Par sava transporta attīstību

Vakar un šodien, 16. un 17. novembrī, Satiksmes ministrijā spraiga darba cēlienam pulcējās transporta nozares speciālisti no trim Baltijas valstīm. Semināru "Transporta nozares restrukturizācija Baltijas valstīs" rīkoja mūsu valsts Satiksmes ministrijas un Pasaules bankas amatpersonas.

Konferenci atklājot, klātesošos sveica Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, kurš pateicās visiem, kas raduši iespēju piedalīties šajā pasākumā. A. Gorbunovs sacīja: "Desmit gados kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, pielikusi maksimālas pūles, lai iespējami īsā laikā pilnvērtīgi atgrieztos starptautiskajā apritē. Mēs esam skaidri deklarējuši savu apņemšanos iekļauties Eiropas Savienības sastāvā un konsekventi strādājam šajā virzienā. Taču tas nav viegls ceļš, jo saistīts ar kardinālām pārmaiņām visās dzīves jomās, tai skaitā arī visās tautsaimniecības nozarēs.

Ražošanas un pakalpojumu sfēras restrukturizācija ir viens no ceļiem, kā tuvināt šīs nozares atvērtās tirgus ekonomikas principiem, ātrāk ieviest nepieciešamo lēmumu pieņemšanas, darba organizācijas un efektivitātes standartus, atvieglot starptautisko sadarbību."

A. Gorbunovs atzina, ka pārmaiņu procesā ļoti lielu palīdzību transporta nozarei sniedz starptautiskās finansu organizācijas. Par projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Investīciju banku, semināra gaitā ziņoja šo institūciju pārstāvji.

Pasaules bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona infrastruktūras direktors Rikardo Halperins iepazīstināja ar globālajām transporta attīstības tendencēm un ar Baltijas valstu transporta sistēmas vietu un lomu Eiropas kopainā. Viņš atzina, ka nākamajā desmitgadē vēl visai liela nozīme būs tranzīttirdzniecībai no Krievijas uz Eiropu, tomēr, mainoties tirgus modeļiem, aizvien lielāks kļūs eksporta un importa īpatsvars tirdzniecības un līdz ar to arī transporta nozarē. Uzlabojot dzelzceļa un ostu funkcijas, tiks nodrošināta arī plašāka pieeja tirgum. Kaut gan dzelzceļam un ūdenstransportam ir būtiska nozīme preču pārvadāšanā, pedējā desmitgadē arvien straujāk un pārliecinošāk kopējā sistēmā palielinās autotransporta daļa, turpretī abu iepriekšminēto transportlīdzekļu daļa sarūk. R. Halperins izvirzīja Baltijas valstīs veicamos uzdevumus, kuri sabalsojas ar Eiropas nostādnēm: risināt vides piesārņojuma, transporta drošības, ceļu uzturēšanas, transporta plūsmas regulācijas jautājumus, kā arī līdzsvarot valsts un privātā sektora lomu transporta jomā. Bez tam svarīgi ir saskaņot dokumentus ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, lai tad, kad sāksies sarunas pozīcijā "Transporta politika", Baltijas valstis būtu tām gatavas.

Par transporta nozares attīstību Igaunijā ziņoja ceļu un satiksmes ministrs Toivo Jirgensons. Viņš pastāstīja, ka lielākā daļa ceļu Igaunijā jau nonākusi privātīpašnieku rokās. Arī dzelzceļa transportā valsts izvēlējusies privatizācijas ceļu. Privatizācijas konkursā uzvarējusi Lielbritānijas kompānija, kurās īpašumā nonāks 66% akciju. Tā kā pārējās akcijas, kā arī zeme zem dzelzceļa paliks valsts īpašumā, tad pieņemt lēmumus bez valsts piekrišanas nebūs iespējams.

Ar svarīgākajiem transporta politikas jautājumiem Lietuvā iepazīstināja nule amatā apstiprinātais transporta un komunikāciju ministrs Gintars Strauks. Viņš analizēja ārējo investīciju izmantošanas gaitu, sakārtojot transporta infrastruktūru, kā arī raksturoja nozares galvenos darbības un attīstības virzienus.

Semināra dalībnieki darbu turpināja plenārsēdēs un darba grupās, savstarpēji bagātinādamies, pieredzes apmaiņā dalīdamies.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs:

Runa starptautiskajā seminārā "Transporta sektora restrukturizācija Baltijas valstīs" Rīgā 2000. gada 16. novembrī

Godātie ministri, viesi, dāmas un kungi!

Latvijā, tāpat kā mūsu kaimiņu valstīs, ir veiktas kardinālas reformas, principiāli mainot valsts transporta politiku, bet vienlaikus arī ne uz mirkli nepārtraucot nozares pamatfunkciju īstenošanu.

Pārvarot visdažādākās grūtības, ir izveidota pilnīgi jauna tirgus ekonomikai atbilstoša likumu sistēma, kas ir visu transporta nozares pārkārtojumu tiesiskais pamats. Šīs jaunās likumu sistēmas pamatā ir divi principi. Pirmais — tiesiskajam regulējumam jāatbilst tirgus ekonomikas prasībām, otrais — transporta politikas veidošana, politisko lēmumu pieņemšanas procesu atdalot no valsts pārvaldes jeb izpildu darbības.

Ir pieņemti likumi par autopārvadājumiem, par ceļu satiksmi, par autoceļiem, dzelzceļa likums, likums par aviāciju, ostu likums, jūras kodekss un citi transporta nozari regulējoši likumi.

Reformu rezultātā par transporta vadības sistēmas centrālo valsts institūciju ir kļuvusi LR Satiksmes ministrija, kas izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām īsteno vienotu valsts politiku transporta, sakaru un informātikas jomā, kā arī koordinē šo nozaru darbību. Ministrija risina stratēģiskās plānošanas, finansu un regulēšanas jautājumus vienotas transporta politikas ietvaros.

Pašlaik Satiksmes ministrijas centrālā aparāta organizatorisko struktūru veido 11 funkcionālie un nozaru departamenti. Transporta nozaru pārvaldes administrēšanai ir izveidotas aģentūras tipa institūcijas un uzņēmējsabiedrības (direkcijas, inspekcijas un administrācijas), kuras ikdienā īsteno attiecīgās nozaru valsts pārvaldes funkcijas. Tās savā darbībā ievēro likumus, Ministru kabineta noteikumus un vienotās valsts transporta sektorpolitikas nostādnes.

Komerciestāde, kas valsts pārvaldes funkcijas veic autoceļu nozarē, ir bezpeļņas organizācija, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Autoceļu direkcija". Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Satiksmes ministriju, šī direkcija veic valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, administrē Valsts autoceļu fondu, organizē valsts pasūtījumu izpildi, kā arī pārrauga pašvaldību, uzņēmumu un privāto ceļu uzturēšanu un attīstību.

Latvijā esam iedibinājuši principu, ka par ceļu uzturēšanu maksā ceļu lietotājs. Tas nozīmē, ka noteikta daļa no akcīzes nodokļa, ko autobraucējs samaksā, pērkot degvielu, nonāk Valsts autoceļu fondā. Šo līdzekļu administrēšanā, kā arī vidējā un ilgtermiņa pasākumu plānošanā iesaistās arī profesionālās asociācijas un pašvaldības. Šī fonda darbība ir atklāta un samērā neatkarīga no politiskajām pārmaiņām valstī. Grūtības, ar kurām sastopamies šajā jomā, galvenokārt saistītas ar ceļu fondu veidojošo nodokļu un nodevu iekasēšanu. Šī naudas plūsma vēl nav pietiekami stabila, un tas dažkārt negatīvi ietekmē ar uzņēmējiem noslēgto līgumsaistību izpildi. Kopumā šis autoceļu uzturēšanas princips būtu jāattīsta tālāk ar mērķi degvielas cenai pievienoto maksājumu aizstāt ar maksājumiem, kas ceļu lietošanu atspoguļo daudz tiešāk.

Dzelzceļa nozarē valsts pārvaldi realizē Dzelzceļa administrācija un Dzelzceļa tehniskā inspekcija. Tiek īstenota Ministru kabinetā akceptētā dzelzceļa restrukturizācijas programma, kas paredz, ka dzelzceļa operators — valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"— tiks pārveidota par koncernu. Šī koncerna mātes sabiedrība turpinās pildīt valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas. Savukārt meitas sabiedrības juridiski patstāvīgu personu statusā darbosies katra savā tirgus sektorā. Tādējādi tiks radīta iespēja dzelzceļa nozares uzņēmumu privatizācijai un ieviesta reāla konkurence nozarē.

Jau sekmīgi pabeigts dzelzceļa restrukturizācijas pirmais posms, kā rezultātā izveidotas sešas patstāvīgas struktūrvienības. Šo struktūrvienību grāmatvedības uzskaites atdalīšana nodrošina saimnieciskās darbības pārskatāmību un kontroli. Lai pilnveidotu attiecības starp šīm struktūrvienībām, šogad ir ieviesta savstarpējo norēķinu sistēma, kas sekmē efektīvu līdzekļu izlietojumu.

