 1945.g. 8. janvāra vēstule Nr. 13–s.

4. Valsts nodrošināšanas pārvaldes inspektorei Larisai Minjusai — 1945.g. 10. janvāra vēstule Nr. 22–s.

5. Repatriācijas jautājumu komisijas sekretāram Andrejam Leventālam — 1945.g. 20. janvāra vēstule Nr.21–s.

6. Sakaru un transporta daļas inženierim — referentam Nikolajam Lidinam — 1944.g. 28. novembra vēstule Nr. 225–s.

7. Stenogrāfistei Valerijai Sokolovai — 1944.g. 28. novembra vēstule Nr. 227–s.

8. Komunālās daļas priekšnieka palīgam Aleksandram Seņičenko — 1944.g. 26. decembra vēstule Nr. 319–s.

9. Lauksaimniecības daļas priekšniekam Viktoram Grumslim — 1944.g. 20. decembra vēstule Nr. 298–s.

10. Komunālās daļas priekšniekam Pēterim Andersonam — 1944.g. 20. decembra vēstule Nr. 297–s.

11. Sekretariāta vadītāja palīdzei Mirdzai Strogonovai — 1944.g. 22. novembra vēstule Nr. 208–s.

Atļauju minētajām personām un atbildes uz minētajām vēstulēm trūkums nostāda Lietu pārvaldi smagā stāvoklī, jo slepenais materiāls ienāk par visiem jautājumiem un citas personas nevar izpildīt citu daļu darbu.

LPSR TKP kara daļas priekšnieks administratīvā dienesta

apakšpulkvedis

D.Šarapovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 166.l., 5. lp., Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no LPSR TKP kara daļas priekšnieka D. Šarapova ziņojuma LPSR valsts drošības tautas komisāra

vietniekam J. Vēverim

Slepeni

Nr. 204–s

Latvijas PSR komisariātam Atbildot uz Nr. 5/1163

Valsts drošības tautas komisāra vietniekam

biedram Vēverim 1945. gada 19. maijā

Latvijas PSR TKP uzdevumā paziņoju, ka Latvijas PSR TKP Lietu pārvalde ir veikusi un veic pasākumus, lai saglabātu valsts noslēpumus, pie tam par visiem trūkumiem savlaicīgi personīgi tika paziņots 5. daļas priekšniekam majoram biedram Rižkovam.

Pēc Jūsu specziņojuma LPSR TKP 19. martā izdeva rīkojumu Nr. 379–rs, kura kopiju pievienoju. (..)

LPSR TKP kara daļas priekšnieks administratīvā dienesta

apakšpulkvedis

D.Šarapovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 166.l., 47. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

LPSR valsts drošības tautas komisāra vietnieka J. Vēvera

specziņojums par slepenības režīma neievērošanu

tipogrāfijā Nr. 7

Pilnīgi slepeni

Nr. 5/1158

VK(b) CK Orgbiroja loceklim biedram Butovam

Latvijas K(b)PCK sekretāram biedram Kalnbērziņam

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam biedram Lācim 1945. gada 8. martā

Specziņojums

Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātam ir pārbaudīti fakti par to, ka Latvijas PSR TKP pārziņā esošās Valsts izdevniecības tipogrāfijā Nr.7(..) tiek rupji pārkāpta slepeno materiālu pavairošana un glabāšana.

Pavairojamo aparātu darbs slepenajās tipogrāfijās ir jāveic visstingrākajā slepeno nodaļu vai tipogrāfijas direktora kontrolē.

Slepeno materiālu salikšana, stereotipu izgatavošana, iespiešana, pavairošana un brošēšana notiek izolētās telpās, kurā personām, kas nav tieši saistītas ar šo ražošanas darbu, iekļūšana, bez šaubām, ir aizliegta.

Salikuma loksnes, matrices, klišejas un citi materiāli, kuri kalpo pavairošanai, ir jāglabā aiz atslēgas, kas nodrošina to glabāšanas drošumu.

Slepenās tipogrāfijas telpas apsardze tiek organizēta tādā veidā, lai ārpus darba laika novērstu iespēju izmantot pavairošanas aparātus pretvalstiskos nolūkos.

Taču darbs tipogrāfijā Nr.7 ir organizēts neatbilstoši valdības instrukcijai par valsts noslēpumu aizsardzību un patlaban augstāk minētajām elementārajām prasībām neatbilst; tipogrāfijas telpa ar galvenajiem cehiem atrodas dzīvojamās mājas lejas stāvā, dzelzs restu logiem, kuri iziet uz ielas pusi, nav. Dzelzs skapju — seifu slepeno pasūtījumu un sarakstes glabāšanai nav.

Cehu durvis netiek aizslēgtas, salikumu slejas, matrices, klišejas un citi materiāli nakts laikā paliek atklāti.

