Lielas un mazas valstis ir vienlīdz tiesīgas

Vakar, 15.novembrī, Ārlietu ministrija sabiedrībai nodeva bukletu "No iestāšanās līdz prezidentūrai: Latvijas līdzdalība Eiropas Padomē"

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Savu pirmo Eiropas mēroga prezidentūru Latvija apzinās kā nopietnu iespēju sekmēt lielas starptautiskas organizācijas darbu. Eiropas Padomes straujā paplašināšanās sekmējusi nozīmīgu Eiropas rekonstrukciju uz demokrātisku institūtu un cilvēktiesību pamatiem. Kopš Latvija aktīvi iekļāvusies EP starptautiskajā saimē, tā baudījusi partneru uzticību un apliecinājusi savējo, jo savstarpēja uzticība ir pamatā veiksmīgam darbam organizācijā, kur lielas un mazas valstis ir vienlīdz tiesīgas uz savu balsi un savu atbildību.

Apritējuši tieši 10 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas, un Eiropas Padome ir aktīvi strādājusi, lai pielāgotos jaunajai realitātei un iespējām, uz ko balstīsies jaunā gadsimta mērķi un uzdevumi, un viens no tiem būs glabāt Eiropas pamatvērtības, garantēt to pārmantojamību. Latvijas otrs svarīgākais mērķis ir pievērsties jauniem uzdevumiem un iespējām, ko nosaka globalizācijas laikmeta prasības. Šogad Latvija sāk četru turpmāko prezidentvalstu kopīgu projektu, kas apliecinās mazo valstu sadarbības potences. Partnerība ir svarīga kā princips, respektīvi, partnerība visdažādākās jomās, un būtiska ir sadarbība arī ar citām starptautiskām organizācijām.

Līdzās ierastiem un aktuāliem EP darba kārtības jautājumiem Latvija īpašu uzmanību pievērsīs Eiropas mazo kultūru attīstībai. Latvija ir Rīgā ielūgusi 1999.gadā sāktās kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" noslēguma ceremoniju, 2001.gada 19.un 20.aprīlī Rīgā notiks starptautiska konference par "Eiropas mazajām valodām", bet maijā — konference "Vietējā demokrātija 21.gadsimta sākumā".

Dažās EP darbības jomās Latvijas devums bijis īpaši nozīmīgs, tām arī īsumā esam pievērsušies šajā izdevumā. Ceru, ka ieskicētās Eiropas Padomes un Latvijas sadarbības aprises attīstīsies kā visas Eiropas ieguvumi.

Ievads bukletam "No iestāšanās līdz prezidentūrai: Latvijas līdzdalība Eiropas Padomē"

Par izdevumu

Trešdien, 15.novembrī, Latvijas Ārlietu ministrijas preses konferencē žurnālistiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē (EP) veltīto jauno speciālo sadaļu Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā, kā arī ar bukletu "No iestāšanās līdz prezidentūrai: Latvijas līdzdalība Eiropas Padomē", kas izdots sakarā ar prezidentūras pārņemšanu EP Ministru komitejā. Preses konferencē piedalījās arī Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktors Māris Klišāns.

M. Klišāns informēja, ka buklets pagaidām izdots 1000 eksemplāros, un tajā ietverta vispusīga vēsturiskā un arī aktuālākā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē laikā no 2000. gada 9. novembra līdz 2001.gada 11.maijam saistītā informācija. Iepazīstinot ar izdoto informatīvo materiālu, M. Klišāns pastāstīja, ka tajā sagatavota informācija trīs valodās — latviešu, angļu un franču. Buklets domāts ne tikai Latvijas tēla veidošanai un atpazīšanai Eiropā, bet arī ar nolūku, lai Latvijas iedzīvotāji iegūtu sev interesējošu informāciju par EP un Latvijas vietu tajā. Bukletu katrs interesents varēs atrast Latvijas bibliotēkās, un tas tiks izplatīts caur EP un Latvijas vēstniecībām EP valstīs. M. Klišāns atzīmēja, ka ārlietu ministrs Indulis Bērziņš šo informatīvo izdevumu pirmoreiz atvēris jau 9.novembrī, Latvijai uzsākot prezidentūras gaitas EP, bet Latvijā buklets pagaidām nav izplatīts.

Kaut arī grāmatu veikalos izdevums nebūs pieejams, tika apsolīts, ka aptuveni pēc divām nedēļām ar to varēs iepazīties arī Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā (adrese: http:// www.mfa.gov.lv ).

Pārlapojot bukletu, redzams, ka tajā ieskicētas EP un Latvijas sadarbības aprises, kuras, kā ievadvārdos uzsvēris ārlietu ministrs, attīstīsies kā visas Eiropas ieguvumi.

Izdevumā iespējams iepazīties arī ar plašu vēsturisko materiālu par Latvijas pirmajiem soļiem EP, ko sagatavojis Latvijas vēstnieks EP Dr. Georgs Andrējevs. M. Klišāns atzīmēja, ka rakstā skaidri iezīmējas apstākļi, kuru ietekmē Latvija veidojusi savu atpazīstamību Eiropā.

Bukletā iekļauts arī EP struktūras apraksts, darba organizācija un arī EP Ministru komitejas un EP Parlamentārās asamblejas darbības pamatprincipi. Bukletā ir arī vairākas tematiskās nodaļas, kas veltītas tādiem jautājumiem kā tiesību aizsardzība, kultūra, izglītība, valsts programma sabiedrības integrācijai Latvijā un valsts sociālā politika, uzsverot Latvijas paveikto katrā no minētajām jomām. Izdevumu bagātina plašs fotomateriālu klāsts, kuros skatāmas gan dažādas valsts un EP amatpersonas, gan iemūžinātie Latvijas cilvēku ikdienas un svētku brīži. Bet pēdējās lappusēs atrodama informācija par EP informācijas un dokumentācijas centru, kas Latvijā darbojas no 1996. gada februāra.

M. Klišāns uzsvēra, ka izdevumā ietvertā informācija ļoti interesē Eiropas valstu sabiedrību un informācija par centru cilvēkiem būs atgādinājums, kur iespējams iepazīties ar EP aktualitātēm, dokumentiem, EP kā organizācijas nozīmi.

M. Klišāns informēja, ka otrs jaunums, ar kuru Latvijas sabiedrībai vajadzētu iepazīties, ir Ārlietu ministrijas mājaslapā ( http://www.mfa.gov.lv ) izveidotā atsevišķā sadaļa, kas veltīta tieši Latvijas prezidentūras EP aktualitātēm un informācijai par prezidentūras gaitu. Tajā var apskatīt paredzēto pasākumu kalendāru, iepazīties ar Latvijas iecerētajiem pasākumiem EP prezidentūras laikā, izlasīt Ārlietu ministrijas jaunākos paziņojumus Latvijas plašsaziņas līdzekļiem par aktualitātēm EP un atrast citu informāciju.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore