Par šā gada valsts budžeta izpildes ritmu

Ceturtdien, 16.novembrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš kārtējā preses konferencē tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju par valsts budžeta izpildi 2000.gada desmit mēnešos, kā arī atbildētu uz žurnālistu jautājumiem par citām aktualitātēm finansu jomā.

Ministrs iepazīstināja ar apkopoto informāciju par valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzīstot, ka oktobris šogad ir bijis vislabākais mēnesis ieņēmumu ziņā. Oktobrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 62,14 miljoni latu, kas ievērojami pārsniedz septembra ieņēmumus. Valsts sagatavotais oficiālais budžeta pārskats liecina, ka ieņēmumi ir par 7 miljoniem lielāki nekā septembrī. Turklāt oktobrī valsts pamatbudžeta finansiālais pārpalikums ir aptuveni 800 tūkstoši latu, veidojot pozitīvu bilanci. Speciālajos budžetos kopējais deficīts ir gandrīz 1 miljons latu, kas norāda uz valsts konsolidētā budžeta pamatbudžeta un speciālā budžeta daļas sabalansētību oktobra mēnesī, veidojot tikai apmēram 200 tūkstošus latu budžeta deficītu.

Ministrs iepazīstināja žurnālistus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa faktisko ieņēmumu dinamiku, naftas produktu akcīzes nodokļa dinamiku un citu akcīzes preču akcīzes nodokļa ieņēmumiem, norādīja uz sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktisko ieņēmumu dinamiku, salīdzinot šā gada datus ar pagājušā gada rādītājiem un iezīmējot atšķirības šā gada pēdējo mēnešu rādītājos. Tika atzīmēts, ka no pievienotā vērtības nodokļa oktobrī valsts budžetā saņemti 32,8 miljoni latu, kas ir par 4 miljoniem latu vairāk nekā 1999.gadā un par 3 miljoniem vairāk nekā šā gada septembrī. Šā nodokļa iekasēšanā un arī apmēru ziņā bijis vērojams visstraujākais kāpums. Katru mēnesi prognozes tikušas izpildītas un pat pārpildītas, veidojot vispārējo kāpumu 10 procentu apmērā. Tas norāda uz pozitīvu iezīmi - lielā mērā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nosaka tirdzniecības pieaugums par 10-12 procentiem, tomēr tas veido samērā lielu IKP pieauguma daļu, pret kuru rūpnieciskās ražošanas pieaugums ir mazāks un, iespējams, bremzēs arī tirdzniecību.

Oktobrī labi pildījušies arī ieņēmumi no naftas produktu akcīzes nodokļa. Kopējie ienākumi no šī nodokļa veida bijuši 8,408 miljoni latu, t.i., par 1,2 miljoniem vairāk nekā 1999.gadā un par nepilnu miljonu vairāk nekā septembrī. Ministrs atzīmēja, ka šī valdība daudz uzmanības un resursu novirza jautājumiem, kas saistīti ar šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanu, tāpēc nodokļa iekasēšana ir stabila, prognozējot kopumā šogad iekasēt vairāk nekā pagājušajā gadā, neraugoties uz to, ka dīzeļdegvielas akcīzes likme no šā gada 1.jūlija ir samazināta.Viņš atzina, ka Latvijā šie rādītāji ir labāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tāpēc jau decembrī Latvijā ieradīsies speciālisti, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi nodokļa iekasēšanā laikā, kad pasaulē naftas cenas ir ievērojami lielas.

Tika atzīmēts, ka, piemēram, akcīzes nodoklis par svinu saturošu benzīnu iekasēts 6,3 miljonu latu apmērā, kas pārsniedz gan septembra, gan pagājušā gada attiecīgā perioda ieņēmumus. Gandrīz par pusmiljonu latu oktobrī pieauguši arī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot datus ar septembra rādītājiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas veido sociālās apdrošināšanas budžetu, savukārt oktobrī iekasētas 38,9 miljonu latu vērtībā, tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā pagājušā gada oktobra ieņēmumi un par nepilnu miljonu vairāk nekā šā gada septembra ienākumi. Minot datus par alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa iekasēšanu, G. Bērziņš atzīmēja, ka svārstības akcīzes nodokļa iekasēšanā ir lielas, bet Latvijā stiprajam alkoholam nodokļu likme ir augstāka nekā kaimiņvalstīs, kas, analizējot situāciju tirgū, norāda uz alkoholisko dzērienu tirgus struktūras maiņu, jo vairāk tiek tirgoti dzērieni ar vājāku alkohola saturu, bet mazāk pārdoti stiprie alkoholiskie dzērieni. Tam ir pozitīva ietekme uz sabiedrību, veselību, bet attiecīgi tomēr samazinās iekasējamā nodokļa kopsumma - ieņēmumi nepieaug tādā tempā, kā būtu vēlams.

Ministrs informēja, ka veiksmīgie ieņēmumi nodrošinājuši to, ka oktobrī valsts budžetā nav veidojies papildu finansiālais deficīts, jo šā gada oktobrī valsts budžeta ieņēmumi ir par 777 tūkstošiem latu pārsnieguši izdevumus.

Raksturojot šā gada desmit mēnešu valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, tika atzīmēts, ka ieņēmumi bijuši 1,346 miljardi latu, bet izdevumi - 1,417 miljardi, attiecīgi veidojot valsts kopbudžeta fiskālo deficītu oktobra beigās - 70,7 miljonus latu.

Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veido pašvaldību budžetu lielāko daļu un veselības aprūpes speciālo budžetu, tika atzīmēts, ka tā ieņēmumi oktobrī bijuši 21,27 miljoni latu, kas ir par nepilnu miljonu latu vairāk nekā septembrī un par nepilniem diviem miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecinot par būtisku pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet nedaudz tomēr atpaliekot no prognozētā ienākuma nodokļa pieauguma. Ministrs izteica cerību, ka prognozes tiks izpildītas pilnā apjomā.

Pēc informācijas sniegšanas finansu ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem. Vaicāts, vai, ja jau tik labi veicas ar nodokļu iekasēšanu šajos pēdējos mēnešos, varam cerēt, ka gada beigās budžeta deficīts būs mazāks, nekā pagaidām plānots, ministrs atbildēja, ka tāda iespējamība pastāv. Šogad kopumā tiks iekasēts par apmēram 70 miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā, taču strauji pieaug vajadzības pēc tēriņiem salīdzinājumā ar iespējām, ko budžeta ietvaros varētu atļauties. Viņš uzsvēra, ka nodokļu slogu nedrīkst paaugstināt, jo jau tagad pētījumi rāda, ka Latvijas vidējais nodokļu slogs ir nedaudz lielāks nekā vidējais Eiropas drošības un sadarbības organizācijas valstīs. Tāpēc jādomā par iespējām risināt neatliekamākos jautājumus, pārstrukturējot līdzekļus, samazinot izdevumus, atsakoties no kādas pozīcijas finansēšanas, kas parasti ir ļoti grūts uzdevums un ne vienmēr izdodas. Izdevumu vajadzības palielinās, jo Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, tāpēc jārēķinās ar nepieciešamībām, kur vēlmes pēc iespējas jāsabalansē ar reālajām iespējām, kas varētu nozīmēt arī dažu nepopulāru lēmumu pieņemšanu, bet ļautu atbildīgi lemt par finansējuma izlietošanu.

Žurnālisti ministram uzdeva arī jautājumus par premjerministra Andra Bērziņa izteikto aizrādījumu finansu ministram par konfidenciālo ziņu izpaušanu saistībā ar trīs miljonus dolāru vērto Latvijas zaudēto procesu arbitrāžas tiesā Zviedrijā. Ministrs atzina, ka ir pirmais ministrs, kuram izteikts aizrādījums, tomēr pauda uzskatu, ka nedrīkst pieļaut iespēju, ka trīs miljoni dolāru vai jebkura cita naudas summa varētu tikt samaksāta, neinformējot par to sabiedrību un nodokļu maksātājus. Ministrs aizrādījuma vēstuli vēl neesot saņēmis, bet, respektējot premjera viedokli, savu rīcību pamatoja ar faktiem, ka spriedums nav ticis pasludināts par slepenu un ar to iespējams iepazīties jebkuram. Ministrs atzina, ka lēmumu par to, vai Latvijai būs jāmaksā vai ne, pieņems Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija. Lai neradītu starptautiskas sekas, nauda būs jāsamaksā, bet noteikti būs jāatrod arī atbildīgā institūcija vai amatpersonas, kuru darbības rezultātā iestājušās šādas nelabvēlīgas sekas, un jāpieprasa tām segt visus radušos izdevumus.

Kristīne Valdniece,"LV" nozares redaktore

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi

(2000. gada janvāris - oktobris)

(tūkst. latu)

* ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus, dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību

** precizēts pārskaitījums pašvaldību Autoceļu fondam

Valsts kases pārvaldnieks A. Veiss