Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministre I.Druviete

Uz jaut.nr. 92–dok.nr.5351

Par finansējumu plānotajai skolotāju algu palielināšanai

Esam iepazinušies ar Jūsu 2006.gada 1.februāra vēstulē Nr.8/2–2–8 uzdotajiem jautājumiem un sniedzam atbildes uz tiem.

1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir izdarījusi aprēķinus par nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ar 2006.gada 1.janvāri. Izdarot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi), tiek īstenota ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579 apstiprinātā “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.– 2010.gadam”. Nepieciešamais finansējums paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Finanšu iztrūkums nav konstatēts.

2. IZM nav pamata pieprasīt papildu finanšu līdzekļus valdībai pedagogu darba samaksai, jo esošā finansējuma ietvaros ir iespējams īstenot Noteikumos noteiktās normas. 2006.gada 1.februārī notika Izglītības pārvalžu vadītāju seminārs, kurā tika panākta vienošanās par vienotu Noteikumu normu skaidrojumu. Pamatotas pretenzijas par līdzekļu iztrūkumu no rajoniem un pilsētām nav saņemtas. Par radušos situāciju Rīgas pilsētā informējam, ka IZM speciālisti ir veikuši pārrunas ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta speciālistiem un kopīgi izanalizējuši apstākļus, kā rezultātā, viņuprāt, ir izveidojies finansējuma deficīts Rīgas pilsētai 580 084 latu apmērā. Vienlaikus ir sniegts arī rakstisks skaidrojums Rīgas domes priekšsēdētājam (pielikumā vēstules kopija).

3. Noteikumos nav paredzēta maksimālā stundu skaita tarificēšana visiem klašu audzinātājiem. Lai izdarītu precīzus secinājumus par tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta mērķdotācijai un Noteikumu 45.punktam, veicama visaptveroša izglītības iestāžu tarifikāciju analīze, kas atbilst izglītības pārvalžu kompetencei.

4. Finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no valsts budžeta ir paredzēts pilnā apmērā. Gadījumos, ja tiek apdraudēta Noteikumu normu izpilde, ir jāvērtē Izglītības pārvalžu kompetence, īstenojot dibinātāja deleģējumu izglītībā.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Rīgā 2006.gada 6.februārī

 

Ministrs A.Latkovskis

Uz jaut.nr.93– dok.nr.5356

Par sabiedrības integrācijas politiku valstī

Atsaucoties uz saņemtajiem politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcijas deputātu jautājumiem (reģ.nr.93) “Par sabiedrības integrācijas politiku valstī”, vēlos sniegt uz tiem atbildes.

1) Šīs valdības laikā un laikā, kopš esmu sabiedrības integrācijas ministrs, ir pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi lēmumi, kas skar Latvijas sabiedrību un risina jautājumus etnopolitikas jomā. Lielākā daļa no šiem jautājumiem ir iekļauti Deklarācijā par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Rīcības plānā deklarācijas izpildei, par ko ir vienojušās Saeimā pārstāvētās valdību veidojušās politiskās partijas (sīkāka informācija vēstules 1.pielikumā).

Šajā laikā ir stājusies spēkā 1995.gada 1.februāra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saskaņā ar likumu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” ĪUMSILS ir viena no iestādēm, kas koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi, tajā skaitā ĪUMSILS amatpersonas ir Ārlietu ministrijas izveidotajā darba grupā konvencijas ieviešanas uzraudzīšanai un monitoringa ziņojuma sagatavošanai. Vienlaikus ĪUMSILS tiks organizētas manis vadītas regulāras apaļā galda diskusijas ar mazākumtautību sabiedrisko organizāciju (MTSO) pārstāvjiem par konvencijas ieviešanas gaitu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka ievērojama mana un arī ĪUMSILS darba daļa ir saistīta ar valdībā apstiprināto vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu ieviešanu. Tā, piemēram, lai nodrošinātu Nacionālajā programmā iecietības veicināšanai esošās prasības, ir veikti informatīvi izglītojoši pasākumi gan Rīgā, gan Latvijas rajonos, kuru laikā tika strādāts gan ar izglītības iestāžu audzēkņiem un pedagogiem, gan ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, īpašu uzmanību veltot jautājumiem par starpkultūru un reliģisko dažādību.

Līdz ar manu stāšanos amatā ir uzsākts nopietns darbs pie valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā” izstrādāšanas. Ir izstrādāts programmas projekts, kas sagatavots izskatīšanai ekspertu darba grupā un sabiedriskajās apspriedēs reģionos un interneta portālos. Šis politikas plānošanas dokuments tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Kā īpaša darbības joma uzskatāma atbalsta sistēmas mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām nodrošināšana– regulārs finansiālais atbalsts organizāciju rīkotajiem pasākumiem un izteiktajām idejām. 2005.gadā 18 etnisko grupu 73 MTSO no visiem Latvijas reģioniem tika piešķirtas 296 dotācijas par kopējo summu LVL 98 694, otro gadu MTSO tika piešķirti 34 administratīvie granti. Ievērojami palielinājies starpetnisko pasākumu skaits– 2005.gadā atbalstīti 17 projekti par starp­etnisko festivālu, 31 projekts par kopīgo semināru, konferenču, izstāžu rīkošanu, 60 projekti par koncertu rīkošanu plašākam iedzīvotāju skaitam.

Tomēr, atskatoties uz jau paveikto un plānojot turpmāko, nākas atzīmēt nepietiekamo finansējumu ĪUMSILS darbības nodrošināšanai. Salīdzinot ar to finansējumu, kurš manis vadītajam sekretariātam bija pieejams pirms gada, 2005./2006.gadā finansējuma apjoms ir pieaudzis, bet vienlaikus ir palielinājies atbildību un veicamo uzdevumu skaits– valdībā apstiprināta Nacionālā programma iecietības veicināšanai, tuvākajā laikā valdībā skatīs valsts programmu “Čigāni (romi) Latvijā”, kuras veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi. Lai nodrošinātu likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” prasību ievērošanu, nākotnē būtu jāpalielina finansējums MTSO īstenoto aktivitāšu atbalstam.

2) Ņemot vērā ĪUMSILS darbības jomas un kompetencē esošos uzdevumus, īpaša uzmanība tiek pievērsta darbam ar sabiedrību– tās izglītošana un informēšana par sabiedrības integrācijas, tajā skaitā etnopolitikas jautājumiem. Vienmēr esmu uzsvēris MTSO īstenoto aktivitāšu lielo nozīmi sabiedrības saliedēšanā un izglītošanā. Tāpēc ĪUMSILS sadarbībā gan ar MTSO, gan citām sabiedriskajām organizācijām un institūcijām īsteno projektus, kuru galvenais uzdevums ir mazināt spriedzi starpetniskajās attiecībās; kā arī esošos un dažbrīd mākslīgi uzturētos aizspriedumus vienam par otru. ĪUMSILS regulāri tiek organizēti pētījumi, kuros esošie secinājumi, kā arī Latvijas un starptautiskās pieredzes un likumdošanas analīze tiek izmantoti, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.

Vēlēšanu laikā sabiedrībā aktualizējas nepieciešamība pēc dažādu viedokļu pieejamības. Mēs nevaram gaidīt, ka jebkurš publiski izskanējis viedoklis būs mums patīkams vai mēs vēlēsimies tam pievienoties. Saskaņā ar Satversmes 100.pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Tas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Šo cilvēktiesību realizācijā nedrīkst ierobežot un diskriminēt nevienu pēc personas rases, ādas krāsas, dzimuma vai vecuma, ne arī pēc savas pārliecības, ieskaitot politisko. Diskriminācijas aizlieguma tiesību normu ieviešanu Latvijas tiesību normatīvajos aktos esmu uzskatījis par galveno savu politisko uzdevumu, kas arī tiek veiksmīgi īstenots.

Savukārt pret radikālām izpausmēm vienmēr esmu paudis savu negatīvo attieksmi un esmu aicinājis viedokļu daudzveidību paust likumos noteikto tiesisko normu ietvaros. Gadījumos, kad, paužot viedokli, tiek pārkāptas likuma normas, tādējādi radot negatīvu ietekmi, par pārkāpumu novēršanu ir atbildīgas tiesībsargājošās iestādes, kurām ir attiecīgas pilnvaras un resursi tā veikšanai un kuras atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Par deputāta K.Šadurska dalību partijas “Visu Latvijai” dibināšanas kongresā varu teikt tikai to, ka politiķu klātbūtne un uzrunas citu politisko partiju kongresos un konferencēs nav nekas neparasts un pašas par sevi nenozīmē piekrišanu šo partiju programmām vai tajos sacītajām runām. Tiesībsargājošās iestādes šī kongresa likumību nav apšaubījušas. Mums vienmēr jābūt uzmanīgiem, vērtējot notikumus, par kuriem mums nav nepastarpinātas informācijas. Ziņu aģentūru un citu plašsaziņas līdzekļu atreferējumos neesmu atradis, ka tieši deputāts K.Šadurskis būtu paudis principu vai izteicis frāzi, kas minēta Jūsu vēstulē.

3) Uz to, lai sabiedrība būtu toleranta un iecietīga, ir vērsta visa mana kā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darbība. Ņemot vērā ĪUMSILS darbības jomas un kompetencē esošos uzdevumus, īpaša uzmanība tiek pievērsta darbam ar sabiedrību– tās izglītošana un informēšana par sabiedrības integrācijas jautājumiem. Vienmēr esmu uzsvēris nevalstisko organizāciju īstenoto aktivitāšu lielo nozīmi sabiedrības saliedēšanā un izglītošanā. Tāpēc ĪUMSILS sadarbība ar šīm organizācijām īsteno projektus, kuru galvenais uzdevums ir mazināt spriedzi gan starpetniskajās attiecībās, gan arī esošos un dažbrīd mākslīgi uzturētos aizspriedumus vienam pret otru. ĪUMSILS regulāri tiek organizēti pētījumi, kuros esošie secinājumi, kā arī Latvijas un starptautiskās pieredzes un likumdošanas analīze tiek izmantoti, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.

Attiecībā uz jautājuma daļu par 16.martu jānorāda, ka vēl nav zināms, vai šajā dienā patiešām notiks publiski pasākumi, kas varētu izraisīt sadursmes. Ja Jūsu rīcībā ir jebkāda informācija par iespējamām sadursmēm, provokācijām vai citām iespējamām prettiesiskām darbībām, Jūsu pienākums ir nekavējoties darīt to zināmu tiesībaizsardzības iestādēm. Policijas uzdevums ir garantēt personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus saskaņā ar likuma “Par policiju” 3.pantu. Turklāt arī likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteic, ka atklātās sapulcēs, gājienos un piketos likuma noteikumu ievērošanu kontrolē policijas darbinieki (21.pants).

4) Normatīvo aktu izstrāde, kuros būtu skaidri izteiktas pretdiskriminācijas normas, kā arī politikas plānošanas dokumentu pieņemšana valdībā vienotas un uz kopīgām vērtībām balstītas sabiedrības veidošanai ir bijis manas darbības viens no pamatmotīviem kopš stāšanās īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amatā (sīkāka informācija 4.pielikumā).

Nozīmīgs darbs ieguldīts 2000.gada 29.jūnija pieņemtās Padomes direktīvas Nr.2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasību pārņemšanā Latvijā. Ministru kabinetā likumprojekti tika izskatīti un apstiprināti 14.06.2005. Divi no likumiem jau ir pieņemti– grozījumi likumā “Par Valsts cilvēktiesību biroju” un grozījumi likumā “Par sociālo drošību”. Savukārt grozījumi Civillikumā nodoti precizēšanai Ministru kabinetā. Pārējie likumprojekti atrodas izskatīšanā Saeimā– Pacientu tiesību likums (reģ.1137, ĪUMSILS izteicis priekšlikumus 2.lasījumam); grozījumi Valsts civildienesta likumā (reģ.1292, nodots komisijām 8.09.05.); Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (reģ.1289, nodots komisijām 8.09.05.); grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (reģ.1290, nodots komisijām 8.09.05).

2005.gadā ĪUMSILS aktīvi strādāja pie jaunā likumprojekta “Par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām”. 2005.gada 18.oktobra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts, taču netika atbalstīts ĪUMSILS vadītās starpministriju un ekspertu darba grupas izstrādātais likumprojekts, kurā tika paredzēti šādi jauninājumi: “Ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā (izņemot pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), tad nākamo darbadienu nosaka par brīvdienu.” Ministru kabineta noraidījums tika pamatots ar ekonomisko situāciju valstī. Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets nolēma likumprojektu šobrīd tālāk nevirzīt, tajā paustās idejas un rastie kompromisi bija labs piemērs, kā dažādu sabiedrības grupu pārstāvji rada kopīgu viedokli, par likumprojektu bija vērojamas labas atsauksmes gan latviešu presē, gan citās valodās iznākošajā presē Latvijā.

Lai nodrošinātu informācijas sniegšanu sabiedrībai gan par savu, gan par ĪUMSILS kopējo darbību, komunikāciju ar sabiedrību uzskatu par nozīmīgu manu kā sabiedrības integrācijas lietu ministra darbības aspektu– gan uzstājoties ar publiskām runām, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām un dažādām iedzīvotāju grupām, gan arī sniedzot komentārus un intervijas plašsaziņas līdzekļiem. Kopumā pagājušā gadā izsūtītas 213 preses relīzes, no kurām 14% attiecas tieši uz etnisko integrāciju un mazākumtautību pasākumiem. Šādi pasākumi ietver, piemēram, par tradīciju kļuvušās “Tautību dienas”, kurās es kā ministrs regulāri piedalos. Pagājušajā gadā vairāki incidenti parādīja, ka reizēm mēs baidāmies no cilvēkiem, kas izskatās citādi, tas ir, parādījās vairāki neiecietības gadījumi pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Tieši par šo tematu– iecietības veicināšanu un darbību pret rasismu– izplatīti 8% no visiem 2005.gadā izplatītajiem paziņojumiem. Pielikumā nosūtu informāciju par paziņojumiem plašsaziņas līdzekļiem. Apzinoties sava amata nozīmīgumu, nekad neesmu atteicies runāt ar plašsaziņas līdzekļiem, paust savu viedokli un aicināt sabiedrību uz iecietību. Savās intervijās vienmēr esmu nosodījis radikālismu. Lai sabiedrībai paustu savu viedokli un aicinātu izprast tos, kas ir citādi, laikrakstā “Diena” publicēju savu komentāru: “Es vēlos pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas saprot, ka nacionalitāte, ādas krāsa, rase, dzimums, vecums vai kāda cita pazīme nepadara vienu cilvēku pārāku pār otru. Paldies tiem, kam nav vienalga, kas notiek viņiem apkārt, tiem, kas vienmēr gatavi palīdzēt citiem, tiem, kas nevar vienaldzīgi noraudzīties šādos incidentos.”¹ Kā integrācijas ministrs un valdības loceklis regulāri piedalos gan nacionālās, gan reģionālās, gan arī starptautiskās konferencēs, kurās runāju par aktuāliem sabiedrības integrācijas jautājumiem, aicinu sabiedrību uz savstarpēju izpratni un iecietību. Lai iepazītos ar mazākumtautību skolu situāciju reģionos, esmu apmeklējis vairākas Latvijas divplūsmu skolas, kurās tikos ar skolas vadību, lai pārrunātu grūtības, kas rodas ar latviešu valodas mācīšanu un skolēnu integrēšanu latviskajā vidē, kā arī ar pašiem skolēniem, lai iepazītos ar viņu pieredzi gan mācoties, gan sadzīvojot ar dažādu tautību vienaudžiem Cēsu 2.vidusskolā (04.02.05.), Krāslavas vidusskolā (25.02.05.), Siguldas 2.vidusskolā (09.09.05.), Jelgavas 5.vidusskolā (14.10.05.). Š.g. 10.februārī plānoju tikties ar Valmieras 2.vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem. 2005.gada 18.augustā, viesojoties Jaunsvirlaukas pagastā, ar skolas direktoru pārrunāju problēmas, kas saistītas ar latviešu un krievu skolu apvienošanu. Jau otro gadu īsi pirms Ziemassvētkiem aicinu uz Rīgu un ar atzinības rakstiem sveicu vienas mazākumtautības un vienas latviešu skolas audzēkņus, kas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veiksmīgi īstenoja etnisko dialogu veicinošu sadarbības projektu (2004.gadā Cēsu rajona Skujenes latviešu pamatskolas un Krāslavas rajona Andrupenes divplūsmu pamatskolas).

¹ “Diena”, Ainars Latkovskis “Bailes no atšķirīgā?”, 21.06.2005.

Ar cieņu

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis

2006.gada 7.februārī

 

 

1.pielikums

Informācija par Deklarācijas
par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi

2004.gada 1.decembrī parakstītajā Deklarācijā par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Rīcības plānā šīs deklarācijas izpildei sabiedrības integrācijas jautājumi ietverti 12.punktā Sabiedrības integrācija”. 2004. un 2005.gadā, nodrošinot Rīcības plāna valdības deklarācijas izpildei prasības sabiedrības integrācijas jomā, tika veikti šādi uzdevumi:

Punktā 12.1. Īstenosim tādus etnopolitikas principus, lai ņemtu vērā valsts un visas sabiedrības– gan latviešu, gan citu tautību– intereses. Pilnveidosim normatīvos aktus etnopolitikas jomā.

Uzdevums. Veikt paplašinātu un detalizētu Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas visu pantu analīzi, kā arī starptautiskās pieredzes analīzi, lai nodrošinātu Saeimai konvencijas ratificēšanai nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, kā arī sabiedrisko apspriešanu un plašu informēšanas kampaņu par konvencijas saturu un prasībām.

Paveiktais. Likums “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” Saeimā tika pieņemts un stājās spēkā 31.05.2005. Sagatavots ziņojums par mazākumtautību aizsardzības konvencijas piemērošanu Latvijā. Konvencijas ratificēšanai Saeimā sagatavota nepieciešamā informācija un ekspertīze. Lai uzsāktu Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību publisko apspriešanu, tika atbalstīta semināra “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” rīkošana 24.02.2005. Piedalījās 29 mazākumtautību NVO pārstāvji no Rīgas, Daugavpils, Jēkabpils, Tukuma, Jelgavas. 29.11.2005. notika konference “Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanas prakse”. Konferenci rīkoja EP Informācijas birojs, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs un Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūts sadarbībā ar ĪUMSILS. Konferencē piedalījās Igaunijas un Lietuvas valsts pārvaldes speciālisti, Vispārējās konvencijas Konsultatīvās komitejas eksprezidents Rainers Hofmans, mazākumtautību NVO pārstāvji, eksperti. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku. Ar mērķi informēt sabiedrību notika arī semināri Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā un Rīgā. Piedalījās mazākumtautību kopienu, NVO, izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji (125 cilvēki). Izdots informatīvs krājums ar konvencijas un ziņojuma tekstiem, kā arī LR likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” latviešu, krievu un angļu valodā. Krājums (1000 eks.) tika izplatīts mazākumtautību NVO, skolās, pašvaldībās. Ir izstrādāts un izdots buklets par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību saturu, katras valsts– dalībnieces pienākumiem un iespējām, monitoringa procesu. Izdevums izdots četrās valodās– latviešu, krievu, ukraiņu un baltkrievu.

Uzdevums. Izstrādāt Čigānu (romu) programmu.

Paveiktais. Lai nodrošinātu programmas izstrādāšanu, ir apkopota informācija, veikta starptautisko dokumentu analīze, organizēti ekspertu semināri un virkne tikšanos ar romu (čigānu) sabiedriskajām organizācijām, kā arī izpētes vizītes, apkopota aktuālā informācija un starptautisko pētījumu rezultāti par romu situāciju Eiropas Savienībā. Ir sagatavots ziņojums par romu situāciju Latvijā, kas iesniegts EUMC (Eiropas Savienības monitoringa centra pret rasismu un ksenofobiju) nacionālo valdību kontaktpersonu sēdei Austrijā. 2005.gada decembrī izstrādāts Čigānu (romu) programmas projekts, kurš 2006.gada februārī tiks izskatīts programmas izstrādāšanas darba grupā un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Uzdevums. Koordinēt valsts programmas Sabiedrības integrācija Latvijā” uzraudzību un izpildi.

Paveiktais. Izstrādāts valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” pamatnostādņu projekts, notikušas ekspertu diskusijas, pamatnostādņu izstrādāšanas darba grupas sanāksmes, kā arī pamatnostādņu sabiedriskās apspriedes reģionos (24.11.2005.– Daugavpils; 29.11.2005.– Jelgava; 09.12.2005.– Liepāja; 16.12.2005.– Cēsis) un interneta portālos (www.politika.lv, www.dialogi.lv, www.integracija.gov.lv.– 15.11.2005.–15.12.2005.). Pamatnostādnes un Rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai MK 16.02.2006. Ir apkopota informācija no valsts pārvaldes institūcijām par sabiedrības integrācijas prioritātēm, veiktajām aktivitātēm un projektiem sabiedrības integrācijas veicināšanā, kā arī par tam paredzēto finansējumu. 2005.gada februārī ĪUMSILS izstrādāja un iesniedza Sabiedrības integrācijas fondam prioritātes projektu konkursiem 2005.gadam.

Punktā 12.2. Paaugstināsim Latvijas pilsonības prestižu, radot labvēlīgu attieksmi pret pilsonības ieguves procesu.

Uzdevums. Organizēt jaunpilsoņu apaļo galdu, veicināt pilsonības prestiža celšanos un motivēt jauniešus iegūt Latvijas Republikas pilsonību, kā arī informēt bērnu nepilsoņu vecākus par iespējām iegūt pilsonību.

Paveiktais. ĪUMSILS pārstāvis piedalījās darba grupā, kurā tika izvērtēti grozījumi Pilsonības likumā, lai pilnveidotu likumu un novērstu iespējamos trūkumus tajā. 2005.gada novembrī sadarbībā ar Latvijas Vēstures skolotāju asociāciju, Naturalizācijas pārvaldi, Latvijas Jaunatnes padomi tika organizētas 10 diskusijas reģionālajās vidusskolās, lai veicinātu labvēlīgu attieksmi pret pilsonības ieguves procesu jauniešu vidū, veicinātu pilsoniskās, Latvijas valsts un lojalitātes apziņas veidošanu.

Punkts 12.3. Veicināsim cilvēku iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot biedrību, nodibinājumu un citu pilsoniskās sabiedrības institūciju veidošanos un darbību.

Uzdevums. Izstrādāt un ieviest pasākumu programmu mazākumtautību biedrību līdzdalības veicināšanai, organizēt mazākumtautību sabiedrisko organizāciju administratīvo un konsultatīvo atbalstu.

Paveiktais. Lai nodrošinātu atbalstu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju (MTSO) darbībai:

– izstrādāts un izplatīts buklets “Mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pilsoniskās līdzdalības iespējas” latviešu un krievu valodā (300 eks.).

– 2005.gada 2.aprīlī tika organizēts seminārs MTSO– valsts budžeta dotāciju saņēmējiem par pieteikumu un atskaišu pārskatu sagatavošanu. Seminārā piedalījās 60 MTSO pārstāvji no Rīgas un visiem Latvijas reģioniem.

– 2005.gada 17.septembrī notika seminārs, kurā piedalījās 80 MTSO pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem. Tika prezentētas un izplatītas brošūras par NVO līdzdalības iespējām “Nāc un piedalies!” divās valodās, kā arī informatīvie materiāli par sabiedriskā labuma nevalstisko organizāciju statusu.

– ĪUMSILS darbinieki ik mēnesi sniedz MTSO vairāk nekā 100 konsultāciju;

– ĪUMSILS nodrošinājis infrastrukturālo atbalstu MTSO– (iespēja izmantot biroja tehniku, bibliotēkas resursus, Mazākumtautību kultūras un informācijas nodaļas telpas pasākumu organizēšanai) –līdz 50 MTSO pārstāvjiem un 8–10 radošiem kolektīviem mēnesī (vidēji mēnesī tiek nodrošināti 38 pasākumi, cilvēku apgrozījums– vidēji 800– 850 mēnesī).

Lai sekmētu NVO attīstību un kapacitātes paaugstināšanos, 2005.gadā 6 MTSO piedalās dažādu ministriju konsultatīvajās padomēs, kā arī 5 MTSO parakstīja Ministru kabineta un NVO memorandu. 2005.gadā dibinātas 17 jaunas MTSO. 2005.gadā turpinājās finansējuma piešķiršana MTSO, lai nodrošinātu šo organizāciju darbību un īstenotās aktivitātes, tajā skaitā jau otro gadu pēc kārtas tiek piešķirti tā sauktie administratīvie granti.

Uzdevums. Organizēt pasākumu ciklu “Tautību nedēļas” (vienu reizi trijos mēnešos).

Paveiktais. Organizētas trīs kultūras nedēļas no cikla “Tautību nedēļas”: kultūras dienas “Ukraiņu tautas tradīcijas Latvijā” (13.–30.01.2005.)– notikuši septiņi pasākumi un atklātas četras izstādes (kopā pasākumos piedalījās un izstādes apmeklēja līdz 1000 cilvēku). Latgaļu kultūras dienas (26.04.–04.05.2005.)– notikuši seši pasākumi (divi pasākumi– Rēzeknē) un atklātas trīs izstādes (kopā pasākumos piedalījās un izstādes apmeklēja vairāk nekā 800 cilvēku). “Lietuviešu tautas tradīcijas Latvijā” (16.06.–02.07.2005.)– notikuši četri pasākumi un atklātas četras izstādes (kopā pasākumos piedalījās un izstādes apmeklēja līdz 800 cilvēku). Pasākumu cikla “Tautību nedēļas” ietvaros tika organizēta Daugavpils Poļu kultūras centra prezentācija (10.–16.12.2005.)– notikuši vairāki pasākumi Daugavpilī un Rīgā, atklātas trīs izstādes (kopā pasākumos piedalījās un izstādes apmeklēja līdz 400 cilvēkiem).

Uzdevums. Veicināt valsts un pašvaldību sadarbības nostiprināšanos sabiedrības integrācijas politikas īstenošanā.

Paveiktais. ĪUMSILS Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) kopējā projekta “Vienotas informācijas izplatīšanas un iedzīvotāju informēšanas sistēmas pašvaldībās izveide” ietvaros:

– notikuši 6 semināri pašvaldību darbiniekiem, integrācijas komisiju locekļiem un NVO aktīvistiem (1 Rīgā un 5 reģionālie semināri) par iedzīvotāju informēšanas darba pilnveidošanu, to iesaistīšanu vietējos procesos, sabiedrības integrācijas dokumentu izstrādes pamatproblēmām;

– sagatavoti un Latvijas pašvaldībās uzstādīti 100 informatīvie stendi, lai iedzīvotāji varētu iegūt vajadzīgo informāciju, vienlaikus bija tikšanās ar vietējo NVO un sabiedrības pārstāvjiem;

– izstrādāts informatīvais materiāls rokasgrāmatai pašvaldību darbiniekiem par sabiedrības integrācijas dokumentu izstrādāšanas problēmām un metodiku;

– organizēti 5 semināri Latvijas reģionos jauniešu auditorijai (vadīja Latvijas Jaunatnes padome), mērķis– panākt jauniešu aktīvāku iesaistīšanos sabiedriskajos procesos;

– valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana” ietvaros tiek veicināta sadarbība ar pašvaldībām: izstrādāts pašvaldību un iedzīvotāju kopējais pasākumu plāns pilsoniskas sabiedrības veicināšanai, kas ietver metodisko ieteikumu pašvaldību un iedzīvotāju kopējo pasākumu plānu pilsoniskās sabiedrības veicināšanai sagatavošanu, kā arī ir organizēta pilotprojektu īstenošana trijās pašvaldībās metodisko ieteikumu aprobēšanai.

Punkts 12.6. Izglītosim sabiedrību etnopolitikas jautājumos, mazinot aizspriedumus un stereotipus. Mazināsim informācijas telpu nošķirtību, pamatojoties uz kopīgām pamatvērtībām un savstarpēju cieņu.

Uzdevums. Īstenot Nacionālo programmu iecietības veicināšanai.

Paveiktais. Lai nodrošinātu Nacionālajā programmā iecietības veicināšanai esošās prasības, 2005.gada aprīlī Ministru kabinetā tika iesniegts informatīvais ziņojums par Programmas ietvaros veiktajām aktivitātēm 2004.gadā. Lai informētu sabiedrību par iecietības veicināšanu, līdz 2005.gada 30.jūnijam Programmas ietvaros ir veiktas šādas aktivitātes:

– sadarbībā ar interneta portālu www.politika.lv tika publicēti 8 raksti par aktuālajiem iecietību veicinošiem aspektiem;

– īstenots pētījums “Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijas presē 2004.gadā”. Autori– LU docenti S.Kruks un I.Šulmane;

– sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām rīkota starptautiskā nedēļa pret rasismu (12.–16.03.2005.), organizējot ielu akciju “Saki nē rasismam!”. Akciju laikā tika sniegta aktuālā informācija sabiedrībai par diskriminācijas cēloņiem, rasisma apkarošanas praksi. 2005.gada 18.maijā ĪUMSILS darbinieki sadarbībā ar NVO Jelgavā organizēja akciju pret rasismu.

– 2005.gada februārī tika uzsākts projekts “Jaunatnes informēšanas kampaņa par reliģisko dažādību Latvijā”. Projekts paredz informatīvo materiālu veidošanu Latvijas skolām, augstskolām un citām mācību iestādēm. Ir plānots informāciju par reliģisko dažādību izplatīt gan informatīvo pastkaršu formā (ir izdotas), gan virtuālās enciklopēdijas veidā par reliģisko dažādību Latvijā (izveidots īpašs interneta portāls). Projekta rezultāti tiks prezentēti iecietības dienā 2006.gadā. Aktivitāšu cikls tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Bībeles biedrību un dažādu reliģisko kopienu līderiem.

– 2005.gada augustā īstenotas aktivitātes Latvijas reģionu vidusskolās ar mērķi informēt par Eiropas Savienības un Latvijas politiku pretdiskriminācijas jomā. Aktivitātes laikā notiks vairāki informatīvi semināri Latvijas reģionu skolās par Eiropas Savienības direktīvām (43/78).

– ĪUMSILS organizēja semināru par reliģisko dažādību Latvijā, kā arī tika izdotas pastkartes sabiedrības informēšanai.

– Ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu ĪUMSILS uzsākts starptautisks projekts “LED I”, kurā 6 organizācijas īstenos aktivitātes diskriminācijas izskaušanai un sabiedrības informēšanai un izglītošanai, tajā skaitā dažādības un vienlīdzības nedēļa 2006.g. 3.–5.aprīlī– zinātniskā konference “Islamofobijas un antisemītisma izaicinājumi”; apmācības semināru cikls Latvijas skolotājiem “Mācāmies mācīt dažādību”; līdzdalības un vienlīdzīgu iespēju darbnīca Latvijas romiem un pašvaldību darbiniekiem; kompetences celšanas semināri “Rasu un nodarbinātības direktīvas” Latvijas tiesnešiem, interneta bibliotēka www.tolerance.lv; ABC bēgļiem un imigrantiem.

Uzdevums. Informēt un izglītot mazākumtautību sabiedrisko organizāciju līderus un pārstāvjus.

Paveiktais. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi,

– 2005.gada 23.februārī notika informatīvais seminārs MTSO līderiem un pārstāvjiem, kuru mērķis bija informēt MTSO par izmaiņām un aktualitātēm ĪUMSILS darbībā, kā arī diskusijas formā palīdzēt rast atbildes uz dalībnieku neskaidrajiem jautājumiem (piedalījās 40 cilvēku).

– 2005.gada 21.oktobrī organizēts informatīvais seminārs MTSO līderiem un pārstāvjiem no cikla “Latvijas un ES fondi”– “Rīgas domes Kultūras pārvaldes finansēšanas iespējas” (piedalījās 32 cilvēki).

– 2005.gada 2.decembrī organizēts informatīvais seminārs MTSO līderiem un pārstāvjiem no cikla “Latvijas un ES fondi”– “Latvijas Kultūrkapitāla fonda darbība un finansēšanas iespējas” (piedalījās 40 cilvēku).

– Tika atbalstīts projekts “Gadskārtu paražas: kopīgais un atšķirīgais” (īstenotāji: ĪUMSILS, Līvu (lībiešu) savienība “Līvōd Īt”, starpetniskā sabiedriskā organizācija “Jaunība. Tradīcijas. Mūžība.”).

– Notika ministra Tautību un sabiedrības integrācijas konsultatīvās padomes sēdes.

– ĪUMSILS regulāri tiek nodrošināts atbalsts MTSO: vairāk nekā 100 konsultāciju mēnesī, iespēja izmantot biroja tehniku, bibliotēkas resursus, Mazākumtautību kultūras un informācijas nodaļas telpas pasākumu organizēšanai (2005.gadā Mazākumtautību kultūras un informācijas nodaļā notika 213 dažādu MTSO pasākumu, kuros piedalījās 4 862 dalībnieki); regulāri nodrošināta informācijas sniegšana MTSO pārstāvjiem un visiem interesentiem ar bukletu, ziņu tāfeles, interneta mājaslapas, vēstuļu, e-pasta un telefona palīdzību.

Punkts 12.7. Atbalstīsim nacionālo biedrību un kopienu, kā arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbību un veicināsim atbilstoša finansējuma nodrošināšanu šīm organizācijām. Īpaši atbalstīsim lībiešu– otras Latvijas pamattautības– organizācijas, veicinot šīs unikālās valodas un kultūras saglabāšanos un popularizēšanu pasaulē valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” ietvaros.

Uzdevums. Atbalstīt mazākumtautību sabiedrisko organizāciju darbību (MTSO finansēšanas kārtības pilnveidošana un saskaņošana ar Administratīvā procesa likumu un NVO likumu paketes ieviešana darbībā). Izstrādāt un ieviest īpašu mazākumtautību biedrību atbalsta programmu mazākumtautību tradicionālo kultūru festivālu rīkošanā. Izstrādāt un ieviest pasākumu programmu mazākumtautību biedrību pārstāvju informēšanai par Eiropas Savienības līdzekļu apguvi. Izstrādāt un ieviest apmācību semināru un konsultāciju programmu Latgales mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām.

Paveiktais. Lai īstenotu šo ļoti nozīmīgo valdības deklarācijā esošo punktu, tika īstenotas šādas aktivitātes:

– 2005.gada 12.augustā tika apstiprināta precizētā “Kārtība, kādā tiek piešķirti un kontrolēti dotāciju līdzekļi valsts budžeta programmas “Dotācijas mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām” un veidlapas.

– 2005.gada 17.septembrī notika seminārs, kurā piedalījās 80 mazākumtautību NVO pārstāvju no visiem Latvijas reģioniem, kurā tika skaidrots šī iekšējā normatīvā akta saturs un tajā ietvertās prasības.

– 2005.gadā 18 etnisko grupu 73 MTSO no visiem Latvijas reģioniem tika piešķirtas 296 dotācijas par kopējo summu vairāk nekā LVL 98 694. MTSO tika piešķirtas 34 dotācijas tieši kapacitātes palielināšanai (administratīvie granti). 2005.gadā noslēgti 174 līgumi ar MTSO. Pateicoties piešķirtajām dotācijām, MTSO īstenoja vairākus izglītojošus pasākumus, izdeva informatīvus materiālus par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību nozīmi Latvijas sabiedrībai, kā rezultātā tika sekmēta MTSO kapacitātes strauja palielināšanās, stipru un Latvijas valstij lojālu organizāciju veidošanās, kas ir spējušas apvienot jaunus dalībniekus, kā arī veiksmīgi administrēt līdzekļus un aktīvi izpildīt savu statūtos ierakstīto integrācijas misiju.

– Tika aptaujātas MTSO un pašvaldības visos Latvijas reģionos ar mērķi apkopot informāciju par Latvijā notiekošiem tradicionāliem mazākumtautību festivāliem. Izveidota un izplatīta krāsaina brošūra “Latvijā dzīvojošo mazākumtautību festivāli” latviešu un krievu valodā (1000 eks.).

– Tika izdotas faktu lapas par mazākumtautību tiesību jautājumiem Eiropas Savienībā, 2005.gada 28.janvārī notika faktu lapas par ES prezentāciju MTSO. 2005.gada janvārī notika grāmatas “Eiropas Savienība un mazākumtautības” (autors Leo Dribins) prezentācija un diskusija, kurā piedalījās 108 cilvēki. ĪUMSILS ar valsts budžeta dotāciju palīdzību atbalsta MTSO informatīvos pasākumus par jautājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas Savienību, tajā skaitā 2005.gada 22.aprīlī pēc SO Mazākumtautību programmas “Zelta kamoliņš” iniciatīvas ĪUMSILS notika seminārs par PHARE programmas 2005.gada projektu konkursiem etniskās integrācijas veicināšanai. 2005.gada 5.maijā ĪUMSILS organizēta jauniešu diskusija “Mazākumtautību jaunatnes perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”. Izstrādāti vairāku jaunu faktu lapu projekti, kuri tiek gatavoti izdošanai atbilstoši ĪUMSILS darba plānam 2006.gadam.

Punkts 12.8. Pilnveidosim Latvijas normatīvos aktus, lai ievērotu Eiropas Savienības un starptautiskās tiesības diskriminācijas novēršanā, un iedzīvināsim šīs normas, informējot sabiedrību un valsts amatpersonas.

Uzdevums. Virzīt izstrādātos grozījumus likumos, lai pilnībā ieviestu Padomes direktīvas 2000/43/EK prasības.

Paveiktais. Izstrādātie likumprojekti tapuši sadarbībā ar cilvēktiesību ekspertiem, piem., Mārtiņu Mitu, kā arī Latvijā atzītiem civiltiesību ekspertiem. Ir veiktas konsultācijas ar ārvalstu ekspertiem EK rīkotās ikgadējās konferences pret diskrimināciju “Pieeja tiesai– vienlīdzīgas attieksmes nodrošinājums” ietvaros 2005.gada 26.–27.aprīlī. Ministru kabinetā likumprojekti tika izskatīti un apstiprināti 14.06.2005. Grozījumi Civillikumā (nodots precizēšanai MK); Pacientu tiesību likums (reģ.1137, ĪUMSILS izteicis priekšlikumus 2.lasījumam); Grozījumi Valsts civildienesta likumā (reģ.1292, nodots komisijām 8.09.05.); Grozījumi likumā “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (pieņemts); Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (reģ.1289, nodots komisijām 8.09.05.); Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (reģ.1290, nodots komisijām 8.09.05); Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (pieņemts).

Uzdevums. Izstrādāt un atbalstīt iniciētos likumprojektu priekšlikumus pilnīgākai diskriminācijas novēršanai gan Eiropas Savienības, gan starptautisko tiesību kontekstā. Sniegt informatīva un analītiska rakstura informāciju sabiedrībai par diskriminācijas novēršanas aktuālajiem jautājumiem. Iekļaut Sekretariāta organizēto pasākumu ietvaros lekcijas un diskusijas par diskriminācijas novēršanas iedzīvināšanas juridiskajiem aspektiem.

Paveiktais. Īstenoti šādi pasākumi: trīs analītiski semināri diskusijas par Padomes direktīvas 2000/43/EK īstenošanu Latvijā (mērķauditorija– valsts pārvaldes pārstāvji, NVO pārstāvji, juristi, akadēmiskais personāls). Divu analītisku rakstu publicēšana par diskriminācijas novēršanas juridiskajiem aspektiem un praksi. Pasākumu īstenošana paredzēta pēc nepieciešamo grozījumu pieņemšanas Saeimā. Pārējo pasākumu īstenošana, kas plānota pasākumu plānā, tiks īstenota pēc visu likumprojektu apstiprināšanas Saeimā. ĪUMSILS pārstāvji piedalījās juridiskajā seminārā Briselē “Par Direktīvu 2000/43/EK un 2000/78/EK ieviešanu”, ko organizēja Eiropas Komisija. Vienlaikus īpaša uzmanība tiek pievērsta līdzdalībai Eiropas Komisijas divās iniciatīvās– kampaņas “Par dažādību– pret diskrimināciju” darba grupā un “Pret diskriminācijas likumdošanas” darba grupā. 2005./2006.gadā ĪUMSILS kā partneris piedalās Eiropas Savienības projektā “Tehniskie integrācijas semināri” (projektā paredzēti 5 starptautiski semināri par integrācijas jautājumiem). Šo semināru rezultātus apkopo Nacionālo integrācijas kontaktpunktu darba grupa, un semināru rezultātā Eiropas Komisija izdos integrācijas rokasgrāmatas 2.izdevumu.

Informācija par ĪUMSILS darbību normatīvo aktu izstrādāšanā un sadarbībā ar sabiedrību

1) Viens no nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem ir 2000.gada 29.jūnijā pieņemtās Padomes direktīvas Nr.2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasību pārņemšanu Latvijā. Ministru kabinetā likumprojekti tika izskatīti un apstiprināti 14.06.2005.

Divi no likumiem jau ir pieņemti.

Grozījumi likumā par Valsts cilvēktiesību biroju (pieņemts). Šis likums paredz Valsts cilvēktiesību biroju noteikt par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādi Latvijā. Pateicoties pieņemtajam likumam, 2005.gada 16.novembrī VCB darbu sāka jauna struktūrvienība– Diskriminācijas novēršanas daļa.

Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (pieņemts). Likumā “Par sociālo drošību” grozījumu būtība ir šāda: pirmkārt, likuma 2.panta 1.punktā diskriminācijas aizliegums atspoguļots kā vispārējs un iespējami plašs sociālās drošības sistēmas pamatprincips. Otrkārt, likums papildināts ar jaunu 2¹. pantu “Atšķirīgas attieksmes aizliegums”, kurā kā aizliegtie diskriminācijas pamati ir arī personas rase, ādas krāsa un nacionālā izcelsme.

Pacientu tiesību likumā (reģ. 1137, ĪUMSILS izteicis priekšlikumus 2.lasījumam); ĪUMSILS priekšlikumu būtība ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, sniedzot ārstniecības pakalpojumus pacientiem atkarībā no dažādiem pamatiem, t.sk. rases, ādas krāsas un nacionālās izcelsmes. Ievērojot to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir sfēra, kurā rasu un etniskās piederības diskriminācijas gadījumi potenciāli varētu būt sastopami biežāk nekā citur, esam nolēmuši direktīvas 2000/43/EK prasībām atbilstošu atšķirīgas attieksmes aizlieguma tiesisko regulējumu ierosināt iestrādāt arī šajā Pacientu tiesību likuma projektā.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (reģ.1292, nodots komisijām 8.09.05.). Saeimā iesniegti grozījumi Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā, kuros piedāvāts šo tiesību normu izteikt šādā redakcijā: “Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darbinieku pārstāvību un interešu aizstāvību, darba koplīgumu, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un termiņus, kā arī citus jautājumus, ciktāl šīs normas atbilst valsts civildienesta tiesisko attiecību būtībai un ciktāl šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka citādi.”

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (reģ. 1289, nodots komisijām 8.09.05.). Proti, ierosinātie Biedrību un nodibinājumu likuma 10.panta grozījumi noteic, ka “biedrībām un nodibinājumiem, kuru statūtos noteiktie mērķi vērsti uz cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās personas piekrišanu iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizsargātu privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu”. Ievērojot to, ka sabiedriskās organizācijas Latvijas Republikā var darboties tikai biedrību vai nodibinājumu formā, minētie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā cilvēktiesību aizsardzības organizācijām dos ārkārtīgi plašas tiesības savā vārdā aizsargāt rasu diskriminācijas rezultātā cietušo personu tiesības.

Grozījumi Civillikumā (atkārtoti iesniegts ministrijām saskaņošanai un tuvākajā laikā tiks iesniegts Saeimā). Satura ziņā būtiskākos un apjomīgākos grozījumus saistībā ar direktīvas 2000/43/EK tiesību normu ieviešanu ir paredzēts izdarīt Civillikumā. Būtiski, ka līdzās atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa atsevišķu elementu definējumam un nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumam Civillikuma grozījumu projektā tiek regulēta arī pierādīšanas pienākuma pāreja no prasītāja uz atbildētāju.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (reģ.1290, nodots komisijām 8.09.05.). Neraugoties uz izstrādāto Civillikuma grozījumu projektu, kā viena no jomām, kurā atšķirīgas attieksmes aizliegumu vēlams noteikt atsevišķi, ir izdalīta patērētāju tiesību aizsardzība. Šī iemesla dēļ starpinstitūciju darba grupa ir sagatavojusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektu, kas noteic, ka “īstenojot un aizsargājot patērētāju tiesības, piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl (Patērētāju tiesību aizsardzības) likumā nav noteikts citādi”. Ievērojot to, ka citas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tiesību normas atšķirīgas attieksmes aizliegumu atsevišķi neregulē, gadījumos, kad būs pamats uzskatīt, ka kāds no patērētājiem ticis diskriminēts tā rases vai etniskās piederības dēļ, tiks piemēroti Civillikuma 1403.a panta noteikumi.

2) 2005.gadā ĪUMSILS aktīvi strādāja pie jaunā likumprojekta “Par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām”. 2005.gada 18.oktobra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts, taču netika atbalstīts Sekretariāta vadītās starpministriju un ekspertu darba grupas izstrādātais likumprojekts “Par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām”, kurā tika paredzēti arī šādi jauninājumi: “Ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā (izņemot pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), tad nākamo darbadienu nosaka par brīvdienu.” Ministru kabineta noraidījums tiks pamatots ar ekonomisko situāciju valstī. Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets nolēma likumprojektu šobrīd tālāk nevirzīt, tajā paustās idejas un rastie kompromisi bija labs piemērs, kā dažādu sabiedrības grupu pārstāvji rada kopīgu viedokli, par likumprojektu bija vērojamas labas atsauksmes gan latviešu presē, gan citās valodās iznākošajā presē Latvijā.

3) 2005.gada 1.oktobrī Latvijas Republikā stājās spēkā 1995.gada 1.februāra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saskaņā ar likumu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” ĪUMSILS ir viena no iestādēm, kas koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

4) 2006.gada 1.februārī tika izdots ĪUMSILS sagatavotais Ministru prezidenta rīkojums Nr.43 “Par darba grupas izveidošanu valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā” 2007.–2009.gadam izstrādei”.

Lai nodrošinātu Valdības deklarācijas sadaļas Sabiedrības integrācijas 1.punktu un valdības rīcības plāna punktu 12.1.2: “Izstrādāt Čigānu (romu) programmu” izpildi, veicināt Latvijas čigānu (romu) kopienas turpmāku efektīvu iekļaušanos Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstībā un mērķu sasniegšanā, kā arī ar nolūku mazināt čigānu (romu) kopienas diskrimināciju un sociālo atstumtību Latvijas darba tirgū un tās iekļaušanu izglītības procesā, celt Latvijas sabiedrības kompetenci un izpratni par Latvijas čigānu (romu) kopienas lomu Latvijas kultūru dažādībā, ir nepieciešams izstrādāt valsts programmu “Čigāni (romi) Latvijā”.

Programmas izstrādāšanas nepieciešamība izriet no Eiropas Savienības un citu starptautisko cilvēktiesību institūciju atzinumiem par čigānu (romu) kopienu kā sociālās izstumšanas riskam pakļauto sabiedrības grupu. Latvijā veiktie pētījumi un starptautisko organizāciju monitoringa rezultāti konstatē paaugstinātu sociālās atstumtības un diskriminācijas risku, kam ir pakļauta Latvijas čigānu (romu) kopiena.

Valsts programmas saturā ir plānots integrēt: 1) Latvijas čigānu (romu) kopienas nevalstisko organizāciju labāko praksi sociālās atstumtības un diskriminācijas pārvarēšanā, 2) līdzšinējo valsts pārvaldes un pašvaldību pieredzi un valsts politikas plānošanas dokumentu atzinumus un rīcības plānus, 3) Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu pozitīvo pieredzi čigānu (romu) kopienas integrācijas jomā, 4) čigānu (romu) programmas izstrādes darba grupas atzinumus, kuras sastāvā iesaistīti čigānu (romu) kopienas sabiedrisko organizāciju pārstāvji un eksperti.

Šobrīd izstrādāts Valsts programmas projekts, kurš tiek gatavots apspriešanai ekspertu darba grupā un sabiedriskajās apspriedēs Latvijas reģionos un interneta portālos, kam sekos iesniegšana izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

5) 2005.gadā tika aktualizēta tēma par integrācijas turpmāko politiku attiecībā uz ārzemniekiem. Lai izstrādātu tiesību akta projektu Integrācijas deklarācijas ieviešanai, 21.09.2005. tika izdots Ministru prezidenta rīkojums par darba grupas izveidi. Drīzumā darba grupas darba rezultāts būs pilnībā pabeigts un normatīvo aktu projekti tiks iesniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6) Sadarbība ar sabiedrību, tās informēšana un izglītošana ir nozīmīga un būtiska, lai notiktu patiess dialogs. Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta līdzdalībai dažādās konferencēs, semināros un diskusijās, kurās tiek skaidrota valsts politika sabiedrības integrācijas jomā.

Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem

Līdzšinējā darbā regulāri ir sniegta informācija plašsaziņas līdzekļiem gan par ĪUMSILS darbību un kompetencē esošo jautājumu risināšanu, gan arī sabiedrībā aktuāliem jautājumiem kopumā. Pievienoju nelielu ieskatu par presei nosūtītajiem paziņojumiem (kopumā par etnopolitikas jautājumiem nosūtīts 41 preses paziņojums):

– informācija plašsaziņas līdzekļiem (2005.gada 14.janvārī) “Ukraiņu kultūras dienas turpina “Tautību nedēļu” tradīciju Latvijā”;

– informācija plašsaziņas līdzekļiem (2005.gada 21.aprīlī) “Notiks Latgales kultūras dienas”;

– ministra Ainara Latkovska paziņojums par 25. martu (2005.gada 24.martā);

– informācija presei “Par rasisma izpausmēm sabiedrībā” (2005.gada 25.maijā);

– informācija plašsaziņas līdzekļiem “Ministrs Ainars Latkovskis nosoda rasismu un pateicas Valsts policijai” (2005.gada 10.jūnijs);

– ministra Ainara Latkovska aicinājums Latvijas sabiedrībai būt iecietīgai (2005.gada 22.jūlijs).

Regulāri plašsaziņas līdzekļos bija iespēja lasīt un pamanīt manu viedokli un nostāju sabiedrības integrācijas jautājumos (kopumā 31 materiāls par etnopolitikas jautājumiem):

• Latvijas Vēstnesis, Rūta Kesnere, “Sabiedrību vieno kopējas rūpes par valsti”, 2005.gada 17.marts;

• Latvijas Avīze, Māra Libeka, “Pilsonības likumu atvērs, konvenciju ratificēs”, 2005.gada 9.aprīlis;

• Čas, Anatolijs Kameņevs, “Ainars Latkovskis: “Mums ir ļoti toleranta sabiedrība””, 2005.gada 3.maijs;

• Diena, Ainars Latkovskis, “Bailes no atšķirīgā?”, 2005.gada 21.jūnijs;

• Vesti Segodņa, Abiks Elkins, “Asimilācijai neticu!”, 2005.gada 6.oktobris;

• Latvijas Vēstnesis, Rūta Kesnere, “Vērtības, kurās jābalstās integrācijai”, 2005.gada 15.novembris;

• Diena, Gunta Sloga, “Starptautiskajā iecietības dienā valdība sola izglītot policistus, skolēnus un studentus”, 2005.gada 17.novembris.

Publiskas uzstāšanās

Regulāra ir līdzdalība gan nacionālās, gan reģionālās, gan arī starptautiskās konferencēs, kurās tiek runāts par aktuāliem sabiedrības jautājumiem, sabiedrība aicināta uz savstarpēju izpratni un iecietību. Esmu piedalījies un ar runām uzstājies mazākumtautību sabiedrisko organizāciju un ĪUMSILS rīkotajās “Tautību nedēļās”, piedalījies dažādos citos mazākumtautību pasākumos (piemēram, pagājušā gada aprīlī zinātniski praktiskajā konferencē “Latvijas nacionālās minoritātes: problēmas un to atrisināšanas perspektīvas”, maijā– tradicionālajos mazākumtautību sporta svētkos, konkursa “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas” izstādes atklāšanā un apbalvošanas ceremonijā, jūlijā Kandavā atklāju semināru “Etniskā integrācija vietējā sabiedrībā– sapratne, dialogs, līdzdalība” un daudzos citos). Aktīva ir sadarbība ar izglītības iestādēm.

2006.gada 12.maijā plānots pasākums Latvijā rezidējošo vēstnieku informēšanai par situāciju reģionā, īpaši mazākumtautību skolu kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas institūtu, Siguldas 2.vidusskolu un Siguldas domi, visi Latvijā rezidējošie vēstnieki tiks aicināti apmeklēt Siguldas 2.vidusskolu, kuras krievu plūsmas audzēkņi pagājušā gada pavasarī izveidoja filmu “Es izvēlos Latviju” un ar lielāko prieku tikšanās laikā ar vēstniekiem dalīsies savās pārdomās par savu izvēli dzīvot Latvijā.

Ministra tikšanās ar mazākumtautību (krievu) organizācijām un izglītības iestādēm

Nr.p.k.	Datums	Iestāde
1.	23.12.04.	23.decembrī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis tikās ar Cēsu rajona Skujenes latviešu pamatskolas un Krāslavas rajona Andrupenes divplūsmu pamatskolas aktīvākajiem skolēniem, kas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īstenojoši etnisko dialogu veicinošu sadarbības projektu.
2.	04.02.05.	Tikšanās ar Cēsu 2.vidusskolas skolēniem.
3.	25.02.05.	Apmeklē Kaļistratova namu, Krāslavas vidusskolu un integrācijas projekta “Varavīksnes laiva” aktīvistus.
4.	10.08.05.	A.Latkovskis un Lielbritānijas vēstnieks Ians Bonds (Ian Bond) apmeklē Rēzeknes rajona Sakstagala pamatskolu.
5.	18.08.05.	A.Latkovskis un parlamentārā sekretāre Inese Kalniņa viesojas Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā, kur iepazīstas ar krīžu centra, pieaugušo izglītības un aktivitāšu centra “Līdumi” darbu, apmeklē bibliotēku un uzzina problēmas, kas saistītas ar latviešu un krievu skolu apvienošanu.
6.	09.09.05.	Siguldas 2.vidusskola.
7.	14.10.05.	A.Latkovskis tiekas ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, apmeklē Jelgavas 5.vidusskolas un Jelgavas Sabiedrības integrācijas centru.
8.	14.12.05.	Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis tiekas ar Rīgas Ukraiņu vidusskolas un Svētciema (Limbažu rajons) pamatskolas aktīvākajiem skolēniem, kas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īstenojoši etnisko dialogu veicinošu sadarbības projektu.