1991.gada 15.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas! Debatēs vārds deputātam Biezajam, gatavojas deputāts Šapovālovs.

J.Biezais: Cienīto sēdes vadītāj! Cienītie deputāti! Šā gada 21.augustā pieņemtais Konstitucionālais likums, kurš pareizā tekstā, ar parakstiem un datumu, liekas, vēl nav ieraudzījis dienasgaismu oficiālā publikācijā, nepārprotami saista mūs ar 18.novembra Latvijas Republiku, tās pilsoņiem, teritoriju, īpašumu un varas struktūrām. Tas ir drošs pamats– gan tiesiski, gan morāli– mūsu rīcībai šodien un turpmāk, lai atjaunotu 18.novembra valsts pilsonību, teritoriju, īpašumus, likumu un varas spēku. Līdz ar to principā es varu piekrist lēmuma 1. un 2.punktam. Ar naturalizāciju mēs jau izejam no savas spēles laukuma un ielaižamies (mums, tas ir)… pilsoņu vēlētāju Saeimai gan morāli, gan tiesiski neatbilstošā telpā.

Es ierosinu lēmumu pieņemt bez 3.punkta. Kolēģi, es saprotu, ka ir alerģija, bet daži vārdi morāles… Mūs, tas ir, Latvijas Republikas pilsoņus un arī latviešus, kā žņaudzējčūska trusīti hipnotizē jēdzieni “demokrātija”, “cilvēktiesības” un tamlīdzīgi. Ja atceraties Orvelu– viņš uzskatīja, ka jēdzieniem piemīt dubultdoma, dubultmorāle un arī dubultnozīme. Ja atceraties jēdzienu “komunisms”,– tas bija ideālu ideāls. Tajā pašā laikā praksē arī ir zināms gumijas izstrādājums, kura aizsegā attiecīgie locekļi un orgāni izrēķinājās ar saviem upuriem. Ļoti žēl, bet šeit tādas gumijas īpašības sāk parādīties arī jēdzieniem “demokrātija” un “cilvēktiesības”.

Vēl viens teikums, proti, tas, ka kāds nav iekļauts komandā, vēl nenozīmē, ka komanda ir jāienīst vai arī nav jāatbalsta. Ja kāds, teiksim, jūtas aizvainots ar vēsturiski tiesiskās pilsonības atjaunošanu,– varu atbildēt tikai ar jau citēto Dostojevska domu: */“Es dāvinu jums skumjas.”/ Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs, gatavojas deputāts Kalniņš.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputātu kungi! Cienījamie radioklausītāji! Rikarda kungs teica, ka nav ko uztraukties tām personām, kas nebūs pilsoņi, jo viņiem nebūs tiesību tikai piedalīties vēlēšanās. Es atļaušos tam nepiekrist un nosaukšu dažus piemērus, kas liecina, cik vēlams būtu tagad Latvijas Republikā iegūt pilsonību.

Mēs zinām, ka pilsoņiem līdzās politiskajām tiesībām būs arī vairākas ekonomiskās privilēģijas salīdzinājumā ar nepilsoņiem. Minēšu tikai tos likumus, kurus mēs jau esam pieņēmuši. Pirmkārt, valsts uzņēmumu direktori vai vadītāji varēs būt tikai pilsoņi. Tas likums jau pieņemts un darbojas.

Otrkārt, likumā “Par policiju”, kas jau pieņemts un darbojas, teikts, ka tiesības sargājošo orgānu darbinieki var būt tikai pilsoņi. Dabiski, ka visiem milicijas vai policijas darbiniekiem, kas pilsonību nesaņems, no darba būs jāaiziet. Varu pateikt, ka gatavojas vairāki likumi un noteikumi, kuri darbu paredzēs tikai pilsoņiem. Tā atbilstoši likumam par akciju sabiedrībām zināmas priekšrocības paredzētas to vadītājiem, ja viņi ir pilsoņi. Ir atšķirības arī pensiju saņemšanā, noguldījumu izņemšanā no krājkasēm un Krājbankā. Dzīves vietas izvēlē priekšroka būs pilsoņiem un tikai tad nepilsoņiem.

Tuvākajā laikā tiks izskatīts likumprojekts par nodarbinātību. Faktiski tas būs likums par bezdarbu, kurā būs teikts, ka pirmām kārtām darbs jāsagādā pilsoņiem, bet pārējiem pēc iespējām. Tiek gatavots likumprojekts par auditiem, tur atkal teikts, ka ar to varēs nodarboties tikai pilsoņi. Es nemaz nerunāju par zemi, par zemi kā laukos, tā pilsētās– daudzi Latvijas Republikā dzīvojošie nepilsoņi nedrīkstēs kļūt par tās īpašniekiem, tas nozīmē, arī par dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

Lagzdiņa kungs savā runā teica, ka šis lēmums ir kaut kāds kompromiss. Es atļaušos tam nepiekrist, jo nekāda kompromisa šeit nav. Pagājušajā nedēļā opozīcija par Lagzdiņa likumprojektu balsoja tādēļ, pirmkārt, ka dokuments tika izskatīts kā likums, otrkārt, kā dokuments, kas pilsonību piešķir vienā laikā kā latviešiem, tā citu tautību cilvēkiem. Pašreizējā momentā mēs to izskatām nevis kā likumu, bet lēmumu, kas tiks pieņemts vienā momentā, tas ir, šodien. Nosvītrots jautājums par vienu momentu, tas ir, pilsoņi saņems pases līdz 1992.gada 1.jūlijam, un tikai tad pārējie varēs pretendēt uz pilsonību. Šis lēmuma projekts ir pilnīga piekāpšanās Augstākās padomes radikālā spārna priekšā, bez kādiem kompromisiem.

Es gribu brīdināt, ka visas cerības pilsonību saņemt pēc 1992.gada 1.jūlija būs veltīgas. Piesaukšu divus piemērus. Pirmais. Tā arī nav atrisināts jautājums, kam mēs prasīsim atļauju par ekspatriāciju, jo droši vien Padomju Savienības tajā laikā vairs nebūs. Otrais jautājums– valodas zināšanu noteikšana. Lēmuma projektā teikts, ka tiks izstrādāts speciāls nolikums. Šāda īpaša nolikuma nav un droši vien nebūs, to vispār nepieņems. To apstiprina deputātu uzstāšanās, ka šie punkti jāiznes uz referendumu vai arī tie jāpieņem Ministru padomei. Es domāju, ka pārējās personas pilsonību tā arī nekad nesaņems. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Kalniņš, gatavojas deputāts Šteins.

I.Kalniņš: Cienījamie tautas deputāti! Būtībā es gribētu runāt par divām lietām. Man šķiet, ka jautājums par domicilu tomēr ir likuma kompetences jautājums. Mums šobrīd vajadzētu varbūt vai nu minēt šajā tekstā vairākus termiņus– piecus, desmit vai piecpadsmit gadus, vai arī formulēt to tādā veidā, ka šo domicilu noteiks likums “Par pilsonību”. Tā ir viena mana doma. Un otra mana doma– 3.6.punkts, kurš nosaka, ka naturalizācija notiek, sākot ar 1992.gada 1.jūliju, man šķiet, ir drusciņ neloģisks, jo naturalizācija nevar sākties, ja spēkā nestājas likums “Par pilsonību”. Man liekas, ka šos punktus vajadzētu pārvērtēt turpmākā mūsu apspriešanas gaitā.

Otrais, par ko gribēju runāt, ir tas, ka, manuprāt, mēs nedaudz aizraujamies ar pilsonības problēmas matemātisko aspektu. Es domāju, ka šis jautājums ir ļoti lielā mērā humāns jautājums. Es, piemēram, nevaru iedomāties situāciju, ka Latvijas Republikas pilsonība, izejot no matemātiskajiem aprēķiniem, netiktu piešķirta cilvēkiem, kuri patiešām ir lojāli pret Latvijas Republiku, kuri šeit dzīvo un ir ieradušies, bēgdami no sociālisma paradīzes, un tā tālāk. Es domāju, ka latviešu tautai ir jāuzņemas zināma atbildība par tiem nelatviešiem, kuri dzīvo Latvijā, jāapzinās šī atbildība, un, izejot no tā, arī šis jautājums ir jārisina.

Es tik tiešām varbūt arī nebūtu nācis tribīnē, bet mani sasmīdināja biedra Bukas replika, proti, par to, ka komponists Imants Kalniņš nezina, ko domā latviešu inteliģence. Komponists Kalniņš zina, ko domā latviešu inteliģence. Komponists Kalniņš zina arī, ko domā krievu inteliģence, kas dzīvo Latvijā, kā arī zina, ko domā inteliģence visā pasaulē. Jo visā pasaulē inteliģences vidū nekad nav bijuši konflikti un nekad nav bijušas domstarpības humāna rakstura jautājumos, uz kuriem es attiecinu arī konkrēto pilsonības problēmas risināšanu Latvijas Republikā.

Es domāju, ka šeit ir viens cits aspekts, proti, ja tas būtu atkarīgs no manis, tad es bez jebkādiem ierobežojumiem piešķirtu Latvijas Republikas pilsonību krievu inteliģences pārstāvjiem, pareizticīgās baznīcas (ar kuru nekad šeit konfliktu nav bijis) pārstāvjiem. Es piešķirtu pilsonību to cilvēku lielākajai daļai, kuri šeit ieradušies kā ekonomiskie bēgļi. Taču tad, kad mēs nonāksim pie likuma “Par pilsonību” apspriešanas, es personiski pievērsīšu lielu uzmanību tai nodaļai, kurā tiks runāts par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu personām, un uzmanīšos no tā, cīnīšos par to, lai šī nodaļa būtu tāda, ka jebkuram pāries apetīte izmantot savas tautas brāļus priekš sava politiskā revanša. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šteins, gatavojas deputāts Matvejevs.

V.Šteins: Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu izteikt dažas replikas par to, ko šodien dzirdēju. PSRS pilsoņi acīm redzami pašreiz izdara spiedienu uz mums, Latvijas Republikas deputātiem, pilsoņiem, Latvijas Republikas pilsoņiem, lai patlaban naturalizētu PSRS pilsoņus. Tas būtu viens. Otrs– mums tomēr ir sēde un nevis mītiņš, tādēļ tās uzrunas radioklausītājiem, manuprāt, ir nevietā– šeit vienkārši ir jā­strādā.

Un vēl– par radikālo spārnu. Mēs nepārstāvam radikālo spārnu, bet tieši konstitucionālo spārnu un balstāmies uz Latvijas konstitūciju un Latvijas Republikas likumiem. Radikālais spārns un radikāļi ir tie, kuri grib grozīt šo Latvijas Republikas likumdošanu. Un šajā pašā lietā mēs esam atjaunojuši šo Latvijas Republiku, atjaunojuši pilsonības institūciju, līdz ar to aicinu šodien pieņemt šo lēmumu un tā 1. un 2.punktu, svītrojot 3.punktu, jo tas ietver pavisam citu problēmu, proti, jaunu pilsoņu kopuma paplašināšanu un jaunu pilsoņu naturalizāciju. Šeit tātad galvenokārt ir runa par PSRS pilsoņu naturalizāciju. Šajā brīdī mums nav nekādas atbildes, vispār nekādu ziņu no PSRS puses– ko tā darīs un ko tā nolēmusi atļaut saviem pilsoņiem: vai tā atļaus viņiem palikt? Varbūt tā aicinās visus atgriezties atpakaļ uz PSRS vai arī atļaus dzīvot citā zemē, atļaus pieņemt citu pilsonību. Šie jautājumi ir jārisina sarunās ar PSRS, un šādas atbildes mums nav. Pašreiz ir sajūta, ka dažs varmācīgi grib uzspiest Latvijas Republikas pilsonību milzu valsts pilsoņiem– PSRS pilsoņiem. Šī valsts pati nav vēl izteikusies par saviem pilsoņiem. Vienīgais, ko šodien varam izdarīt.

Protams, bez 1. un 2.punkta varam debatēt par naturalizāciju kā tādu, par tās vispārējiem principiem, bet šajā jautājumā nevaram noteikt nekādus termiņus. Mēs, Saeima pēc tās ievēlēšanas, varam šos termiņus noteikt– tas arī būs likumīgi. Es gribētu aicināt deputātus nepārkāpt to slieksni, tas ir, to, ko drīkst atļauties Augstākās padomes deputāti un ko nedrīkst atļauties, un neuzurpēt varu tur, kur viņi to nedrīkst darīt. To robežu vajadzētu ievērot un skatīties, lai mūsu lēmumi nebūtu antikonstitucionāli. Līdz ar to es iesniedzu rakstisku priekšlikumu un balsoju par 3.punkta izslēgšanu no šā lēmuma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Matvejevs, gatavojas deputāts Ābiķis.

K.Matvejevs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Latvijas Republikas deputātu kungi! Kad es apdomāju, ko teikt, tad nolēmu, ka tas emocionālais vilnis, uz kura es turēšos, nebūs kaut ko nosodošs, bet, lai cik dīvaini parlamentārietim tas neliktos,– nesaprašana, uzsveru– nesaprašana. Kāpēc tā? Viens no oratoriem jau teica, ka nolūkā apjēgt jautājuma būtību vēlams kaut uz īsu brīdi censties nostāties sava oponenta lomā, ielīst viņa ādā. Es centos to darīt, tāpēc arī esmu nesaprašanas stāvoklī, par ko teicu. Es mēģināju sev uzdot jautājumu: ko iegūs Latvijas suverēnā valsts, ko iegūs latviešu nācija, piedāvātās koncepcijas rezultātā sadalot Latvijas iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos? Godīgi jāsaka– saprātīgas atbildes man nav.

Demogrāfiskais aspekts. Man liekas, ka šeit smagā un nopietnā demogrāfiskā problēma ar nolūku klāt pievilkta “aiz ausīm” pie pilsonības. Šajā sakarībā ļoti īsi var atgādināt, ka tajos “zelta” trīsdesmitajos gados suverēnajā Latvijas Republikā latviešu skaita dabīgais pieaugums nenodrošināja vienkāršu iedzīvotāju atražošanos, bet latviešu nācijas skaitliskais pieaugums notika uz nacionālo minoritāšu asimilācijas rēķina. Par to pilnīgi pārliecinoši raksta vēsturnieks Blūzma. Šeit samezglojas dažādas problēmas. Demogrāfiskās problēmas var atrisināt tikai uz stabilas ekonomiskās bāzes, bet tās stabilizācija nesekmējas, ja nav līdzena starta laukuma. Gribu ļoti ticēt labākajam, bet māc dziļas šaubas. Par nacionālo minoritāšu asimilāciju. Ja atkal nostājos sava politiskā oponenta pozīcijās, nerunājot savā vārdā, ja orientējos uz pasaules praksi, attālu, bet pārliecinošu… Ko savā laikā izdarīja romieši? Viņi nebija muļķi, visa pasaule savulaik pārņēma romiešu tiesību recepciju. Civilizētās valstīs un arī Latvijas Republikā, gudri manipulējot ar pilsonības institūtu, ir izdevies reanimēt tās vai citas nacionālās grupas. Šajā punktā no cienījamo oponentu puses nav nekādu plusu.

Jautājums ir tīri politisks. Iedomājamies situāciju: vienā brīdī iedzīvotāji sadalīti pilsoņos un nepilsoņos. Zināmi diskomforta apstākļi cilvēkiem, kas nepieder pie pamattautības, par ko pagājušajā nedēļā tik pārliecinoši runāja deputāts Eglājs, liks miljonam cilvēku meklēt citu pilsonības institūtu. Acīm redzams, ka šis institūts būs Krievijas pilsonība. Kaut uz minūti iedomāsimies valsti, kur 40 procenti Latvijas iedzīvotāju būs Krievijas pilsoņi. Reāli iedomāsimies un paskatīsimies kaut vienu, divus soļus uz priekšu. Situācija, kurai nav precedentu, protams, ja neoperējam ar diezgan arhaiskiem Persijas līča vai dekoratīvās Lihtenšteinas piemēriem.

Tādos apstākļos iedomāsimies vēlēšanu kampaņu. Republikas teritorijā ir daudz svešas, uzsveru, svešas, valsts vēlēšanu iecirkņu. Notiek aģitācija par deputātiem, kas balotējas kaimiņu valsts varas orgānos. Nepārtraukts, kaut arī mīksts spiediens no kaimiņvalsts puses saistībā ar savas valsts pilsoņiem šeit… Un tad es varu uzdot jautājumu: kas tā būs par neatkarību, par kuru mēs šeit tik daudz un skaisti runājam?

