Ministru kabineta rīkojums Nr.77

Rīgā 2006.gada 9.februārī (prot. Nr.7 26.§)

Par Koncepciju finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai

1. Apstiprināt Koncepciju finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai (turpmāk— koncepcija).

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas izpildes koordinācijā.

3. Atbalstīt koncepcijas 4.2.apakšnodaļā noteikto finansējuma palielinā­šanas modeli — līdz 2010.gadam Latvijas kopējam attīstības sadarbības finansējumam jāsasniedz 0,1% no nacionālā kopprodukta atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas statistisko pārskatu norādēm.

4. Ārlietu ministrijai katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pieprasīto nepieciešamo finansējumu attīstības sadarbībai nākamajā budžeta gadā.

5. Ārlietu ministrijai iesniegt Ministru kabinetā šādus ziņojumus par koncepcijas izpildi un novērtējumu:

5.1. starpposma informatīvo ziņojumu — līdz 2008.gada 15.jūnijam;

5.2. gala informatīvo ziņojumu — līdz 2011.gada 31.decembrim.

6.Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai īstenotu Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programmu 2006.– 2010.gadam, izskatīt Ministru kabinetā kopā ar nozaru ministriju un centrālo iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ārlietu ministrs A.Pabriks

(Ministru kabineta

2006.gada 9.februāra rīkojums Nr.77)

Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai

SATURS

1.Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

2.Sasaiste ar citiem politikas dokumentiem un tiesību aktiem

3.Problēmas risinājums, prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

4.Problēmas risinājuma varianti

4.1. Modelis nr.1 — Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.17% apmērā no NKP

4.2. Modelis nr.2 — Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.1% apmērā no NKP

4.3. Modelis nr.3 - Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.13% apmērā no NKP

4.4. Secinājumi

5.Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

6. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Koncepcija finansējuma palielināšanai no 2006.gada līdz 2010.gadam no valsts budžeta Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas īstenošanai (turpmāk — koncepcija) tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalsts saistībām, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm.

Koncepcijas darbības laiks sakrīt ar Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programmas no 2006.gada līdz 2010.gadam darbības laiku, (programmas projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2005.gada 22.septembrī VSS-1273) un koncepcija ir saskaņā ar minētajā programmā noteiktajiem mērķiem un rīcības virzieniem.

2000.gadā Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk — ANO) Tūkstošgades deklarācijai un apņēmās īstenot tur uzstādītos mērķus. ANO Tūkstošgades mērķi ir: novērst galēju nabadzību un badu, nodrošināt vispārēju pamatizglītību, veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, kā arī sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanos, samazināt bērnu mirstību, uzlabot mātes un bērna veselību, ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozi un citas slimības, nodrošināt vides ilgtspēju un izvērst sadarbību attīstības jomā ar partneriem visā pasaulē. Lai veicinātu šo mērķu īstenošanu, tika pieņemts lēmums attīstītajām valstīm kopīgi līdz 2015.gadam palielināt sniegto finansējumu attīstības mērķiem līdz 0.7% no nacionālā kopprodukta (turpmāk — NKP).

Lai virzītos uz šo mērķi, ES ir izvirzījusi starpposma mērķi līdz 2010.gadam sasniegt 0.5% no NKP, tādējādi paredzot pakāpenisku finansējuma palielināšanu attīstības sadarbībai. Līdz ar to ES Padomes Ārējo attiecību padomes 2005.gada 24.maija secinājumos tika noteikts mērķis palielināt finansējumu attīstības sadarbībai — ES kolektīvi līdz 2010.gadam sasniegt 0.56% no NKP un nodrošināt, ka katra ES dalībvalsts sasniedz vismaz 0.51% no NKP, ņemot vērā, ka valstis, kuras ir kļuvušas par ES dalībvalstīm 2004.gadā, tai skaitā Latvija, sasniedz vismaz 0.17% no NKP.

ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, katru gadu uzskaita finansējumu par sniegto oficiālo attīstības palīdzību (turpmāk — OAP), izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (turpmāk — OECD/DAC) vadlīnijas. OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu attīstībai un šīs valsts NKP līmeni. Sekojot minētajām vadlīnijām, Latvija 2004.gadā attīstības sadarbībai veltīja 0.06% no NKP, no kā 97% veidoja maksājumi starptautiskajās organizācijās un to programmās, piemēram, Eiropas Savienībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai, Starptautiskajam Valūtas fondam. Pārējos trīs procentus sastādīja Latvijas divpusējās palīdzības projekti attīstības valstīs (valstu klasifikācija saskaņā ar OECD/DAC vadlīnijām), lai veicinātu šo valstu sociālo un ekonomisko attīstību.

Latvijas iemaksu starptautiskajās organizācijās apjoms pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies, un ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados tas paliks esošajā līmenī vai palielināsies iemaksu Eiropas Savienības budžetā gadījumā. Līdz ar to koncepcijas galvenais uzsvars ir uz finansējuma palielināšanu Latvijas divpusējām attīstības sadarbības aktivitātēm, papildus tam paredzot finansējumu arī brīvprātīgajiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās. Finansējums plānotajām attīstības sadarbības aktivitātēm katru gadu tiek paredzēts Attīstības sadarbības politikas plānā, kurš tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu. Savukārt koncepcijas mērķis ir noteikt katra gada, sākot ar 2006.gadu un beidzot ar 2010.gadu, finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanas apmērus, lai, 2010.gadā Latvija tuvotos ES dalībvalsts saistību izpildei, proti, tuvotos 0.17% no NKP sasniegšanai.

Ja netiek pieņemts lēmums par finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanu, proti, ja šis finansējums absolūtos skaitļos paliek esošajā līmenī, tad augot Latvijas NKP līmenim, pastāv iespēja, ka OAP samazinās. Piemēram, finansējums attīstības sadarbībai 2002. un 2003.gadā bija līdzīgs absolūtos skaitļos (2002.gadā — 0.897 miljoni USD, 2003.gadā — 0.880 miljoni USD), tomēr, augot NKP, OAP samazinājās no 0.01% 2002.gadā uz 0.008% 2003.gadā. Tāpat, ja netiek pieņemts lēmums par katra gada finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanu, nav iespējams plānot ilgtermiņa attīstības sadarbības aktivitātes, kas pretējā gadījumā ļautu veiksmīgāk piesais­tīt projektu līdzfinansētājus, kā arī veicinātu īstenojamo projektu un programmu efektivitāti.

Līdz ar to lēmums par plānotu un pakāpenisku OAP palielinājumu ļautu ne tikai tuvoties Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām, bet arī ļautu plānot attīstības sadarbības aktivitātes ilgtermiņā.

Koncepcija piedāvā trīs iespējamos modeļus finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai no valsts budžeta no 2006.gada līdz 2010.gadam — 1.modelis — sasniegt 0.17% no NKP, 2.modelis — sasniegt 0.1% no NKP un 3.modelis — sasniegt 0.13% no NKP. Balstoties uz koncepcijas 4.daļā sniegto analīzi par minētajiem modeļiem, nepieciešams izvēlēties Latvijas situācijai piemērotāko un atbilstošāko modeli.

Koncepcijas mērķis nav noteikt Latvijas prioritātes, mērķus un virzienus attīstības sadarbības īstenošanai. To nosaka ikgadējie Attīstības sadarbības politikas plāni, kuri tiek apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu un Attīstības sadarbības politikas programma no 2006.gada līdz 2010.gadam. Minētie politikas dokumenti uzsver ne tikai prioritāros darbības virzienus, bet arī tādus principus kā Latvijas attīstības sadarbības programmu koordinēšana, harmonizēšana un saskaņotība ar ES un citu ES dalībvalstu attīstības sadarbības programmām.

2. Sasaiste ar citiem politikas dokumentiem un tiesību aktiem

Koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm. Pamatojoties uz pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija izstrādā ikgadējos Attīstības sadarbības politikas plānus. Pirmais šāds plāns 2005.gadam tika apstiprināts ar 2004. gada 31. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 594 “Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2005. gadam”, kā rezultātā attīstības sadarbības īstenošanai 2005.gadā tika piešķirti 100 000 LVL. Turpinājumu 2005.gadā uzsāktajām attīstības sadarbības aktivitātēm paredz ar 2005. gada 30.novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.771 “Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam”apstiprinātais Attīstības sadarbības politikas plāns 2006. gadam, kā rezultātā attīstības sadarbības īstenošanai 2006. gadā tika piešķirti 150000LVL.

Koncepcijas darbības laiks sakrīt ar Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programmas no 2006.gada līdz 2010.gadam darbības laiku, (programmas projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2005.gada 22.septembrī VSS-1273) un koncepcija ir saskaņā ar minētajā programmā noteiktajiem mērķiem un rīcības virzieniem. Programma nosaka attīstības sadarbības politikas vidēja termiņa mērķus, politikas un darbības rezultātus, galvenos virzienu sasniegšanas uzdevumus, izpildes laika plānojumu, par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas un pārskatu sniegšanas kārtību. Programmas īstenošanai nepieciešams nodrošināt regulāru un pakāpeniski pieaugošu valsts budžeta finansējumu attīstības sadarbībai.

3. Problēmas risinājums, prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

Latvijai ir būtiski demonstrēt apņemšanos pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbībai, ņemot vērā starptautiskās saistības. Ja lēmums par finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanu netiek pieņemts un ja finansējums attīstības sadarbībai absolūtos skaitļos paliek esošajā līmenī, tad, augot Latvijas NKP, OAP līmenis var samazināties, kas ir pretrunā ar Latvijas kā ES dalībvalsts starptautiskajām saistībām.

Visas ES dalībvalstis, tajā skaitā valstis, kuras pievienojās ES 2004.gadā, ir paudušas oficiālu viedokli par apņemšanos palielināt finansējumu attīstības sadarbībai. Arī Latvijai ir nepieciešams formulēt savu nostāju, kas varētu līdzināties citu ES jauno dalībvalstu, īpaši, Baltijas valstu nostājai, ņemot vērā līdzīgo ekonomisko situāciju un vēsturisko pieredzi šajās valstīs.

4. Problēmas risinājuma varianti

Koncepcija iezīmē trīs iespējamos problēmas risinājuma variantus jeb modeļus finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam, kas ir turpmāk analizēti koncepcijas 4.1., 4.2. un 4.3.punktos, attiecīgi ietverot tabulas Nr.1., Nr.2 un Nr.3.

Tabulas atspoguļo Latvijas kopējā attīstības sadarbības finansējuma veidojošos komponentus - Latvijas iemaksas ES budžetā, no kurām aptuveni 5% tiek skaitīti kā finansējums attīstības sadarbībai (aile “ES (milj.Ls)”), Latvijas kā ES dalībvalsts maksājumi Eiropas Attīstības fondā (aile “EAF (milj.Ls)”), maksājumi starptautiskajās organizācijās un to pro­grammās (aile “SO (milj.Ls)”), finansējums divpusējai attīstības sadarbībai, kas nav plānots kopējā attīstības sadarbības budžetā, bet tiek maksāts no attiecīgo valsts iestāžu budžetiem attīstības sadarbības aktivitāšu ietvaros (aile “Ad hoc divpusējā OAP (milj.Ls)”) un Latvijas valdības speciāli piešķirtais finansējums divpusējām attīstības sadarbības aktivitātēm ikgadējā Attīstības sadarbības politikas plāna īstenošanas ietvaros (aile “Plānotā divpusējā OAP (milj.Ls)”). Saskaitot minētajās ailēs ietvertos skaitļus, tiek iegūts kopējais OAP apjoms absolūtos skaitļos (aile “Kopā OAP (milj.Ls)”), kura attiecība pret NKP (aile “NKP f.c., milj.Ls”) parāda attiecīgā gada OAP procentuālo līmeni (aile “% no NKP”). Tabulās Nr.1, Nr.2 un Nr. 3 atšķiras skaitļi šādās ailēs - “Plānotā divpusējā OAP (milj.Ls)”, “% no NKP” un “Kopā OAP (milj.Ls)”. Informācija pārējās ailēs visās tabulās ir nemainīga.

Finansējuma palielināšana galvenokārt attiecas uz Latvijas plānoto divpusējo attīstības sadarbību, kas ietver projektus ar sadarbības valstīm. Papildus divpusējām aktivitātēm iespējams arī paredzēt finansējumu brīvprātīgajiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās. Tomēr jāuzsver, ka iesākumā, kamēr ir pieejams ierobežots finansējums attīstības sadarbībai, prioritāte ir tieši divpusējā attīstības sadarbība (aile “Plānotā divpusējā OAP (milj.Ls)”).

4.1. Modelis nr.1 — Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.17% apmērā no NKP (skat. tabulu Nr.1)

Mērķis sasniegt 0.17% no NKP līdz 2010.gadam valstīm, kuras kļuvušas par ES dalībvalstīm 2004.gadā, tajā skaitā Latvijai, ir uzstādīts ES Padomes Ārējo attiecību padomes 2005. gada 24. maija secinājumos.

Apstiprinot šo problēmas risinājuma variantu finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai, tiktu izpildītas Latvijas kā ES dalībvalsts saistības pilnā mērā. Šajā gadījumā no valsts budžeta 2010.gadā plānotajai divpusējai attīstības sadarbībai būtu nepieciešams piešķirt 15.13 miljonus LVL.

Tabula Nr.1

Paskaidrojumi:

• NKP — nacionālais kopprodukts, faktiskajās cenās, milj.Ls — Finanšu ministrijas prognoze uz 2005.gada novembri.

• ES — iemaksas ES budžetā, kuras tiek uzskaitītas kā finansējums attīstības sadarbībai — 2004.gada rādītājs (3.7 milj.Ls) ir Eiropas Komisijas sniegta informācija par ES budžeta izdevumiem dalībvalstu OAP iemaksu griezumā. 2005.gada un turpmākie rādītāji ir aprēķināti, pieņemot, ka 5% no Latvijas Republikas iemaksām ES budžetā tiek novirzīti OAP. Līdz ar to šajā ailē ietvertie lielumi ir uzskatāmi par indikatīviem.

• EDF — Latvijas Republikas iemaksas Eiropas Attīstības fondā, pieņemot, ka šīs iemaksas veidojas kā 0.76% no Latvijas Republikas iemaksām ES budžetā. Latvijas Republikas iemaksas EAF nosaka Pievienošanās ES līguma Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošānās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 6. panta 4. punkts.

• SO — Latvijas Republikas faktiskās un plānotās iemaksas starptautiskajās organizācijās, iemaksas kurās klasificējas kā OAP, kas ir ieplānotas katras attiecīgās valsts iestādes budžetā.

• Ad hoc divpusējā OAP — finansējums divpusējai attīstības sadarbībai, kas nav plānota kopējā attīstības sadarbības budžetā, bet tiek maksāta no attiecīgo valsts iestāžu budžetiem attīstības sadarbības aktivitāšu ietvaros.

• Plānotā divpusējā OAP — Latvijas Republikas speciāli piešķirtais finansējums divpusējām attīstības sadarbības aktivitātēm ikgadējā Attīstības sadarbības politikas plāna īstenošanas ietvaros.

4.2. Modelis nr.2 — Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.1% apmērā no NKP (skat. tabulu Nr.2)

Šis finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanas modelis paredz sasniegt līdz 2010.gadam 0.1% no NKP, ik gadu nodrošinot pieaugumu aptuveni par 0.01%. Šis modelis paredz, ka Latvijas starptautiskās saistības netiek izpildītas. Tomēr šajā gadījumā tiek nodrošināts finansējuma pieaugums, kas parāda Latvijas politisko apņemšanos pildīt ES dalībvalsts starptautiskās saistības.

Tabula Nr.2*

*Paskaidrojumus skatīt zem tabulas Nr.1

4.3. Modelis nr.3 — Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.13% apmērā no NKP (skat. tabulu Nr.3)

Šis finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanas modelis paredz sasniegt līdz 2010.gadam 0.13 % no NKP, kas ir vidējs rādītājs starp 1.modelī (sasniegt 0.17% no NKP) un 2.modelī (sasniegt 0.1% no NKP) noteikto. Trešā modeļa gadījumā tiek nodrošināts finansējuma pieaugums, kas parāda politisko apņemšanos pildīt ES dalībvalsts starptautiskās saistības. Šajā gadījumā Latvija parādītu apsveicamu apņemšanos pildīt ES dalībvalsts saistības, lai gan ne pilnā mērā.

Tabula Nr.3*

*Paskaidrojumus skatīt zem tabulas Nr.1

4.4. Secinājumi

Izvēloties finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanas modeli, svarīgi ir nodrošināt vismaz iepriekšējā gada OAP apjoma saglabāšanu. Tas nozīmē, ka ik gadu nepieciešams palielināt finansējumu attīstības sadarbībai absolūtos skaitļos, ņemot vērā Latvijas NKP straujo pieaugumu, lai Latvijas OAP apjoms paliktu vismaz iepriekšējā gada līmenī.

ES jaunajām dalībvalstīm ir atšķirīga ekonomiskā situācija un vēsturiskā pieredze attīstības sadarbībā, kas nosaka dažādo situāciju gan izejas pozīcijās, gan mērķu noteikšanā attiecībā uz finansējuma palielināšanu attīstības sadarbībai. Piemēram, Čehija un Slovākija ir paziņojušas, ka līdz 2010.gadam ir gatavas sasniegt 0.17% no NKP, jo šīm valstīm ir plašāka pieredze attīstības sadarbībā nekā, piemēram, Baltijas valstīm, kuras sāka veidot attīstības sadarbības sistēmu salīdzinoši nesen.

Finansējuma palielināšanā Latvijai ir līdzīga līdzšinējā pieredze ar pārējām Baltijas valstīm, kuras ir jau paziņojušas, ka paredz OAP līmeni palielināt līdz 0.1% no NKP līdz 2010. gadam. Līdz ar to Latvijai atbilstošākais ir koncepcijas 4.2.punktā minētais finansējuma palielināšanas modelis Nr.2, kurš paredz Latvijai laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam sasniegt OAP līmeni 0.1% apmērā no NKP (skat. 1.pielikumu “Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”).

5.Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

Ārlietu ministrija katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Ministru kabinetā Attīstības sadarbības politikas plānu. Politikas plāns nosaka attīstības sadarbības politikas mērķus, rīcības virzienus mērķu sasniegšanai, prognozējamos rezultātus, pasākumus mērķu sasniegšanai, izpildes termiņus un rezultatīvos rādītājus pasākumu novērtēšanai un papildus nepieciešamo finansējumu nākamajā budžeta gadā. Koncepcijas īstenošanai sagatavo un iesniedz izskatīšanai Saeimā attiecīgus priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likumprojektam.

6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par koncepcijas izpildi un novērtējumu Ārlietu ministrija iesniedz Ministru kabinetā starpposma informatīvo ziņojumu līdz 2008.gada 15.jūnijam un gala informatīvo ziņojumu līdz 2011.gada 31.decembrim.

Ārlietu ministrs A.Pabriks

1.pielikums

Ārlietu ministrs A.Pabriks