1.
Vakar, 2000. gada 15. februārī, notika Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Asociācijas padomes trešā sanāksme, kuru vadīja Portugāles ārlietu ministrs un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Žaime Gama. Latvijas delegāciju vadīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Eiropas Komisiju pārstāvēja paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens.Asociācijas padomes tikšanās notika izšķirīgā brīdī, īsi pēc Helsinku Eiropas Padomes, kas apliecināja paplašināšanās procesa nozīmi visas Eiropas stabilitātes un labklājības nodrošināšanā un pieņēma vairākus svarīgus lēmumus šajā sakarā. Tā rezultātā 15.februārī tika formāli atklātas Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
2.
Asociācijas padome izskatīja Latvijas gatavību iestāties ES, ņemot vērā 1999. gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēto otro Kārtējo ziņojumu, 1999. gada decembrī atjaunoto Pievienošanos partnerībai un Latvijas Nacionālo programmu "acquis" pārņemšanai.Asociācijas padome atzina un augstu novērtēja Latvijas centienus, lai sasniegtu tās mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā. Ir gūti būtiski panākumi, izpildot lielāko daļu no Pievienošanās partnerībai prioritātēm.
Asociācijas padome atzīmēja, ka Latvija, sekmīgi pildot Kopenhāgenas politisko kritēriju, var tikt uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomikas valsti un tai būtu jāiztur konkurences spiediens Eiropas Savienībā vidējā laika periodā, paredzot, ka tā saglabās makroekonomisko stabilitāti un pabeigs strukturālās reformas.
Asociācijas padome atzina ievērojamo progresu, kas sasniegts nepilsoņu integrācijā Latvijas sabiedrībā, un atzinīgi novērtēja to, ka Valsts valodas likuma galīgais teksts pēc būtības atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.
Asociācijas padome atzinīgi novērtēja, ka, neraugoties uz sarežģīto ārējo faktoru ietekmi, atbilstošas politikas rezultātā Latvijā tiek saglabāta makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte. Šī stabilitāte ir jāsaglabā, īpaši ar efektīvu valsts finansu kontroli un turpmāko tekošā konta deficīta samazināšanu.
Asociācijas padome atzīmēja Latvijas nepārtraukto progresu likumdošanas saskaņošanā ar ES "acquis". Tomēr ir jāturpina darbs, it īpaši tādās jomās kā datu aizsardzība, uzņēmējdarbības likumdošana, telekomunikācijas, lauksaimniecība un zivsaimniecība.
Asociācijas padome atzīmēja pozitīvo attīstību tieslietās un iekšlietās un mudināja Latviju turpināt šos centienus, īpaši attiecībā uz policijas kapacitātes palielināšanu un koordināciju cīņā ar organizēto noziedzību, ieskaitot narkotiku kontrabandu.
Asociācijas padome arī atzīmēja nelielu progresu, radot un modernizējot nepieciešamās administratīvās struktūras, un aicināja Latviju izveidot nepieciešamās institūcijas telekomunikāciju, datu aizsardzības, valsts pasūtījuma un citās jomās.
Asociācijas padome aicināja Latviju paātrināt likumdošanas saskaņošanu visās jomās, lai varētu efektīvi lietot ES noteikumus un standartus no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā. Tā atzīmēja, ka Latvijai jāuzlabo kapacitāte ES finansiālās palīdzības plānošanā, lai pēc iespējas labāk izmantotu Eiropas Savienības paredzētos pirmsiestāšanās fondus.
Asociācijas padome atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības spertos soļus, gatavojot paplašināšanos, īpaši starpvaldību konferences atklāšanu, lai sagatavotu ES institūcijas paplašināšanai.
3.
Asociācijas padome izvērtēja arī divpusējo attiecību attīstību Eiropas līguma ietvaros. Tā atzīmēja, ka aktuālie jautājumi ir tikuši detalizēti izskatīti Asociācijas komitejas līmenī, kā arī ikdienas sadarbībā starp ministrijām, dodot iespēju Asociācijas padomei novērtēt situāciju no politiskā viedokļa. Notika apmaiņa ar pozīciju dokumentiem, kuri pārskata šībrīža attīstību un nosaka turpmākās prioritātes.Asociācijas padome atzīmēja Eiropas Savienības un Latvijas savstarpējās tirdzniecības turpmāko attīstību.
Asociācijas padome atzīmēja Latvijas ievērojamos centienus saskaņot likumdošanu ar prasībām, kuras izriet no Eiropas līguma pārejas perioda beigām 1999. gada beigās.
Asociācijas padome atzīmēja, ka abas puses pašreiz pārrunā savstarpējās koncesijas tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, lai veicinātu divpusējo tirdzniecības liberalizāciju un uzlabotu tirgus pieejamību pirmsiestāšanās periodā.
Attiecībā uz 1999. gada 18. decembrī Latvijas ieviestajiem tirgus aizsardzības pasākumiem cūkgaļas importam, kurus Eiropas Savienība vērtē kā Eiropas līguma pārkāpšanu, Asociācijas padome atzīmēja pašreizējo situācijas attīstību un sevišķi Latvijas valdības apņemšanos pārskatīt šos pasākumus, lai tos atceltu tuvākajā nākotnē.
Asociācijas padome atzīmēja Latvijas dalību vairākās Eiropas Kopienas programmās: "Jaunatne Eiropai", "Sokrates", "Leonardo da Vinci", "Raphael", kā arī 5. ietvara programmas. Tā uzsvēra, ka Latvijas dalība šajās programmās ir svarīgs pirmsiestāšanās stratēģijas elements, kas ļauj Latvijas valdībai gūt pieredzi praktiskā darbā Eiropas Savienības institūcijās.
Asociācijas padome atzīmēja PHARE programmas un Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, īpaši lai stiprinātu tautsaimniecības svarīgākos sektorus. Tā atzīmēja ievērojamo pieaugumu pirmsiestāšanās palīdzībā Latvijai un citām kandidātvalstīm, sākot no 2000. gada, un divu papildu instrumentu izveidi, kas sniedz palīdzību lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) un strukturālajai politikai (ISPA).
4.
Asociācijas padome izskatīja dažus abas puses interesējošus starptautiskos jautājumus. Tā uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi kā līdzekli stabilitātes un labu kaimiņattiecību veicināšanā un atzinīgi novērtēja Latvijas ieguldījumu reģionālās sadarbības iniciatīvās, it īpaši kā Baltijas jūras valstu padomes loceklei.5.
Noslēgumā Asociācijas padome pauda pārliecību, ka savstarpējās attiecības Eiropas līguma ietvaros turpinās attīstīties, un uzsvēra būtisko lomu, kāda tai būs turpmāk divpusējo problēmu risināšanā un Latvijas sagatavošanas veicināšanā, lai tā iestātos Eiropas Savienībā.Ārlietu ministrijas preses centrs