Centīšos rezumēt. Man liekas, ka no šīm pozīcijām piedāvātais variants– lēmums ar aloģisku koncepciju– perspektīvā nekalpos Latvijas interesēm. Negribu sevi nolikt orākula pozīcijās, bet riskēju paredzēt, ka aizritēs gadi un dažus šī lēmuma punktus, ko tagad pieņemam, Latvijas interesēs nāksies atzīt par spēkā neesošiem kopš to pieņemšanas brīža. Bet cik spēku būs izšķērdēts, cik cilvēku likteņi būs salauzti! Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis, gatavojas deputāts Zaļetajevs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es negribētu piekrist Rikarda kungam, kurš šeit no tribīnes izteicās, ka nodzīvošanas cenzam ir tīri simboliska nozīme. Tas nebūt nav tā! Mēs ļoti labi redzam situāciju, kad Latvijā cilvēki ir nodzīvojuši jau diezgan ilgu laiku, bet diemžēl integrēties Latvijas vidē nespēj. Šajā sakarībā, protams, es negribu absolutizēt arī to, ka visi tie, kuri šeit ir nodzīvojuši ilgāku laiku, spēj sekmīgi integrēties mūsu sabiedrībā. Jāatceras arī tā elementārā patiesība, ka nevar iemīlēt to zemi, kuru tu elementāri nepazīsti. Ja arī es, teiksim, personiski iemācītos papuasu valodu un pēc grāmatām daudzmaz apgūtu arī šīs zemes vēsturi un konstitūciju, tad šaubos, vai, ierodoties Jaungvinejā, dažu gadu laikā spētu integrēties šīs zemes sabiedrībā. Es domāju, ka šim laikam ir jābūt stipri ilgākam. Var jau vīpsnāt par šo jautājumu. Jaungvineja jau nav Latvija un cittautieši– krievi, teiksim, nav latvietis Jaungvinejā, bet krievs ir krievs Latvijā. Es esmu lasījis grāmatas par Japānu. Un interesanti– japāņi uz ielas ļoti labi jūt cilvēku, kurš pat nav aziātiskas izcelsmes, bet viņi griežas pie šā cilvēka japāņu valodā, jo viņi redz, ka šajā cilvēkā jau ir kaut kas tāds, kas raksturo viņa piederību Japānas sabiedrībai. Tāpēc, manuprāt, Latvijas apstākļos, kad Latviju galvenokārt par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies lielas tautas pārstāvji (lielas tautas pārstāvji parasti daudz sliktāk integrējas kādas mazas valstiņas, mazas tautas sabiedrībā nekā mazas tautas pārstāvji), šim cenzam ir jābūt maksimāli lielam. To var saistīt pat varbūt ar pilngadību, manuprāt, tam būtu jābūt vismaz 18 gadu.

Es ar daudziem cittautiešiem esmu runājis sadzīviskās situācijās. Tā, piemēram, elementāras lietas, teiksim, makšķernieks brauc makšķerēt uz Bausku. Es viņam prasu: “Uz kurieni tu brauc makšķerēt?” Nu, es braucu “na rečku”– viņš man saka. Vienalga, vai tā ir Lielupe, vai tā ir Mūsa, vai tā ir Mēmele– viņam vienkārši tā ir “rečka”, jo viņš nepazīst Latviju, viņš nav integrējies Latvijā. Un šajā sakarībā, piesārņot šo bezvārda upi, kuras vēsturi viņš absolūti nezina… viņš nezina, kas ir dzīvojis šīs upes krastā, kādi vēsturiskie notikumi saistās ar šo vietu. Viņš to vienkārši nezina. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai cilvēks integrētos sabiedrībā. Jā, tas varbūt vienam otram liekas smieklīgi, bet atcerieties: ja arī mazu bērniņu nošķir no mātes, tad viņš savu māti elementāri nepazīst, viņš viņu arī nemīl. Viņš savu māti satiek pēc 10 gadiem, bet tā viņam vienkārši ir tante, tā viņam nav mīļš cilvēks. Un diemžēl arī daudziem cittautiešiem Latvijas zeme beidzas ar viņu dzīvokļa slieksni vai– sliktākā gadījumā– ar tuvāko gaļas veikalu. Tāpēc, manuprāt, šim dzīvošanas cenzam ir jābūt maksimāli lielam, jo mēs tik ātri nepārkārtosim savu izglītības sistēmu, lai cittautieši ātri varētu vēl apgūt pilnvērtīgas zinības par Latviju utt. Tātad šim cenzam ir jābūt maksimāli lielam.

Un otra problēma. Uzskatu, ka tām personām, kurām pilsonību piešķirt būtu tiesības Augstākās padomes Prezidijam, tomēr būtu jāizpilda visas tās prasības, kas ir 3. un 4.punktā, izņemot domicilu, jo nevaram, kā teica Lagzdiņa kungs, sportistam, kurš var pacelt 270 kilogramus, uzreiz dot tiesības pārstāvēt Latviju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs, gatavojas deputāts Aleksejevs.

S.Zaļetajevs: */Pilsonības problēmai ir trīs galvenie aspekti– politiskais, tiesiskais un morāli ētiskais. Piedāvātais projekts neiztur kritiku nevienā no šiem aspektiem. Pirmais– politiskais. Tas virzīts uz situācijas destabilizāciju republikā, jo mēs pat iedomāties nevaram to cilvēku neapmierinātību, kuriem pilsonību atņemam, arī to cilvēku neapmierinātību, kam kaut kas tiks dots. Šai neapmierinātībai ir dziļas, teiksim tā, sociālistiskas saknes, saistītas ar tādu jēdzienu kā skaudība.

Tiesiskais aspekts– tas ir pretrunā ar 1992.gada konstitūcijas 2.pantu, pretrunā ar 4.maija Deklarācijas 4.punktu. Šinī gadījumā nav iespējams realizēt 4.maija Deklarācijas normu par to, ka strīdīgi gadījumi likumdošanas aktu pielietojumā tiek atrisināti Latvijas Republikas konstitucionālajā tiesā. Tāpēc nākas kopumā atbalstīt deputāta Bukas priekšlikumu par Latvijas pilsonības problēmas maksimālu internacionalizēšanu. Vispirms šeit būtu vietā kvalificēta juridiska ekspertīze no kādas neitrālas un autoritatīvas ārvalstu tiesiskas instances puses, jo pašiem savas tādas tiesiskas instances– konstitucionālās tiesas– mums nav, kas izskatītu šī lēmuma atbilstību 4.maija Deklarācijai. Dabiski, ka šī ekspertīze nebūs tiesiska norma, bet morāli tai būtu ļoti liels svars. Man nākas dzirdēt, ka šis lēmuma projekts ir kaitīgs, taču esot jāsamierinās ar reālo situāciju un jāatbalstot mazākais ļaunums. Šajā plānā es gribētu noskaidrot, vai tiešām šeit zālē sēdošo vairākums, teikšu, nomācošais vairākums bijušo komunistu, nav izdarījuši nekādus secinājumus par savu iepriekšējo darbību. Vai tiešām ir jāpaiet gadiem, lai neatbilstība vispārpieņemtiem pasaules morāles standartiem kļūtu tik acīmredzama, ka kaut kādā veidā jānožēlo sava iepriekšējā darbība? Pateikt, ka tā bija uzspiesta. Es domāju, ka arī starp tiem cilvēkiem, kam ir neapšaubāmas tiesības uz pilsonības atjaunošanu, atradīsies tādi, kuriem morālā aspektā šis lēmums liksies nepieņemams. Varbūt pienāks laiks arī Žanim Lipkem uzlikt pieminekli?

Vēlētāji man jautā: kādu pozīciju lai mēs pieņemam jautājumā par pilsonību? Līdz šim es viņiem ieteicu censties iegūt Latvijas pilsonību, lai dzīve republikā pēc iespējas ātrāk ieietu normālā gultnē. Par nožēlu, turpmāk tādu padomu dot vairs nebūs iespējams. Šajā ziņā man jānomierina deputāts Kiršteins. Šajā lēmuma projektā absolūti nepieņemama ir norma, kas no zināmās iedzīvotāju daļas prasa iesniegt uzziņu par ekspatriāciju tajos apstākļos, kad šeit ir norma, kas aizliedz dubultpilsonību.

Un pēdējais. Daži deputāti izteica domu, ka šī lēmuma projekta pieņemšana sekmēs latviešu tautas demogrāfisko problēmu atrisināšanu, jo izslēgs no republikas politiskās dzīves nevēlamos iedzīvotājus, kas nepieder pamattautībai. Baidos, ka šajā ziņā mums būs rūgti jāviļas, jo nepiedalīšanās politiskajā dzīvē var tikai stimulēt dabisko iedzīvotāju skaita palielināšanos. Tāda ir cilvēka daba, pret kuru, godātie deputātu kungi, jebkādi lēmumi ir bezspēcīgi. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs, gatavojas deputāts Berķis.

A.Aleksejevs: */Cienījamie Latvijas Republikas pilsoņi! Mani pārsteidz daudzu deputātu mēģinājumi šodienas iedzīvotājus republikā dalīt Latvijas pilsoņos un Padomju Savienības pilsoņos. Es uzskatu par nepieciešamu paziņot, ka nospiedošais vairākums, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir PSRS pilsoņi, nemaz nerunājot par tiem, kas atrodas šajā zālē. Un, ja jūs gribat redzēt pierādījumus, tad, lūk, tie ir. Pirmkārt, visiem mums ir PSRS pases, otrkārt, mēs visi esam ievēlēti uz Latvijas PSR likuma pamata. Mēs piedalījāmies PSRS Augstākās padomes vēlēšanās, tikai ļoti niecīga vēlētāju daļa nepiedalījās vēlēšanās. No tā taču izriet, ka visi, kas piedalījās šajās vēlēšanās, izteica savu gribu, reizē ar to atzina, ka ir PSRS pilsoņi. Beidzot, cienījamie biedri, kas šeit sēž zālē, viņi to grib vai negrib un izrāda, ka neviens viņiem nav prasījis, ir viņi pilsoņi vai nav, vēl jo vairāk– viņi ir bijuši PSRS represīvā aparāta līdzstrādnieki, tajā skaitā arī Krastiņa kungs.

Tālāk. Es domāju, ka ne tas šodien ir svarīgi. Šodien svarīgi ir kas cits: mēs varam palaist garām pēdējo iespēju savstarpējo rēķinu kārtošanai. Mums visiem ir savstarpējas pretenzijas un savstarpēji rēķini. Es domāju, ka rūgti maldās tas, kas uzskata, ka ar šodienas lēmuma pieņemšanu visi rēķini būs noslēgti. Tie, kuri pilsonību neiegūs, tie cilvēki, kas šodien zaudē savas tiesības, tie cilvēki, kas zaudē savas cerības uz dzimteni šeit, kur ir dzimuši, kur dzīvojuši gadu desmitiem, strādājuši rūpniecībā, celtniecībā, vairojuši šīs republikas nacionālo bagātību. Vai tiešām jūs domājat, ka šie cilvēki aizmirsīs visu, ko šeit pamet, un uzskatīs, ka norēķins ir taisnīgs? Domāju, ka jūs kļūdāties. Tāpēc mums jāieklausās komponista kunga balsī, kurš vienīgais ir humānās pozīcijās attiecībā uz šo iedzīvotāju daļu un cenšas viņus saprast. Bet pārējās jūsu runās, cienījamie vairākuma frakcijas pārstāvji, skan tikai atriebības un soda alkas. Tāds nu iznācis arī šis lēmums.

Kaut gan es saprotu, ka vairākums no jums patiesībā nevēlas, lai šie iedzīvotāji, kam jūs gribat atņemt pilsoņu tiesības, no šejienes aizbrauktu. Nebūt nē. Jūs gribētu, lai viņi šeit paliktu, bet bez jebkādām politiskām tiesībām, tikai ar tiesībām strādāt tajos brīžos, kad nav bezdarba, celt namus un maksāt nodokļus, bet bez iespējām skatīties Krievijas vai centrālo televīziju, kuru viņi vēlas, lai viņiem nebūtu tiesību apvienoties politiskās organizācijās. Jo vairākums šeit saprot, ka bez šiem cilvēkiem republiku gaida ekonomisks krahs: 70 procenti no viņiem strādā rūpniecībā un transportā un 20 procenti– lauksaimniecībā. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs būt saprātīgiem, vēlēties saprast, ka šodien piedāvātais projekts nav nekas cits kā politiska ekvilibristika. Likuma pieņemšanas vietā mums piedāvā pieņemt lēmumu. Tas liecina, kādā vērtībā ir iedzīvotāju tiesības svarīgākajos politiskajos jautājumos, kas skar katra republikā dzīvojoša cilvēka intereses. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Berķis, gatavojas deputāts Kostins.

A.Berķis: Nupat, pusdienlaikā, pie manis uz redakciju bija atnākusi veca sieviņa. Neredzēdama ceļu, viņa tomēr bija mani meklējusi rokā. Es jautāju, ko tad viņa grib pateikt? Viņa teica: “Es jums gribēju pateikt– nedodiet viņiem pilsonību. Es esmu veca sieva. Veikalos stāvu kopā ar viņiem rindā. Viņi no manis nekautrējas un savā starpā runā, ko domā, un es dzirdu to milzīgo naidu, ko viņi jūt pret Latvijas valsti. Es jūtu nožēlu par to, ka ir izgāzies augusta pučs. Es jums saku– nedodiet viņiem pilsonību. Vai jūs tiešām dosiet pilsonību? Vai jūs atstāsiet Latvijas pilsonībā tādus cilvēkus kā Aleksejevs, kurš ir darījis visu iespējamo, lai Latvijas Republika nekad nebūtu neatkarīga?” Es biju savā vēlēšanu iecirknī, un tur man savukārt teica, ka veco ļaužu namā ir tāda veca krievu sieviete, kura šeit dzīvo sen, sen. Viņa nav iemācījusies latviešu valodu, bet viņa mums visiem ļoti palīdz. Viņa savā istabā ir vienīgais cilvēks, kas spēj staigāt un palīdzēt citām vecajām sievietēm. Tādēļ dodiet viņai pilsonību un neprasiet nekādus eksāmenus. Ar to es gribu teikt tikai vienu, proti, ka katrs pret sevi ir pelnījis tādu izturēšanos, kāda ir viņa rīcība. Un nevienam nav tiesību apvainoties, katrs to ir pelnījis, un katrs atbild par visu savu sabiedrību. Un jums, godātie cittautieši, arī jāsaprot, ka tad, kad jūs šeit paliksiet un kļūsiet par šīs valsts pilsoņiem, jums nāksies savā veidā arī asimilēties Latvijas sabiedrībā, jo tā vairs nebūs tā Latvija, kura bija Padomju Savienības sastāvā un kur gājāt un nācāt. Tā būs zeme, kurā jūsu pēcteči runās latviski un ar laiku varbūt aizmirsīs… vai tikai tradīcijās to saglabās.

Es savukārt gribu teikt, ka manī izraisa lielu sašutumu mūsu nespēja izlemt. Es kādreiz biju domājis, ka stingri turēšos pie tā, ka šo jautājumu var izlemt vienīgi Saeima un tikai Saeima– es to solīju saviem vēlētājiem. Man patlaban ir manu vēlētāju vēstule… neatkāpties no šīs koncepcijas, bet, kad es skatos šo muļļāšanos– kā mēs nositam laiku, tad saprotu, ka tas ir ļaunāk par mūsu nespēju uzņemties atbildību. Es arī, skatoties uz cilvēkiem, kuri ir pie vārtiem, gribu jautāt šiem pilsoņiem: “Labi, atstāsim Saeimu, jūs ievēlēsiet šo Saeimu, un būs citi cilvēki. Taču paskatieties– vai viņi ir jums blakus? Kurš būs tas, kurš varēs skaidri izlemt to jautājumu?” Jo ir skaidrs, ka kaut kādi noteikumi būs jāpieņem un kaut kāda pilsonība būs jāiedod. Un tajā laikā, kad mūsu Latvijas īpašums tiek izvazāts, kad notiek bezdievīgas spekulācijas un kad mēs nevaram tik tiešām pieņemt paralēlu variantu, lai izskatītu jautājumu par investīcijām, tas patiešām ir svarīgs ekonomikas jautājums. Mēs, izskatot šo jautājumu, kavējam nedēļu. Es jums gribu sacīt– uzņemsimies šo atbildību, pieņemsim šo dokumentu, protams, ar labojumiem, kādi tur ir, jo, manuprāt, nedrīkst atkāpties kaut kādā posmā. Šim referendumam, par ko runā Tautas fronte, ir jābūt.

Es domāju, ka nav pareizi, ka par nopelniem dosim pilsonību, jo tik tiešām– ja kaut kāds cilvēks var pacelt 300 kilogramus, viņam iedos pilsonību. Man šķiet simpātiska ideja, ka mēs varētu naturalizēt pēc tam, kad tiks izvesta PSRS armija. Par to visu mēs varam strīdēties un domāt, bet laiku vairs nedrīkstam vilkt, jo mēs kļūstam smieklīgi. Galvenais ir spēja izlemt.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, deputātam Kostinam es dodu vārdu, viņš varēs izteikties debatēs. Taču ir ienācis rakstisks iesniegums, lai debates pārtrauktu. Es tomēr lūgtu godājamos deputātus šādu balsojumu neizdarīt, jo pēc deputāta Kostina uzstāšanās vēl ir palikuši tikai deputāts Cupruns un deputāts Cālītis. Atklāti sakot, viņiem vajadzēja runāt jau mazliet agrāk… tā proporcija ir sastādīta tā, ka viņi ir nokļuvuši tur, kur viņi ir. Es domāju, ka debates mēs pabeigsim.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi tautas deputāti! Šodien mēs otro reizi apspriežam ļoti smagu jautājumu, droši vien svarīgu katram, ne tikai šeit zālē sēdošajiem, bet katram, kas dzīvo uz šī mazā zemes gabaliņa, ko sauc par Latviju. Es gribētu runāt par dažām problēmām, padalīties ar savām šaubām par to, kas mani satrauc šajā projektā.

Pirmais. Es gribu atbalstīt kolēģi, kas teica, ka likums par pilsonību ir humānisma akts, bet ne rēķinu nokārtošanas akts, ka latviešu tautai nu jāuzņemas atbildība par iedzīvotājiem, kas nepieder pie pamattautības, tomēr kopā ar to dzīvo vienā teritorijā, elpo vienu gaisu, kopā papildina nacionālo bagātību, dzīvo pēc vienas Cilvēktiesību deklarācijas. Bet kā Cilvēktiesību deklarācijas 1. un 2.pantu savienot ar atsevišķiem lēmumiem un lēmumu projektiem? Ar 3.1., 3.5. un 3.6.pantu? Piemēram, Cilvēktiesību deklarācijas 1.pants noteic, ka cilvēki piedzimst brīvi un ar vienlīdzīgām tiesībām. Viņiem ir prāts un sirdsapziņa, viņiem jāizturas vienam pret otru brālīgi. Bet kādā garā sastādīts šis lēmuma projekts? Brālības vai kādā citā garā? Mums šodien uz šo jautājumu jāatbild. Citādi nevienam no mums sirdsapziņa nebūs tīra, projektu pārtraucot izskatīt pirmajā lasījumā. Cilvēktiesību deklarācijas 2.pantā precīzi un skaidri rakstīts, ka katrs cilvēks var izmantot visas tiesības un brīvības, kas pasludinātas šajā deklarācijā, bez rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politisko un citu uzskatu, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskās, kārtu atšķirības. Bet paskatīsimies, ko mēs ierakstījām lēmumā, ko šodien apspriežam. Šeit daudzi ir runājuši par 3.1.punktu. Tiešām, kādi ir tie “īpašie nopelni” Latvijas labā, kas acīmredzot domāti Latvijas Republikas ne pamattautības iedzīvotājiem? Šodien jau zināms, ka ir dots uzdevums izstrādāt dokumentu, kas šos “īpašos nopelnus” reglamentēs. Kāpēc jau šodien tā nav, ja mēs par to runājam? Vai pavērtēsim šo 16 gadu cenzu. Ar ko tas ir reglamentēts? Šeit jau izskanēja atbildes uz profesora Rikarda jautājumiem. 16 gadu cenzs nenoņem to problēmu, par ko mēs šodien runājam. Ko tad? Ierakstīsim 60 gadus? Varbūt nerakstīt 16 gadus, bet noteikt minimālo cenzu?

Pievērsīsimies 3.5.punkta 3.apakšpunktam– par karadienestā esošajiem. Par tiem, kas dienē armijā, un arī tiem, kas Latvijas Republiku izvēlējušies par savu dzīvesvietu tūlīt pēc demobilizēšanās. Ko tas nozīmē– izvēlēties tūlīt pēc demobilizēšanās? Bet ja neizvēlējās, jo šeit jau dzīvoja dienesta laikā, bija pierakstīti, audzināja bērnus? Nē! Manuprāt, juridiskais traktējums jāizsaka precīzi. Kas tas ir– pastāvīgā iedzīvotāja statuss? Kādas ir pastāvīgā iedzīvotāja tiesības? Nevar par šo projektu spriest, kamēr nav šādu dokumentu.

Un pēdējais. Gribu izteikt savas šaubas. Kāpēc mēs iedzīvotājus gribam mākslīgi sadalīt? Kāds tam ir mērķis? Skaidrs ir viens– man skaidrs, visiem zālē sēdošajiem skaidrs: jāatjauno Latvijas pilsonības institūts. Pusei no republikas iedzīvotājiem ir skaidrs priekšstats par to. Bet kā tiks atrisināts jautājums par iedzīvotāju otro pusi? Kādas tiesības mēs viņiem dosim, kādu statusu? Uz šo jautājumu varam atbildēt tikai mēs, likumdevēji, neviens cits. Tāpēc es ierosinu ievērot humānismu, saprātīgi nonākt pie balsošanas par šī lēmuma projekta, par atsevišķu pantu pieņemšanu, kas pusei Latvijas iedzīvotāju rada nedrošību par savu rītdienu. Es piedāvāju citam pret citu izturēties brālības garā, bet ne naida un rēķinu kārtošanas garā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Cupruns. Debates noslēdz deputāts Cālītis.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību izskatāmā lēmuma projekta 3.2.punktam. Tajā ir runa par personām, kuras ir legāli iebraukušas Latvijas teritorijā… Latvijas Republikā līdz 1940.gada 17.jūnijam. Kas tās ir par personām? Legāli iebraukušas… Pārsvarā tie ir Lietuvas un Polijas laukstrādnieki, kuri iebraukuši legāli, jo tajā laikā republikai viņi bija vajadzīgi kā laukstrādnieki. 1940.gada 7.septembra dekrēts viņiem nepiešķīra PSRS pilsonību, jo viņi nebija Latvijas Republikas pilsoņi. Juridiski visus šos gadus šīs personas bija bezpavalstnieki, ja reiz Latvijas Republikas pilsoņiem bija arī nelikumīgi uzspiesta PSRS pilsonība. Kas šobrīd notiek? Mēs pieņemam šo lēmumu, taču– ko darīs šīs personas, kuras principā paliek bezpavalstnieki, jo tās nebija PSRS pilsoņi? Ko mēs iesakām viņiem turpmāk darīt? Mēs iesakām palikt par bezpavalstniekiem līdz šā gada, tas ir, nākamā gada 1.jūlijam gadījumā, ja nepagarināsim šo termiņu, un iespējams, ka mēs vēl iestrādāsim tādu pantu, ka armija jāizved. Man šķiet, ka šis gadījums tomēr ir īpašs un tas prasa īpašu pieeju. Vēlreiz atkārtoju klātesošajiem (lai saprastu arī tie, kuri klausās pie radioaparātiem), ka bija laiks, kad šīs personas bija vajadzīgas republikai. Vai tad tiešām tagad viņas pēkšņi vairs nav vajadzīgas? Teikšu vēl vairāk– viņas sen jau ir asimilējušās. Piedodiet man, un, ja kāds arī nav asimilējies, tad viņš nekad arī neasimilēsies. Tā ka, lūdzu, fiksēsim šo stāvokli.

Es iesaku rīkoties šādi. Tā kā par dokumentu jau pietiekami daudz ir debatēts, var ieviest nelielu korekciju. Proti, 3.6.pantā, kur ir runa par naturalizāciju, kur mēs nesaistām ar naturalizāciju 3.1.pantā minētās personas, es lūgtu šeit likt klāt arī 3.2.pantu. Nevajag to saistīt ar 1992.gada 1.jūliju, vajag ļaut… vai naturalizēties… vai kaut kā citādi to lietu saukt, bet tam procesam jānotiek tagad, jo galu galā tā taču bija likumīga lieta un tā nav apkarojama, un nav vajadzības to apkarot. Tāds ir mans priekšlikums, iespējams, ka tas būs jau iestrādāts lēmuma projektā beidzamajā versijā. Lūdzu, pievērsiet uzmanību un izlemiet– par vai pret, bet es gan aicinātu nobalsot par.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Cālītis noslēdz debates.

I.Cālītis: Godātie deputāti! Piesakoties debatēs, es lūdzu divas minūtes. Es domāju, ka man šo divu minūšu nevajadzēs, jo būtībā es gribu izteikt repliku. Divās plenārsēdēs un vairākās Latvijas Tautas frontes frakcijas sēdēs mēs esam pietiekami izrunājušies par šo un līdzīgu dokumentu tekstiem. Pilnīgi pietiekami! Mēs esam pietiekami dzirdējuši konstruktīvas un produktīvas domas, esam pat par daudz dzirdējuši emocionālus izteicienus un emocijas. Šobrīd es gribu runāt ne jau vairs par tekstu– teksts mums ir skaidrs, un mēs esam gatavi par šo tekstu balsot,– bet es gribu atgādināt, ka, lūk, šis balsojums var būt par pirmo lojalitātes apliecinājumu, par tā ceļa sākumu, kuru ir tiesīgi izvēlēties tie deputāti, kuri vēlēsies pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonību. Tātad padomāsim– kā balsosim, un balsosim nevis tāpēc, ka mēs pagājušajā plenārsēdē tā balsojām par Lagzdiņa projektu, bet tāpēc, ka mēs patiešām vēlamies iegūt pilsonību, to mēs iegūsim…šis lojalitātes apliecinājums mums būs jāpierāda arī darbos, ne tikai vārdos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir izdebatējuši visi tie, kuri ir sekretariāta sastādītajā sarakstā. Turklāt ir arī jau ierosinājumi par šo debašu pārtraukšanu. Es arī vēlētos teikt pāris vārdu, tā kā pie prezidija galda es esmu viens, tad man nav nekādu iespēju piedalīties debatēs. Pēc tam mēs varbūt lūgsim no darba grupas vienu ziņotāju, kas varētu arī izdarīt šo kopsavilkumu. Bez tam komisija ierosina pārtraukt rakstisko ierosinājumu iesniegšanu brīdī, kad uzsāksim iesūtīto priekšlikumu apspriešanu. Laikam tas ir loģiski, jo, ja pēc tam tiks iesniegti vēl rakstiskie priekšlikumi, tos tik un tā nevarēs apstrādāt.

Arī Kanceleja man ziņo, ka latviski iesniegtie priekšlikumi jau visi ir izdalīti plenārsēžu zālē, tā ka problēmu nav.

Vai deputāts Ivanovs vēlējās vēl ko teikt?

I.Ivanovs: */Par procedūru. Es personīgi iesniedzu zīmīti Gulbja kungam, tiesa, par Ždanokas un Kurdjumova uzstāšanos. Šīs zīmītes Prezidijā nav./

Priekšsēdētājs: Debates mēs esam beiguši, Ivanova kungs…

I.Ivanovs: */Šīs zīmītes nav. Jānoskaidro, kur…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ejiet pie sekretariāta un noskaidrojiet, kur tā ir.

I.Ivanovs: */Es uzrakstīju…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ejiet pie sekretariāta!

Godājamie kolēģi! Šeit tika izteikti diezgan daudzi priekšlikumi, un vēl vairāki priekšlikumi ir iesniegti rakstiski. Tā kā debatēs vairāki deputāti sakarā ar pozitīvu vai negatīvu piemēru skāra arī manu uzvārdu un es tomēr esmu pieradis atbildēt visiem tiem, kas to dara (aizskar), tad es arī šo iespēju izmantošu, jo manā rīcībā ir mikrofons.

Pirmkārt, par Aleksejeva kunga aizrādījumu, ka es arī esot bijis PSRS represīvajās struktūrās. Jā, es tajās esmu bijis un to nekad neesmu slēpis, bet es domāju, ka es būšu arī Latvijas Republikas represīvajās struktūrās. Tāpēc pie šā jautājuma mēs vēl atgriezīsimies, Aleksejeva kungs… (Zālē smiekli.)

Kas attiecas uz deputāta Kiršteina aizrādījumu, ka arī par manu pilsonību lemšot Prezidijs, tad es ieteiktu tomēr deputātam Kiršteinam mazāk klausīties baumas, kuras izplata šeit palikušās PSRS represīvās struktūras. Es vienkārši esmu spiests to pateikt, jo deputāts Kiršteins aizskāra visu to manu senču piemiņu, kas ir šajā zemē un ne tikai šajā zemē vien. Tā ka es palūgšu (es atvainoties neprasu), bet es prasu– pirms runā kaut ko un pļāpā, klausoties ieinteresēto cilvēku izplatītās baumas, tomēr drusku padomāt vai arī vispirms uzprasīt man personiski. Tas Aleksandram par atmiņu no tā, kā mēs esam kopā daudzus gadus strādājuši…

Kolēģi, manuprāt, tagad beigsim ar personiskām lietām un sāksim tiešām ar valstiskām lietām, jo te ļoti daudz izskanējuši visādi aicinājumi uz naidu, kā arī aicinājumi uz saprātību, taču vēl vairāk aicinājumu radioklausītājiem un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, ka tagad ir aicinājums strādāt pie dokumenta, lai mēs to varētu… Es gribētu dzirdēt kādu no darba grupas, kas varētu būt pilnvarots kā ziņotājs dokumenta apspriešanas gaitā. Lūdzu. Ievadziņojumu mums sniedza deputāti Seile, Lagzdiņš un Rikards. Kurš no viņiem ir pilnvarots ziņot noslēgumā?

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Darba grupa ir izskatījusi visus pagaidām rakstiski iesniegtos priekšlikumus, ir nobalsojusi un var izteikt savu viedokli, bet mums ir ļoti liels lūgums sēdes vadītājam– atļaut mums turpināt joprojām trijatā, jo šis jautājumu loks mums vieglāk ir pamatojams trijatā.

Priekšsēdētājs: Jāprasa atļauja deputātiem, vai viņiem būs iespējams balsot, ja būs trīs ziņotāji. Vai nav iebildumu? Nu, ja jau darba grupa tā izlēmusi… Tātad deputāti piekrīt, Seiles kundze. Lūdzu trīs ziņotājus tribīnē. (Unikāls gadījums mūsu vēsturē). Seiles kundze, Lagzdiņa kungs un Rikarda kungs– lūdzu… Deputātus lūdzu paņemt lēmuma projektu un visus šos papildinājumus un labojumus. Pirms vēl nav sācies… pārdomām pateikšu, ka man te ir 20 deputātu ierosinājums, ka ir vajadzīga balsošana… laikam jau galīgā balsošana, nevis par labojumiem. Tātad ir vajadzīga personālā balsošana, nolasot izdruku. To es saku, lai tiktu pārdomāts, jo par to lemsim pēc tam, kad beigsies apspriešana.

A.Seile: Darba grupa vēl ierosina, ka šie iesniegtie ierosinājumi jāizskata reģistrācijas kārtībā, tad būs redzams, ka vairāki priekšlikumi atkārtojas, un mēs varēsim pateikt, ka šis priekšlikums vienreiz jau ir bijis.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, es tomēr saprotu, ka mēs sāksim no sākuma, proti, preambula, 1.punkts, 2.punkts un tā tālāk.

A.Seile: Tā ir ļoti grūti– mēs tā nespējam.

R.Rikards: Es atvainojos, tātad es ierosinātu: tā kā ir ļoti daudz priekšlikumu un katrs priekšlikums ar deputāta parakstu ir nodrukāts latviešu valodā un krievu valodā, un katram priekšlikumam ir numurs (pirmais ir 300), tātad viss tas rēķins sākas ar Nr.321, kas ir Dozorceva priekšlikums (tas ir pats pirmais), un beidzas ar Nr.338 (tātad ir 17 priekšlikumi). Es ierosinātu vienkārši skatīt šos priekšlikumus, sākot no 321. līdz 338., un balsot par 321., 322., 323. un tā tālāk. Ja kāds priekšlikums atkārtosies, tad tiks pateikts.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti pieņem šādu kārtību? Paldies. Vienīgi ar Nr.338 ir divi priekšlikumi, kurš tad ir prioritārais?

R.Rikards: Ir Ābiķa priekšlikums un darba grupas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vai darba grupas vai Ābiķa priekšlikums– mums tomēr ir jāzina, kurš no tiem… (No zāles skan balsis.) Tātad Ābiķa priekšlikums būs pēc tam.

Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka uz vienas lapas ir 333. un 339. Lūdzu nesajaukt! Jā, mēs tikko noskaidrojām, ka deputātu grupai ir priekšrocības salīdzinājumā ar deputāta Ābiķa…

Lūdzu, Seiles kundze, mēģināsim!

A.Seile: Tātad 321.priekšlikums, ko iesniedza Dozorceva kungs. Tekstu jūs redzat– tiek aicināts: “uz šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodzīvojušās personas, kuras Latvijā pierakstītas ne mazāk kā 10 gadus” (mūsu lēmuma projektā bija 16 gadi). Grupas viedoklis dalījās.

No zāles: Seši pret trīs.

A.Seile: Nē.

No zāles: Pieci pret trīs.

A.Seile: Pagaidi, pagaidi! Viens cilvēks bija ar pavisam īpatnēju cenzu! Pieci gadi– tas bija Ščipcovs. Un 10 gadu cenzu atbalstīja viens cilvēks– pārējie…

No zāles: Divi, divi!

A.Seile: Pagaidi, nevajag!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Laikam te citas izejas nav– ja deputāti, kuri iesnieguši šos priekšlikumus, pastāv uz balsojumu, tad mums ir jābalso. Citas izejas nav, pie tam darba grupā vēl domas dalās.

A.Seile: Komisijas vairākums atbalstīs 16 gadu cenzu un nepieņems šo Dozorceva priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Norunāsim tā, ka vispirms tiek balsots par komisijas priekšlikumu, pēc tam– ienākšanas kārtībā atsevišķu deputātu priekšlikumi par vienu un to pašu punktu. Vai ir kādas pretenzijas par tādu variantu?

No zāles: Man ir!

Priekšsēdētājs: Nav.

V.Dozorcevs: Piedošanu!

Priekšsēdētājs: Jā, vienu mirklīti: pirmais bija Ābiķa kungs, un otrais bija Dorzoceva kungs. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Lai vienkāršotu šo balsošanas procedūru (jo ir iesniegts arī mans priekšlikums par 18 gadiem), es gribētu aicināt varbūt likt uz balsošanu, sākot no maksimālā, tas ir, par 18 un 16 gadiem, tad uz leju– par 10 un 5. Tā mēs aptvertu visus uzreiz un nebūtu jāatgriežas pie šā paša punkta.

Priekšsēdētājs: Laikam tomēr, kā vienmēr, par pirmo mēs balsosim par komisijas priekšlikumu un pēc tam– ienākšanas kārtībā, jo citur, kur nav šo skaitļu, tos termiņus nav iespējams ievērot. Taču sākumā, lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Es tikai gribēju precizēt to, ko pateica Seiles kundze. Jā, domas dalījās, bet ar tādu attiecību: 5 pret 3– es, Škapars un Ščipcovs balsojām par 10 gadiem.

A.Seile: Ščipcova kungs pēc tam precizēja, ka viņš tomēr atstāj spēkā 5 gadu cenzu.

V.Dozorcevs: Jūs varat pajautāt Ščipcova kungam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nestrīdēsimies savā starpā un vēl ar komisiju. Lūdzu, reģistrēsimies. Ļoti lūdzu precīzi reģistrēties, katram sēžot savā vietā un tikai par sevi. Rezultāts: 127 deputāti ir reģistrējušies.

Godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, pēc tam būs balsošana. Būs atkal neizpratne… par balsošanu ir cita lieta, bet par reģistrāciju– cita. Tomēr nevajadzētu tā darīt, tomēr reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu dzēst šo rezultātu! Lūdzu, reģistrēsimies katrs savā vietā! Es nesaprotu, kāpēc mums atkal ir vajadzīgi tādi pārpratumi, kādi bija pēc iepriekšējās reizes? Lūdzu, reģistrēsimies. Zvanīsim tad, kad pieņemsim lēmumu… Tie ir ļaudis, kuri negrib piedalīties diskusijā. Rezultāts: 133 deputāti ir reģistrējušies.

A.Seile: Es arī komisijas vārdā vēl varu pateikt, ka mēs pamanījām šo kļūdu, ka Dozorceva kungs nepareizi nosaucis apakšpunktu, tas ir, 3.4.apakšpunktā ir runa par gadiem. Nu, sekretariāta kļūda…

Priekšsēdētājs: Paldies. Visiem ir skaidrs šis labojums.

A.Seile: 3.4.apakšpunktā.

Priekšsēdētājs: Tātad komisijas variants– 16 gadi, Ābiķa kunga ierosinājums– 18 gadi, Dozorceva kunga– 10 gadi un Ščipcova kunga– 5 gadi.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man tomēr ir loģiska prasība: balsot secībā no maksimālā uz minimālo. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs! Mēs vienreiz norunājām, un deputātiem nebija iebildumu, ka sākumā balsosim par komisijas variantu un pēc tam priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, jo mēs šos priekšlikumus izskatām iesniegšanas kārtībā, tad mums visam iznāk divi principi. Vai tad sāksim no maksimālā uz minimālo vai kā citādi? Un ko tādā gadījumā uzskatīt par maksimālo?

Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu. Tie deputāti, kuri zālē ienāca patlaban, protams, balsošanā nepiedalās, jo viņi nav reģistrējušies. Tomēr vajadzētu pārreģistrēties, lai visi var… Lūdzu, vēlreiz visi reģistrēsimies. Pēdējo reizi, jo, ja deputāti visu laiku zālē ieradīsies ar piecu minūšu intervālu, mēs nevaram nepārtraukti reģistrēties. Rezultāts: 135 deputāti ir reģistrējušies. (Zālē troksnis.)

Šteina kungs, jūs redzat, ka negrib, ka jūs runājat, bet jūs tomēr runāsit. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man būtu priekšlikums– tomēr ievērot to kārtību, kas mums vienmēr ir bijusi, proti, sāksim balsot pa pantiem: sāksim ar 1.pantu, ar 2.pantu (zāle čalo), kamēr nonāksim līdz 3.pantam, kurā ir labojumi– tie ir tikai 3.panta labojumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamais Šteina kungs! Es arī tādu variantu ierosināju un uzskatu, ka tas būtu vienkāršāk, bet komisija uzskatīja, ka viņa tā nevar. Proti, ka komisijai esot nepieciešams šos balsojumus izdarīt ierosinājumu, labojumu ienākšanas kārtībā. Tam visi piekrita, tāpēc nestāsimies pretī visiem deputātiem. Taču personiski es jums piekrītu, Šteina kungs, jo tā būtu daudz vienkāršāk.

A.Seile: Es paskaidroju: darba grupai bija pārāk īss laiks, lai mēs tālāk…

Priekšsēdētājs: Paldies, paldies, Seiles kundze,– mēs zinām! Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par komisijas variantu– 18 gadi. Es atvainojos, ļoti atvainojos,– 16 gadi. Trīs balsis papildus “par”– tās ir komisijas balsis. Rezultāts: 75– par, 31– pret, 18– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums ir Ābiķa kunga ierosinātie 18 gadi. Lūdzu balsot. Rezultāts: 49– par, 39– pret, 33– atturas.

Balsojam par Dozorceva kunga ierosinātajiem 10 gadiem. Rezultāts: 31– par, 59– pret un 29– atturas.

Ščipcova kunga ierosinātais variants– 5 gadi. Balsojam par 5 gadiem. Labojumu izdara Karlsona kungs– viņš balso “pret” “par” vietā. Rezultāts: par– 27, pret– 78 un atturas– 20. Atvainojos– 12. Es vienkārši nepieskaitīju, Karlsona kungs! Tātad balsojuma rezultāts: vairākumu– 75 balsis “par”– ir ieguvis komisijas piedāvātais variants, kas ir arī likumprojektā ierakstīts, proti, 16 gadi. Lūdzu deputātus to atzīmēt savos lēmuma projektos, dokumentos.

Seiles kundze, par kādu no nākamajiem labojumiem mēs balsosim?

A.Seile: 322.priekšlikums, ko ierosina Mavriks Vulfsons. Komisija, piedaloties septiņiem deputātiem, vienprātīgi atbalsta.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Tātad komisija jau ir iekļāvusi šo Mavrika Vulfsona labojumu Nr.322.

Lūdzu, 323.!

R.Rikards: 323.– 3.4.punktā ir Imanta Kalniņa priekšlikums, jūs to redzat.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas atzinums?

R.Rikards: Komisijas atzinums: komisija ir pret, pilnīgi noraida ar 6 pret 0.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Kalniņš pastāv uz balsojumu par šo savu labojumu?

I.Kalniņš: Pastāv.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kalniņš pastāv uz šo balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Kalniņa labojumu 3.4.punktā. Rezultāts: par– 39, pret– 32, atturas– 41. Šis labojums nav guvis vairākumu un netiek iekļauts.

R.Rikards: Nākamais Kalniņa kunga priekšlikums ir par 3.6.punktu. Jūs redzat, kādu tekstu Kalniņš ierosina. Par šo 3.6.punktu ir rinda priekšlikumu, kurus izskatot, mums radās šāda 3.6.punkta redakcija: “Naturalizācija saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par pilsonību” (tātad ir atsaukšanās uz likumu par pilsonību), izņemot šā lēmuma 3.1.punktā paredzētos gadījumus, notiek, sākot ar 1992.gada 1.jūliju.” Vēl ir Cupruna papildinājums– iekļaut 3.2.punktu, bet par to būs balsojums atsevišķi. Šajā redakcijā faktiski ir ievārdots Kalniņa vēlējums, tikai redakcija ir cita– saskaņā ar pilsonības likumu –, tātad bez tā pieņemšanas vispār nevar notikt naturalizācija. Principā tas ir ņemts vērā, tikai citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai deputāti, kuri bija iesnieguši labojumus pie 3.6.punkta, kāds pastāv uz šiem labojumiem un balsojumu par tiem, ņemot vērā šo jauno redakciju? Jūs piekrītat, Kalniņa kungs? Paldies. Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Man gan ir pie 3.6.punkta tālāk labojums, un tas skar…

A.Seile: Labāk turpināsim pēc kārtas.

I.Geidāns: Taču labāk izskatīt tad, kad pienāks mans kārtas numurs.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi. Iesim pēc kārtas, citādi mums radīsies sajukums. Tātad sāksim nākamo– 324., pēc tam būs Geidāna un Cupruna, kas atgriezīsies pie 3.6.punkta. Skatīsim dokumentu Nr.324, tas ir, Ščipcova iesniegto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs! Viens jautājums: vai jūs izanalizējāt situāciju? Mēs kādā punktā izdarām grozījumus, bet pēc kāda laika pie šā punkta atkal atgriežamies, ja ņemam pēc kārtas un atkal mainām to un balsojam.

R.Rikards: Redziet, šeit ir tāda situācija, ka šis punkts tiks papildināts vai nu ar 3.2., tas ir Cupruna labojums, vai ar Geidāna labojumu. Taču tas neizslēdz– mums nav tādu domstarpību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kalniņa kungs, lūdzu, izsakieties par savu labojumu!

I.Kalniņš: Es, protams, pastāvēšu jebkurā gadījumā uz savu variantu nobalsošanu, bet, tā kā Rikarda kungs noformulēja komisijas redakciju, kas būtībā ir gandrīz tāda pati, tad es piekrītu tam, ka mēs uzreiz nobalsojam par Rikarda kunga formulu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Šajā gadījumā, runājot par 3.6.punktu, ir vēl dokuments Nr.388, kas atšķiras, un tas ir balsojams.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, labāk visu lēnāk, toties bez pārpratumiem.

Lūdzu, Silāra kungs, izsakiet savus apsvērumus!

I.Silārs: Tāpat kā visus nodrukātos variantus, par kuriem var balsot, es gribētu redzēt arī šo redakcijas komisijas labojumu. Kamēr tas nebūs redzams, tikmēr arī pastāvēšu uz savu variantu.

No zāles: Tad balsosim par Kalniņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Par 3.6.punktu darba grupa iepriekšējā reizē, kad spriedām, pieņēma, ka nevis “sākot ar 1992.gada 1.jūliju”, bet “ne agrāk par 1992.gada 1.jūliju”. Tagad es lāgā nesaprotu vai tas tika pieņemts vai ne, proti, “nevis sākot”, bet “ne agrāk par”…?

Priekšsēdētājs: Būtu lūgums… Mēs laikam netiksim ārā no šā strupceļa. Vienu mirklīti!

V.Mucenieks: Un darba grupa to pieņēma.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Tā kā darba grupas pārstāvji pašlaik ir aizņemti un tribīnē ir tikai Rikarda kungs, es lūgšu darba grupas 3.6.punkta variantu pavairot un izsniegt deputātiem, lai nebūtu pārpratumu. Tā kā tas ir pēdējais punkts, tad praktiski par to varam nobalsot beigās.

No zāles: Jā, jā!

Priekšsēdētājs: Tas būs ātrāk un bez pārpratumiem, un bez šīs milzīgās diskusijas.

R.Rikards: Nākamie ir Ščipcova priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie kura punkta? Tad tas ir 324.labojums.

R.Rikards: Tātad 324.dokuments un Ščipcova labojums. Skatieties. Tātad viņam ir priekšlikums. 3.4.punktā jūs redzat, kādā redakcijā viņš ierosina 1.apakšpunktu. Komisijas viedoklis vienbalsīgi bija “pret”.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ščipcovs pastāv uz balsojumu par savu labojumu? Pastāv. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Ščipcova iesniegto labojumu, kuru komisija neatbalsta.

R.Rikards: Taču 3.4.1.punkts.

Priekšsēdētājs: Šoreiz paceltās rokas netiks ieskaitītas. Lūdzu rezultātu.

R.Rikards: Mums jau ir!

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 29– par. Tas nav vairākums. Tātad šis labojums netiek ieskaitīts. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsojiet uzmanīgāk! Jūs taču zināt, cik daudz izdrukas pēc tam pieprasa, tad lasa, analītiski izpēta un tā tālāk, jo daudziem tas viss ir ļoti svarīgi, tāpēc balsosim uzmanīgi.

R.Rikards: Tālāk. Nākamais Ščipcova priekšlikums ir 3.4.2.punktā. Mēs viņam izskaidrojām, ko tas nozīmē, un viņš pats noņēma 3.4.2.punkta labojumu.

Tālāk par 3.4.3.punktu– ir nobalsots. Tātad– par 5 gadiem mēs nobalsojām.

Ir otrais priekšlikums– iekļaut jaunu 3.7.punktu ar Ščipcova priekšlikumu, proti, ka lēmums par pilsonības piešķiršanu tiek pieņemts triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža un to var pārsūdzēt tiesā. Komisija ar 7 pret 1 bija pret to šādu iemeslu dēļ: šīs normas un daudzas citas tīri mehāniski regulējošās normas ir pilsonības likumā. Par pārsūdzēšanu tiesā… bet lēmumā to nevajadzēja. Tātad komisijas viedoklis bija “pret”.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ščipcovs pastāv uz balsojumu? Pastāv. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu papildināt lēmuma projektu ar 3.7.punktu tādā formā, kā tas izteikts dokumentā Nr.324. Rezultāts: par– 20. Tas nav vairākums– tātad šis labojums netiek izdarīts.

R.Rikards: Nākamais, trešais Ščipcova priekšlikums– visu šo Augstākās padomes lēmumu nosaukt par “Augstākās padomes Konstitucionālo likumu”. Komisija ar 7 pret 1 noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ščipcovs pastāv uz balsojumu? Pastāv.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ščipcova papildinājumu attiecībā uz šā dokumenta nosaukumu. Rezultāts: par– 23. Tas nav vairākums– tātad arī šis labojums netiek pieņemts.

Lūdzu, Rikarda kungs, turpināsim!

R.Rikards: Ir dokuments Nr.325– Imanta Geidāna iesniegtie rakstiskie priekšlikumi. Pēc apspriešanās darba grupā pirmo priekšlikumu viņš noņem.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, vai tas ir tiesa?

I.Geidāns: Jā.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs noņem.

R.Rikards: Pēc pārrunām viņš noņem arī otro priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, vai jūs noņemat pēc pārrunām?

I.Geidāns: Profesori piespieda noņemt, bet trešo es nenoņemu.

R.Rikards: Trešais Geidāna priekšlikums attiecas uz 3.6.punktu. Un tad, kad visiem būs izdalīta 3.6.punkta komisijas redakcija, arī balsosim par 3.6.punktu un atgriezīsimies pie šā…

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, es lūdzu, tad atcerieties, ja es gadījumā aizmirstu, bet Geidāna kungs noteikti atcerēsies. Paldies. Geidāna kungs, lūdzu atgādiniet! Paldies.

Lūdzu– 326.labojums.

R.Rikards: 326.labojums ir Imanta Kalniņa priekšlikums par lēmuma nosaukumu. Imants Kalniņš ierosina šādu lēmuma nosaukumu: “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”. Komisija uzskata, ka šis ir labs nosaukums, kas atbilst dokumenta saturam, un komisija pieņem ar 7 pret 1.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ja tas ir par dokumenta nosaukumu, mums tomēr būtu jābalso, lai arī komisija pieņem un Imants Kalniņš… tas tomēr maina dokumenta nosaukumu. Lūdzu, balsosim par šo Imanta Kalniņa iesniegto labojumu attiecībā uz dokumenta nosaukumu. Papildus ir divas balsis. Rezultāts: 94– par, 14– pret, 14– atturas. Dokumenta nosaukums ir grozīts.

Lūdzu nākamo!

R.Rikards: Tālāk– dokuments Nr.327, ko iesniedzis Indulis Strazdiņš. Viņa pirmais priekšlikums attiecas uz 3.1.punktu, proti, par tā pārvietošanu uz beigām, pirms 3.6.punkta. Komisija uzskatīja, ka tā ir vienkārši vietu maiņa un neko būtiski negroza, tādēļ šo Induļa Strazdiņa priekšlikumu noraida.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Strazdiņš pastāv uz balsojumu par vietu maiņu? Nepastāv. Lūdzu, Rikarda kungs, turpināsim.

R.Rikards: Tālāk– otrais Strazdiņa kunga priekšlikums ir šāds: 3.5.punkta 2.apakšpunktu pārcelt pirms 5.apakšpunkta, tas ir, jautājumu svarīguma secībā. Komisija arī uzskatīja, ka vietu maiņa negroza būtību, tādēļ vienbalsīgi bija pret.

Priekšsēdētājs: Vai komisija noraida šo labojumu?

R.Rikards: Noraida.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Strazdiņa kungs pastāv uz balsojumu? Nepastāv. Tādā gadījumā turpināsim.

R.Rikards: Tālāk– deputātes Marjašas priekšlikums, dokuments Nr.328. Šeit ir norma, ka naturalizāciju, izņemot šā lēmuma 3.1.punktā paredzētos gadījumus, noteikt ne agrāk kā… Tas ir 3.6.punkts, respektīvi…

Priekšsēdētājs: Par 3.6.punktu mēs laikam balsosim beigās.

R.Rikards: Tas ir iestrādāts komisijas redakcijā, bet balsojums par 3.6.punktu būs pēc tam beigās, kad tiks izdalīts konkrētais teksts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu– 329.

R.Rikards: Šos priekšlikumus (329.) iesniedza Pēteris Lazda. Viņa pirmais priekšlikums ir tāds, ka visa normatīvā akta nosaukumam jābūt šādam: likums “Par Latvijas Republikas pilsoņu kopuma noteikšanu un Saeimas vēlēšanas”. Komisija uzskatīja, ka tas nekādi nav saistīts ar Saeimas vēlēšanām, tādēļ šo Lazdas pirmo priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Lazda pastāv uz balsojumu? Nepastāv. Paldies.

R.Rikards: Deputāta Lazdas otrais priekšlikums– 2.punktā vārdu “apzināšanai” aizstāt ar vārdu “apstiprināšanai”. Komisija ar 6 pret 2 uzskatīja, ka vārds “apzināšanai” ir pareizāks, kaut gan krievu tulkojums ir “opredeļeņije”, kam tulkojumā ir mazliet citāda nozīme.

Priekšsēdētājs: Vai komisija noraida?

R.Rikards: Noraida.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rikarda kungs, varbūt mēs teiksim precīzi: “noraida”, “nenoraida”, lai uzreiz var balsot.

Lazdas kungs, vai jūs pastāvat uz balsošanu? Nepastāv. Lūdzu, nākamais.

R.Rikards: Nākamais ir 2.1.punkts, kuru iesaka izteikt šādi…

Priekšsēdētājs: Mēs lasām, kā to izteikt, taču kāds ir komisijas atzinums?

R.Rikards: Komisija vienbalsīgi noraida, jo šis 2.1.punkta teksts ir slīpēts jau gadu.

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs, jūs pastāvat uz balsojumu? Pastāv. Balsošanas režīmu, un balsosim par Lazdas kunga priekšlikumu attiecībā uz 2.1.punktu. Priekšlikums izteikts dokumentā Nr.329. Lūdzu. Rezultāts: viena balss papildus “pret”, par– 13 balsis. Tātad šis ierosinājums nav ieguvis vairākumu un netiek ņemts vērā.

R.Rikards: Nākamais Lazdas priekšlikums– 3.punktu izteikt šādi… (jūs redzat tekstu, kuru komisija vienbalsīgi noraidīja).

Priekšsēdētājs: Vai Lazdas kungs pastāv uz balsojumu? Pastāv. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Lazdas ierosinājumu, tas ir, par 3.punkta redakciju. Lūdzu. Papildus redzu vienu balsi “pret”, tas ir, tās ir komisijas balsis. Rezultāts: par– 29, pret– 38, atturas– 43. Labojums nav pieņemts.

R.Rikards: Un pēdējais deputāta Lazdas priekšlikums– svītrot lēmuma projekta tekstu, sākot no 3.punkta līdz beigām.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Lazda pastāv uz šo balsojumu? Pastāv. Tātad deputāts Lazda ierosina svītrot lēmuma projekta tekstu, sākot no 3.punkta līdz beigām. Lūdzu, balsosim. Debatēs to praktiski ierosināja arī deputāts Šteins. Papildus divas balsis “pret”. Rezultāts: 36– par, 59– pret, 26– atturas. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu.

Patlaban sākas 30 minūšu ilgs pārtraukums. Kolēģi, vienu mirkli: radio mums vaicā, vai mēs gribam, lai mūsu pārrunas turpmāk translē? Es domāju– ļausim, lai cilvēki paklausās arī mūziku. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas, jo mums atkal ir jāreģistrējas! Lūdzu, reģistrēsimies. Vai visi ir paspējuši reģistrēties? Rezultātu: 123 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, Rikarda kungs, turpināsim! Mūsu nākamais balsojamais ir dokuments Nr.330. Nupat pie manis griezās Šteina kungs, kurš ir šā labojuma autors. Viņš pastāv uz balsojumu par 3.punkta svītrošanu, kas atšķiras no iepriekšējā balsojuma, jo tas paredzēja svītrot līdz beigām. Šteina kungs pastāv uz balsojumu par 3.punkta svītrošanu. Lūdzu, balsosim par Šteina kunga priekšlikumu– svītrot 3.punktu.

R.Rikards: Komisija noraida šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Komisija jau iepriekš izteica. Rezultāts: 26– par, 48– pret, 29– atturas. Šis ierosinājums nav ieguvis nepieciešamo balsu vairākumu. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Zālē ienāca daudzi deputāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs! Notiek reģistrācija, varat runāt!

O.Ščipcovs: */Es kā Augstākās padomes deputāts paziņoju nopietnu protestu attiecībā par deputāta Rikarda uzvedību uz tribīnes. Diriģēšana no tribīnes ir kauna pilna. Ja piedalītos ārvalstu žurnālisti, tas kļūtu zināms pasaules sabiedrībai. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Deputāts Ščipcovs izteica savu viedokli– jūs to dzirdējāt– no tā nekas sevišķi nemainās. Man liekas, ārzemju korespondentu zālē nav. Reģistrācijas rezultāts: 118… kaut kas nav kārtībā. Vēlreiz jāreģistrējas. Deputāts Blažēvičs vainīgs, jo viņš nupat ienāca zālē. Lūdzu, visi reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 128 deputāti. Taču pietiks reģistrēties! Deputāti atkal nāk zālē…

Lūdzu nākamais– 331. labojums. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

R.Rikards: Tas ir deputāta Karlsona priekšlikums, proti, lēmuma projekta 2.1.punktā izmainīt reģistrēšanās datumu un noteikt šo termiņu līdz 1993.gada 1.janvārim, tas ir, šo termiņu pagarināt par pusgadu.

J.Lagzdiņš: Es gribētu piebilst, ka šis termiņš attiektos uz pilsoņiem. Komisija diemžēl kolēģa Karlsona priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Karlsons pastāv uz balsojumu? Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Es šo jautājumu apskatīju tad, kad tika iesniegts Bojāra kunga dokuments. Tad es formulēju to, ka šis datums ir nepamatoti sasteigts, jo vēl nav noteikts reģistrācijas sākums, tādēļ nebūtu nekādas vajadzības sasteidzināt šo jautājumu, jo tas nav saistīts ne ar vēlēšanām, ne ar pasu izsniegšanu, jo pasu izsniegšana sāksies tūlīt pat, kad sāksies reģistrēšana. Manuprāt, mākslīgi radīt kaut kādu kontingentu, kurš nav reģistrējies, nebūtu nekādas vajadzības, tāpēc es iesaku tomēr nobalsot par šo datumu.

R.Rikards: Attiecībā uz pilsoņiem?

J.Karlsons: Jā, attiecībā uz pilsoņiem. Man ir jāatvainojas, ka manis dēļ 2.punktā ir ieviesusies kļūda, proti, nevis 3.4.punktā, bet 3.5.2.punktā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par motīviem, lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es arī gribētu atbalstīt Karlsona kungu, jo, runājot par speciālistiem, kuri ir gatavi un acīmredzot nodarbosies arī ar reģistra izveidošanu Latvijā, viņi uzskata, ka tas tiešām ir komplicēts darbs. Tā nav vienkārša sistēma, bet reģistrs prasa milzīgus materiālos ieguldījumus. Tā ka es arī aicinu būt apdomīgiem un atstāt to datumu, ko piedāvāja deputāts Karlsons. Vēl jo vairāk– jāņem vērā tie apstākļi, ka likumu par reģistru pagaidām mēs esam pieņēmuši tikai pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Šteins.

V.Šteins: Es neatbalstu šo priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka nākamā gada rudenī– 1.oktobrī sestdienā, svētdienā– jānotiek Saeimas vēlēšanām. Tāpēc pilsoņu kopums mums ir jāuzņem ātrāk. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, iztiksim bez reakcijas! Deputāts Šteins domā, ka jābūt Saeimas vēlēšanām. Lūdzu, balsosim par deputāta Karlsona priekšlikumu– 2.1.punktā mainīt datumu, proti, termiņš ir līdz 1993.gada 1.janvārim. Lūdzu, balsosim. Divas balsis ir papildus “pret”– tās ir komisijas balsis, tādēļ mēs tās varam pieskaitīt. Rezultāts: par– 57, pret– 23, atturas– 35. Tātad ar vienas balss vairākumu ir noraidīts. Deputāts Rikards un deputāte Seile ir “pret”. Viņi ir vienīgie, kuri balso ar roku, jo viņi ir komisijā un viņiem nav iespējas iet uz savu vietu, lai balsotu. Pārējās paceltās rokas netiek ņemtas vērā. Tātad deputāta Karlsona priekšlikums ar vienas balss vairākumu ir noraidīts.

Lūdzu, nākamais deputāta Karlsona labojums.

R.Rikards: Tātad nākamais deputāta Karlsona labojums ir šāds: kolēģis ierosina 3.5.punkta 3.apakšpunkta ceturtajā rindā svītrot divus vārdus– “iekšlietu vai”. Komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma, proti, vārdu “iekšlietu vai” vietā liekot vārdus– “iekšlietu karaspēks”. Tas sakrīt ar deputāta Ēlerta dokumentā Nr.332 fiksēto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Karlsons piekrīt? Deputāts Ēlerts arī piekrīt. Mums ir jābalso, tā kā te tomēr mainās divi vārdi. Manuprāt, priekšlikums rakstiski nav vajadzīgs, jo tas jau te ir izklāstīts rakstiski.

R.Rikards: “Iekšējā karaspēka”, kā ir deputāta Ēlerta…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Ēlerta labojumu.

Četriem deputātiem nav jautājumu, pārējie klusē, tādēļ es nezinu, ko viņi domā. Lūdzu, balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu, ko atbalsta komisija. Trīs balsis papildus “par” (tās ir komisijas balsis). Rezultāts: 88– par, 15– pret, 10– atturas. Tātad labojums ir pieņemts.

Nākamais– vēl viens deputāta Ēlerta labojums (Nr.332) 3.4.punktā.

R.Rikards: Deputāts Ēlerts ierosina projekta 3.4.punkta 2.apakš­punktu papildināt ar vārdiem: “ja tādu paredz šīs valsts likumi”. Tādējādi 3.4.punkta 2.apakšpunkts skanētu šādi: “ir iesniegušas iesniegumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmušas iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz attiecīgās valsts likumi”.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis par šo labojumu?

R.Rikards: Pieņemt.

Priekšsēdētājs: Komisija pieņem. Vai mums ir jābalso? Nav jābalso. Tātad komisija pieņem šādu papildinājumu. Paldies.

Lūdzu, nākamais– 334.labojums. Es atvainojos, es ļoti atvainojos! Silāra kungs, tas nebija tīšām, tas bija saskaņā ar to, ka šeit… Tūlīt mēs izteiksimies par motīviem. Mēs tagad izsakāmies par deputāta Silāra priekšlikumu… Iepriekšējo mēs esam pieņēmuši, paldies!

No zāles: Es atvainojos, par to nav nobalsots.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jūs redzat, ka tādā gadījumā mums ir jābalso, jo deputāts Plotnieks pēc tam, kad visi pārējie piekrita, ir “pret”.

A.Plotnieks: Tikai uzziņa, vienkārši uzziņa…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! No pirmā acu uzmetiena– it kā tīri tehniska formula, bet tagad padomājiet– kas tad mums būs tā institūcija, kas katrā gadījumā noskaidros, vai attiecīgas valsts likumi paredz to, ka viņiem atļauj atteikties no pilsonības vai ne? Tādu formulu nevar ieviest.

Priekšsēdētājs: Mēs dosim tādu uzdevumu, to noskaidros diplomātiskais dienests. Laikam ir jābalso, tā kā te bija… Lūdzu, deputāts Ēlerts lūdz balsot par iepriekšējo labojumu, lai nebūtu pārpratumu, tas ir, par 3.4.punkta 2.apakšpunkta papildināšanu. Tas ir deputāta Ēlerta iepriekšējais priekšlikums, ko atbalsta arī komisija, tas ir dokumentā Nr.332– papildinājums 3.4.punkta 2.apakšpunktā.

Lūdzu, balsosim. Papildus ir trīs komisijas balsis. Rezultāts: 68– par, 12– pret, 24– atturas. Labojums ir pieņemts. Turpmāk, godājamie kolēģi, tik tiešām balsosim par katru labojumu, lai nebūtu nekādu pretenziju!

Lūdzu, 333.priekšlikums.

R.Rikards: Jā, tas ir Silāra priekšlikums. Deputāts Lagzdiņš teica, lai es to samēru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Tātad deputāta Silāra pirmais priekšlikums.

I.Silārs: Pirmo priekšlikumu es noņemu.

R.Rikards: Pirmais priekšlikums faktiski ir…

I.Silārs: Es noņemu pirmo…

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, pirmais priekšlikums ir noņemts. Taupīsim laiku!

R.Rikards: Tātad otrais priekšlikums (224.) Jūs redzat, kāds ir otrais priekšlikums, kas skan šādi: “ja tie uzrāda ekspatriācijas atļauju”. Komisija viennozīmīgi noraida šo priekšlikumu tāpēc, ka tas ir domāts tādējādi, ka no Rietumu latviešiem nav jāprasa ekspatriācijas atļauja, jo viņi vienkārši nāks un atdos savu pasi un neko vairāk, un paņems Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Vai ne?

Priekšsēdētājs: Silāra kungs grib motivēt savu ierosinājumu. Lūdzu.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, mani neinteresē– Rietumu latvieši, Austrumu latvieši, ķīnieši vai arābi, mani interesē likumība. Lēmuma nākamajā, 2.3.punktā ir skaidri rakstīts: “Latvijas Republikas pilsonis vienlaikus nevar būt citas valsts pilsonis vai pavalstnieks.” Turpretī dažas rindiņas iepriekš ir rakstīts: “ka personas”– tālāk ceturtajā rindiņā lasām– “kas ir citu valstu pilsoņi, var jebkurā laikā saņemt Latvijas Republikas pilsoņa pasi”. Nu, tas taču ir… Es nesaprotu, kā var kaut ko tādu ierosināt? Proti, ka jebkurā laikā personas, kas ir citu valstu pilsoņi, var saņemt Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Tās var saņemt tikai ar vienu noteikumu. Protams, ka šīs personas jebkurā laikā var reģistrēties– piekrītu, bet pasi viņas var saņemt, tikai uzrādot ekspatriācijas atļauju, ar to brīdi viņas var saņemt…

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Silārs motivēja un pastāv uz savu balsojumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra ierosinājumu. Papildus no komisijas divas balsis “pret”.

R.Rikards: Trīs balsis “pret”.

Priekšsēdētājs: Es redzu divas... Arī “pret”? Tātad trīs balsis papildus “pret”. Rezultāts: 70– par, 18– pret, 25– atturas. Tātad šis labojums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

R.Rikards: Tālāk ir trešais Silāra priekšlikums, jūs redzat– 3.2.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis?

R.Rikards: Tātad komisija viennozīmīgi noraida, jo faktiski viņi ir kļuvuši par bezpavalstniekiem (lietuviešu un poļu laukstrādnieki).

I.Silārs: Taču tādā gadījumā jau šeit nav pretrunu ar manis ierosināto– var teikt– tas tieši to ieliek šajā lēmumā. Jums ir paskaidrojums, ka faktiski tie ir vai nav– to tāpat lems tad, kad izsniegs pasi. Taču šeit ir tā pati norma, ja pirmajā rindiņā ir skaidri ierakstīts: “personas, kuras, nebūdamas Latvijas Republikas pilsoņi”. Manuprāt, tad to visu atrisina mans ierosinātais papildinājums: “ja kāds ir zaudējis savu iepriekšējo pilsonību”. Un tas mums šeit ir ierakstīts, nevis Rikarda kunga ēterā izskanējušajos vārdos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra trešo labojumu dokumentā Nr.333. Papildus redzu vienu balsi “pret”– tā ir komisijas, deputāta Rikarda, balss. Rezultāts: par– 67, pret– 14, atturas– 27. Labojums ir pieņemts.

Ceturtais ierosinājums– svītrot 3.3.punktu. Lūdzu komisijas…

R.Rikards: Komisijas viedoklis ir “pret”, tas ir, noraidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Silārs.

I.Silārs: Šis punkts jau varētu arī palikt, bet tas ir nonsenss, jo tas absolūti neko neizsaka. Pamatojoties uz šo punktu, neviens cilvēks nevar iegūt pilsonību, jo tur ir skaidra atsauce, tas ir, formulēts, ka “personas, kuras saskaņā ar 1919.gada 23.augusta likuma “Par pavalstniecību” 1.pantu… tātad saskaņā ar šo 1.pantu. Taču 1.pantā ir skaidri rakstīts: “Šajā pantā minētās tiesības bauda personas, kuras, apmierinot augšminētās prasības, līdz 1928.gada 1.februārim iesniedz iekšlietu ministram lūgumu pēc Latvijas pases izsniegšanas.” Tātad līdz 1928.gada 1.februārim! Jā, protams, var atsaukties, ka tur vēl tālāk ir 2.pants, bet šeit ir rakstīts, ka saskaņā ar 1.pantu. Labi, jūs gribat 2.pantu, es varu jums nocitēt arī 2.pantu: “Pilsoņi, kas pagaidām uzturas ārpus Latvijas robežām, bet citādi apmierina 1.panta prasības, nezaudē Latvijas pavalstniecības tiesības, ja viņi viena gada laikā no šā likuma iznākšanas dienas, tas ir, 1919.gadā, atgriežas Latvijā vai reģistrējas kā Latvijas pilsoņi pie kādas no Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārzemēs.” Tālāk ir pirmā piezīme, kas ir pieņemta 1927.gadā, bet tā attiecas tikai uz valstīm, ar kurām Latvijai tajā brīdī nav diplomātisko sakaru. Mums ar visām šīm valstīm 1928.gadā bija diplomātiskie sakari– gan ar padomju Krieviju, gan ar Ameriku, gan ar Vāciju, gan ar Franciju, gan ar Austrāliju, gan ar Beļģiju un tā tālāk. Tad kādēļ mēs to liekam iekšā, ja bez šā panta nevienam nevaram piešķirt pilsonību! Tas ir nonsenss!

R.Rikards: Paldies. Es pateicu komisijas viedokli. Mēs apspriedām šo jautājumu un uzskatām, ka konkrētās personas (tās ir apmēram 30 tūkstoši cilvēku– tā sauktie Krievijas latvieši), kuras pēc Otrā pasaules kara atgriezās Latvijā, varēja pretendēt… viņām visu laiku bija Latvijas pavalstniecības tiesības, kuras nekad nebija zudušas. Pēc 17.jūnija minētās personas šīs tiesības vairs nevarēja izmantot, taču viņas varēja pretendēt, un mēs tagad viņām dodam…

I.Silārs: Es atvainojos– mums ir priekšā likts konkrēts likums un pirmais tā pants, kuru es jums nolasīju… un tagad sagrozāt kā likumu.

R.Rikards: Šajā likumā nav teikts, ka viņi zaudē pavalstniecību. Tajā ir teikts, ka viņi nezaudē…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir izskanējuši divi ļoti pretēji viedokļi. Vienu izteica deputāts Silārs, otru izteica deputāts Rikards. Atrisināt mēs varam tikai balsojot. Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra ceturto priekšlikumu– svītrot 3.3.punktu. Papildus redzu vienu balsi “pret”.

R.Rikards: Pret Silāru.

Priekšsēdētājs: Redzu divas balsis “pret”. Rezultāts: par– 29, pret– 54, atturas– 27. Šis deputāta Silāra priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Silāra piektais labojums. Lūdzu.

R.Rikards: Manuprāt, tur ir domāts 3.5.punkts, nevis 3.4.punkts– tātad 5.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Vaicāsim Silāra kungam, ko viņš ir domājis.

R.Rikards: Viennozīmīgi pieņem viņa redakciju.

Priekšsēdētājs: 3.5.punkts.

R.Rikards: Viennozīmīgi pieņem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tik un tā balsosim! Nevar pieļaut precedentu tad, kad mēs pieņemam, bet pēc tam deputāti ceļas augšā un saka, ka tas nemaz tā nav. Lūdzu, balsosim par to, ka pieņemam deputāta Silāra piekto labojumu, kuram piekrīt arī komisija. Papildus viena balss “par”. Rezultāts: 65– par, 18– pret, 18– atturas. Labojums ir pieņemts.

Deputāta Silāra sestais labojums… (Deputāts Silārs runā no zāles.) Sestais labojums tātad ir noņemts.

Septītais labojums.

R.Rikards: Komisija šim labojumam vienbalsīgi piekrīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra septīto priekšlikumu… (radioklausītājiem nav jāpaskaidro, jo radioklausītāji pašlaik klausās mūziku). Papildus ir trīs balsis. Rezultāts: 75– par, 13– pret, 18– atturas. Labojums ir pieņemts.

Dokuments Nr.334.

J.Lagzdiņš: Deputāts Salītis ierosina 3.5.punktu papildināt ar atsevišķu apakšpunktu, kurš skanētu šādi: “Latvijas Republikas pilsonība netiek piešķirta personām, kuras izplata fašisma, šovinisma un komunisma vai citas totalitāras, kā arī šķiru diktatūras idejas, kurina nacionālās un rasu nesaskaņas vai naidu.” Jāpiebilst, ka šāda redakcija pilnībā atbilst jau iepriekš izstrādātajiem un Augstākajai padomei iesniegtajiem dokumentiem par pilsonību. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šādu redakciju, papildinot ar piebildi: “ja tas konstatēts ar tiesu iestādes spriedumu”, kā tas ir pārējos apakšpunktos.

Priekšsēdētājs: Tātad deputātiem ir skaidrs, ka komisija pieņem ar piebildi– “ja tas konstatēts ar tiesas iestādes spriedumu”. Lūdzu, balsosim par deputāta Salīša papildinājumu, tas ir, dokumentu Nr.334. Papildus redzu trīs balsis “par”. Rezultāts: par– 81, pret– 16, atturas– 8. Labojums ir pieņemts. Ja jūs vēlāk izlasīsit stenogrammu, tad redzēsit, ka deputāts Lagzdiņš aiz vārda “nacionālās” lietoja arī saikli “un”, tā ka komats vairs nav vajadzīgs. Paldies.

Lūdzu, dokuments Nr.335– deputātes Čepānes labojums.

J.Lagzdiņš: Kolēģe Ilma Čepāne ierosina 3.1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinātu nolikumu, var piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā.” Komisija ar balsu proporciju 4 pret 1 šo priekšlikumu pieņēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Mums komisijā bija arī priekšlikums par šā punkta svītrošanu. Arī tas saņēma vairākumu, tas ir, 5 pret 3, proti, 3.1.punktu vispār svītrot. Tāpēc es piedāvāju vispirms balsot par 3.1.punkta svītrošanu un gadījumā, ja tas nesaņem vairākumu, tad balsot par deputātes Čepānes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Dozorcevs.

V.Dozorcevs: */Es uzskatu, ka nekāda komisija, nekāds orgāns šādu nolikumu izstrādāt nevar. Tas ir absolūts nonsenss./

Priekšsēdētājs: Domas ir izteiktas. Tātad tik tiešām– vispirms mums ir jābalso par svītrošanu, ja šis ierosinājums neiegūs vairākumu, tad mēģināsim šo pantu uzlabot.

Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tātad pirmais balsojums– par svītrošanu. Ābiķa kungs, lūdzu, netraucējiet deputātiem balsot. Papildus redzu divas balsis “par” un vienu– “pret”. Rezultāts: par– 56, pret– 42, atturas– 14… 42 un 14 ir tieši 56. Nav svītrots. Es atvainojos, Budovska kungs, par kļūdīšanos ir jārunā pirms rezultāta paziņošanas… Nav svītrots– ir neizšķirts. Tātad varam runāt par iespējamiem papildinājumiem vai labojumiem, tas ir, par deputātes Čepānes ierosinājumu.

Dozorceva kungs, jūs jau pateicāt, ka nolikumu nav iespējams izstrādāt…

V.Dozorcevs: Nav iespējams izstrādāt nolikumu– tas ir pareizi, tāpēc nevajag nekādu nolikumu, jāuzticas Prezidijam un vairāk neko.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs par to jau vienreiz teicāt. Tātad mēs patlaban balsosim par deputātes Čepānes priekšlikumu, kas ir dokuments Nr.335. Papildus redzu trīs balsis “par”. Rezultāts: 56– par, 31– pret, 22– atturas. Tātad ar vienas balss vairākumu šis labojums ir pieņemts.

Deputāta Gabrānova priekšlikums– dokuments Nr.336. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Deputāts Gabrānovs ir ierosinājis papildināt 3.5.punkta 3.apakšpunktu ar šādu tekstu: “pēc 1940.gada 17.jūnija no PSRS Latvijas Republikā iesūtītie PSKP un komjaunatnes kadru darbinieki”. Komisija ar 4 balsīm pret 1– pieņēma.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ir pieņēmusi, taču deputāts Gabrānovs ierosina, ka mums ir jābalso. Lūdzu, balsosim par deputāta Gabrānova ierosinājumu. Komisijas balsis: divas “par”, viena “pret”. Rezultāts: 77– par (zālē aplausi un izsaucieni), 8– pret, 24– atturas. Pieņemts.

Deputāta Ivara Krastiņa ierosinājums– dokuments Nr.337. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tas ir punkts, kurš Augstākajā padomē gan pagājušonedēļ, gan šonedēļ izraisījis ļoti daudz diskusiju, proti, vai mēs varam precīzi fiksēt atvaļināto PSRS Bruņoto spēku karavīru stāvokli tūlīt pēc atvaļināšanas. Tātad deputāts Ivars Krastiņš ierosina no 3.5.punkta svītrot vārdu “uzreiz”, kā tas bija sākotnējā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ir noraidījusi. Vai deputāts Krastiņš uztur savu priekšlikumu?

I.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Vispirms– ko nozīmē “uzreiz”? Divas nedēļas pēc demobilizēšanās tātad var… Otrkārt, domāju, ka ar šo lēmumu nebūtu jāregulē arī to bijušo virsnieku pilsonības jautājums, kuri kaut vai pusgadu pēc demobilizēšanās atbrauc, lai te dzīvotu. Turpmāk, pieņemot likumu “Par pilsonību”, šos jautājumus var risināt tajā, tāpēc es uzturu prasību balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Es Krastiņa kungam gribu paskaidrot, ka šis punkts neattiecas tikai uz virsniekiem, bet arī uz tiem, kuri dienējuši aktīvajā obligātajā karadienestā. Diemžēl arī uz tiem tas attiecas, un tādā gadījumā to normu ievest, jo ir diezgan muļķīgi, tā kā visi vīriešu kārtas cilvēki ir dienējuši obligātajā karadienestā… (tālāk vairs nerunā mik­rofonā).

I.Krastiņš: Es atvainojos, Panteļejeva kungs! Jūs aizmirsāt vienu būtisku piebildi: “tie, kuri ir iesaukti no Latvijas”.

A.Panteļejevs: Nē… bet tātad visi vīriešu kārtas cilvēki, kuri divus gadus ir dienējuši obligātajā karadienestā… teiksim, viņš ir iesaukts Sanktpēterburgā un nodienējis no 1949.gada līdz 1950.gadam. Ja viņš ir tur strādājis četrus vai desmit gadus un atbrauc šeit, tad viņš vairs nav pilsonis? Līdz ar to faktiski visi vīriešu kārtas pilsoņi, kuri ir iebraukuši pēc 1940.gada, nevar pretendēt uz pilsonību…

I.Krastiņš: Panteļejeva kungs! Es atvainojos, nevajag izkropļot priekšlikuma jēgu.

A.Panteļejevs: Nē, tā iznāk, jo te ir rakstīts– “obligātais karadienests un iesaukums”.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ļoti žēl, ka jūs to neizrunājāt iepriekš, bet divas domas ir izteiktas. Deputāts Silārs arī pateiks savas domas.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Vajag taču izlasīt, kas te ir rakstīts! Šeit ir runa par to, ka uzreiz vispār ir neloģiski. Ko tad tas nozīmē? Vai tajā stundā, vai tajā dienā? Pārējais teksts nav svarīgs. Pašreiz balsojums ir tikai par viena vārda svītrošanu un vairs ne par ko citu. Tātad– svītrot vārdu “uzreiz”.

Priekšsēdētājs: Tātad domas ir izteiktas. Balsosim par deputāta Ivara Krastiņa izteikto priekšlikumu– svītrot vārdu “uzreiz” (dokuments Nr.337). Rezultāts: 63– par, 23– pret, 21– atturas. Labojums ir pieņemts.

Nākamais labojums ir dokuments Nr.338, ko ir iesniegusi deputātu grupa (tā mēs nolēmām). Pēc tam– dokuments Nr.338, ko iesniedzis deputāts Ābiķis. Lūdzu.

R.Rikards: Tā kā ir runa par 3.6.punktu un šā punkta komisijas variants ir dokuments Nr.342 (tas ir uz mazām lapiņām un ir izdalīts), kurā ir ņemts vērā Imanta Kalniņa priekšlikums (tātad darba grupas variants ir Nr.342), es ierosinu vispirms balsot par nr.342 un pēc tam, ja vajag ielabot, tad par dokumentu nr.338, jo tas ir tikai papildinājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Es atgādinu, ka darba grupas vairākums atbalstīja arī šo papildinājumu, tādēļ, manuprāt, mēs varētu arī par to balsot ienākšanas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs kādu laiku atpakaļ (tas gan bija pirms pārtraukuma) nolēmām, ka 3.6.punktu mēs balsosim pēdējo. Ja mēs tagad gribam mainīt šo kārtību, protams, to varam mainīt.

Lūdzu, deputāts Šteins laikam grib izteikties.

V.Šteins: Man debatēs bija cits priekšlikums, proti, naturalizācija sākas pēc Saeimas vēlēšanām, tas ir, pēc Saeimas ievēlēšanas.

Priekšsēdētājs: Mēs taču nolēmām, ka balsosim tikai par rakstiskiem un pavairotiem priekšlikumiem. Tā ka ļoti atvainojos, Šteina kungs, bet diemžēl… Godājamie kolēģi, vai mēs varam nolemt, ka 3.6.punktu nobalsosim pašu pēdējo (kā jau norunājām)? Paldies.

Nākamais tātad ir dokuments Nr.338– deputāta Ābiķa labojumi. Lūdzu.

R.Rikards: Tātad Ābiķa labojums ir šāds: 3.1.punktu papildināt ar vārdiem– “un kuras ir izpildījušas 3.4.punkta prasības, izņemot 3.apakš­punktā minēto nodzīvošanas ilgumu”. Komisija noraida.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Tā kā mēs ar 54 balsīm pieņēmām Čepānes kundzes priekšlikumu, kurš izraisīja diezgan lielas iebildes, es tomēr aicinu padomāt par manu priekšlikumu, jo šīm personām, kurām Prezidijs piešķirs pilsonību, tā vai tā būs jāatsakās no attiecīgās valsts pilsonības. Tātad tām vienalga nevarēs būt dubultā pilsonība, būs jāizpilda arī visas prasības, izņemot, protams, domicilu. Tātad praktiski jebkurš, izpildot pārējos punktus… prasības (izņemot tikai domicilu), varēs saņemt pilsonību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Es ļoti atvainojos, bet kļūdas dēļ es esmu balsojis “par”, taču es esmu pret Čepānes kundzes priekšlikumu. Es to varu atsaukt?

Priekšsēdētājs: Mums ir vajadzīgs, lai būtu jūsu protests balsu skaitīšanas komisijai, citādāk mēs nevaram atrisināt.

Dz.Ābiķis: Es drīkstu vēl dažus vārdus piebilst? Mani nedaudz uzmanīgu darīja Lagzdiņa kunga izteikumi par sportistiem, jo, ja mēs sāksim piešķirt pilsonību pēc tāda principa, ka tikai viņš ātri skrien un augstu lec un vairs nekādas citas prasības nav vajadzīgas, tad tas nebūs visai pareizi. Es negribētu, lai tāds sportists, kas latviski nevar pateikt “labdien” vai “labvakar”, pārstāvētu Latviju olimpiādē.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, izšķirsim šo strīdu balsojot. Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa izteikto priekšlikumu attiecībā uz 3.1.punkta papildināšanu. Redzu vienu komisijas balsi “pret”. Rezultāts: par– 37, pret– 36, atturas– 31. Šis labojums nav pieņemts.

Nākamais Ābiķa kunga labojums jau ir nobalsots, tas ir, attiecībā uz 3.4.punkta 1.apakšpunktu. Lūdzu, kāds ir komisijas atzinums?

R.Rikards: Komisija pieņem.

Priekšsēdētājs: Komisija pieņem šo labojumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa labojumu 3.4.punkta 1.apakšpunktā. No komisijas trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: par– 65, pret– 16, atturas– 22. Labojums ir pieņemts.

Rikarda kungs, lūdzu, turpināsim!

R.Rikards: Mums ir palicis tikai 3.6.punkts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tā nu gluži nebūs. Ir taču dokuments Nr.339– deputāta Vaivada ierosinājums. Lūdzu, kāds ir komisijas atzinums par šo ierosinājumu? Tas seko aiz dokumenta Nr.333.

R.Rikards: Komisija vienbalsīgi noraida šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Vaivads pastāv uz balsojumu? Pastāv. Balsosim par deputāta Vaivada ierosinājumu, kas ir izteikts dokumentā Nr.339. No komisijas divas balsis ir “pret”. Rezultāts: par– 44, pret– 29, atturas– 31. Labojums nav pieņemts.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Palicis 3.6.punkts.

Priekšsēdētājs: Dokuments Nr.342.

R.Rikards: Dokumentā nr.342 ir atspoguļota 3.6.punkta komisijas redakcija. Dokumentā Nr.338 faktiski, salīdzinot ar komisijas redakciju, ir viens papildinājums par PSRS Bruņotajiem spēkiem, tas ir, “pēc Bruņoto spēku izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas”. Es ierosinātu vispirms nobalsot par Nr.342 un pēc tam par šo papildinājumu– vai tas tiek pieņemts vai ne. Es paskaidrošu par Nr.342– kas šeit ir nācis klāt, salīdzinot ar sākotnējo. Te bija naturalizācija… izņemot šā lēmuma 3.punktu. 3.2.punkts, tā ietveršana ir Cupruna kunga priekšlikums… Tās ir personas, proti, poļu un lietuviešu laukstrādnieki, kuri bija iebraukuši legāli, tādēļ viņus var naturalizēt, vadoties pēc likuma “Par pilsonību”, pirms šā termiņa, kad var sākt naturalizēt pārējos. Tātad 3.2.punkta šā papildinājuma jēga ir tā, ka viņi līdz 1940.gada 17.jūnijam ir legāli iebraukušie cilvēki, tas ir, apmēram 50 000 lietuviešu un poļu, kurus pēc pilsonības likuma pieņemšanas varētu sākt naturalizēt pirms termiņa.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs, mēs tajā jau esam iedziļinājušies, kad to apspriedām. Kā jūs izskaidrojat terminu: “sākotnēji agrāk”? Manuprāt, sarunu valodā, kāda ir nepieciešama pilsonības iegūšanai, nevar teikt “neiegūstot pilsonību”.

R.Rikards: Tas ir, sākot ar…

Priekšsēdētājs: Sākot ar? Ir dažādi viedokļi, kā pareizi izteikt.

R.Rikards: Es skatos, ka mašīnrakstītājas ir kļūdījušās.

Priekšsēdētājs: Vai arī komisija?

R.Rikards: Varētu būt divi varianti: vai vārds “sākot”, vai vārds “ne agrāk”– tā ir balsojama lieta.

Priekšsēdētājs: Ir divi varianti: “notiek, sākot ar” vai “notiek ne agrāk”. Lūdzu, Kalniņa kungs!

I.Kalniņš: Es vispirms gribu izteikt savu sajūsmu par to, ka mēs cenšamies sajaukt visu vienkāršo. Es uzskatu, ka ir elementāri loģiski, ka naturalizācija var sākties tikai tad, ja tiek iedarbināts likums “Par pilsonību”, tādēļ nav jāmin ne 1.jūlijs, ne jāraksta “sākot ar”, kā arī nekas cits. Es piekrītu 3.2.punkta ietveršanai un pastāvu uz sava varianta balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Redziet, ar to 3.2.punktu nav tik vienkārši. Praktiski tas viss it kā būtu loģiski, bet jūs atceraties to, ka Tautas fronte ir prasījusi šo referendumu. Un līdz ar to, ja mēs sākam jau naturalizāciju, kaut arī it kā ļoti loģiskām kategorijām, vienlaikus ar pilsonības atjaunošanu, tad faktiski tīrā veidā šis referendums nevar notikt. Tā ka es domāju, ka mums nevajadzētu steigties ar šo 3.2.punktu. Patiešām, tas jāatstāj likumam “Par pilsonību”, tā ka es ierosinu šajā gadījumā to svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj! Mani skar balsošanas motīvi par to gadu, kad sākt. Es pēc tam– vispirms tiksim ar šo galā.

Priekšsēdētājs: Ar ko?

I.Geidāns: Vai 3.2.punktu atstāt vai ne? Vai armiju ielikt vai ne? Tikai tad es uzstāšos– lai trīs problēmas uzreiz nejaucas kopā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs, jūsu vieta bija tribīnē!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es atbalstu deputāta Cupruna priekšlikumu, ka mums būtu nepieciešams dot iespēju tūlīt jau pēc pilsonības likuma pieņemšanas, negaidot nākamā gada 1.jūliju, uzsākt šo apmēram 30 000 personu naturalizāciju, ja tās vēlēsies,– daļa no tām varbūt nevēlēsies, jo šīs personas ir pilnīgi integrējušās Latvijas sabiedrībā un 95 procenti šo personu ir asimilētas– latviešu tauta šīs personas ir asimilējusi, tā ka faktiski tās ir latvieši. Daudzām no tām faktiski pasē ir ierakstīts, ka viņi ir latvieši. Daļa šo personu nezina, ka viņu senči ir poļi vai lietuvieši, un tad, kad minētās personas dosies reģistrēties un gribēs saņemt pasi, ierēdņi beidzot pateiks, ka viņām diemžēl nav tiesību. Kolēģi, tiešām nebūsim (kā Krūmiņa kungs rakstīja “Dienā”) “svētāki par pašu Romas pāvestu”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs, par ko mēs balsosim?

R.Rikards: Es ierosinu vispirms balsot par dokumentu Nr.342 šādā redakcijā: “Naturalizācija, izņemot šā lēmuma 3.1. un 3.2.punktā paredzētos gadījumos, notiek, sākot ar 1992.gada 1.jūliju, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par pilsonību”.” Tāda ir redakcijas komisijas nostādne. Es ierosinātu nobalsot par šo, pēc tam, ja kādam būs papildinājums, kāds ierosinās, ko izslēgt…

Priekšsēdētājs: Piekrīt, ja? To ņemsim par pamatu un vēlāk, ja būs papildinājumi vai arī kādi svītrojumi… Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Šis dokuments, kuru mēs šodien pieņemam, ir par naturalizācijas pamatnoteikumiem, tāpēc uzskatu, ka pamatnoteikumos kaut kādi naturalizācijas sākumi vispār ir nonsenss un nepieņemami. Šeit ir runa par pamatnoteikumiem, nevis lēmums par naturalizācijas… Vienā dokumentā ir sajaukti divi dažādi dokumenti, divu līmeņu dažādas pakāpes dokumenti. Es balsoju pret šo…

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par dokumenta Nr.342 3.6.punktu tādā redakcijā, kādu izteica deputāts Rikards. Papildus redzu trīs balsis “par” (komisijas balsis, kas tiek ņemtas vērā, citas balsis netiek ņemtas vērā). Rezultāts: 64– par, 19– pret, 26– atturas. Šis labojums tiek pieņemts minētajā redakcijā.

Tagad, lūdzu, par papildinājumiem pie 3.6.punkta.

R.Rikards: Cik es saprotu…

Priekšsēdētājs: Deputātu grupas variants– dokuments Nr.338.

R.Rikards: Deputātu grupas variants, ko ir parakstījis 21 deputāts, pamatā ir dokuments Nr.342, tas ir, pilnīgi tā, kā mēs šeit pieņēmām, bet punkta vietā ir komats, aiz kura ir šāds teksts: “bet ne agrāk par PSRS Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas”.

Priekšsēdētājs: Šajā tekstā ir teikts citādāk. Mums laikam nav tiesību labot, jo te ir teikts: “un notiek pēc PSRS armijas pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas”– laikam tā.

Lūdzu, deputāts Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Kā viens no tiem, kas ir parakstījies, varbūt varu piedāvāt šādu formulējumu: “notiek pēc PSRS armijas pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par pilsonību”, bet ne ātrāk kā ar 1992.gada 1.jūliju”, lai būtu visi trīs kritēriji.

Priekšsēdētājs: Taču vārdi “ne ātrāk” jau ir iepriekš, vārds “likums” arī ir, tikai “armija” ir palikusi iekšā.

R.Rikards: Es gribētu pateikt, ja mēs atstāsim armiju, tad paliek visa flote, paliek… Jāraksta “PSRS Bruņotie spēki”, nevis “armija”.

Priekšsēdētājs: “PSRS Bruņotie spēki”– tātad “armijas” vietā ir “Bruņotie spēki”. Lūdzu, deputāts Seiksts.

A.Seiksts: Dārgie kolēģi deputāti! Lūdzu, drusku apklustiet, jo šis papildinājums kuluāros izraisa ārkārtīgi daudz runu. Es esmu parakstījis šo papīru un paskaidrošu, kāpēc: ja PSRS un tās intereses pārstāvošie deputāti šeit tik daudz runā par to, kā reaģēs un kā aizstāvēs savus cilvēkus, tad es domāju– gan Eiroparlamentā, gan jebkurā citā starptautiskajā institūcijā, šāda prasība nevar tikt uzskatīta par nepamatotu. Līdz ar to, ja PSRS grib interesēties par savu cilvēku likteni šeit, tad tas ir starpvalstu sarunu temats. Es uzskatu, ka no šāda aspekta, sasaistot kopā šos divus jautājumus, par to var balsot. Tādējādi aicinu balsot par šādu papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Dozorcevs.

V.Dozorcevs: */Nesaprotu, kāpēc komisija nedod paskaidrojumu šajā jautājumā. Es varu iedomāties, ka šeit ir tāda naiva vēlēšanās ar pilsonības likuma palīdzību atrisināt ne tikai demogrāfijas, bet arī armijas izvešanas problēmu. Tādā veidā mēs cilvēkus, viņu likteņus atdodam voluntārisma varā, pilnīgi iespējams, arī politikai no tās vai citas lielvalsts puses. Šajā periodā, ko paredzam līdz naturalizācijas uzsākšanai, dabiski, ka visi to saprot, nav reāli izvest nekādu armiju, armijas izvešana no Austrumeiropas to jau ir pierādījusi. Komisija šo jautājumu jau ir apspriedusi. Es nesaprotu, kāpēc tā nedod kvalificētu paskaidrojumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lagzdiņš. Viņš tieši ir komisijas loceklis.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, it īpaši tie, kuri nopietni nodarbojas ar ārlietām! Godāto komisijas vadītāj, kas vada Latvijas Republikas delegāciju sarunām ar Padomju Savienību! Es, nebūdams ārlietu speciālists, tomēr šaubos, vai šāds nosacījums mūsu lēmumā palīdzēs izvest ārvalsts armiju. Es šaubos! Ja jūs varat nosaukt šeit argumentus, tad par to es balsošu, tā teikt, ar abām rokām, jo es esmu par nekavējošu armijas izvešanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Šteins, pēc tam– deputāts Kiršteins.

V.Šteins: Es domāju, ja divās dienās viņi iebrauca, tad tikpat ātri mēs varam pagarināt laiku, proti, lai četrās dienās viņi izbrauktu ārā. Taču katrā ziņā armijas atrašanās šeit ir spiediens uz naturalizācijas procesu. Tāpēc naturalizāciju iesākt ātrāk nav iespējams, jo tas arī ir arguments, Lagzdiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Kā Ārlietu komisijas loceklis es vispār gribu šoreiz atbalstīt Lagzdiņa kungu, bet ar vienu piebildi– tad uzreiz ir jāgroza preambula un jāraksta šādi: “Atzīstot to, ka Augstākā padome pilnībā nevar likvidēt okupācijas sekas, un saskaņā ar reālo politisko situāciju Augstākā padome nolemj”, tad varētu palikt tas, ko saka Lagzdiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, tas viss būtu jauki, bet visi labojumi ir jāiesniedz rakstiski. Mēs sākumā par to nobalsojām un pēc tam arī nolēmām, ka, uzsākot diskusiju, šos rakstiskos ierosinājumus mēs nevaram pieņemt. Tātad viedokļus dzirdējām, atliek balsot.

Lūdzu, balsosim par 338.dokumentā izteikto deputātu priekšlikumu papildināt 3.6.punktu. Lūdzu izteikt savu attieksmi. Redzu divas komisijas balsis “pret”. Rezultāts: par– 46, pret– 41, atturas– 23. Labojums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms turpinām diskusiju, es gribētu noņemt tos nepatiesos apvainojumus, kuri bija izteikti attiecībā uz mašīnrakstītājām, proti, darba grupa ir iesniegusi melnrakstu tieši tādā redakcijā– brīnišķīgā latviešu valodā –, kā jums likts priekšā: “Sākot ne agrāk kā ar 1992.gada 1.jūliju.” Tas jūsu zināšanai, ka mašīnrakstītāja nav vainīga.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es tieši gribu ierosināt redakcionālu labojumu, jo esam dzirdējuši argumentus, ka pēc tam, kad ir nobalsots, vairs nedrīkstot grozīt ne komatu, ne punktu. Ierosinu šo “notiek, sākot” aizvietot ar “tiek uzsākta ne agrāk”, jo teikt, ka naturalizācija “notiek”, nav gluži labi. Tātad vajadzētu rakstīt: “Naturalizācija tiek uzsākta ne agrāk par 1992.gada…” un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Vai mēs varam pieņemt tādu labojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra izteikto redakcionālo labojumu. Deputāts Silārs to vēlreiz nolasīs. Lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, kuri līdz šim neieklausījās, tātad es piedāvāju šādu galīgo redakciju: “Naturalizācija, izņemot šā lēmuma 3.1. un 3.2.punktā paredzētos gadījumos, tiek uzsākta ne agrāk par…” un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Skaidrs! Lūdzu, balsosim par deputāta Silāra izteikto redakcionālo labojumu. Papildus redzu komisijas trīs balsis “par”. Rezultāts: par– 82, pret– 12, atturas– 13. Redakcionālais labojums ir pieņemts.

Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet tātad atgriezties, proti, es divās vietās piekritu noņemt savus labojumus, bet trešo labojumu es lūdzu tomēr atbalstīt. Kāpēc es iesaku šo termiņu– 1993.gada 1.janvāri? Elementārās godprātības dēļ. Tautas fronte vāc parakstus par referendumu. Šis referendums tiks pieņemts ar vajadzīgo 120 000 pilsoņu parakstu skaitu. Taču būs daudz, daudz vairāk! Kā mēs skatīsimies acīs Tautas frontei un šiem pilsoņiem, ja viņi pieprasīs referendumu? Kolīdz mēs ieliekam termiņu 1.jūlijs– referendumu vairs nevarēs izdarīt, tāpēc mums ir jāieliek termiņš nevis 1992.gada 1.jūlijs, bet gan 1993.gada 1.janvāris. Piedodiet, tas nozīmē, ka ar šo datumu sākas naturalizācija un vairs nekādu referendumu ar nemainītu pilsoņu kopumu mēs nevaram izdarīt. Tā vienkārši ir politiska demagoģija.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs! Mēs nolēmām, ka visus labojumus iesniedz rakstiski…

I.Geidāns: Tas ir iesniegtais dokumenta Nr.325 3.punkts, kuru atlika vēlāk uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jābalso, godājamie kolēģi! Nekas cits neatliek, bet vispirms noklausīsimies komisijas atzinumu par šo punktu. Deputāte Seile vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Seile: Taču, ja vēl 1993.gada 1.janvārī karaspēks nebūs izvests, pilsonības likums nebūs pieņemts, bet Geidāna kungs būs iedevis konkrētu termiņu, vai tad mums būs jāsāk naturalizācija? Es iesaku Geidānam noņemt savu priekšlikumu.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos cienījamai Anniņai, bet tā ir demagoģija tāpēc, ka, ja mēs ieliekam 1992.gada 1.jūliju (to izsaka kliedzot), tas arī ir termiņš, tad tā ir demagoģija. Ja mēs ieliekam 1.jūliju, tad tas nav termiņš, bet, ja 1.janvāri, tad tas ir termiņš! Balsot– “ja ne agrāk par 1.janvāri”.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs esam balsojuši par visu ko, balsosim arī par šo. Rikarda kungs! Es domāju, ka nobalsosim un atrisināsim to jautājumu pavisam miermīlīgi. Lūdzu, balsosim par deputāta Geidāna 325.dokumentā izteikto 3.punktu, tas ir, par 1993.gada 1.janvāri. Papildus redzu trīs komisijas balsis “pret”. Rezultāts: 37– par, 51– pret, 24– atturas. Geidāna kunga labojums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus labojumus. Vienu mirklīti! Tātad mums ir Gavrilova kunga ierosinājums (no deputātu grupas), ka viņš pirms galīgā balsojuma grib izdarīt paziņojumu. Pie mikrofona stāv Dineviča kungs, kas, protams, runās pirmais. Vēl ir deputāti, kuri pirms galīgā balsojuma vēlas izteikt savu domu.

Lūdzu, Šteina kungs! Šteina kungam ir prioritāte, jo viņš grib man jautāt. Lūdzu.

V.Šteins: Man ir jautājums: vai par 1. un 2.punktu mēs atsevišķi nebalsosim?

Priekšsēdētājs: Tika norunāts, ka balsosim tikai par labojumiem un papildinājumiem.

V.Šteins: Taču ir jānobalso par punktiem.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti– visu atrisināsim. Tātad deputāts Šteins ierosina balsošanu izdarīt pa punktiem. Vai visi saprata deputāta Šteina priekšlikumu? Mums visiem ir tiesības pieprasīt balsojumu, lai nebūtu nekādu pretenziju.

Lūdzu, balsosim par deputāta Šteina priekšlikumu– nobalsot šo lēmumu vispirms pa punktiem. Redzu papildus divas balsis “pret”, tas ir, deputāta Rikarda un deputātes Seiles, un arī deputāta Lagzdiņa balss, kuri ir komisijā. Rezultāts: par– 27, pret– 71, atturas– 21. Deputāta Šteina ierosinājums nav pieņemts.

Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Taču tādā gadījumā… Es, piemēram, neiesniedzu labojumus vispār par 3.4.punktu, jo parasti mums ir pieņemts, ka mēs balsojam pa punktiem. Ja tas nebūtu nekas… bet šajā gadījumā mums par 3.4.punktu ir jāsavāc 132 balsis… un punkts nav spēkā. Es varu vēlreiz nolasīt– kāpēc? Tāpēc, ka gadījumos, ja tiek iesniegti lēmumi, kuri ierobežo Latvijas nācijas, nevis pilsoņu tiesības un pašnoteikšanos, ir jānobalso ar divām trešdaļām. Tāpēc! Es domāju: ja mēs dodam iespējas (šis lēmuma projekts principā dod iespējas) 1,2 miljoniem iegūt pilsonību, tas jebkādā gadījumā ierobežo latviešu nācijas pašnoteikšanās iespējas– kaut vai nākamajā Saeimā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ļoti lūdzu mūsu Likumdošanas jautājumu komisiju vai tamlīdzīgi par šo jautājumu dot atzinumu. Taču sākumā es laikam biju devis vārdu Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Nē, paldies, es gribēju tikai runāt pirms balsošanas kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Pirms balsošanas kopumā tomēr lūdzu precizēt 3.6. punkta formulējumu. Kā palika ierakstīts, ka “tiek uzsākta ne agrāk” vai “tiek uzsākta ar”?

No zāles: “Ne agrāk”.

Priekšsēdētājs: “Tiek uzsākta ne agrāk”, varbūt– “ne ātrāk”. Stenogrammā tas viss, ko iesniedza deputāts Silārs, ir atspoguļots. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man neliels priekšlikums par balsošanas motīviem. Mēs tagad izdarījām tik daudz labojumu lēmumā, kuru nosaucām par likumu, ka es ierosinātu šādu metodi jautājuma atrisināšanai. Šodien atliksim to, jo palikušas tikai divdesmit minūtes… Pagaidiet, nevajag kliegt! Vienas nakts laikā nekas ar jums nenotiks. Nodrukāsim lēmumu, kuru nosauksim par likumu, gatavā veidā ar visām izmaiņām, ko izdarījām, bet rīt no paša rīta, neatklājot jaunas debates, par to nobalsosim. Tas ir pirmais, radikālākais. Pēc trokšņa zālē es saprotu, ka traku entuziasmu vairākumam vai daudziem deputātiem šis priekšlikums neizsauc. Tad otrais. Pirms balsošanas es prasu, lai kāds no komisijas locekļiem šo lēmumu nolasa./

Priekšsēdētājs: Vai visi dzirdēja ierosinājumu? Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es tomēr gribu lūgt nepieņemt šo priekšlikumu, jo mēs esam redzējuši rakstiski visus priekšlikumus, balsojumus… visiem uz tabeles priekšā. Lūdzu, neievilksim vēl šo lietu, nobalsosim par to kopumā un apstiprināsim lēmumu.

Priekšsēdētājs: Balsojot mēs redzēsim, vai mēs to pieņemsim vai nepieņemsim. Un mēs iepriekš jau norunājām par apspriešanas kārtību, tā ka, ja mēs gribam to mainīt, mēs, protams, varam nobalsot.

Lūdzu, deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs esam izdiskutējuši, mēs esam nobalsojuši par punktiem, un, manuprāt, Endziņa kungs vai Likumdošanas jautājumu komisija varēs pateikt, ar kādu balsu skaitu mums šis dokuments ir jāpieņem. Taču es domāju, ka pašreiz mums ir par šo dokumentu jābalso, un es ceru, ka tas tiks pieņemts. Tādā gadījumā mēs varbūt likvidēsim to parādu, kurš pašreiz mums ir Latvijas pilsoņu priekšā.

Mēs esam izdiskutējuši par visiem šiem punktiem, un, ja vienā daļā esam piekāpušies kaut kur vienam variantam, tad otrā– otram. Tomēr es aicinātu frakciju balsot par visu kopā. 3.1.punktā, kur ir nolikums, attiecīgi var atrunāt varbūt tos momentus, kuri neapmierināja daļu deputātu. 3.6.punkts– no vienas puses, Šteina kungs paziņoja, ka nekad nebūtu labi runāt par termiņiem, un tajā pašā laikā otrajā variantā tiek sasaistīts ar termiņiem. Mēs, frakcija, esam nonākuši pie kaut kāda rezultāta un varbūt tomēr mēģināsim šodien pietiekami vienoti aizsākt šo pirmo svarīgo posmu, kurš mums būs jāturpina un par ko mums būs daudz, daudz šeit jārunā un jādiskutē. Paldies.

No zāles: Balsosim!

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi, pirms balsosim, katrs var izteikties par motīviem.

Lūdzu, deputāts Šteins.

V.Šteins: Es nesastāvu LTF frakcijā, kura nestrādā saistībā ar LTF programmu un lēmumiem, un, tā kā mēs uzņemamies to, ko nedrīkstam uzņemties, tas ir, sākt naturalizāciju un paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu kopumu, es aicinu balsot pret un balsošu pret šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Krūmiņš.

J.Krūmiņš: Es aicinu pārreģistrēties, jo tehniskas kļūdas dēļ mana balss visu laiku netika skaitīta. Es tomēr gribētu nobalsot “par”.

Priekšsēdētājs: To mēs obligāti izdarīsim– pārreģistrēsimies! Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Atbildot uz uzdoto jautājumu Likumdošanas jautājumu komisijai, gribu paskaidrot, ka mums šā lēmuma pieņemšanā ir nepieciešams balsu vairākums, kā pieņemot jebkuru lēmumu, un šeit nav nekā tāda, ko mēģina ierosināt deputāts Kiršteina kungs, proti, it kā te ir jābūt divām trešdaļām no deputātu kopskaita, jo tas ir tikai pamatprincips. Vēl būs likums par pavalstniecību, par pilsonību. Un katrā šajā gadījumā šis lēmums jautājumus, jo sevišķi tos, kuri būtu saistīti ar briesmām latviešu nācijai… nekā tamlīdzīga nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj! Es lūdzu tikai neaizmirst, ka mums ir pieņemts lēmums par personālo balsošanu un ir jānolasa izdruka.

Priekšsēdētājs: Jā, dabīgi! To tieši darīs deputāts Geidāns, kurš ir balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.

Godājamie kolēģi! Mums vēl ir jādod vārds deputātam Gavrilovam, kurš arī to lūdz pirms balsošanas. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Atļaujiet man nolasīt DIC parlamentārās grupas paziņojumu. Tā saturs šāds.

1. Šis dokuments neatbilst pašreizējām realitātēm Latvijas Republikā un kopumā neatbilst Latvijas tautas interesēm.

2. Šeit ir pazaudēti principi, kas tajā bija ielikti sākumā– apspriešanas stabilitāte un viena momenta princips pilsonības noteikšanā.

3. Faktiska atteikšanās no tām garantijām, kuras pasaules sabiedrībai deva Latvijas Republikas vadītāji. Naturalizācijas, pilsonībā pieņemšanas nosacījumi ir diskriminējoši.

Sakarā ar to DIC parlamentārā grupa uzskata par neiespējamu piedalīties balsošanā par šo dokumentu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Sekretariāts varbūt vēl var dot zvanu, ja nu gadījumā kāds no deputātiem vēl ir kafejnīcā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 139 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, balsosim par dokumentu Nr.317. Geidāna kungs, lūdzu, gatavojieties izdrukas nolasīšanai! Rezultāts: par– 92, pret– 30, atturas– 7. Pamatojoties uz elektroniskās balsošanas datiem, lēmums ir pieņemts. Lūdzu, pagaidīsim izdruku, kamēr Geidāna kungs pārliecināsies par šā balsojuma patiesīgumu.

Deputāts Geidāns ir saņēmis izdruku. Geidāna kungs, vai jūs esat gatavs? Godājamie kolēģi, lūdzu, ievērosim klusumu un visi klausīsimies Geidāna kungu! Tātad deputāts Geidāns– balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs– nolasīs izdruku par balsošanas rezultātiem. Godājamos deputātus, ja viņu balsojums neatbilst izdrukā atspoguļotajam, lūdzu tad nekavējoties pieteikties. Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, man ir lūgums, lai pēc tam nebūtu pretenziju par to, ka kāds ir balsojis, kura nav klāt, tūlīt arī ievērot tās vietas, proti, vai tas biedrs šeit ir vai nav.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es varu paskaidrot, ka diezgan daudzi deputāti atstāja zāli tūlīt pēc nobalsošanas. Tā ka pašlaik mēs varam runāt tikai par protestiem. Mums ir iepriekšējā reģistrācija, tādēļ mēs varēsim salīdzināt ar reģistrāciju.

Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, tātad:

Albertiņa – par

Aleksejevs – pret

Alksnis L. – par

Andrejevs – par

Antons – atturas

Apinītis – par

Arnītis – nebalsoja

Priekšsēdētājs: Lūdzu… tātad deputāts Arnītis balsojis “par”.

I.Geidāns: Ābiķis – par

Bartaševičs – pret

Batarevskis – par

Bekasovs – atturas

Bels – atturas

Beluha – pret

Beļskis – par

Berklavs – pret

Berķis – par

Bērziņš Andris – par

Bērzs – par

Blažēvičs – par

Blumbergs – par

Bojārs – par

Briedis – par

Budovskis – par

Buka – nebalsoja

Buls – par

Caune – par

Cālītis – par

Celmiņš – pret

Cibulis – par

Cilinskis – par

Cīrulis – par

Cupruns – par

Čebotarenoka – par

Černajs – par

Dinevičs – par

Dīmanis – nebalsoja

Dozorcevs – par

Drobots – pret

Eglājs – par

Einiņš – par

Emsis – par

Endele – par

Endziņš – par

Eniņš – par

Ēlerts – par

Felss – par

Feršalovs – pret

Freimanis – par

Gabrānovs – par

Garajevs – pret

Gavars – par

Gavrilovs – nebalsoja

Geidāns – par

Geige – par

Grūbe – par

Grūtups – par

Gulbis – par

Ivanovs Ivans – pret

Ivanovs Mihails – pret

Īvāns – atturas

Jurševics – par

Kalniņš Imants – par

Karlsons – par

Kehris – par

Kide – par

Kinna – par

Kirjušins – par

Kodoliņš – par

Kokorišs – par

Koroševskis – par

Kostanda – pret

Kostins – pret

Krastiņš Andrejs – nebalsoja

Kramiņš Atis – par

Krastiņš Ivars – par

Krūgaļaužs – par

Krūmiņš Ģirts – par

Krūmiņš Jānis – par

Krūmiņš Raimonds – par

Kurdjumovs – pret

Lagzdiņš – par

Laķis – par

Lazda – pret

Lembergs – par

Ļaļins – pret

Mačtams – par

Mantuļņikovs – pret

Marjaša – par

Matvejevs – pret

Mednis – par

Mihailovs – atturas

Morozļi – pret

Mucenieks – par

Muciņš – par

Ozols – par

Panteļejevs – par

Plotnieks – par

Preinbergs – par

Priščepovs – nebalsoja

Prokofjevs – pret

Punovskis – par

Puzo – par

Radionovs – pret

Rāzna – par

Repša Rolands – par

Rešetņikovs – atturas

Rikards – par

Romašovs – pret

Safonovs – pret

Salītis – par

Seiksts – par

Seile – par

Seleckis – par

Silārs – par

Simsons – atturas

Skulte – par

Smirnovs – pret

Stefanovičs – pret

Strazdiņš – par

Strīķis – par

Stroganovs – pret

Ščipcovs – nebalsoja

Škapars – par

Šļakota – par

Špoģis – par

Šteins – pret

Teikmanis – par

Teteris – par

Ūdris – par

Vaivads – par

Vanags – pret

Vulfsons – par

Zaļetajevs – pret

Zaščerinskis – par

Zatuliviters – pret

Ziediņš – nebalsoja

Ždanoka – pret

Žuks – nebalsoja

Tātad mainās tikai viens. Nebalsoja…

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir? Lūdzu. (No zāles kāds kaut ko runā.)

I.Geidāns: Nav… Tātad nav nostrādājis reģistrs. “Par”, ja? Tātad pierakstām: Jaunkļaviņš– “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kādam deputātam ir pretenzijas? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es vienkārši gribu palabot. Sergejs Dīmanis ir komandējumā, viņš nebalsoja, vispār zālē viņa nav./

I.Geidāns: Elektroniskās balsošanas bankā ir konstatēts, ka Sergejs Dīmanis nebalsoja.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pagaidīsim šīs apspriedes beigas pie tribīnes… Lūdzu, Geidāna kungs, vai jums ir vēl kādi paziņojumi?

I.Geidāns: Pirmais– par kopējo rezultātu: klāt ir nākuši divi “par”, tātad: 94– par, un viss…

Priekšsēdētājs: Tātad korekcija ir šāda: 94– par, 30– pret, 7– atturas. Līdz ar to lēmums pieņemts. (Aplausi)

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka tagad ir īstais laiks iet uz mājām. Rīt, pulksten 10 satiksimies plenārsēžu zālē. Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)