Ministru kabineta 2006.gada 13.februāra ārkārtas sēdē

Par Latvijas pozīciju ES ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē

Otrdien, 14.februārī, notiek kārtējā ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas apstiprināta Ministru kabineta 13.februāra ārkārtas sēdē. Latviju sanāksmē pārstāvēs delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā.

Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomes 14.februāra sanāksmes darba kārtība:

1) par Stabilitātes un izaugsmes paktu – Padomes viedoklis par 2005.gada atjaunotajām stabilitātes programmām;

2) par Stabilitātes un izaugsmes paktu – Padomes viedoklis par 2005.gada atjaunotajām konverģences programmām;

3) par Eiropas Investīciju bankas (EIB) lomu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā;

4) par sabiedrības novecošanas radītajiem izaicinājumiem valstu budžeta līdzekļiem – Padomes secinājumu projekts;

5) Lisabonas stratēģija: Komisijas ikgadējais progresa ziņojums Eiropadomei 23. un 24.martā;

6) galveno jautājumu dokumenta izskatīšana Eiropadomē 23. un 24. martā;

7) par novatoriskiem attīstības finansēšanas mehānismiem, kas apspriesti Eiropas Padomes 2005.gada decembra sēdē;

8) par nodokļu konferenci Vīnē 6. un 7.februārī.

Ministru kabineta 13.februāra ārkārtas sēdē tika apstiprināta Latvijas pozīcija jautājumos, kas ir Finanšu ministrijas kompetencē (1.–4. darba kārtības punkts), kā arī divos Ekonomikas ministrijas kompetencē esošos jautājumus (5., 6.darba kārtības punkts).

ECOFIN sanāksmē paredzēts apstiprināt Padomes viedokli par Austrijas, Luksemburgas un Beļģijas 2005.gadā atjaunotajām stabilitātes programmām.

Stabilitātes programmas visumā atbilst stabilitātes un konverģences programmas jaunajam rīcības kodeksam, kā arī visumā saskan ar vispārējām ekonomiskās politikas vadlīnijām.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Padomes viedokļu par 2005.gada atjaunoto Austrijas, Luksemburgas un Beļģijas stabilitātes programmu apstiprināšanu.

Plānots apstiprināt Padomes viedokļu projektus par Slovēnijas, Igaunijas un Latvijas 2005.gada atjaunotajām konverģences programmām.

Paužot savu viedokli par Slovēnijas konverģences programmu, Padome iesaka Slovēnijai izmantot visas iespējas, lai paātrinātu programmā norādīto vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz plānoto izdevumu samazināšanu. Padome iesaka turpināt korekcijas, kā arī veikt turpmākos pasākumus valsts finanšu ilgtspējības uzlabošanai, akcentējot pensiju sistēmas reformas.

Pēc iepazīšanās ar Igaunijas konverģences programmu Padome atzīmē, ka kopumā budžeta stāvoklis ir stabils un budžeta stratēģija rāda labu piemēru, kā fiskālā politika tiek veidota saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Padome ierosina Igaunijai noteikt mērķi paaugstināt budžeta pārpalikumu 2006.gadam un turpmākajiem gadiem, lai turpinātu atbalstīt ārējās makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekciju.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci, Padome aicina Latviju tiekties uz ambiciozāku budžeta mērķu sasniegšanu, nekā pašlaik plānots, samazināt ārējās maksājumu bilances nestabilitāti un ierobežot inflāciju. Tāpat Padome mudina paātrināt programmā noteiktā vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanu, uzturot budžeta deficītu šajā līmenī visā programmas pārskata periodā un izvairoties no pro–cikliskas fiskālās politikas labvēlīgas ekonomiskās izaugsmes periodā.

Visas konverģences programmas visumā atbilst stabilitātes un konverģences programmas jaunajam rīcības kodeksam, kā arī visumā saskan ar vispārējām ekonomiskās politikas vadlīnijām.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Padomes viedokļu par 2005.gada atjaunoto Slovēnijas, Igaunijas un Latvijas konverģences programmu apstiprināšanu.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi un secīgi ievieš virkni līdzekļu ES izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Šie mērķi ir kļuvuši par Austrijas prezidentūras prioritāti. To sasniegšanai tiek plānots aktivizēt Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) ieguldījumu investīciju finansēšanā ar augstu pievienoto vērtību. Vairāku izstrādāto priekšlikumu realizēšanai būs nepieciešams arī līdzfinansējums no ES budžeta.

EIB un EIF piedāvātie līdzekļi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai ir sadalīti četrās pamatjomās:

• atbalsts pētniecībai un attīstībai, inovācijām un konkurētspējas paaugstināšanai;

• atbalsts enerģijas izmantošanas efektivitātes un drošības paaugstināšanai, enerģijas avotu un tās piegādes kanālu diversificēšanai;

• atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• atbalsts investīcijām liela mēroga infrastruktūras projektos.

Latvijas pozīcija: Latvija konceptuāli atbalsta EIB piedāvātos priekšlikums un definētās prioritārās jomās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai.

Taču Latvijas nostāja ir piesardzīga par bankas iespējām uzņemties lielāku risku. It īpaši tas būtu attiecināms uz ārējā aizdevuma mandāta aktivitātēm.

Latvija uzskata, ka jebkuriem ierosinājumiem paplašināt EIB aktivitātes jābūt saskaņotiem ar esošo EIB kapitāla palielināšanas scenāriju.

ECOFIN sanāksmē paredzēts izskatīt un apstiprināt Padomes secinājumu projektu par sabiedrības novecošanas radītajiem izaicinājumiem valstu budžeta līdzekļiem.

Ekonomiskās politikas komiteja sagatavojusi ziņojumu par sabiedrības novecošanas ietekmi uz valsts izdevumiem, kā arī galveno secinājumu un Padomes secinājumu projektu. Padome plāno apstiprināt šo ziņojumu, tādējādi autorizējot tajā ietverto prognožu izmantošanu par pamatu dalībvalstu valsts finanšu ilgtspējas izvērtēšanai Stabilitātes un izaugsmes pakta kontekstā.

Padomes secinājumos tiek uzsvērts, ka galvenie instrumenti, lai novērstu novecošanās negatīvās sekas uz valsts finansēm, ir nodarbinātības un darba ražīguma veicināšanas reformas, pensiju, veselības un ilglaicīgās aprūpes sistēmu reformas, kā arī ātrāka valsts parāda samazināšana.

Padome aicina:

• Ekonomiskās politikas komiteju padziļināt analīzi par novecošanas ietekmi uz darba tirgu, par politikas pasākumiem, tostarp reformām, kas vērstas uz sociālās aizsardzības un labklājības sistēmu modernizāciju;

• atjaunot un paplašināt kopējās ar vecumu saistītās izdevumu prognozes līdz 2009.gada rudenim, ņemot par pamatu jaunās “Eurostat” demogrāfiskās prognozes;

• Komisijai uz prognožu pamata veikt dalībvalstu finanšu ilgtspējas novērtējumu līdz 2006.gada rudenim, izmantojot savstarpēji saskaņotas metodes; Ekonomiskās politikas komitejai uz šā novērtējuma pamata sniegt ziņojumu Padomei līdz 2006.gada beigām.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Padomes secinājumus par sabiedrības novecošanās radītajiem izaicinājumiem valstu budžeta līdzekļiem apstiprināšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departmanets