Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “T.Freimanis un A.Līdums pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ceturtdien, 9.februārī, pasludināja spriedumu lietā “T.Freimanis un A.Līdums pret Latviju”.

Tiesa atzina, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 3.punkta (apcietinājuma ilgums), 5.panta 4.punkta (apcietinājuma kontrole), 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 6. panta 2.punkta (nevainīguma prezumpcija) pārkāpums.

Uzskatot, ka pārkāpuma atzīšana pati par sevi ir taisnīgs atlīdzinājums, tiesa nepiesprieda sūdzību iesniedzējiem taisnīgas atlīdzības kompensāciju. T.Freimanis bija lūdzis tiesu piešķirt 53 700 eiro morālā kaitējuma atlīdzināšanai, savukārt A.Līdums morālā kaitējuma atlīdzināšanai lūdza tiesu piešķirt 9 900 eiro.

Atzīstot 5.panta 3.punkta pārkāpumu, tiesa pievērsās šādiem aspektiem: Rīgas apgabaltiesas vairākkārtēji vispārīgi motivēti atteikumi par drošības līdzekļa maiņu; prokuratūras lūgumi par drošības līdzekļa pagarināšanu, kas tika izlemti bez sūdzību iesniedzēju uzaicināšanas uz tiesas sēdi, kā arī neuzrādot iemeslus.

Izvērtējot iesniedzēju sūdzības par 5.panta 4.punktu, tiesa atkārtoja jau iepriekš izteikto viedokli spriedumā “Lavents pret Latviju”, norādot, ka tiesas procesa laikā viens tiesnesis lēma gan jautājumu par drošības līdzekļu maiņu, gan arī izskatīja lietu pēc būtības.

Tāpat kā lietā “Lavents pret Latviju”, tiesa atzina, ka tiesvedības ilgums ir bijis pārmērīgs un līdz ar to pretrunā ar konvencijas 6.panta 1.punktu, kā arī lietu izskatošās tiesneses izteikumi presē pirms sprieduma pasludināšanas nav attaisnojami no konvencijas 6.panta 2.punkta viedokļa.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Fakti lietā “Freimanis un Līdums pret Latviju”

T.Freimanis (pirmais prasītājs) un A.Līdums (otrais prasītājs) ir divi bijušie Latvijas uzņēmēji, kas bija apsūdzēti krimināllietā par “Bankas Baltija” atbildīgo amatpersonu darbībām, kuru dēļ banka bankrotēja.

Abi prasītāji sūdzības tiesā iesniedza 2001.gadā, sūdzoties par vairākiem pārkāpumiem, kurus Latvijas valsts institūcijas, pēc viņu domām, bija pieļāvušas pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas procesā.

Atsaucoties uz konvencijas 5.panta 3.punktu, prasītāji sūdzējās par pirmstiesas apcietinājuma ilgumu, kā arī pārkāptām tiesībām uz apcietinājuma kontroli tiesā, kā to garantē konvencijas 5.panta 4.punkts.

Saistībā ar konvencijas 6.panta 1.punktu prasītāji sūdzējās par tiesvedības ilgumu un par tiesu neobjektivitāti un atkarību. Prasītāji arī apgalvoja, ka tiesa, kura izskatīja lietu, nebija “ar likumu noteikta”. Atsaucoties uz konvencijas 6.panta 2.punktu, prasītāji sūdzējās par lietu izskatošās tiesneses izteikumiem presē, kas liecinot, ka tiesnese esot pārliecināta par prasītāju vainu, līdz ar to pārkāpjot viņu tiesības uz nevainīguma prezumpciju.

Atsaucoties uz konvencijas 8.pantu, prasītāji sūdzējās arī par aizliegumu ģimenes locekļiem apmeklēt viņus cietumā, kā arī par aizliegumu jebkādā veidā sazināties ar ārpasauli, kamēr viņi atradās pirmstiesas apcietinājumā, uzskatot, ka šie ierobežojumi nav proporcionāli.

Ar 2003.gada 30.janvāra lēmumu tiesa apvienoja prasītāju sūdzības vienā lietā. Tiesa pieņēma tālākai izskatīšanai pēc būtības prasītāju sūdzības par konvencijas 5.panta 3.punktu, 5.panta 4.punktu un 6.panta 2.punktu, kā arī 6.panta 1.punktu attiecībā uz lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā, objektīvā un ar likumu noteiktā tiesā. Prasītāju sūdzības par iespējamo konvencijas 8.panta pārkāpumu tika noraidītas.

Atgādinām, ka 2002.gada 28.novembrī tiesa pasludināja spriedumu lietā “Lavents pret Latviju”, kurā sūdzības iesniedzējs bija sūdzējies par līdzīgiem pārkāpumiem tajā pašā tiesas procesā. Tiesa atzina, ka ir pārkāpts konvencijas 5.panta 3.punkts, 5.panta 4.punkts, 6.panta 1.punkts attiecībā uz tiesībām izskatīt lietu saprātīgā laikā, objektīvā, ar likumu noteiktā tiesā; 6.panta 2.punkts; konvencijas 8.pants attiecībā uz tiesībām uz korespondences noslēpumu un ģimenes dzīvi. Latvijas valdība izmaksāja sūdzības iesniedzējam tiesas noteikto kompensāciju 15 000 eiro apmērā, kā arī tika atsākta lietas jauna izskatīšana nacionālajās tiesās. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments