Personība ar iekšējo gaismu, auru un starojumu

Par Osvalda Tīlmaņa radošo mantojumu

Pieminot arhitektu profesoru Osvaldu Tīlmani viņa simtgadē, divu akadēmiju — Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) — kopsēdē tika runāts par viņa suģestējošo personību, par radošo mantojumu un tā saglabāšanu.

LZA prezidents J. Stradiņš, atzīmējis, ka LZA augstceltnes autors, daudzšķautņainā personība O. Tīlmanis ir vienīgā slavenība, kura simtgade ir atzīmēta 2000. gada kalendārā, atzina, ka šis gads LZA dzīvē ir arhitektūras renesanses gads: sadarbības līgums ar LRAA, Lielās medaļas laureāta pasaulslavenā arhitekta G. Birkerta akadēmiskā lekcija, Rīgas vēsturiskā centra apbūves problēmām veltītā akadēmijas sēde. Iepriecinoši, ka sācies dialogs starp arhitektiem un pilsētas varu. Ikviens zina O. Tīlmaņa galvenos objektus: apbūvi pie Pēterbaznīcas, blokmāju J. Asara ielā, Rīgas krematoriju, RTU galveno ēku Kaļķu ielā 1, viņa devumu individuālajā apbūvē. O. Tīlmanis bija spožs organizators, Rīgas galvenais arhitekts, Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūta galvenais arhitekts, zinātnieks, jauno arhitektu paaudžu audzinātājs. Būtībā LZA augstceltnes ēka, pirmā augstbūve Latvijā, ir profesora O. Tīlmaņa piemineklis. Iespējams, pēc 50 gadiem to nosauks par laikmeta pieminekli. Dodot godu profesora personībai un piemiņai, šodien jādomā, kā saglabāt šīs būves.

LRAA prezidents I. Strautmanis referātā "O. Tīlmanis profesionālajā vidē" saistoši atklāja O. Tīlmaņa autoritāti, prasmi stabilizēt profesionāļu saimi, pasargāt Arhitektu savienības darbu no politiskās varas iejaukšanās. Viņu pieņēma un saprata ne vien politiskā elite Latvijā, viņu saprata, augsti vērtēja un cienīja profesionāļi. O. Tīlmanis prata savā darbībā ienest labāko no pirmskara Latvijas arhitektūras tradīcijām, no E. Laubes un E. Štālberga. Viņa ēkas ir labi proporcionētas, labi iekļaujas arhitektoniskajā vidē. Erudīts kolēģis, augsts profesionālis, cilvēks ar iekšējo gaismu, personība ar tādu auru un starojumu, kāda šodien mums bieži vien pietrūkst.

Raksturot profesoru O. Tīlmani gan kā arhitektu, gan kā 60. — 70. gadu arhitektu paaudzes audzinātāju uzņēmās akadēmiķis J. Krastiņš, O. Tīlmaņa skolnieks un kolēģis. Viņš atzina, ka O. Tīlmaņa vārds bija pazīstams katram un katrs no jaunajiem vēlējās, lai viņa diplomdarbu vadītu tieši profesors. Uz viņu kā uz autoritāti "skatījās no apakšas, bet viņš ne uz vienu neskatījās no augšas". Spēja asi saskatīt būtisko, neiegrimt sīkumos, ātri iegūt vairākus vajadzīgos risinājumus, ieteikt tos studentam, viņu neaizvainojot, — profesora pedagoģiskais stils. Asprātīgs sarunu biedrs, kura izteikumus iegaumēja un citēja. Ja kāds sacīja apmēram tā: " To saprot katrs muļķis!", profesors oponēja: "Bet muļķu nav!"

Analizējot O. Tīlmaņa profesionālo devumu, J. Krastiņš uzsvēra daudzpusību: lielās sabiedriskās celtnes un individuālās mājas — 24 no tām Mežaparkā, 18 Teikas rajonā, blokmāja J. Asara ielā, viens no izcilākajiem 20. gadu sniegumiem. 1938. gadā O. Tīlmanis zīmēja Pilsētas valdes nama projekta variantu. Saskatāma līdzība ar ASV celto Municipal Building siluetiem. Tāda ir LZA augstceltne, pirmā Rīgas augstceltne, un nevis pazīstamās Maskavas augstceltnes atdarinājums. Klasiskās arhitektūras skolas un funkcionālisma tradīcijās audzināts, mākslas tēliem, mākslas sintēzes elementiem piesātinātas arhitektūras piekritējs, tāds bija O. Tīlmanis. Viņa māksla ir ļoti cilvēcīga.

LZA goda loceklis V. Apsītis atsedza dziļi cilvēciskas pretrunas O. Tīlmaņa mūža gājumā. Studentu rotas dalībnieks, ievainots Bermonta padzīšanas operācijā, savā mūžā viņš nesa tautas atbrīvošanās kustības ideju. 1919. gads palika viņa iekšējais noslēpums. E. Štālbergs un K. Zāle izveidoja Sudrabkalniņu — piemiņas vietu Rīgas 6. pulka karavīriem, sienu, kas novietota perpendikulāri Slokas ielai. Izpildot dzīvojamās mājas projekta pasūtījumu Slokas ielā, O. Tīlmanis vienmēr atcerējās šos notikumus.

Pateicoties talantam, rakstura īpašībām, viņam nelika šķēršļus.

Arhitekts J. Skalbergs saistoši un dzīvi atklāja vēl vienu profesora rakstura šķautni — koleģiālu, draudzīgu, bet ar zināmu distanci ieturētu attieksmi pret saviem studentiem. Studentu viesošanās Baltezera mājā bija augstas sadzīves kultūras mācībstundas, bet pati māja, it kā parasta māja ar divslīpņu jumtu, no kuras logiem pavērās gleznains skats uz ezeru, bija pamācība mūžīgo vērtību izpratnē, jo profesors teica: "Es izvēlējos ēkas tipu, kas pārdzīvojis laikmetus. Mode ātri apnīk."

LZA viceprezidents J. Ekmanis, kopīgi ar LZA lietu pārvaldnieku V. Kozlovski sagatavojot ziņojumu "LZA augstceltne šodien un rītdien: saturs un problēmas", uzsvēra ne vien šīs celtnes unikalitāti, bet arī detalizēti aplūkoja tās vēsturi, tehniskos parametrus un šodienas situāciju. Ēka nodota LZA bilancē 1960. gadā, 1972. gadā tā ir iekļauta vietējās nozīmes pieminekļu sarakstā. Te atrodas Latvijas Zinātņu akadēmija, humanitāro un sociālo zinātņu institūti. Augstceltnē glabājas unikāla tautas vērtība — K. Barona Dainu skapis, te strādā izdevniecība "Zinātne".

Pēc 40 gadu ilgas ekspluatācijas nākas konstatēt visu sistēmu novecošanos. Bet augstceltnē ir vairākas zāles ar 600, 240 un 200 skatītāju vietām, ir terases un balkoni, kas būtu racionāli izveidojami kā lieliski skatu laukumi, no kuriem redzama visa Vecrīga, Pārdaugava un tāls skats citos pilsētas rajonos. Ar arhitektu palīdzību uzlabot, rekonstruēt šo namu un saglabāt to zinātnes un kultūras vajadzībām — tāds ir uzdevums. Ir skatuves atjaunošanas projekts, koncepcija par apkārtējā kvartāla apbūvi, sākta fasādes un smailes rekonstrukcija.

Akadēmiķis I. Knēts, savulaik students praktikants Kaļķu ielas 1. nama celtniecībā, bet pašlaik RTU rektors, kura kabinets atrodas tajā pašā namā, dalījās inženiertehniskās izglītības atjaunošanas vēsturiskajā pieredzē — par 1862. gadā dibinātā Rīgas Politehniskā institūta atjaunošanu 1958. gadā. Paredzot tālāko Rātslaukuma apbūvi, rektors pauda pārliecību, ka, saglabājot šo ēku, līdzās Rīgas domei būs Latvijā vecākās augstskolas nams, tās augstskolas, kura šodien vienīgā nes Rīgas vārdu — Rīgas Tehniskā universitāte.

Par O. Tīlmaņa dziļo saikni ar tradicionālo tautas celtniecību, par viņa izstrādāto tautas celtniecības formu tipoloģiju un nopelniem Brīvdabas muzeja ekspozīcijas veidošanā un saglabāšanā runāja akadēmiķis S. Cimermanis.

LRAA īstenais loceklis J. Lejnieks un Arhitektu savienības priekšsēdētājs J. Poga, raksturojuši O. Tīlmaņa daudzpusību — skolotājs, arhitekts, pilsētplānotājs, sabiedriskais darbinieks — jautājumā par O. Tīlmaņa radošā mantojuma saglabāšanu secināja — profesors pierādīja, ka arhitekta misija ir kalpot sabiedrībai. LZA augstceltne, visātrāk uzbūvētā un visilgāk nokalpojusī Rīgas augstceltne, šis ūnikums, prasa kompleksu rekonstrukciju.

Abu akadēmiju pārstāvji vienojās sarīkot augstceltnes problēmai veltītu semināru, arhitektūras mākslai un vēsturei veltītus lasījumus, iesaistīt jauno arhitektu paaudzi gan atsevišķu LZA interjeru, gan visa kvartāla apbūves projektēšanā.

Klātesošie ar lielu interesi aplūkoja arhitektes Z. Krastiņas iekārtoto Latvijas Arhitektu savienības un Arhitektūras muzeja sagatavoto profesoram veltīto izstādi. Sanāksmes gaitā svinīgi atklāja muzeja dāvāto O. Tīlmaņa cilni. Šis arhitekta V. Frišenfelda veidojums tagad greznos augstceltnes sēžu zāli. Otrs tāds cilnis atrodas Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras katedrā. Skaidra un nepārprotama saikne.

Ilga Tālberga — "Latvijas Vēstnesim"