Ministru kabineta 14.februāra sēdē

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.novembra noteikumos Nr.370 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā””.

Ievērojot Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumu, Ministru kabineta 1999.gada 2.novembra noteikumos Nr.370 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” ir jāizdara grozījumi, izslēdzot valsts pārvaldes iestādes, šajā gadījumā – Izglītības un zinātnes ministrijas – kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus attiecībā uz speciālajām izglītības iestādēm vai speciālām izglītības klasēm, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem un augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošiem.

Grozījums paredz noteikt, ka šo noteikumu 7.punktā minētās kategorijas pasažieri – bērni ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās izglītības iestādēs, – braukšanas biļeti iegādājas par pilnu maksu. Braukšanas izdevumi viņiem tiek segti no rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām kārtējam gadam piešķirtās mērķdotācijas. Bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālās izglītības klasēs, braukšanas izdevumus sedz izglītības iestādes dibinātājs saskaņā ar izglītības iestādē iesniegtajiem braukšanas dokumentiem un iesniegumu. Iesniegumā iekļauj šādu informāciju: dzīvesvietas adrese, ko apliecina mācību gada sākumā izsniegta izziņa par dzīvesvietu; izmantojamais sabiedriskā transporta veids; biļetes cena vai abonementa dokumenta cena.

Noteikumi noteic, ka arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studentiem, uzrādot attiecīgo apliecību, ir tiesības: saņemt kompensāciju 50% apmērā par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu mācību gada laikā no dzīvesvietas vai pagaidu uzturēšanās vietas līdz izglītības iestādei (mācību prakses vietai) un atpakaļ. Grozījumi noteikumos paredz, ka minēto kompensāciju saņem arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošie, kuri studē valsts finansētajās studiju vietās, (izglītojamie) 10 mēnešus gadā (nesaņemot kompensāciju jūlijā un augustā) saskaņā ar iesniegtajiem braukšanas dokumentiem.

Kompensāciju izglītības iestāde izmaksā, pamatojoties uz izglītojamā iesniegumu. Iesniegumā iekļauj šādu informāciju: dzīvesvietas adrese, ko apliecina mācību gada sākumā izsniegta izziņa par dzīvesvietu; izmantojamais sabiedriskā transporta veids; biļetes cena vai abonementa dokumenta cena.

Izglītojamajam, kurš katru dienu brauc no dzīvesvietas uz izglītības iestādi un atpakaļ, kompensāciju izmaksā par izglītības iestādes faktiskā apmeklējuma dienām (neattiecas uz augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošiem). Izglītojamajam, kurš dzīvo izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai pagaidu uzturēšanās vietā, braukšanas izdevumus nokļūšanai dzīvesvietā un atpakaļ kompensē par līdz diviem braucieniem mēnesī. Piešķirtās valsts budžeta dotācijas ietvaros izglītības iestāde var palielināt kompensāciju par līdz četriem braucieniem mēnesī.

Ministru kabineta 14.februāra sēdē pieņemts rīkojums “Par G.Viziņu”. Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu apstiprināta Guntara Viziņa kandidatūra satiksmes ministra pārrraudzībā esošā tiešās pārvaldes iestādes – Autotransporta inspekcijas – vadītāja amatā.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 643 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 47 viņu nepilngadīgie bērni.

No 596 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 11% – ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

17% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 105 681 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 1160 personas.

Pieņemts rīkojums “Par finansējumu zinātniskās darbības attīstībai universitātēs 2006.gadā”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā “Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” paredzēto asignējumu plānots izlietot zinātniskās darbības attīstībai – pētniecības projektu finansēšanai universitātēs – šādā apmērā: DaugavpilsUniversitātei – 240 000 lati;Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 322500 lati;Latvijas Universitātei – 900000 lati;Rīgas Stradiņa universitātei – 270 000 lati;Rīgas Tehniskajai universitātei – 667500 lati.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdotsslēgt ar minētajām universitātēm līgumus par pētniecības projektu izpildi, nosakot:projektu atbilstības, kvalitātes un zinātniskās nozīmības kritērijus;finansējuma izlietojuma kontroles sistēmu;pušu saistības; kā arīnodrošināt minētajās universitātēs īstenojamo pētniecības projektu finansēšanu saskaņā ar vienošanās protokolā apstiprināto projektu sarakstu un to finansēšanas plānu.

Resursu sadale augstskolām veikta, ņemot vērā: augstskolas cilvēkresursu kapacitāti:no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu doktora studiju programmās; akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu skaitu; rezultatīvos rādītājus – aizstāvēto promocijas darbu skaitu (2000.–2005.g.), kā arī nepieciešamību sekmēt reģionālo attīstību.

Pētniecības projektu izstrāde, apstiprināšana un īstenošana veicama saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolas līgumā iekļautajām normām.

Pēc pētniecības projektu īstenošanas sagaidāma sekmīgāka darbība augstskolās, paaugstināta maģistru un promocijas darbu zinātniskā kvalitāte, izstrādātas jaunas datu apstrādes un analītisko pētījumu metodes.

Auditējamās vērtības – starptautiskajā zinātniskajā apritē, inovāciju darbībā vai augstākās izglītības iestādes akadēmiskajā jomā nozīmīgi rezultāti: promocijas darbi, zinātniskie raksti, patenti, tehnoloģijas, datu bāzes, katalogi un citi rādītāji.

Minētie pasākumi dos iespēju uzlabot augstākās izglītības sistēmas spēju reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām darba tirgū. Ieguldījumi augstākajā izglītībā, inovāciju un pētījumu veicināšanā ir pamats tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā un iekšzemes kopprodukta pieaugumam.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par apstiprināto Kohēzijas fonda ietvardokumentu

Otrdien, 14. februārī, valdība pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus, ar kuriem tiek apstiprināts un tādējādi padarīts tiesiski saistošs Finanšu ministrijas sagatavotais Kohēzijas fonda ietvara dokuments. Ietvara dokuments pielikumā papildina MK noteikumus.

Kohēzijas fonda ietvara dokumentā noteikts, kā Latvija izmanto Kohēzijas fonda līdzekļus projektu finansēšanai vides un transporta sektorā. MK noteikumi par Kohēzijas fonda ietvara dokumentu ne tikai to apstiprina, bet arī paredz, ka Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanā iesaistītās institūcijas nodrošina no fonda līdzekļiem finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanu saskaņā ar ietvara dokumentā noteiktajām prasībām.

Kohēzijas fonds tika izveidots, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, finansiāli atbalstot projektus, tehniski un finansiāli neatkarīgas projektu stadijas un vienotu veselumu veidojošu projektu grupas vides aizsardzības un transporta infrastruktūras tīklu jomā.

No kopējiem Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm piešķirtajiem Kohēzijas fonda līdzekļiem (2 897 miljoni eiro 2004.gadā, 2 430 miljoni eiro 2005.gadā un 3 251 miljons eiro 2006.gadā) laikā no 2004.gada līdz 2006.gadam Latvijai piešķirti 5,07% līdz 7,08%. Piemēram, minimālais Latvijai pieejamais finansējums 2005.gadā ir 133,7 miljoni eiro, maksimālais – 182,7 miljoni eiro. Par turpmāko Kohēzijas fonda līdzekļu sadalījumu nākamajiem gadiem 2006.gadā lems dalībvalstis.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments