• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par šā gada valsts budžeta izpildes ritmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2000., Nr. 413/417 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12847

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.98

Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā

Vēl šajā numurā

17.11.2000., Nr. 413/417

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par šā gada valsts budžeta izpildes ritmu

Ceturtdien, 16.novembrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš kārtējā preses konferencē tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju par valsts budžeta izpildi 2000.gada desmit mēnešos, kā arī atbildētu uz žurnālistu jautājumiem par citām aktualitātēm finansu jomā.

Ministrs iepazīstināja ar apkopoto informāciju par valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzīstot, ka oktobris šogad ir bijis vislabākais mēnesis ieņēmumu ziņā. Oktobrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 62,14 miljoni latu, kas ievērojami pārsniedz septembra ieņēmumus. Valsts sagatavotais oficiālais budžeta pārskats liecina, ka ieņēmumi ir par 7 miljoniem lielāki nekā septembrī. Turklāt oktobrī valsts pamatbudžeta finansiālais pārpalikums ir aptuveni 800 tūkstoši latu, veidojot pozitīvu bilanci. Speciālajos budžetos kopējais deficīts ir gandrīz 1 miljons latu, kas norāda uz valsts konsolidētā budžeta pamatbudžeta un speciālā budžeta daļas sabalansētību oktobra mēnesī, veidojot tikai apmēram 200 tūkstošus latu budžeta deficītu.

Ministrs iepazīstināja žurnālistus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa faktisko ieņēmumu dinamiku, naftas produktu akcīzes nodokļa dinamiku un citu akcīzes preču akcīzes nodokļa ieņēmumiem, norādīja uz sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktisko ieņēmumu dinamiku, salīdzinot šā gada datus ar pagājušā gada rādītājiem un iezīmējot atšķirības šā gada pēdējo mēnešu rādītājos. Tika atzīmēts, ka no pievienotā vērtības nodokļa oktobrī valsts budžetā saņemti 32,8 miljoni latu, kas ir par 4 miljoniem latu vairāk nekā 1999.gadā un par 3 miljoniem vairāk nekā šā gada septembrī. Šā nodokļa iekasēšanā un arī apmēru ziņā bijis vērojams visstraujākais kāpums. Katru mēnesi prognozes tikušas izpildītas un pat pārpildītas, veidojot vispārējo kāpumu 10 procentu apmērā. Tas norāda uz pozitīvu iezīmi - lielā mērā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nosaka tirdzniecības pieaugums par 10-12 procentiem, tomēr tas veido samērā lielu IKP pieauguma daļu, pret kuru rūpnieciskās ražošanas pieaugums ir mazāks un, iespējams, bremzēs arī tirdzniecību.

Oktobrī labi pildījušies arī ieņēmumi no naftas produktu akcīzes nodokļa. Kopējie ienākumi no šī nodokļa veida bijuši 8,408 miljoni latu, t.i., par 1,2 miljoniem vairāk nekā 1999.gadā un par nepilnu miljonu vairāk nekā septembrī. Ministrs atzīmēja, ka šī valdība daudz uzmanības un resursu novirza jautājumiem, kas saistīti ar šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanu, tāpēc nodokļa iekasēšana ir stabila, prognozējot kopumā šogad iekasēt vairāk nekā pagājušajā gadā, neraugoties uz to, ka dīzeļdegvielas akcīzes likme no šā gada 1.jūlija ir samazināta.Viņš atzina, ka Latvijā šie rādītāji ir labāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tāpēc jau decembrī Latvijā ieradīsies speciālisti, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi nodokļa iekasēšanā laikā, kad pasaulē naftas cenas ir ievērojami lielas.

Tika atzīmēts, ka, piemēram, akcīzes nodoklis par svinu saturošu benzīnu iekasēts 6,3 miljonu latu apmērā, kas pārsniedz gan septembra, gan pagājušā gada attiecīgā perioda ieņēmumus. Gandrīz par pusmiljonu latu oktobrī pieauguši arī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot datus ar septembra rādītājiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas veido sociālās apdrošināšanas budžetu, savukārt oktobrī iekasētas 38,9 miljonu latu vērtībā, tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā pagājušā gada oktobra ieņēmumi un par nepilnu miljonu vairāk nekā šā gada septembra ienākumi. Minot datus par alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa iekasēšanu, G. Bērziņš atzīmēja, ka svārstības akcīzes nodokļa iekasēšanā ir lielas, bet Latvijā stiprajam alkoholam nodokļu likme ir augstāka nekā kaimiņvalstīs, kas, analizējot situāciju tirgū, norāda uz alkoholisko dzērienu tirgus struktūras maiņu, jo vairāk tiek tirgoti dzērieni ar vājāku alkohola saturu, bet mazāk pārdoti stiprie alkoholiskie dzērieni. Tam ir pozitīva ietekme uz sabiedrību, veselību, bet attiecīgi tomēr samazinās iekasējamā nodokļa kopsumma - ieņēmumi nepieaug tādā tempā, kā būtu vēlams.

Ministrs informēja, ka veiksmīgie ieņēmumi nodrošinājuši to, ka oktobrī valsts budžetā nav veidojies papildu finansiālais deficīts, jo šā gada oktobrī valsts budžeta ieņēmumi ir par 777 tūkstošiem latu pārsnieguši izdevumus.

Raksturojot šā gada desmit mēnešu valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, tika atzīmēts, ka ieņēmumi bijuši 1,346 miljardi latu, bet izdevumi - 1,417 miljardi, attiecīgi veidojot valsts kopbudžeta fiskālo deficītu oktobra beigās - 70,7 miljonus latu.

Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veido pašvaldību budžetu lielāko daļu un veselības aprūpes speciālo budžetu, tika atzīmēts, ka tā ieņēmumi oktobrī bijuši 21,27 miljoni latu, kas ir par nepilnu miljonu latu vairāk nekā septembrī un par nepilniem diviem miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecinot par būtisku pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet nedaudz tomēr atpaliekot no prognozētā ienākuma nodokļa pieauguma. Ministrs izteica cerību, ka prognozes tiks izpildītas pilnā apjomā.

Pēc informācijas sniegšanas finansu ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem. Vaicāts, vai, ja jau tik labi veicas ar nodokļu iekasēšanu šajos pēdējos mēnešos, varam cerēt, ka gada beigās budžeta deficīts būs mazāks, nekā pagaidām plānots, ministrs atbildēja, ka tāda iespējamība pastāv. Šogad kopumā tiks iekasēts par apmēram 70 miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā, taču strauji pieaug vajadzības pēc tēriņiem salīdzinājumā ar iespējām, ko budžeta ietvaros varētu atļauties. Viņš uzsvēra, ka nodokļu slogu nedrīkst paaugstināt, jo jau tagad pētījumi rāda, ka Latvijas vidējais nodokļu slogs ir nedaudz lielāks nekā vidējais Eiropas drošības un sadarbības organizācijas valstīs. Tāpēc jādomā par iespējām risināt neatliekamākos jautājumus, pārstrukturējot līdzekļus, samazinot izdevumus, atsakoties no kādas pozīcijas finansēšanas, kas parasti ir ļoti grūts uzdevums un ne vienmēr izdodas. Izdevumu vajadzības palielinās, jo Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, tāpēc jārēķinās ar nepieciešamībām, kur vēlmes pēc iespējas jāsabalansē ar reālajām iespējām, kas varētu nozīmēt arī dažu nepopulāru lēmumu pieņemšanu, bet ļautu atbildīgi lemt par finansējuma izlietošanu.

