ATSAUCĒ IETVERT:
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2000., Nr. 413/417 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12844
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
Bez brīnuma, bez pasaules, kas tikko radīta, atklāsmes bērnība
zaudē krāsainību. Bet jaunā paaudze dara visvienkāršāko un
grūtāko savā dzīvē — aug. Aug nākotnei, savam sapnim un savai
valstij Latvijai, kurai klāt svētku diena
Bez ticības sev cilvēks ir kā burinieks, kam nikns viesulis
nolauzis mastu. Kristaps Ģelzis nupat aizlaidis pasaulē apzīmētu
strausa olu — tā nonākusi izstādē Vācijā "Eierwersum II". Bet
labāk tomēr rādīt darbus Valsts mākslas muzejā
Bez darba nav dzīves un valstij nav nākotnes. "Kam nav svētku,
tam nav arī darbdienu," — tā no sendienām uzrunā Reinis Kaudzīte.
Bet ko iesākt ar tiem, kam svinības ir vienmēr, kad tik patrāpās
pa ķērienam kāds stiprāks malks?
Bez droša aizvēja ozolēnam grūti cerēt, ka galotne reiz
sarunāsies ar zvaigznēm. Un Vecrīgā viss ir kā dzīvē — vaska tēlu
muzejs vedina pagātnē, večiņa ada pati savu mūžu. Bet jauneklim
laiks stāv uz vietas, un visi ceļi vēl vaļā
Bez naudas cilvēkam varbūt ir mazāk rūpju, jo nav jālauza galva
par tēriņiem. Tomēr gluži bez kāda lata, dolāra, markas vai
vismaz santīma mūsdienās nespēj iztikt neviens. Un tāpēc: "Liec
lai, brālīt, ripo lati — sirds tev jauna kļūs..."