Par izcelsmes valsts principu vai brīvību sniegt pakalpojumus – EP balsojumā

Rīt, 16.februārī, Eiropas Parlamenta deputāti balsos par Pakalpojumu direktīvu. Eiropas Parlamenta divi lielākie politiskie spēki – Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti – pagājušajā nedēļā, 8.februārī, principiāli vienojās par kopīgiem grozījumiem visstrīdīgākajos jautājumos – izcelsmes valsts principu un pakalpojumiem, uz kuriem direktīvai nebūtu jāattiecas. Kompromiss, ar ko tomēr nav apmierināti visi abu lielāko grupu deputāti, papildina Parlamenta atbildīgās Iekšlietu komitejas 22.novembrī pieņemto grozījumu sarakstu.

Par ko Parlaments ceturtdien balsos

No iesniegtajiem vairāk nekā 400 grozījumiem visradikālākais ir noraidīt direktīvu kopumā — tas ļautu bremzēt konkurenci, saglabājot esošos šķēršļus iekšējā tirgū. Pārējie grozījumi Eiropas Komisijas ierosinātajā tekstā, sākot ar Parlamenta atbildīgās Iekšējā tirgus komitejas ieteiktajiem 213 grozījumiem un beidzot ar divu lielāko partiju kompromisu, tomēr atzīst direktīvas sākotnējo mērķi — novērst šķēršļus pakalpojumu sniegšanai.

Panāktais kompromiss vai politiskās grupas oficiālais viedoklis deputātu balsošanā nav saistošs. Jauno dalībvalstu pārstāvji Eiropas Parlamentā varētu balsot par viņu valstīm izdevīgāko risinājumu.

Kā situācija mainījusies kopš balsojuma Iekšējā tirgus komitejā

Poliskās grupas joprojām nevarēja vienoties par to, ciktāl valstis varēs piemērot par brīvību sniegt pakalpojumus pārdēvēto izcelsmes valsts principu. Domstarpības joprojām saglabājās par to, kādos gadījumos dalībvalstis pakalpojumu brīvību var ierobežot un vai direktīvā jāiekļauj atsauce uz darbinieku norīkošanu darbā uz citu dalībvalsti.

Izcelsmes valsts princips no direktīvas svītrots

Izcelsmes valsts princips bija pārdēvēts par brīvību sniegt pakalpojumus jau Parlamenta atbildīgās komitejas ieteikumā.

Divu lielāko grupu pagaidu kompromiss joprojām aizliedz dalībvalstīm prasīt, lai citas valsts uzņēmējs šajā valstī pirms pakalpojumu sniegšanas reģistrētos vai saņemtu darbības atļaujas. Tomēr vienošanās vairs neprecizē, ka pakalpojumu sniegšanai jāpiemēro izcelsmes valsts noteikumi. Tā vietā uzsvērts, ka uzņēmējam būs jāļauj netraucēti darboties, neuzliekot šķēršļus.

Iebildumus izraisījuši daudzie izņēmumi

Dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedz, var ieviest papildu prasības, pamatojot to ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības, sabiedrības veselības vai vides aizsardzības apsvērumiem. Jaunākie divu lielo partiju kopīgi iesniegtie grozījumi šim sarakstam vēl pievieno patērētāju drošības un sociālās politikas apsvērumus, kas, kā baidās liberālāk noskaņotie, atļaus uzlikt šķēršļus pārāk bieži. (16.3.pants). Šīs atkāpes rada arī lielāko šķelšanos starp Tautas partijas grupu un sociāldemokrātiem.

Kolektīvie līgumi

Bažas jaunajās dalībvalstīs rada arī divu lielāko partiju vienošanās par to, ka direktīvai nekas nebūtu jāmaina attiecībā uz darba tiesībām — tiesībām slēgt kolektīvos līgumus, kā arī darba devēju un ņēmēju līgumsaistībām. Nekas nav jāmaina arī sociālās drošības aktos dalībvalstīs.

Samazina to pakalpojumu skaitu, uz ko attieksies pakalpojumu brīvība

Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums nelika atvieglojumus ieviest attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektronisko komunikāciju un transporta pakalpojumiem.

Eiropas Tautas partijas, Eiropas Demokrātu grupas un Sociāldemokrātu grupas pagaidu kompromiss ļautu dalībvalstīm saglabāt ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar sabiedrības labklājību. Tos varētu attiecināt uz pagaidu darba aģentūrām un drošības pakalpojumiem.

Parlamenta atbildīgā komiteja jau iepriekš bija ierosinājusi izslēgt no darbības jomas juridiskos, veselības, audiovizuālos, notāru pakalpojumus un azarta spēles.

Darba ņēmējus uz citu valsti norīkos

Darba ņēmējus uz citu dalībvalsti norīkos, pamatojoties uz citu direktīvu, ko Eiropas Komisija apsolījusies pārskatīt. Tāpēc atsauces uz direktīvu par darbinieku norīkošanu darbā uz citu valsti kompromisa grozījumos ir svītrotas, un šajā jautājumā, vismaz starp lielākajiem politiskajiem spēkiem, būtisku domstarpību vairs nav.

Eiropas Tautas partijā, Eiropas Demokrātu grupā un Sociāldemokrātu grupā kopā ir 464 no 732 Parlamenta deputātiem.

Eiropas Parlamenta preses dienests