Žurnālisti ministram uzdeva arī jautājumus par premjerministra Andra Bērziņa izteikto aizrādījumu finansu ministram par konfidenciālo ziņu izpaušanu saistībā ar trīs miljonus dolāru vērto Latvijas zaudēto procesu arbitrāžas tiesā Zviedrijā. Ministrs atzina, ka ir pirmais ministrs, kuram izteikts aizrādījums, tomēr pauda uzskatu, ka nedrīkst pieļaut iespēju, ka trīs miljoni dolāru vai jebkura cita naudas summa varētu tikt samaksāta, neinformējot par to sabiedrību un nodokļu maksātājus. Ministrs aizrādījuma vēstuli vēl neesot saņēmis, bet, respektējot premjera viedokli, savu rīcību pamatoja ar faktiem, ka spriedums nav ticis pasludināts par slepenu un ar to iespējams iepazīties jebkuram. Ministrs atzina, ka lēmumu par to, vai Latvijai būs jāmaksā vai ne, pieņems Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija. Lai neradītu starptautiskas sekas, nauda būs jāsamaksā, bet noteikti būs jāatrod arī atbildīgā institūcija vai amatpersonas, kuru darbības rezultātā iestājušās šādas nelabvēlīgas sekas, un jāpieprasa tām segt visus radušos izdevumus.

Kristīne Valdniece,"LV" nozares redaktore

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi

(2000. gada janvāris - oktobris)

(tūkst. latu)

Rādītāji Konsolidētais Konsolidētais Konsolidētais Oktobra
valsts pašvaldību kopbudžets izpilde
budžets* budžets
1. Ieņēmumi bruto 1 085 021 360 628 1 445 649 151 311
mīnus transferts no
valsts pamatbudžeta
pašvaldību budžetos x x 88 515 10 212
mīnus transferts no
valsts speciālā budžeta
pašvaldību budžetos** x x 10 269 1 094
1.1. Kopbudžeta
ieņēmumi (neto) x x 1 346 865 144 089
2. Izdevumi (bruto) 1 149 852 365 959 1 515 811 157 846
mīnus valsts pamatbudžeta
dotācijas, mērķdotācijas
pašvaldību budžetiem x x 88 515 10 212
mīnus valsts speciālā
budžeta dotācijas,
mērķdotācijas
pašvaldību budžetiem** x x 10 269 1 094
2.1. Kopbudžeta
izdevumi (neto) x x 1 417 027 150 624
3. Finansiālais deficīts (-)
vai pārpalikums (+) -64 831 -5 331 -70 162 - 6 535
4. Budžeta aizdevumi
un atmaksas 12 023 -1 422 566 1 042
Budžeta aizdevumi (bruto) 29 781 4 213 33 994 6 195
mīnus valsts pamatbudžeta
aizdevumi pašvaldību
budžetiem x x 20 424 4 471
Budžeta aizdevumi (neto) x x 13 570 1724
Budžeta aizdevumu
atmaksa (bruto) 17 758 5635 23 393 1168
mīnus pašvaldību
aizdevumu atmaksas
valsts pamatbudžetam x x 10 389 486
Budžeta aizdevumu
atmaksas (neto) x x 13 004 682
5. Fiskālais deficīts (-)
vai pārpalikums (+) -76 854 -3909 -70 728 -7577
6. Finansēšana 76 854 3 909 70 728 7577
6.1. iekšējā finansēšana 97 220 3909 91 094 8921
No citām valsts pārvaldes
struktūrām 0 10 288 253 19
no citām tā paša līmeņa
valsts pārvaldes struktūrām 253 253 19
no citiem valsts pārvaldes
līmeņiem (bruto) 10 035 10 035 3985
mīnus pašvaldību finasēšana
no valsts pamatbudžeta x x -10 035 -3985
no citiem valsts pārvaldes
līmeņiem (neto) x x 0
No Latvijas Bankas 66 355 0 66 355 2423
Depozītu apjoma izmaiņas -22 832 -22 832 -234
Norēķinu kontu atlikumu
izmaiņas 23 038 23 038 9071
Valsts iekšējā aizņēmuma
vērtspapīri 66 149 66 149 -6414
No komercbankām 8361 -14 846 -6485 5498
Tīrais aizņēmumu apjoms -2257 -2257 -1
Depozītu apjoma izmaiņas 7149 7149 5000
Norēķinu kontu atlikumu
izmaiņas 1212 -12 589 -11 377 499
Pārējā iekšējā finansēšana 22 504 8467 30 971 981
6.2. Ārējā finansēšana -20 366 -20 366 -1344

* ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus, dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību

** precizēts pārskaitījums pašvaldību Autoceļu fondam

Valsts kases pārvaldnieks A. Veiss

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!