• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 13. februāra rīkojums Nr. 80 "Par Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2006., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/128226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.88

Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 10.novembra rīkojumā Nr.704 "Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Veselības ministrijas valdījumā"

Vēl šajā numurā

16.02.2006., Nr. 28

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 80

Pieņemts: 13.02.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta rīkojums Nr.80

Rīgā 2006.gada 13.februārī (prot. Nr.7 54.§)

Par Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā

 

1.Apstiprināt Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā (turpmāk — plāns).

2.Noteikt, ka par plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas.

3.Tieslietu ministrijai līdz 2006.gada 15.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

 

(Ministru kabineta

2006.gada 13.februāra rīkojums Nr.80)

Pasākumu plāns problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā

Saturs

1. Mērķi.

2. Problēmas apraksts, rīcības virzieni un uzdevumi, veicamie pasākumi un prognozējamie rezultāti, rezultatīvie rādītāji, termiņi pasākumu izpildei un atbildīgās institūcijas.

Plānā ietvertās problēmas:

1.problēma.

2.problēma.

3.problēma.

4.problēma.

5.problēma.

6.problēma.

7.problēma.

8.problēma.

3. Pasākumu ietekme uz valsts budžetu.

4. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

1. Mērķi.

Pasākumu plāns “Pasākumu plāns problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā” (turpmāk — Pasākumu plāns) izstrādāts saskaņā ar 2005.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdes protokollēmumu Nr.65 28.§ “Informatīvais ziņojums “Par problēmām saistībā ar darījumiem ar nekustamiem īpašumiem””” (turpmāk — protokollēmums). Protokollēmums paredz Tieslietu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu ziņojumā minēto problēmu risināšanai.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 22.marta sēdes protokollēmuma Nr.15, 11.§ “Par Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot.Nr.18 37.§) “Priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar zemi un zemes izmantošanu lauku apvidos”” 2.punktu un Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.23, 43.§ 3. un 4.punktu, Tieslietu ministrija izveidoja starpinstitūciju darba grupu. Darba grupa konstatēja astoņas pamatproblēmas un izvirzīja vairākus veicamos pasākumus, kas tika iekļauti pasākumu plānā.

Pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un tās procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Mērķu un uzdevumu izpildei tiek piedāvāti attiecīgie rīcības virzieni un pasākumi, kas skatāmi nākamajā plāna sadaļā.

2. Problēmas apraksts, rīcības virzieni un uzdevumi, veicamie pasākumi un prognozējamie rezultāti, rezultatīvie rādītāji, termiņi pasākumu izpildei un atbildīgās institūcijas.

Nr.
p.k.

Problēmas apraksts

Rīcības virzieni un uzdevumi

Veicamie pasākumi un prognozējamie rezultāti

Rezultatīvie rādītāji

Termiņi pasākumu izpildei un atbildīgās institūcijas

1.problēma. Personas, īpaši valsts un pašvaldību iestādes, savlaicīgi nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (NĪVKR) un Zemesgrāmatā (ZG).

1.

1.1. apakšproblēma. Īpašniekam nav motivācija/ nepieciešamība ierakstīt savu īpašumu NĪVKR un ZG, ja viņš neplāno savu īpašumu pārdot.

1.1. Veicināt īpašumu reģistrāciju NĪVKR un ZG.

1.1.Normatīvais akts vai politikas plānošanas dokuments, kurā izanalizēti šādi iespējamie risinājumi, izvērtējot risinājuma efektivitāti un izmaksas:

• Īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā veicināšanu ar ekonomiskām metodēm – nosakot zemu valsts nodevu, ja nostiprinājuma lūgums iesniegts laicīgi (paredzot konkrētus termiņus), un progresējošu valsts nodevas aprēķināšanas procenta likmi par novēlotu nostiprinājuma lūguma iesniegšanu.

• Noteikt, ka darījums ir spēkā, kad tas ir iereģistrēts publiskā reģistrā (VVDZ).

• Noteikt terminētu nostiprinājuma lūgumu (noteikts derīguma termiņš).

(1.1.-1.2.) Palielināsies to personu skaits, kuru īpašumi ir reģistrēti NĪVKR un ZG.

(1.1.-1.3.)TM sadarbībā ar RAPLM, FM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz 2006.gada 30.martam izveidot starpministriju darba grupu, kuras ietvaros līdz 2006.gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt MK

normatīvā akta vai politikas plānošanas dokumenta projektu par īpašuma ierakstīšanas veicināšanu Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm un par iespējām vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru Kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā.

1.2. apakšproblēma.

Valsts nodevas aprēķināšanas kārtība neveicina nekustamā īpašuma reģistrāciju ZG.

1.2. Veicināt īpašumu reģistrāciju NĪVKR un ZG.

1.2. Izvērtēt šādus risinājumus:

1.2.1. izanalizēt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodes, vai nav nepieciešamība tās pilnveidot.

1.2.2. izvērtēt vai valsts nodevu aprēķināt, balstoties uz vienu vērtību vai uz divām, tās salīdzinot (kadastrālo un darījuma vērtību).

1.2.3.Izvērtēt risinājuma variantus par valsts nodevas aprēķināšanu par veiktajiem darījumiem dažādos laika sprīžos:

• Atsavinātajiem īpašumiem, kuriem līdz konkrētam brīdim (nosakot konkrētu termiņu nākotnē) īpašuma tiesību pāreja nav reģistrēta zemesgrāmatā, noteikt termiņu, līdz kuram darījums iereģistrējams zemesgrāmatā, paredzot, ka valsts nodeva šādā situācijā aprēķināma no kadastrālās vērtības darījuma slēgšanas brīdī, bet ja tāda nav noteikta, tad pirmo pēc darījuma datuma noteikto. Paredzēt, ja īpašuma tiesību pāreju nereģistrē noteiktajā laikā, valsts nodevu aprēķina no spēkā esošās kadastra reģistrā reģistrētās kadastrālās vērtības.

• Darījumiem, kas tiek slēgti no šī brīža un turpmāk, valsts nodeva aprēķināma no spēkā esošās kadastra reģistrā reģistrētās kadastrālās vērtības uz īpašuma tiesību pārejas ierakstīšanas zemesgrāmatā brīdi.

1.3.apakšproblēma.

Pastāvošā procedūra, kāda jāiziet, lai reģistrētu īpašumu NĪVKR un ZG, ir laikietilpīga un sarežģīta.

1.3. Vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru NĪVKR un ZG.

1.3. Normatīvais akts vai politikas plānošanas dokuments, kurā izvērtētas:

• noteiktās procedūras un iesniedzamo dokumentu daudzums, kas nepieciešami, lai īpašumu reģistrētu NĪVKR un ZG;

• pakalpojumu cenas;

• iespēja, ka ZG uz vietas bez notāra starpniecības ieraksta daļu no darījumu veidiem klātesot abām darījuma pusēm.

• normatīvo dokumentu attiecībā uz ZG saskaņošana ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

1.3. Samazināsies iesniedzamo dokumentu skaits, personām reģistrējot īpašumu NĪVKR un ZG.

1.4.apakšproblēma.

Valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu un darījumu ar tiem reģistrāciju NĪVKR un ZG kavē nepietiekošs finansējums.

(1.4.-1.5.)Veicināt valsts un pašvaldību īpašumu reģistrāciju NĪVKR un ZG.

1.4.Izvērtēt, kādi finanšu resursi nepieciešami, lai veicinātu valsts un pašvaldību īpašumu ierakstīšanu NĪVKR un ZG.

1.4. Samazināsies nereģistrēto nekustamo īpašumu skaits

(1.4.-1.5.)TM sadarbībā ar RAPLM, FM, SM, ZM, VIDM, LPS līdz 2006.gada 30.martam izveidot starpministriju darba grupu, kuras ietvaros līdz 30.novembrim izstrādāt un iesniegt MK rīcības plānu par veicamajiem pasākumiem, lai veicinātu valsts un pašvaldību īpašumu reģistrāciju Kadastra reģistrā un ierakstīšanu Zemesgrāmatā.

1.5.Izvērtēt likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un ja nepieciešams, sagatavot grozījumu projektus minētajā likumā.

2.problēma. Kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem Zemesgrāmatā ir jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti, neapgrūtinot klientu.

2.

(2.1.-2.2.)Veicināt datu apmaiņu elektroniskā formā, izmantojot un pilnveidojot pastāvošās sistēmas.

2.1. Izvērtēt iespēju ZG piešķirt tiesības tiešsaistes režīmā skatīt datus ne tikai Kadastra reģistrā, bet arī Pašvaldību vienotās informācijas sistēmā (PVIS). Novērtēt izmaiņu finansiālo ietekmi. Ierosināt paātrināt PVIS izstrādi atsevišķās jomās, tā lai var notikt savstarpēja datu apmaiņa ar PVIS, NĪVKR un VVDZ.

• (2.1.-2.2.) Samazināsies ZG iesniedzamo dokumentu skaits.

• Paātrināsies lēmuma pieņemšanas procesa laiks ZG.

2.2. Vienošanās ar Valsts kasi par sadarbību ar ZG un VZD, kas paredz risinājumu, ka ZG un VZD, izmantojot internetu (WEB aplikāciju), var pārliecināties par valsts nodevas nomaksu, nepieprasot maksājuma apliecinājumus papīra veidā.

2.2. TM sadarbībā ar FM līdz 2006.gada 1.maijam vienoties ar valsts kases pārstāvjiem par iespējamiem risinājumiem sadarbībai ar ZG un VZD saistībā ar valsts nodevu nomaksas apliecinājumu veidiem, nepieciešamības gadījumā izstrādājot noteiktajā kārtībā nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus.

(2.3.-2.4.)Normatīvās dokumentu bāzes sakārtošana.

2.3.Veikt grozījumus normatīvajos aktos par tehnisko datu izmantošanu īpašuma tiesību nostiprināšanai un vērtības noteikšanai, atsakoties no obligātas inventarizācijas lietas iesniegšanas ZG un papildinot NĪVKR ar ZG nepieciešamo informāciju (t.sk. atsavināšanas aizliegums).

2.3. TM līdz 2006.gada 30.novembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kas paredzētu īpašuma ierakstīšanas veicināšanu Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm un nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras Kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā vienkāršošanu.

2.4. Papildināt nostiprinājuma līguma nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā formu ar normu, ka formā jābūt uzskaitītiem pamatdokumentiem ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā iesniedzamajiem dokumentiem.

2.4. TM līdz 2006.gada 1.martam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai panāktu viennozīmīgu īpašuma objektu atpazīšanu darījuma aktā.

3.problēma. Pašreizējās sistēmas nekustamo īpašumu darījumu jomā ietvaros ir grūtības identificēt nekustamo īpašumu un noskaidrot ēkas (būves) īpašumtiesības.

3.

3.1. apakšproblēma.

No darījuma akta nav iespējams identificēt nekustamo īpašumu vai tā objektu.

3.1.Panākt viennozīmīgu īpašuma identifikāciju darījuma aktā.

3.1. Informatīvajā ziņojumā izvērtēt esošo tiesisko sistēmu attiecībā uz nekustamo īpašumu un to īpašnieku identificēšanas kārtību un tās trūkumiem, un paredzēt iespējamās darbības sistēmas uzlabošanai.

(3.1.-3.2.)
Samazināsies to nekustamo īpašumu objektu skaits, par kuriem nav precīzas informācijas par to īpašniekiem.

(3.1.-3.2.) TM sadarbībā ar RAPLM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz 2006.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt MK

informatīvo ziņojumu.

3.2. apakšproblēma.

Zemes reformas pabeigšanas procesu kavē būves (ēkas), kurām īpašumtiesības nav noskaidrotas un personām nav īpašumtiesību pierādošo dokumentu par būves (ēkas) piederību. Kadastra reģistrā ir apmēram 60000 tādu būvju (ēku).

3.2. Veicināt zemes reformas pabeigšanu.

3.2. Informatīvajā ziņojumā izvērtēt esošo tiesisko sistēmu attiecībā uz nekustamo īpašumu un to īpašnieku identificēšanas kārtību un tās trūkumiem, un paredzēt nepieciešamās darbības sistēmas uzlabošanai.

4.problēma. Nav aktuālas informācijas par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem.

4.

4.1.apakšproblēma.

Pastāvošajos normatīvajos aktos nav skaidri nodefinēti termini “apgrūtinājums”, “aprobežojums”.

4.1. Terminoloģijas sakārtošana.

4.1. Politikas plānošanas dokuments, kurā izanalizēti visi normatīvie akti, kuros ir definēti termini “apgrūtinājums”, “aprobežojums” un izvērtēta nepieciešamība noteikt vienotu definīciju šiem terminiem.

(4.1.-4.2.) Samazināsies nekustamo īpašumu objektu skaits, par kuriem nav pilnas informācijas par to apgrūtinājumiem un to lietošanas tiesību aprobežojumiem.

4.1. TM sadarbībā ar RAPLM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz 2006.gada 1.martam sagatavot un iesniegt noteiktajā kārtībā izskatīšanai MK politikas plānošanas dokumenta projektu par veicamajiem pasākumiem, lai izveidotu kopēju valsts nozīmes datu bāzi par teritorijām, kurās ir nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi, ko izraisa ar likumu noteiktās publiskās tiesības.

4.2.apakšproblēma.

Aizsargjoslu 62.panta pirmā daļa deleģē Valsts zemes dienestam pienākumu izveidot un uzturēt aizsargjoslu datu bāzi. Datu bāzē tiek apkopota informācija par tām aizsargjoslām, kuras noteiktas Aizsargjoslu likumā.

4.2. Izveidot kopēju valsts nozīmes datu bāzi par teritorijām, kurās ir nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi, ko izraisa publiskās tiesības, kas noteiktas ar likumu.

4.2.Likumprojekts, kurā izvērtētas valsts un citu servitūta tiesību turētāju, kā arī apgrūtinātā nekustamā īpašuma īpašnieku intereses, kā arī iespējamie risinājumi konkrētā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu noteikšanai savietojot aizsargjoslu datu bāzes, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju u.c. informācijas sistēmu grafisko informāciju ar NĪVKR kadastra kartes datiem un izstrādāti risinājumu varianti (īstenošana ir saistīta ar 4.3. pasākumu).

4.2. TM līdz 2006.gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt noteiktajā kārtībā izskatīšanai MK likumprojektu, kas noteiktu aizsargjoslu datu bāzes izveidi un uzturēšanu.

5.problēma. Oficiāli uzrādītā darījuma vērtība neatbilst faktiskajai darījuma vērtībai un līdz ar to tirgus vērtībai, kā rezultātā tiek kropļota kadastrālā vērtība.

5.

5.1.apakšproblēma.

Valsts noteiktā nodeva 2% no darījuma summas ir nesamērīgi liela un līdz ar to rosina cilvēkus uzrādīt mazāku darījuma summu nekā tā ir patiesībā.

5.1. Veicināt īpašnieku ieinteresētību darījumā uzrādīt patieso darījumu summu.

5.1. Normatīvais akts vai politikas plānošanas dokuments, kurā izvērtēta iespēja samazināt valsts nodevas apjomu par darījumu ar nekustamo īpašumu (skatīt risinājuma variantus atbilstoši 1.1.problēmai).

(5.1.-5.2.) Palielināsies to personu skaits, kuru īpašumi ir reģistrēti NĪVKR un ZG.

(5.1.-5.2.)TM sadarbībā ar RAPLM, FM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz 2006.gada 30.martam izveidot starpministriju darba grupu, kuras ietvaros līdz 2006.gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt MK

Normatīvā akta vai politikas plānošanas dokumenta projektu par īpašuma ierakstīšanas veicināšanu Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm un par iespējām vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru Kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā, kā arī par veicamajiem darbiem, lai panāktu kadastrālās vērtības tuvināšanos tirgus vērtībai.

5.2.apakšproblēma.

Darījumu cenas kalpo kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. Ja oficiāli uzrādītās darījumu summas neatbilst patiesajām, tiek “kropļota” kadastrālā vērtība. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šobrīd kadastrālā vērtība neatbilst patiesajai tirgus situācijai.

5.2. Panākt, ka kadastrālā vērtība tuvinās reālajai situācijai (tirgus vērtībai)

5.2.Izstrādāt rīcības plānu, lai noteiktu:

• ka valsts nodevu nosaka tikai pēc kadastrālās vērtības konkrētajam īpašumam;

• viena gada pārejas periodu, t.i., kadastrālā vērtība izmantojama par nodevas bāzi, sākot ar 2007.gada janvāri. Līdz 2007.gadam paliek līdzšinējā kārtība.

• No likuma “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” deleģētajos MK noteikumos “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” iestrādāt principus kadastrālo vērtību bāzes izstrādei un aktualizācijai vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Šis punkts stājas spēkā, ja tiek akceptēts 1.2.3. punkts.

6.problēma. Neefektīva valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošana attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi.

6.

6.1.apakšproblēma.

Valsts iestādēm pirmpirkuma tiesību izmantošanu apgrūtina nepietiekošs finansējums.

6.1. Nodrošināt normatīvajos aktos noteikto normu izpildi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību pirmpirkumu tiesībām.

6.1.Problēmas risinājumi ir atkarīgi no Finanšu ministrijas vadītajā starpministriju darba grupā izstrādātās “Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas” pieņemšanu Ministru kabinetā.

(6.1.-6.5.) Samazināsies to gadījumu skaits, kad pašvaldības nespēj izmantot likumā paredzētās pirmpirkuma tiesības.

6.1. FM līdz 2006.gada 1.decembrim virzīt “Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas” pieņemšanu Ministru kabinetā.

6.2.apakšproblēma.

Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 78.panta 6.punkts nosaka, ka pirmpirkuma tiesības neattiecas uz nekustamo īpašumu, no kura atsavina domājamo daļu un kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā. Iepriekšminēto punktu nekustamo īpašumu īpašnieki izmanto savās interesēs, pārdodot nekustamo īpašumu pa domājamām daļām, lai pašvaldībai nebūtu jāpiedāvā izmantot pirmpirkuma tiesības.

(6.2.-6.5.) Novērst iespēju neievērot ar likumu noteiktās valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesības.

(6.2.-6.5.) Grozījumi šādos normatīvajos aktos :

• likumā “Par pašvaldībām” 78.panta 6.punktu svītrot, tādējādi paredzot, ka arī gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek pārdots par domājamām daļām, pašvaldībā tiek iesniegts pirkuma līgums pirmpirkuma tiesību izskatīšanai;

• datumu MK noteikumu Nr.110 “Par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 3.punktu grozīt, paredzot, ka zemesgrāmatu nodaļa, attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā izdara atzīmi par to, ka pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Atzīmes izdarīšana kavēs jebkuru labprātīgu, izņemot pašvaldības, īpašuma tiesību nostiprinājumu;

• MK noteikumu Nr.110 4.punktu grozīt, paredzot, ka pašvaldība samaksā pārdevējam līgumā noteikto summu 10 dienu laikā, pēc tam, kad pašvaldībā ir iesniegti īpašuma tiesību apliecinošo dokumentu oriģināli.

(6.2.-6.5.) RAPLM līdz 2006.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt MK politikas plānošanas dokumentu par problēmām pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas jomā un to risināšanas iespējām.

6.3. apakšproblēma.

Lai apietu pašvaldību pirmpirkuma tiesības, tiek slēgti dāvinājuma līgumi.

6.4. apakšproblēma.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši domes/padomes lēmuma norakstu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu/neizmantošanu, neuzskata par sev saistošu dokumentu, kas apliecinātu pašvaldības izmantotās pirmpirkuma tiesības un stāšanos pirkuma līgumā pircēja vietā.

6.5. apakšproblēma. Apgrūtināta MK noteikumu Nr.110 “Par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 4.punkta izpilde, jo pārskaitot naudu uz līgumā norādīto bankas konta numuru un nesaņemot dokumentu oriģinālus, pašvaldībai nav iespējama savu īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā un ir jāvēršas tiesā pret nekustamā īpašuma pārdevēju par dokumentu, kas nodrošina tiesības uz nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldībai un arī gadījumos, kad pirkuma līgumā nav norādīts bankas konts, uz kuru pārskaitāma pirkuma maksa un pārdevējs izvairās ierasties pašvaldībā, lai saņemtu pirkuma maksu, līdz ar to pašvaldībai nav iespēju izpildīt savu samaksas pienākumu noteiktajā 10 dienu termiņā.

7.problēma. Nav pabeigta zemes reforma, šī situācija nelabvēlīgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu.

7.

7.1. apakšproblēma.

Zemes reformas pabeigšanas procesu kavē būves (ēkas), kurām īpašumtiesības nav noskaidrotas un personām nav īpašumtiesību pierādošo dokumentu par būves (ēkas) piederību. Kadastra reģistrā ir apmēram 60000 tādu būvju (ēku).

7.1. Veicināt zemes reformas pabeigšanu.

7.1. Informatīvajā ziņojumā izvērtēt esošo tiesisko sistēmu attiecībā uz nekustamo īpašumu un to īpašnieku identificēšanas kārtību un tās trūkumiem, un paredzēt nepieciešamās darbības sistēmas uzlabošanai.

7.1. Samazināsies to nekustamo īpašumu objektu skaits, par kuriem nav precīzas informācijas par to īpašniekiem.

7.1. TM sadarbībā ar RAPLM, LPS un citām ieinteresētām institūcijām līdz 2006.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu.

8.problēma. Salīdzinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra un Zemesgrāmatas datus, nav identificējama daļa no vēsturiski uzkrātajiem objektiem.

8.

(8.1.-8.2.)Veicināt Kadastra reģistra un Zemesgrāmatas datu apmaiņu.

8.1.Izstrādāt rīcības plānu, kā veicama kadastra apzīmējumu izmantošana datu apmaiņas uzlabošanai:

• Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā veicamas datu struktūras izmaiņas, papildinot to ar strukturizētu datu lauku - kadastra apzīmējums.

• Ierakstot Zemesgrāmatā nekustamo īpašumu, vai grozot ierakstu, zemesgrāmatu tiesnesis pārliecinās Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par nekustamā īpašuma objektu kadastrālajām vērtībām un norāda to kadastra apzīmējumus.

• Kadastra apzīmējumu pievienošanu veic tikai no jauna veidojamiem ierakstiem vai gadījumos, ja persona ierosinājusi veikt izmaiņas zemesgrāmatā. Vēsturiskajiem ierakstiem bez personas ierosinājuma kadastra apzīmējumus nepievieno.

• ZG un NĪVKR plāno nepieciešamās izmaiņas programmnodrošinājumā un atbilstošu finansējumu.

• Norma piemērojama pēc atbilstošo normatīvo aktu un grozījumu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā 2007.gada 1.janvārī.

(8.1.-8.2.) Samazināsies informācijas neatbilstības gadījumu skaits, starp VZD un ZG.

(8.1.-8.2.)VZD un ZG līdz 2006.gada 1.septembrim izstrādāt sadarbības plānu, lai panāktu viennozīmīgu īpašuma objektu atpazīšanu darījuma aktā.

8.2.Veicama kadastra numuru sinhronizācija starp VZD un ZG.

Saīsinājumi:

EM — Ekonomikas ministrija

FM — Finanšu ministrija

LZNP — Latvijas Zvērinātu notāru padome

MK — Ministru kabinets

NĪVKR — Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrs

PVIS — Pašvaldību vienotās informācijas sistēma

RAPLM — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

SM — Satiksmes ministrija

TM — Tieslietu ministrija

VIDM — Vides ministrija

VVDZ — Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

VZD — Valsts zemes dienests

ZG — Zemesgrāmata

ZM — Zemkopības ministrija

LPS — Latvijas pašvaldību savienība

3. Pasākumu ietekme uz valsts budžetu.

Pasākumu plāna ietekme uz valsts budžetu ir pilnībā atkarīga no izvēlētā risinājuma, piemēram, paredzot izveidot darba grupu tiesību aktu projekta izstrādei, kura izpilde saistīsies ar noteiktām izmaksām.

Līdz ar to precīza pasākumu ietekme uz valsts budžetu tiks noteikta konkrētā risinājuma ietvaros virzītajā politikas plānošanas dokumentā vai tiesību akta projektā.

4. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

Tieslietu ministrija līdz 2006.gada 15.decembrim sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!