Par uzņēmējdarbības iemaņu attīstīšanu skolās un augstskolās

Ja Eiropa vēlas veiksmīgi nosargāt savu sociālo modeli, tai ir vajadzīga plašāka ekonomiskā izaugsme, vairāk jaunu uzņēmumu, vairāk uzņēmēju, kuri gatavi iesaistīties novatoriskos pasākumos, un vairāk strauji plaukstošu mazo un vidējo uzņēmumu. Eiropas Komisija ieskicējusi virkni ieteikumu, kuru mērķis ir palielināt izglītības lomu uzņēmējdarbības kultūras vairošanā Eiropas sabiedrībā. Izglītībai skolā būtu jāmudina jaunieši jau no bērna kājas apzināties uzņēmējdarbību kā vienu no savām nākotnes iespējām, jāsagādā viņiem līdzekļi uzņēmējdarbības pamatprasmju attīstīšanai un jāpalīdz viņiem būt radošākiem un pašpārliecinātākiem visā, ko viņi pasāk. Vēlākā posmā augstskolām un tehniskajiem institūtiem uzņēmējdarbība būtu jāiekļauj mācību saturā kā svarīga tā sastāvdaļa, jāiestrādā dažādos mācību priekšmetos un jāliek vai jāpalīdz studentiem izvēlēties uzņēmējdarbības kursus. Šī iniciatīva ietilpst ES Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības partnerībā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kas atbild par uzņēmējdarbības un rūpniecības politiku, uzsvēra: “Mums jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīgāka sabiedriskā gaisotne, it sevišķi jāmudina Eiropas jaunieši kļūt par nākotnes uzņēmējiem. Mums vajadzīga sistemātiska pieeja uzņēmējdarbības izglītībai visos līmeņos – no sākumskolas līdz augstskolai.”

Izglītības un kultūras komisārs Jans Figels teica:“Komisija ir piedāvājusi astoņas galvenās prasmes, kuras visiem pilsoņiem jāapgūst mūsdienīgā, zināšanās balstītā sabiedrībā, un to starpā ir uzņēmējdarbības prasme. Uzņēmējdarbības prasme liecina par indivīda spēju pāriet no runām uz darbiem. Tas nozīmē uzņemties iniciatīvu, būt atbildīgam, uzņemties risku un sasniegt pašam savus mērķus. Mums jāgādā par to, lai visiem jauniešiem tiktu doti līdzekļi, ar kuriem izglītības un apmācības laikā izkopt savu kompetenci un prasmes.”

Eiropas spēja sekmīgi konkurēt un attīstīties lielā mērā ir atkarīga no tā, vai ar izglītību un mācībām tiks stimulēta uzņēmumu dibināšana un uzņēmējiem raksturīgs domāšanas veids. Pagaidām vēl ir par maz saskaņotu uzņēmējdarbības izglītības iniciatīvu. Tomēr Eiropā atrodama arī laba pieredze. Grūtāk ir esošos pozitīvos paraugus izplatīt tālāk.

Eiropas Komisija iesaka šādus pasākumus:

• valstu un reģionu varas iestādēm jāievieš dažādu struktūrvienību sadarbība, kuras rezultātā veidotos stratēģija ar skaidriem mērķiem visos izglītības līmeņos;

• visu līmeņu skolu izglītības programmās uzņēmējdarbībai jābūt skaidri definētai kā vienam no izglītības mērķiem;

• jāsniedz skolām praktisks atbalsts un stimuli, lai tās apņemtos pasniegt uzņēmējdarbības programmas;

• īpaša uzmanība jāpievērš pedagogu izglītībai un skolu direktoru izpratnes veicināšanai;

• jāveicina sadarbība starp izglītības iestādēm un vietējo sabiedrību, it sevišķi uzņēmumiem;

• jāpraktizē audzēkņu mikrouzņēmumu izmantošana skolās;

• augstskolām būtu jāiestrādā uzņēmējdarbība dažādu priekšmetu kursos, it sevišķi eksakto zinātņu un tehnisko studiju programmās;

• valsts pārvaldes iestāžu atbalsts jo sevišķi vajadzīgs, lai sniegtu kvalificētu apmācību skolotājiem un veidotu tīklus, kas dalītos pozitīvā pieredzē;

• jāstimulē pedagogu mobilitāte augstskolu un darījumu pasaules starpā, bez tam uzņēmēji jāiesaista mācīšanā.

Uzņēmējdarbība nozīmē jaunradi, jaunievedumus un riskēšanu, kā arī spēju plānot un vadīt mērķu sasniegšanai vajadzīgos projektus. Starp līdzekļiem, ar kuriem panākt lielāku atvērtību pret uzņēmējdarbību, jāmin projektu praktizēšana, lomu spēles un vietējo uzņēmumu apmeklēšana. Viens no visefektīvākajiem līdzekļiem uzņēmējdarbības iemaņu veicināšanai jauniešu vidū ir mikrouzņēmumi, kurus vada vidusskolēni.

Izglītošana uzņēmējdarbībā palielina varbūtību, ka palielināsies jaunizveidotu uzņēmumu skaits un pašnodarbinātība.

Piemēram, aptuveni 20% no tiem, kuri vidusskolas gados piedalījušies mikrouzņēmumu darbībā, pēc mācībām dibina paši savus uzņēmumus. (sk. IP/05/1130) 

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa