Par izcelsmes valsts principa svītrošanu no ES pakalpojumu direktīvas

Pēc divu gadu ilga darba Eiropas Parlaments 16.februārī pakalpojumu direktīvu pieņēma pirmajā lasījumā. Direktīva ir pilnīgi mainīta salīdzinājumā ar sākotnējo likumprojektu. Saglabāts mērķis veicināt pakalpojumu apriti ES iekšējā tirgū. Vienlaikus pieņemtajā redakcijā skaidri noteikts, ka direktīva neko nemaina nodarbināto sociālajās tiesībās, kam jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

EP pirmajā lasījumā, 391 deputātam balsojot par, 213 pret un 34 atturoties, pieņemtā pakalpojumu direktīvas redakcija pilnīgi atšķiras no Eiropas Komisijas sākotnēji ierosinātā teksta. Direktīva mazinās administratīvos šķēršļus vienas ES valsts uzņēmuma darbībai citā valstī, tomēr no direktīvas svītrots jauno dalībvalstu atbalstītais izcelsmes valsts princips, izslēgti vairāki sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, un likumā vairs nav atsauces uz ES noteikumiem par darbinieku norīkošanu darbā uz citu ES valsti. Daudz jauno dalībvalstu deputātu, kā arī daļa veco dalībvalstu pārstāvju balsoja pret direktīvu, uzskatot, ka tekstā vairs nav saglabātas likuma galvenās idejas. Deputātu individuālie balsojumi būs pieejami Parlamenta tīmekļa vietnē.

Izcelsmes valsts princips no direktīvas svītrots

Izcelsmes valsts princips, kas sākotnēji bija iecerēts kā direktīvas stūrakmens, nozīmētu, ka pakalpojumu sniedzēji citā ES dalībvalstī darbojas pēc savas – izcelsmes – valsts noteikumiem gan attiecībā uz reģistrēšanos, gan darbību un pakalpojumu kvalitāti. Parlamenta vairākums nobalsoja par redakciju, kas principu no likuma svītro, tā vietā saņēmējām valstīm liekot nodrošināt “brīvību pakalpojumu sniedzējiem veikt darbību”. Dalībvalstis nedrīkstēs ieviest šķēršļus, kas būs diskriminējoši, un izvirzītās brīvību ierobežojošas prasības būs jāpamato ar “sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību”. Ierobežojumus tomēr nevarēs pamatot ar patērētāju interešu aizsardzību un sociālo politiku.

Pakalpojumi, uz kuriem neattieksies atvieglojumi

Saskaņā ar pieņemto redakciju pakalpojumu direktīva neskar darba tiesības; tā arī neliek liberalizēt vispārējas nozīmes komercpakalpojumus.

Papildus jau direktīvas sākotnējā projektā noteiktajiem izņēmumiem Parlamenta deputātu vairākums 16.februāra plenārsesijā prasīja administratīvos atvieglojumus neattiecināt uz veselības aprūpes pakalpojumiem, transporta nozari, tostarp sabiedrisko, ātrās palīdzības transportu un taksometriem, audiovizuālo apraidi, azartspēlēm, drošības dienestu un notariāta pakalpojumiem.

Jau sākotnēji direktīva neattiecās uz sabiedriskiem jeb valsts pārziņā esošiem pakalpojumiem, piemēram, izglītību, vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ko nodrošina valsts.

Darba tiesības

16.februārī pieņemtajā redakcijā direktīva vairs neskar darbinieku nosūtīšanu darbā uz citu dalībvalsti. Vairākums nobalsoja par to, ka direktīva nemaina dalībvalstu darba tiesības – darba devēju un ņēmēju līgumsaistības un tiesības slēgt kolektīvos līgumus. Jauno dalībvalstu pārstāvji gan uzskatīja, ka jāsaglabā atsauce uz darbinieku nosūtīšanas direktīvu. Viņuprāt, administratīvās barjeras darbinieku nosūtīšanas jomā ir viens no galvenajiem šķēršļiem pakalpojumu brīvā apritē, bet esošie ES tiesību akti – neskaidri. Nekas nav jāmaina arī sociālās drošības aktos dalībvalstīs.

Direktīva 16.februārī pieņemtajā redakcijā joprojām novērš dubulto uzņēmējdarbības reģistrāciju, tā paredz izveidot vienotus reģistrācijas kontaktpunktus, ieviest elektronisku reģistrāciju. Tāpat kā iepriekš, tā liek atcelt dalībvalstu prasības par licenču saņemšanu un samazināt administratīvās izmaksas un iesniedzamo dokumentu daudzumu.

Direktīva attieksies uz tādiem pakalpojumiem kā būvniecība, uzņēmējdarbības konsultācijas, reklāma, telpu un iekārtu apkope, tirdzniecības pakalpojumi, nekustamā īpašuma un komercaģentūras, tūrisms.

Grozījumus tagad izskatīs dalībvalstis ES Padomē — ja ES valstu valdībām Parlamenta teksts nebūs pieņemams, to nosūtīs izskatīšanai Eiropas Parlamentā otrajā lasījumā.

Eiropas Parlamenta preses dienests

Eiropas Parlamenta Latvijas deputāts Valdis Dombrovskis

Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma pirmajā lasījumā ceturtdien, 16.janvārī, par pakalpojumu direktīvu EP deputāts Valdis Dombrovskis, tāpat kā vairākums jauno dalībvalstu eiroparlamentāriešu, balsoja pret pagājušajā nedēļā piedāvāto kompromisa tekstu, kas paredzēja izcelsmes valsts principa svītrošanu no direktīvas. Kā galveno iemeslu šādam lēmumam EP deputāts min izcelsmes valsts principa svītrošanu no direktīvas teksta.

“Daļas veco dalībvalstu izlobētais kompromiss izslēdza izcelsmes valsts principu no direktīvas, kā arī pieļāva plašas dalībvalstu pilnvaras ierobežot citas dalībvalsts uzņēmumu darbību. Līdz ar to šāds kompromiss nebija pieņemams jaunajām dalībvalstīm, kas pamatoti cerēja, ka šī direktīva būtiski atvieglos pakalpojumu tirgus pieejamību vecajās dalībvalstīs,” uzsver V.Dombrovskis.

Eiropas Komisijas sākotnējā direktīvas priekšlikumā izcelsmes valsts princips paredzēja, ka uzņēmums, sniedzot pakalpojumus vienā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pamatā pakļautos tās valsts likumdošanai, kurā tas būtu reģistrēts. Praksē tas nozīmētu, ka, piemēram, Latvijas būvuzņēmums, kas celtu mājas Vācijā, vai arī Latvijas frizieri, kuri atvērtu salonu Francijā, darbotos saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Tas nozīmētu ne tikai to, ka minētajiem uzņēmumiem nebūtu jāuzņemas ievērojami administratīvie izdevumi, bet arī to, ka valsts, kurā pakalpojumi tiek sniegti, nevar ļaunprātīgi kavēt Latvijas uzņēmēju darbību.

“Jāsaprot, ka piedāvātais kompromisa teksts tapa ievērojama veco dalībvalstu spiediena rezultātā, tāpēc daudzās EP politiskajās grupās pret to izveidojās jauno dalībvalstu deputātu opozīcija. Pateicoties šīs opozīcijas spiedienam, no kompromisa teksta izdevās izņemt norādi uz to, ka dalībvalstis varētu ierobežot pakalpojumu sniedzējus sociālās politikas un patērētāju aizsardzības interesēs. Šie abi jēdzieni būtu tik plaši interpretējami, ka tie principā varētu bloķēt jebkuru brīvu pakalpojumu plūsmu,” uzsver EP deputāts no Latvijas V.Dombrovskis.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas Eiropas Tautas partijas un Demokrātu grupas delegācijas kopējā paziņojumā pauda nožēlu par pakalpojumu direktīvas novājināšanu, kas neatbilst cerībām par ES ekonomikas nākotni kā dinamisku un atvērtu iekšējo tirgu Eiropas Savienības dalībvalstīs.

EP deputāts Valdis Dombrovskis jau iepriekš ir uzsvēris izcelsmes valsts principa saglabāšanas nozīmi EP un Padomes direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Vēl otrdien, 14.februārī, EP debatēs par pakalpojumu direktīvu Valdis Dombrovskis akcentēja, ka “ir svarīgi balsot par spēcīgu pakalpojumu direktīvu, saglabājot izcelsmes valsts principu vismaz EP Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas nobalsotajā variantā, saglabājot direktīvas pantus, kas atrunā pakalpojumu sniedzēju tiesības darbinieku nosūtīšanai uz pakalpojumu sniegšanas valsti, kā arī ierobežojot izņēmumu sarakstu. Bez šiem principiem direktīvas jēga tiek ievērojami sagrozīta un papildu ES ekonomiskās izaugsmes iespējas tiks palaistas garām”.

Zane Lielķikute, EP deputāta

V.Dombrovska preses sekretāre