• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 8. februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2006., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/128221

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

16.02.2006., Nr. 28

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 8. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir jāsniedz atbildes uz sešiem deputātu jautājumiem.

Pirmais ir deputātu Cileviča, Ribakova, Bartaševiča, Orlova un Agešina jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par finansējumu plānotajai skolotāju algu palielināšanai”.

Ir iesniegta ministres rakstveida atbilde.

Vai jautājuma iesniedzējus apmierina atbilde? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Gribētos uzdod papildjautājumus, ja varētu.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Ministres kundze ir šeit. Jums ir iespēja uzdot ar šo jautājumu saistītus divus papildjautājumus. Lūdzu, varat uzdot jautājumus!

B.Cilevičs.

Paldies, ministres kundze, par jūsu atbildi!

Kā var saprast no jūsu atbildes, tad budžetā bija paredzēts tieši tik daudz līdzekļu, cik vajadzēja, bet Rīgas Dome un citas pašvaldības acīmredzot nepareizi interpretēja šos jaunos noteikumus.

Vai jūs neuzskatāt, ka noteikumu interpretāciju vajadzētu saskaņot iepriekš, lai novērstu šādus pārpratumus? Un vai jums ir kaut kādi plāni par to, ko šobrīd teikt tiem skolotājiem, kuri nesaņems tik lielu algas paaugstinājumu, kā viņi cerēja?

Paldies.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Paldies par jautājumu.

Mēs apkopojām, kāda ir situācija Latvijas rajonos, un es nevaru piekrist apgalvojumam, ka noteikumu dažāda interpretācija ir tipiska parādība.

Mūsu filozofijā ir noteikta rajonu izglītības pārvalžu lomas un autonomijas stiprināšana. Mēs vēlamies nodrošināt tādu situāciju, ka rajonu izglītības pārvaldes pašas lemj par to, kuru veidu pasākumi būtu finansējami tieši to rajonā. Cits varbūt izvēlēsies palielināt sporta stundu skaitu, cits– klases audzinātāju tarificēto stundu skaitu, citam varbūt svarīgāki liksies šie interešu izglītības pasākumi.

Tik tiešām jums ir pilnīga taisnība, ka dažas izglītības pārvaldes nebija pietiekami rūpīgi izlasījušas šos noteikumus, kuros skaidri ir teikts, ka šis finansējums, šī klases audzinātāju stundu tarifikācijai atvēlētā papildsumma, ir atrodams budžeta ietvaros un to var tarificēt līdz sešām stundām. Līdz sešām stundām– tas nozīmē arī divas, trīs, varbūt četras stundas, kaut gan mums ir zināmas arī izglītības pārvaldes un skolas, kurās situācija ir tāda, ka tur ir paredzēts tarificēt tieši šīs sešas stundas.

Kur ņemt naudu? Mēs jau arī rakstveida atbildē esam snieguši priekšlikumus, kādus devām arī izglītības pārvaldēm, kā būtu pārdalāma šī dotācija. Piemēram, runājot tieši par Rīgu, ir iespējams operēt ar summu, kas ir atvēlēta mājmācībai. Rīgas Izglītības pārvalde tieši tā arī darīs, un šā gada 7.februārī Rīgas Domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa ir izsūtījusi preses relīzi par pedagogu un klašu audzinātāju darba samaksu, kurā ir sagatavots šis skaidrojums. Un Rīgas skolām līdz 1.februārim ir jāveic izmaiņas savos tarifikācijas sarakstos, paaugstinot samaksu par klašu audzināšanu atsevišķiem klašu audzinātājiem, un tas ir atkarīgs no skolas vadības.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze! Jūsu atbildes laiks ir izsmelts.

Vai jautājuma iesniedzējiem ir vēl papildjautājumi? Ir. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Paldies.

Man būtu vēl viens jautājums, kas ir saistīts ar skolotāju atalgojumu. Tas ir pavisam konkrēts un ir cieši saistīts ar mūsu jautājumiem un jūsu atbildi.

Ir zināms, ka skolotāji, kuri pasniedz matemātiku, un valodnieki, kuri pasniedz latviešu valodu vai krievu valodu, saņem papildu atalgojumu– samaksu par burtnīcu labošanu. Taču pārējiem, piemēram, vēstures skolotājiem, kuri arī labo visādus testus, kontroldarbus, šāds atalgojums joprojām vēl aizvien nav paredzēts.

Kā jūs redzat šīs te situācijas atrisinājumu tagadnē un nākotnē?

Paldies jums par jūsu viedokli un sadarbību!

I.Druviete.

Vakar tika pieņemts lēmums par tā sauk­to burtnīcu labošanu– piešķirt papildu finansējumu tieši šo noteikto priekšmetu skolotājiem. Tā pamatā bija apsvērumi par šo labojamo darbu apjomu, kas tik tiešām vislielākais ir dzimtās valodas skolotājiem un arī matemātikas skolotājiem, bet, tā kā ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka arī, piemēram, ķīmijā un fizikā ir labojami mājasdarbi un kontroldarbi, tāpat arī vēsturē, tātad būtībā jebkurā priekšmetā šo labojamo darbu apjoms varētu būt stipri nozīmīgs, tad es uzskatu, ka ir vērts apsvērt jautājumu par šīs normas grozīšanu.

Kāpēc tas pašlaik netiek darīts? Tāpēc, ka mūsu iecerēs ir ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un ar sabiedrību apspriest vairākus priekšlikumus, kas varētu nodrošināt skolotāju darba samaksas pieaugumu. Pirmām kārtām varētu ieviest īpašu kvalitātes piemaksu– pagaidām vēl norisinās diskusijas, kā to saukt,– lai labi skolotāji saņemtu daudz, bet ļoti
labi– vēl vairāk. Pret šo ieceri pašlaik visai skeptiski izturas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, bet mēs tomēr uzskatām to par apspriešanas vērtu.

Un otrais jautājums ir par skolotāja darba nedēļas ilgumu. Pašlaik mēs rēķināmies ar 21 stundu, bet iespējams, ka mums ir jāveic aprēķini, ņemot vērā 40 stundu darba nedēļas faktisko esamību. Un iespējams, ka arī tur tad varētu tikt ietverta šī papildu samaksa par darbu, kas tieši neietilpst tarificēto stundu skaitā.

Tā ka mēs vispirms gribētu izdiskutēt šīs idejas un tikai pēc tam mēģināt izsvērt, kuru priekšmetu skolotājiem būtu nepieciešama šī papildu piemaksa par rakstu darbu labošanu.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Iesniedzēju iespējas uzdot jautājumus ir izsmeltas. Vai pārējiem klāt­esošajiem deputātiem ir kādi papildjautājumi?

Paldies. Deputātiem jautājumu nav. Paldies ministrei.

Pārejam pie nākamā jautājuma. Nākamais ir deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Ribakova, Orlova un Vidavska jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Ainaram Latkovskim: “Par sabiedrības integrācijas politiku valstī”. Ir iesniegta ministra rakstveida atbilde. Vai deputātus apmierina atbilde? Atbilde apmierina. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam: “Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”. Rakstveida atbilde nav iesniegta. Ministrs bija vēlējies atbildēt mutvārdos, taču ir saņemta vēstule no Finanšu ministrijas par to, ka ministrs šobrīd ir attaisnotā prombūtnē, tāpēc mutvārdu atbildi nevar sniegt. Šis jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””. Uz šo jautājumu ir iesniegta finanšu ministra rakstveida atbilde. Vai atbilde deputātus apmierina?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Rakstiskā atbilde mūs neapmierina. Mēs gribam uzdot papildu jautājumus tieši ministram.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tā kā ministrs šobrīd ir prombūtnē, šīs mutvārdu atbildes uz papildu jautājumiem tiek pārceltas.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”. Uz šo jautājumu rakstveida atbilde nav iesniegta. Ministrs ir vēlējies atbildēt mutvārdos, bet, tā kā viņš šobrīd ir attaisnotā prombūtnē, šis jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Solovjova un Fjodorova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”.

Uz šo jautājumu ir iesniegta finanšu ministra Spurdziņa rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tā kā atbilde uz šo jautājumu ir saņemta tikai šodien, ātri pārskatot šo atbildi, mūs tā neapmierina, tāpēc mēs gribam uzklausīt ministru.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tā kā ministrs šobrīd ir prombūtnē, mutvārdu atbildes uz papildu jautājumiem tiek pārceltas.

Paldies. Līdz ar to mūsu sarakstā esošie jautājumi ir izskatīti.

Paldies par darbu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!