Ar mūžīgu mīlestību pret šo zemi — Latviju

Vakar, 16. novembrī, Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva telpās Rīgā atklāja Vilhelma Mihailovska kārtējo fotoizstādi, kurai autors devis nosaukumu "100 + 1". Pirms tam arhīva direktore Inta Kaņepāja un Vilhelms Mihailovskis parakstīja līgumu, kur abas puses apliecināja mūžīgu mīlestību pret šo zemi un turpmāku sadarbību tās vārdā.

Vairākos lielizmēra fotoattēlos skatītājus izstādē uzrunā Brīvības piemineklis. Turpat līdzās mieru dveš zaļas pļavas upes ielokā. Ar izbrīna pilnām acīm pasaulē lūkojas meitene, kuras vaigos zied vasarraibumi. Lielpilsētas ikdienas ainas, kas iemūžinātas ar fotomeistara absolūto redzi. Pazīstamu kultūras darbinieku un plašākai sabiedrībai nezināmu cilvēku portreti. Citiem vārdiem — daļa no Dievzemītes Latvijas, daļa no pasaules, par ko autors saka:

"Es vācu fotogrāfiskas izjūtas. Un, jā, var teikt, — es radu savu, lokālu, subjektīvu pasauli, bet tai klāt ir daudz citu pasauļu. Manā objektīvā ielaužas reālā dzīve — cilvēcisko attiecību plašais spektrs, sabiedrības sociālās norises, personību galerija — no prezidentiem, ministriem, mākslas darbiniekiem līdz parastajiem mirstīgajiem. Viņi visi ir vienādi vērtīgi. Baņķieris un nabags, prezidents un palaistuve ir vienoti pasaules ainavā."

Fotoskates atklāšanā par mākslu radniecību un mijiedarbi mūzikas skaņās atgādināja Inta un Māris Villeruši.

Bet kālab izstādei tāds nosaukums? Stāsta Valsts kinofotofono dokumentu arhīva direktore Inta Kaņepāja:

— Arhīva sadarbība ar Vilhelmu Mihailovski aizsākās pirms dažiem gadiem, jo mēs darām kopīgu darbu — veidojam vēsturi. Viņš to dara no sava skatupunkta, mēs savukārt mēģinām pret notikumiem būt ļoti objektīvi, lai nākamajām paaudzēm būtu ko redzēt, dzirdēt un saprast, kā mēs esam dzīvojuši un ko paveikuši. Un fotomeistars apņēmās nodot 100 savus darbus arhīvam mūžīgā glabāšanā. Pārņemšanas brīdī atklājās, ka tajā kolekcijā, ko arhīvs grib iegādāties, nejauši ir par vienu attēlu vairāk. Tas tā zīmīgi mudina uz sadarbības turpinājumu. Patlaban fondā tātad ir 101 fotogrāfija, arhīvs tās ir iegādājies. Un tās ir pamats arī šai izstādei. Tiesa, glabāšanai nodotie darbi nav lielformāta. Mēs esam nopirkuši tiesības izmantot iepirktos attēlus izglītojošiem mērķiem, rādīšanai, saglabāšanai. Esmu priecīga, ka izstāde tiek atklāta tieši Latvijas valsts svētku priekšvakarā. Bet kopumā arhīvā šobrīd ir aptuveni 630 tūkstoši fotoattēlu, kolekcija ik gadu papildinās. Un neviens jau nevar pateikt, kura laikmeta liecība nākotnei ir tā vērtīgākā — Kārļa Ulmaņa fotoattēls vai Gunta Ulmaņa portrets, vai Vairas Vīķes — Freibergas uzņēmums vai varbūt attēls, kur redzams pats izstādes autors Vilhelms Mihailovskis.

Jāpiebilst, ka, gandrīz visu izstādes "100 + 1" attēlu pirmiespiedumi ir bijuši laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kad risinājās akcija "Manas 1999. gada 365 dienas". Arī šogad turpinās autora sadarbība ar "LV", iknedēļas fotokopā "Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā" un fotoakcijā "Viņi raugās uz gadsimtu".

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors