Par gaidāmo biznesa forumu
Nākamā gada 17. un 18.maijā Rīgā paredzēts sarīkot starptautisku biznesa forumu "Baltijas jūras partneriāts", kurā ar atsevišķiem stendiem piedalīsies aptuveni 150 Latvijas, 50 Igaunijas un 50 Lietuvas uzņēmumu, kā arī apmēram 1000 dažādu Eiropas valstu firmu.
Vakar, 15.novembrī, iepazīstinot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar šo Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīgo notikumu, tā sagatavošanas gaitu un iesaistītajām pusēm, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis teica, ka gaidāmo biznesa forumu varētu salīdzināt ar šā gada maijā Rīgā notikušo Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi. Tomēr atšķirībā no līdzīgiem pasākumiem, kuros uzsvars tiek likts uz izstāžu organizēšanu un preču reklamēšanu, nākamā gada maijā paredzētajā biznesa forumā galvenais būs kontaktu dibināšana. Dažādu uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja satikties ar partneriem gan no Baltijas valstīm, gan citām Eiropas valstīm un pārrunāt sadarbības un investīciju iespējas viņus interesējošos reģionos.
A.Kalvītis pastāstīja, ka projekta aizsākums meklējams jau pērnā gada maijā, kad Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti tikās ar Zviedrijas delegāciju, lai apspriestu projekta īstenošanas organizatoriskos aspektus, iesaistot šajā pasākumā arī mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju. Par foruma norises vietu tika izraudzīta Rīga. Projekta īstenošanā EM sadarbojas ar Rīgas domi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
Kā norādīja ekonomikas ministrs, projekts "Baltijas jūras partneriāts 2001" turpina līdzīga foruma — "Eiropartneriāta" — aizsāktās tradīcijas, proti, dot iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nodibināt kontaktus, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību. "Eiropartneriāts" ir viens no prestižākajiem starptautiskajiem uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem, kas tiek rīkots jau kopš 1989.gada.
Paredzēts, ka biznesa forumā Rīgā piedalīsies pārtikas ražošanas, kokapstrādes, tirdzniecības, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, elektronikas un citu rūpniecības nozaru firmu un uzņēmumu pārstāvji. Pasākums tiek organizēts tieši Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Informējot, kā tiek izraudzīti foruma dalībnieki, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Uzņēmējdarbības veicināšanas daļas direktors Henriks Silenieks pastāstīja, ka LTRK šajā pasākumā būs atbildīga par Latvijas uzņēmumu atlasi un prezentāciju īpaši šim notikumam veltītā katalogā. Kā uzsvēra H.Silenieks, šā pasākuma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmumiem iespēju prezentēt nevis savu produkciju, bet gan nākotnes plānus, kā arī investīciju un sadarbības iespējas tirdzniecībā un tehnoloģiju attīstīšanā. Biznesa forumā Rīgā piedalīsies cilvēki, kas ir spējīgi pieņemt lēmumus un runāt savu uzņēmumu vārdā. Pašlaik tiek izraudzīti tā potenciālie dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pasākumam jau pieteikušās 53 Latvijas sabiedrības, taču joprojām tiek gaidīti visi Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas internacionalizēt savu biznesu un paplašināt noieta tirgu.
Projekts tiks finansēts pārsvarā ar Eiropas Savienības (ES) fondu un starptautisko donoru līdzekļiem. Pusi — 50 procentus — šā projekta izmaksu segs ES "Phare" programma, 10 procentus — Latvija, tikpat daudz — Igaunija kopā ar Lietuvu, 20 procentus — Zviedrijas valdība un 10 procentus — Vācijas valdība un ārvalstu privātie uzņēmumi. Latvija šim pasākumam atvēlējusi 180 tūkstošus latu. Kā pastāstīja A.Kalvītis, šī nauda galvenokārt tiks izmantota, lai izveidotu sekretariātu un izsludinātu konkursu par tiesībām rīkot forumu, kas tiks izdarīts jau tuvākajā laikā.
Viens no lielākajiem pasākuma privātajiem sponsoriem ir Zviedrijas banka "Swedbank", kuras pārstāvis Latvijā ir akciju sabiedrība "Hansabanka". Tās valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma pastāstīja, ka "Swedbank" gaidāmo biznesa forumu atbalsta ne vien finansiāli, bet arī organizatoriski, informējot savus klientus par iespējām piedalīties šajā pasākumā un meklēt kontaktus un sadarbības partnerus Latvijā. Viņa pauda cerību, ka forumu izdosies popularizēt arī akciju sabiedrības "Hansabanka" klientu vidū, tādējādi palīdzot viņiem risināt aktuālās problēmas, kas saistītas ar kapitāla un klientu trūkumu un ierobežotajām iespējām palielināt eksportu. I.Blūma atzina, ka bankām nebūs nākotnes, ja mazajiem un vidējiem uzņēmējiem neizdosies attīstīties.
Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 1,8 miljonu latu vērtībā. Viena uzņēmuma dalības maksa ir 200 eiro (107 lati), un šajā summā ietverti arī izdevumi par stenda iekārtošanu un aizņemto platību. Savukārt LTRK biedriem par piedalīšanos forumā jāmaksā 100 eiro jeb aptuveni 53 lati. Jāpiebilst, ka uz katru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu, kas piedalīsies šajā pasākumā, tiks tērēti 10 tūkstoši eiro. Lai gan no Latvijas jau reģistrējušies 53 uzņēmumi, to nosaukumi klātesošajiem netika atklāti, jo vēl gaidāma pēdējā atlases kārta. Viss ir atkarīgs no potenciālo dalībnieku biznesa piedāvājuma kvalitātes. Pagaidām visvairāk pieteikumu saņemts no kokapstrādes, pārtikas un metālapstrādes firmām, bet pavisam maz — no informācijas tehnoloģiju sabiedrībām.
Gita Kronberga, "LV" informācijas redaktore