Izgatavojamie un gatavie slepenie un pilnīgi slepenie materiāli atrodas atklātā veidā bez pienācīgas uzskaites.

Tipogrāfijas vadītāja un viņam pakļauto darbinieku galdi ar dienesta saraksti, slepeno pasūtījumu grāmatām, dokumentu paraugiem, norīkojumiem utt. netiek aizslēgti.

Izsniedzamo papīru uzskaite netiek salīdzināta ar gatavās produkcijas, brāķa un neizlietoto lapu daudzumu un slepeno pasūtījumu izpildītāji faktiski ne par ko nav atbildīgi.

Slepenās tipogrāfijas telpu iekšējā un ārējā apsardze ir organizēta neapmierinoši. Pie ieejas tipogrāfijā dienā un nakts laikā sargi dokumentus nepārbauda un savus pienākumus nezina. Direkcija apsardzi nekontrolē.

Naktī izdarītajā pārbaudē tika izņemti šādi slepeno dokumentu paraugi:

1. Steidzamo ziņojumu veidlapas (..), statistikas kartītes, uzskaites kartītes un vairāki citi LK(b)PCK paredzētie dokumenti.

2. Pilnīgi slepenā meklēšanas lapa LPSR Iekšlietu tautas komisariāta 1. specdaļai.

3. Memorands pārvaldes "Smeršs" izmeklēšanas lietā.

4. PSRS TKP pavēle Nr. 888. par kara noslēpumu aizsardzību.

5. Arestētā anketa Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātam.

6. Lēmuma veidlapas par arestu Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātam.

7. Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta uzskaites lietas vāki ar uzrakstu uz vāku iekšpuses "operatīvā darbinieka zināšanai par lietu pārsūtīšanu" un vairāki citi dokumenti.

Pamatojoties uz augstāk teikto, uzskatu, ka tipogrāfijas Nr. 7 darba organizācija nenodrošina pienācīgu kārtību slepeno materiālu pavairošanā un neatbilst valdības instrukcijas par valsts noslēpumu aizsardzību prasībām. Neraugoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem no mūsu puses tresta vadībai un tipogrāfijas direktoram par nekavējošu kārtības nodibināšanu slepenā darba un apsardzes organizācijā, mūsu norādījumi līdz šim laikam nav izpildīti.

Tādējādi, pastāvot tādai darba organizācijai, nav izslēgta iespēja, ka tipogrāfiju var izmantot naidīgi elementi pretvalstiskos nolūkos.

Ziņoju Jūsu rīkojumam

LPSR valsts drošības tautas komisāra vietnieks pulkvedis

J. Vēvers

LVA, 270.f., 1.s., apr., 166.l., 55., 56., 57. lp. Tulkojums no krievu valodas

* Sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde

 

LPSR Valsts drošības tautas komisariāta 5. daļas informācija par instrukcijas nosūtīšanu

darbam ar slepenajiem dokumentiem

Pilnīgi slepeni

Nr. 5/2912

Visiem specdaļu un slepeno daļu priekšniekiem Latv. PSR

Tikai: LPSR TKP slepenās daļas priekšniekam Valsts drošības tautas komisariāts

5. daļa

1945. gada 6. augustā

Latvijas PSR VDTK 5. daļa nosūta Jums instrukcijas projektu slepenā darba izpildītājiem, reizē ar to lūdzam Jūs uz šā projekta pamata sastādīt instrukciju Jūsu izpildītājiem, ņemot vērā tautas komisariāta vai iestādes specifiku. Jūsu sastādīto instrukciju nosūtiet uz mūsu adresi saskaņošanai.

Pielikumā pec teksta — 3 lapas.

LPSR VDTK 5. daļas priekšnieks valsts drošības majors

Rižkovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 166.l., 177. lp.

Instrukcija izpildītājiem par kārtību,

kā jārīkojas un jāglabā slepenie dokumenti

Pilnīgi slepeni

1. Slepenie dokumenti tiek nodoti izpildīšanai tikai tai personai, kurai tie ir paredzēti, un tikai pret parakstu žurnālā.

2. Katrai personai, kas ir iepazinusies ar slepeno dokumentu, ir jāparakstās uz paša dokumenta un jāuzraksta iepazīšanās datums.

3. Dokumenta nodošana no vienas personas citai notiek tikai ar slepenās daļas palīdzību.

4. Izpildītājs ir pilnībā atbildīgs par slepeno dokumentu saglabāšanu, kuri atrodas pie viņa izpildīšanai, izdara to uzskaiti, un viņam regulātri ir jāpārbauda to esamība.

5. Aizejot no darba (pēc darba dienas beigām vai dienesta laikā), izpildītājiem savas darba mapes ir jānodod slepenajā daļa glabāšanai.

6. Kategoriski aizliegts ņemt slepenos dokumentus uz mājām un vest sarunas par slepenajiem un mobilizācijas jautājumiem pa telefonu, telegrāfu un radio.

7. Slepenos materiālus (tajā skaitā arī darba mapes), kuras nepieciešamas darbam ārpus darba laika, darbiniekiem izsniedz tikai ar iestādes vadītāja atļauju.

8. Visi melnraksta un sabojātie materiāli, projekti, lieki nodrukātās lapas vai nenosītītie slepenie dokumenti tiek laikā nodoti slepenajā daļā iznīcināšanai.

9. Aizliegts izdarīt jebkāda veida slepenus pierakstus uz atsevišķām lapām. Šim nolūkam izpildītājs slepenajā daļā saņem speciālu pierakstu burtnīcu, kuras lapām ir jābūt sanumurētām, apzīmogotām un sašūtām.

10. Visiem bez izņēmuma darbiniekiem, kuri ir pielaisti slepenajam darbam, mainot dienestu vai uz laiku pārtraucot darbu (atvaļinājums, ilgstošs komandējums), pie viņiem esošie slepenie dokumenti ir jānodod saviem pēctečiem pēc akta, kuru vīzē slepenās daļas priekšnieks un apstiprina tiešais priekšnieks.

11. Slepeno jautājumu komandējumos aizliegts ņemt līdzi slepenos dokumentus. Darbam nepieciešamie slepenie dokumenti noteiktā kārtībā tiek pārsūtīti dubultpaketēs uz komandējuma vietas adresi. Uz iekšējās paketes tiek norādīts, kam tieši pakete jānodod. Tādas paketes var atvērt tikai tā persona, kurai tā adresēta.

12. Iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, kuri pielaisti slepenajam un mobilizācijas darbam, dokumentiem un materiāliem ir aizliegts:

a) izmantot ziņas, kuras iegūtas no slepenajiem dokumentiem, rakstiem, ziņojumiem un cita veida publiskās uzstāšanās bez tās iestādes — uzņēmuma vadītāja, kurš šo dokumentu izdevis, speciālas atļaujas katrā atsevišķā gadījumā;

b) vest sarunas, kuras saistītas ar slepenajiem un mobilizācijas darbiem vai dokumentiem nepiederošu personu klātbūtnē vai sabiedriskajās vietās, pieminēt privātajās sarunās jebkādas ziņas, kas attiecas uz slepenajiem un mobilizācijas darbiem, lietām vai atsevišķiem dokumentiem;

c) izsniegt izziņas vai paziņot jebkādas ziņas, kuras attiecas uz slepenajiem un mobilizācijas darbiem, dokumentiem un lietām bez iestādes vai uzņēmuma vadītāja sankcijas;

d) izdarīt piezīmes par slepenajiem jautājumiem savās personīgajās piezīmju grāmatiņās un bloknotos.

13. Visus slepenos materiālus raksta mašīnrakstītāja, kura pielaista slepenajam darbam, viņai uz slepenajiem dokumentiem ir jāizdara šādas atzīmes:

a) slepenības pakāpe;

b) šā dokumenta uzrakstīto eksemplāru skaits, kam un kāds eksemplāra numurs tiek nosūtīts;

c) mašīnrakstītājas uzvārds vai iniciāļi;

d) nepieciešamības gadījumā: "aizliegts noņemt kopijas" vai "jānosūta atpakaļ līdz ...".

14. Mašīnrakstītājai ir aizliegts glabāt savos galdos jebkādus materiālus, kuri paliek pēc darba. Visi šie materiāli, kā arī izmantotais kopējamais papīrs un tīrās lapas, kuras tiek ieliktas veltnīša aizsardzībai, ir jānodod (darba mapēs) pēc darba dienas beigām glabāšanai vai iznīcināšanai vecākajai mašīnrakstītajai vai slepenās daļas priekšniekam, no iestādes tos iznest ir kategoriski aizliegts.

15. Mašīnrakstītājai kategoriski aizliegts iepazīstināt citas mašīnrakstītājas ar viņas izpildāmo darbu.

Lai noskaidrotu nesaprotamos vārdus melnrakstā, mašīnrakstītāja griežas pie vecākās mašīnrakstītājas vai darbinieka, kurš devis dokumentu rakstīt.

16. Slepeno vēstuļu rakstīšana un stenografēšana diktējot notiek izolētās telpās, kurās nav iespējama noklausīšanās.

17. Nepiederošām personām ieeja mašīnrakstīšanas birojā ir aizliegta.

18. Iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, kuri pielaisti slepenajam un mobilizācijas darbam un dokumentiem, ir aizliegts apmeklēt ārzemju misijas, konsulātus un jebkādas citas ārzemju ietādes, stāties tiešos vai ar citu personu palīdzību netiešos sakaros ar šīm iestādēm un organizācijām, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas, izpildīt jebkādu darbu ārzemju iestādēs un uzņēmumos.

19. Par šās instrukcijas pārkāpšanu, slepeno un mobilizācijas darbu būtības vai slepeno un mobilizācijas darbu satura izpausmi, kā arī par to nozaudēšanu vainīgie tiek saukti pie kriminālās vai administratīvās atbildības neatkarīgi no pārkāpuma nopietnības un tā sekām, saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1943. gada 15. novembra dekrētu.

Sagatavoja: Latvijas PSR VDTK vecākais operatīvais pilnvarotais,

valsts drošības leitnants

(Kruglovs)

Piekrītu:

LPSR VDTK 5. daļas priekšnieks valsts drošības majors (Rižkovs)

LVA, 270.f., 1.s., apr., 166.l., 178., 179., 180 lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka I.Bastina

informācija par topogrāfisko materiālu aizslepenošanu

Slepeni

Nr. 783–s

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvalde

1949. gada 22. jūlijā

Ministriem, republikānisko pārvalžu un komiteju priekšsēdētājiem un apriņķu un pilsētu darbaļužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem

Latvijas PSR valsts plāna komisijai

Saskaņā ar "Instrukcijas par valsts noslēpumu saglabāšanas nodrošināšanu PSRS iestādēs un uzņēmumos " 1948. gada izdevumu prasībām PSRS Ministru Padomes galvenā ģeodēzijas un kartogrāfijas pārvalde sagatavoja speciālu uzskaitījumu un norādījumus par topogrāfisko, ģeodēzisko un kartogrāfisko materiālu slepenības pakāpes noteikšanu.

Saskaņā ar minēto uzskaitījumu un galvenās ģeodēzijas un kartogrāfijas pārvaldes papildu norādījumiem uz slepeno topogrāfisko materiālu kategoriju reizē ar citiem attiecas arī šādi materiāli neatkarīgi no izdošanas gada un valodas, kādā tie iespiesti.

1. Visas topogrāfiskās kartes ar mērogu 1:500 000 un lielākas.

2. Pilsētu un citu lielo apdzīvoto vietu teritoriju plāni un topogrāfiskie materiāli ar mērogu 1:25 000 un lielāki;

3. Visu mērogu kontūrkaršu un plānu novilkumi, ja tie izpildīti Vissavienības kordinātu sistēmā, kā arī visas administratīvās kartes ar mērogu 1:500 000 un lielākas.

Latvijas PSR Minsitru Padomes Lietu pārvalde lūdz rīkojumu izņemt no vispārējās apgrozības iestādēs un uzņēmumos augstāk minētās kartes, plānus un citus materiālus un pārvietot tos glabāšanā ar grifu "slepeni".

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks

I.Bastins

LVA, 693.f., 1.s., apr., 57.l., 87. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no Latvijas republikāniskās arodbiedrību

Centrālās padomes Sevišķā sektora vadītāja P.Vanzoviča

ziņojuma par slepenās lietvedības stāvokli

Slepeni

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes

Sevišķā sektora priekšniekam biedram Dračanam 1948. gada 21. janvārī

1947. gada sākumā es kā no jauna ieceltais Sevišķā sektora vadītājs pieņēmu visas lietas un slepena rakstura saraksti. Bez tam es saņēmu instrukciju slepenas lietvedības vešanai, uz kuru pamatojoties izstrādāju savu — arodbiedrību Centrālajai padomei, tai pakļautajām rajonu komitejām un pārvaldēm. Instrukciju es saskaņoju ar LPSR Valsts drošības ministrijas 5. daļu. (..) 1947. gada novembrī VK(b)P CK darbinieku grupa pārbaudīja slepenā un pilnīgi slepenā darba stāvokli Latvijas K(b)P Centrālajā komitejā, kur tika atklāti trūkumi. Pēc tam tika sasaukta sevišķo daļu vadītāju instruktīvā sanāksme, kurā piedalījos arī es.

Šajā sanāksmē tika rekomendēts visiem partijas organizāciju sevišķo sektoru vadītājiem no visiem darbiniekiem paņemt parakstu par valsts noslēpumu neizpaušanu, attiecībā uz arodbiedrību Centrālo padomi nekādi norādījumi netika doti.

Es konsultējos ar LPSR VDM 5. daļas darbinieku, kurš rekomendēja vadīties pēc instrukcijas, t.i., parakstu ņemt tikai no tiem, kam ir atļauta pieeja slepenajam darbam un sarakstei.

Slepenā darba stāvokli Latvijas arodbiedrību Centrālajā padomē 1947. gada 18. jūnijā pārbaudīja LPSR VDM 5. daļas darbinieks kapteinis Dorošenko, atzīmētie trūkumi nekavējoties novērsti. (..)

Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes Sevišķā sektora vadītājs

P.Vanzovičs

LVA, 425. f., 1. s. apr., 1. l., 30., 31. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

PSRS Iekšlietu ministrijas darbinieka saistība — solījums

par slepeno ziņu neizpaušanu

Saistība — solījums

Es, zemāk parakstījies ......................, sastāvot PSRS Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestā, apņemos sargāt visstingrākā slepenībā, nekādā veidā un ne pie kādiem apstākļiem neizpaust visas man zināmās ziņas, kuras ir valsts noslēpums, un ziņas, kuras ir neizpaužamas, par PSRS Iekšlietu ministrijas darbu, Iekšlietu ministrijas un Milicijas orgānu darbu, par karaspēka vienībām, nometnēm, cietumiem, celtniecības uzņēmumiem, mācību iestādēm un citām Iekšlietu ministrijas iestādēm, kā arī visas citas ziņas, kuras ir valsts noslēpums, un ziņas, kuras ir neizpaužamas un tikušas man zināmas sakarā ar manu darbu Iekšlietu ministrijas sistēmā.

Tāpat arī pēc manas atlaišanas no darba Iekšlietu ministrijas sistēmā es apņemos nekādā ziņā neizpaust, nedz tiešā ceļā, mutiski vai rakstiski augšā norādītās ziņas.

Es esmu brīdināts, ka par šās saistības pārkāpšanu nesu kriminālatbildību likumā noteiktā kārtībā.

Personīgs paraksts ...............

No PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija 1947. gada 9. jūnija dekrēta

1. Ziņu izpaušana, kuras ir valsts noslēpums, — ko izdara personas, kam šīs ziņas uzticētas vai kas varēja šīs ziņas saņemt sava dienesta stāvokļa dēļ, ciktāl šī rīcība nav kvalificējama kā Dzimtenes nodevība vai spiegošana, — sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no ASTOŅIEM līdz DIVPADSMIT gadiem.

2. Militāra rakstura ziņu izpaušana, kuras ir valsts noslēpums, — ko izdara karavīri, ciktāl šī rīcība nav kvalificējama kā Dzimtenes nodevība vai spiegošana, sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no DESMIT līdz DIVDESMIT gadiem.

3. Ziņu izpaušana, kuras ir valsts noslēpums, — ko izdara privātas personas, ciktāl šī rīcība nav kvalificējama kā Dzimtenes nodevība vai spiegošana, sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no PIECIEM līdz DESMIT gadiem.

4. Valsts noslēpumu saturošu materiālu, dokumentu un iespieddarbu nozaudēšana no amatpersonu puses, — ja šī rīcība pēc sava rakstura nav tāda, par kuru likums paredz smagāku sodu, sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no ČETRIEM līdz SEŠIEM gadiem.

Tas pats noziegums, ja tam bijušas smagas sekas, sodāms ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no SEŠIEM līdz DESMIT gadiem.

5. Tādu dokumentu nozaudēšana no karavīru puses, kas satur ziņas, kuras ir valsts noslēpums, — ja šī rīcība pēc sava rakstura nav tāda, par kuru likums paredz smagāku sodu, — sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no ASTOŅIEM līdz DIVPADSMIT gadiem.

6. Tādu izgudrojumu, atklājumu un tehnisko uzlabojumu paziņošana vai nodošana ārvalstīm, kuri ir valsts noslēpums, kuri izdarīti PSRS robežās vai kurus izdarījuši ārzemēs PSRS pilsoņi, ko komandējusi valsts, — ja šie noziegumi nav kvalificējami kā Dzimtenes nodevība vai spiegošana, — sodāma ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz laiku no DESMIT līdz PIECPADSMIT gadiem.

Iepazinos ...............

(paraksts)

LVA, 130. f., 2. apr., 1163. f., 19.a lp. Oriģināls

 

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta

lēmums par ziņu uzskaitījumu, kuras satur valsts noslēpumu

Slepeni

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta lēmums

Protokols Nr. 27, 36. d.

1963. gada 27. decembrī

Par ziņu Uzskaitījumu, kuras sastāda valsts noslēpumu un citu ziņu, kuras ir jāaizslepeno VACP, arodbiedrību Centrālajās padomēs un arodbiedrību padomēs

1. Apstiprināt VACP Vispārējās daļas sagatavoto ziņu uzskaitījumu, kuras sastāda valsts noslēpumu, citu ziņu, kuras ir jāaizslepeno VACP arodbiedrību centrālajās komitejās uan arodbiedrību padomēs. (..)

VACP sekretārs

A.Bulgakovs

LVA, 425. f., 1a. apr., 3. l. 88. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Uzskaitījums par ziņām, kuras sastāda valsts noslēpumu,

un citām ziņām, kuras ir jāaizslepeno VACP arodbiedrību

centrālajās komitejās un arodbiedrību padomēs

Slepeni

Dokumentiem, kuri satur ziņas, kuras sastāda valsts noslēpumu, ir jābūt grifam "Pilnīgi slepeni" vai "Pilnīgi slepeni, īpaši svarīgi".

Personas, kuras ir vainīgas šo ziņu izpaušanā, soda pēc likuma.

Šis Uzskaitījums satur ziņas, kas sastāda valsts noslēpumu, un citas ziņas, kuras ir jāaizslepeno.

1. Mobilizācijas plāni un citi dokumenti, kuri satur datus par gatavošanos mobilizācijai, VACP un tai pakļautajās arodbiedrību organizācijās un to iestādēs un uzņēmumos.

"Pilnīgi slepeni"

2. Ziņas par visa veida mobilizācijas rezerves materiālo vērtību glabāšanu, kvalitatīvo stāvokli un uzskaiti.

3. Apvienotās ziņas par VACP iestāžu un uzņēmumu, arodbiedrību CK un arodbiedrību padomju uzņēmumu un iestāžu evakuāciju un reevakuāciju (..)

"Slepeni"

4. VACP, arodbiedrību CK un arodbiedrību padomju iestāžu vietējās pretgaisa aizsardzības un ķīmiskās aizsardzības sagatavošanas plāni.

"Slepeni"

5. Ziņas par rezerves karaklausībai pakļauto skaitu, kuri atrodas speciālā uzskaitē VACP, arodbiedrību CK, arodbiedrību padomēs un tām pakļautajās arodbiedrību organizācijās. (..)

"Slepeni"

6. Zinātniskās pētniecības darbu, atklājumu un izgudrojumu rezultāti, kuriem ir liela zinātniskā un tautsaimnieciskā nozīme, līdz tam, kamēr to nav publicējušas ministrijas un resori.

"Pilnīgi slepeni"

7. Ziņas par strādājošo skaitu, arodbiedrību budžetu, ziņas par arodbiedrību biedru maksām, kā arī aviācijas un aizsardzības rūpniecības un citu režīma uzņēmumu un organizāciju apgabalu un republikānisko arodbiedrību komiteju finansu atskaites.

"Slepeni"

8. Kopējās ziņas par aizsardzības un aviācijas rūpniecības un citu režīma uzņēmumu sociālās apdrošināšanas budžetu un pagaidu darba nespēju.

"Slepeni"

9. Starptautiskās strādnieku kustības materiāli un dokumenti, atskaites par padomju arodbiedrību delegāciju uzturēšanos ārzemēs, kas atklāj padomju arodbiedrību pozīciju attiecībā pret atsevišķām nacionālajām un starptautiskajām arodbiedrību organizācijām, valdībām un arodbiedrību līderiem.

"Slepeni"

10. Atskaites un informatīvie materiāli par ārvalstu delegāciju uzturēšanos PSRS, kuri satur konfidenciālas ziņas un atsevišķu delegācijas locekļu vai visas delegācijas negatīvu raksturojumu.

"Slepeni"

11. Sarakste jautājumos par izbraukšanas, iebraukšanas vīzu noformēšanu ārvalstu un padomju arodbiedrību, sportistu un tūristu delegācijām, kā arī personām, kuras tiek nosūtītas darbā aiz robežām.

"Slepeni"

12. Sarakste par tūristu grupu sastāvu, kuras izbrauc uz ārzemēm, kuras apstiprina apgabalu komiteju, novadu komiteju un savienoto republiku komunistisko partiju CK atlases komisijas.

"Slepeni"

13. Telegrammas, kuras ar šifrēšanas orgānu palīdzību tiek sūtītas padomju pārstāvniecībām ārzemēs.

"Pilnīgi slepeni"

14. VACP kopējie valūtas plāni un to aprēķini.

"Slepeni"

15. Ziņas par atsevišķu uzņēmumu, kuriem ir aizsardzības nozīme, kā arī režīma zinātniskās pētniecības institūtu, konstruktoru biroju utt. darba profilu un atrašanās vietu.

"Slepeni"

16. Kopējas ziņas par traumatismu un nāves gadījumiem, kā arī par darba aizsardzību un drošības tehniku aizsardzības, aviācijas un citos režīma uzņēmumos, ja tajās netiek atklāti uzņēmuma dislokācijas dati.

"Slepni"

17. Ziņas par avāriju un katastrofu upuriem atsevišķos aizsardzības uzņēmumos ar smagi un nāvējoši traumēto skaitu — 5 cilvēki un vairāk.

"Slepeni"

18. Ziņas par masveida saindēšanos un epidēmisko saslimšanu uzliesmojumiem.

"Slepeni"

19. Sarakste jautājumos par vadošajiem arodbiedrību kadriem, kuri ir jāapstiprina instancēs.

"Slepeni"

20. Instrukcija un citi dokumenti jautājumos par slepenās lietvedības kārtošanu, sarakste jautājumos par personas noformēšanu darbam ar slepeniem un pilnīgi slepeniem dokumentiem.

"Slepeni"

21. Nevar tikt publicētas atklātos izdevumos, kā arī pārraidītas pa radio (tajā skaitā arī pa radiosakaru dienesta līnijām) un televīzijā visas ziņas, kuras ir minētas šajā uzskaitījumā un arī PSRS Glavļita uzskaitījumā.

LVA, 425. f., 1a. apr., 3.l., 89., 90., 91. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka palīga

N.Gavriļina norādījumi par lielāku atklātumu,

gatavojot informāciju par avārijām un avārijas situācijām

Slepeni

Biedram V.Dogužijevam 1989. gada 9. septembrī

PSKP Centrālā komiteja ir atbalstījusi biedra E.Ševardnadzes* priekšlikumu jautājumā par informācijas sniegšanu par avārijām PSR Savienībā un uzdevusi, piedaloties PSRS Ministru Padomes Valsts militāri rūpniecisko jautājumu komisijai, PSRS Aizsardzības ministrijai, PSRS Valsts drošības komitejai, PSRS Ārlietu ministrijai, noteikt kārtību, lai TASS (Padomju Savienības telegrāfa aģentūra — J.R.) bez kavēšanās sagatavotu un izsniegtu ministrijām, resoriem, savienoto republiku ministru padomēm, vietējās varas orgāniem sākotnējās operatīvās ziņas par avārijām, stihiskajām nelaimēm, sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, sociāla, starpnacionāla un starptautiska rakstura incidentiem, izņemot ziņas, kas sastāda valsts noslēpumu.

Biedra E.Ševardnadzes ziņojumā, piemēram, uzmanība vērsta uz to, ka mūsu valstī daudzus gadus pastāvēja dažāda veida avāriju un avāriju situāciju noklusēšanas prakse vai arī par tām tika sniegta novēlota informācija un nepilnā apjomā. Šāds stāvoklis Padomju Savienībai nodarīja un nodara jūtamus politiskus zaudējumus, jo, trūkstot savlaicīgām padomju informācijas avotu ziņām par mums jūtīgajiem jautājumiem, tās tiek atdotas Rietumu aģentūrām, bet sabiedriskajā viedoklī gribot vai negribot rodas jautājums par uzticību mūsu vārdiem un rīcībai. Šajā ziņā spilgts piemērs bija avārija Černobiļā un propagandas situācija ap to.

Pēdējā laikā stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, piemēram, sakarā ar to, ka Padomju Savienība pēc Černobiļas avārijas saskaņā ar noslēgtajām konvencijām ar MAGATE un divpusēju vienošanos dokumentiem ir uzņēmusies saistības par paziņošanu sakarā ar atomreaktoru avārijām. Taču tendence par neattaisnojamu aizkavēšanu un atsevišķu detaļu slēpšanu, informējot par avārijām un nelaimes gadījumiem, kas skar PSRS intereses, kopumā saglabājas. Tas skaidri parādījās, kad 1987. gada pavasarī Novaja Zemļā atomieroču izmēģinājumu laikā izplūda radioaktīvās gāzes, kad 1988. gada aprīlī tika zaudēti sakari ar mākslīgo Zemes pavadoni "Kosmoss–1900", kurā atradās kodolenerģijas avots, kad 1988. gada pavasarī notika sprādziens Pavlodaras rūpnīcā, un vairākos citos gadījumos.

Informācijas un praktiskajā plānā nopietni jautājumi rodas sakarā ar torpēdu atomzemūdenes avāriju Barenca jūrā.

Kopumā vairākos gadījumos resoru intereses un apsvērumi ņēma virsroku pār vispārvalstiskajām interesēm. Tā rezultātā mēs ciešam jūtamus morālos un politiskos zaudējumus. Tā tiek mesta ēna uz atklātības politiku, starptautiskajā arēnā tiek izkropļota pārkārtošanās būtība, tiek grauts arī mūsu masu informācijas orgānu prestižs. Jebkāda aizkavēšanās ar ziņām par avārijām vai tamlīdzīgiem incidentiem, kā arī to nepilnība rada arī iekšpolitiskus zaudējumus, dodot iemeslu baumu un pārspīlējumu izplatīšanai, pieradinot cilvēkus paļauties uz ārzemju informācijas avotiem.

Lai ievestu kārtību informācijas jautājumos par avārijām un avāriju situācijām, tiek ieteikts uzdot attiecīgajām ministrijām un resoriem, tajā skaitā arī aizsardzības, kopīgi izstrādāt kārtību par tādas informācijas sagatavošanu un izsniegšanu un pasākumu veikšanu, lai padomju informācijas līdzekļiem iesniegtu ziņas par visām avārijām un incidentiem (ieskaitot iemeslus, apjomus, upuru skaitu utt.), kuri ir notikuši tiem pakļautajās nozarēs.

Tiek uzskatīts par lietderīgu, lai sagatavotu konkrētus, saskaņotus lēmumus šajā jautājumā, uzdot PSRS Ministru Padomes Valsts militāri rūpniecisko jautājumu komisijai, PSRS Aizsardzības ministrijai, PSRS Valsts drošības komitejai, PSRS Ārlietu ministrijai, Padomju Savienības telegrāfa aģentūrai, PSRS Galvenajai literatūras pārvaldei un savienoto republiku ministru padomēm mēneša laikā iesniegt savus priekšlikumus.

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka palīgs

N.Gavriļins

LVA, 270. f., 9. apr., 219. l., 68., 69. lp. Tulkojums no krievu valodas

* E.Ševardnadze — tolaik PSKP CK Politbiroja loceklis, PSRS ārlietu ministrs

Atzīmes dokumentā:

Latvijas PSR Ministru Padomei

 

Padomju Savienības telegrāfa aģentūras priekšlikumi

par ziņu sagatavošanu sakarā ar avārijām,

dabas nelaimēm un incidentiem

Slepeni

Nr. 433–s

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Padomju Savienības

biedram V.Dogužijevam telegrāfa aģentūra TASS

1989. gada 26. septembrī

Sakarā ar Jūsu š.g. 11. septembra uzdevumu (PP–24449–s), TASS iesniedz šādus priekšlikumus jautājumā par sākotnējo operatīvo ziņu izsniegšanu masu informācijas līdzekļiem par avārijām, stihiskajām nelaimēm, sabiedriski nozīmīgiem notikumiem un incidentiem, kuriem ir starpnacionāls un starptautisks raksturs.

Pēc mūsu domām, PSRS Galvenajai literatūras pārvaldei nepieciešams pārskatīt to punktu uzskaitījumu, kuri aizliedz šāda veida faktu publikāciju atklātā presē, lai bez zaudējumiem tos samazinātu, protams, saglabājot valsts noslēpumus. Pie tam šim samazinājumam ir jāattiecas uz visām centrālajām ministrijām un resoriem.

Otrkārt, visām centrālajām ministrijām un resoriem ir jānosaka pastāvīga kompetenta persona (bet tās prombūtnē — tās aizvietotāji), kura masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem operatīvi sniegtu atbildes uz viņu pieprasījumiem un savukārt paziņotu galvenajiem, centrālajiem masu informācijas līdzekļiem (TASS, "Pravda", "Izvestija", PSRS Valsts radio un televīzijas komiteja) par sabiedriski nozīmīgiem faktiem, kuri tiem vēl nav zināmi, taču ir nepieciešami paziņošanai. Lai ātrāk izlemtu jautājumu par publicēšanu, augstāk nosauktajiem galvenajiem masu informācijas līdzekļiem un centrālajām ministrijām un resoriem ir jāapmainās ar tām telefonu koordinātēm, kādas ir atbildīgajiem darbiniekiem par šo darba iecirkni.

Būtu lietderīgi PSRS Ministru Padomes Valsts militāri rūpniecisko jautājumu komisijas vadībā organizēt tikšanos ar PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Valsts drošības komitejas, PSRS Ārlietu ministrijas, TASS, PSRS Galvenās literatūras pārvaldes pārstāvjiem, lai apspriestu par šo jautājumu iesniegtos priekšlikumus un izstrādātu vienotu pozīciju.

TASS ģenerāldirektors

L.Kravčenko

LVA, 270. f., 9. apr., 219. l., 71., 72. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

LPSR Ministru Padomes paziņojums

par atbalstu priekšlikumam par operatīvas informācijas

sniegšanu sakarā ar avārijām

Nr. 630/659–s

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Atbildot uz

biedram N.Dogužijevam 1989. g. 11. septembra Nr. PP–24449

1989. gada 11. oktobrī

Latvijas PSR Ministru Padome piekrīt un pilnīgi atbalsta priekšlikumu par operatīvu informācijas sniegšanu par avārijām PSRS, kā arī tos praktiskā darba priekšlikumus, kuri izklāstīti TASS 1989. gada 26. septembra vēstulē par šo jautājumu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

O.Mišurkins

LVA, 270. f., 9. apr., 219. l., 73. lp. Tulkojums no krievu valodas