Lai veiksmīgi pabeigtu dzelzceļa restrukturizāciju Latvijā, ir jāizstrādā un jāpieņem vēl vairāki normatīvie akti, pie kuriem tiek intensīvi strādāts.

Valsts pārvaldi aviācijas jomā veic Civilās aviācijas administrācija. Gaisa transportā viena uzņēmuma vietā tika izveidoti un sekmīgi darbojas daudzi patstāvīgi gaisa transporta uzņēmumi: lidostas, tostarp starptautiskā lidosta "Rīga," gaisa satiksmes vadības uzņēmums — VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviosabiedrības.

Latvijas gaisa transporta sistēmas īpatnība ir tā, ka jau pašlaik tā darbojas kā kopējās Eiropas un pasaules sistēmas daļa. Latvijā nav vietējās gaisa satiksmes, un visi tie procesi un tendences, ko varam vērot Eiropas un pasaules kontekstā, nekavējoties gūst savu izpausmi šeit.

Pēc neatkarības atjaunošanas, veidojot savu gaisa transportu, mēs pilnībā reformējām veco centralizēto sistēmu. Infrastruktūra tika nodalīta no operatora, bet gaisa politikas veidošana un ieviešana nodalīta no tehnisko standartu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības.

Mums pašlaik ir sistēma, kas atbilst Eiropas gaisa transporta sistēmai. Veiksmīgi rit likumdošanas harmonizācijas process, kura rezultāti tiek atspoguļoti Eiropas Savienības Progresa ziņojumos. Aviācijas pakalpojumu tirgus ir uzskatāms par liberalizētu un tādu, kurā ir nodrošināta brīva un godīga konkurence.

Infrastruktūras uzņēmumi — starptautiskā lidosta "Rīga" un gaisa satiksmes vadības dienests "Latvijas gaisa satiksme" — tika restrukturizēti un šobrīd darbojas valsts akciju sabiedrību statusā, Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Savukārt lielākā mūsu aviosabiedrība "AirBaltic" ir kvalitatīvs, Eiropas standartiem atbilstošs pārvadātājs ar lielu izaugsmes potenciālu.

Mūsu uzdevums tuvākajam laikam aviācijas jomā ir — turpināt optimizēt valsts pārvaldes sistēmu, palielināt administratīvo kapacitāti, lai nodrošinātu sistēmas konkurētspēju brīdī, kad notiks pievienošanās Eiropas Savienībai.

Jūrniecībā valsts pārvaldi veic Latvijas Jūras administrācija un ostu pārvaldes. Arī jūras transportā ir notikušas pārmaiņas. Lielākajā uzņēmumā "Latvijas kuģniecība" ir uzsākts privatizācijas process. Latvijā sekmīgi darbojas 3 lielās (Ventspils, Rīgas, Liepājas) un 7 mazās (Salacgrīva, Mērsrags, Skulte, Roja, Lielupe, Engure, Pāvilosta) jūras ostas.

Atšķirībā no citām valstīm Latvijā Satiksmes ministrija ir atbildīga arī par tādu svarīgu nozari kā naftas un naftas produktu transports pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Šajā jomā uzņēmējdarbība ir pilnībā privatizēta, bet ministrija atbild par tiesisko vidi un atbalstu investīciju piesaistīšanā šai jomai.

Dāmas un kungi!

Kā jūs redzat, Latvija ir konsekventi strādājusi pie tā, lai radītu principiāli jaunus instrumentus un mehānismus transporta politikas veidošanai un īstenošanai.

Transporta nozare Latvijā tiek attīstīta, balstoties uz "Transporta attīstības nacionālo programmu laika posmam no 1996. līdz 2010.gadam", kas ir izstrādāta atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem un tiek regulāri koriģēta, aktualizējot un precizējot tajā paredzētos pasākumus. Svarīgi ir arī tas, ka transporta attīstības jautājumu risināšanā Satiksmes ministrija aktīvi sadarbojas ne vien ar starptautiskajām institūcijām, bet arī ar Latvijas pašvaldībām, profesionālajām asociācijām un sabiedriskajām organizācijām.

Lai īstenotu transporta attīstības plānus, Latvijā esam izveidojuši un turpinām pilnveidot attiecīgu finansēšanas mehānismu, kurā tiek kombinēti dažādi finansu avoti. Tie ir valsts budžets un speciālie budžeti (tādi kā Valsts autoceļu fonds, Ostu attīstības fonds, lidostas izlidošanas nodeva). Ļoti nozīmīgs finansu avots ir arī kredīti, kurus izsniedz starptautiskās finansu institūcijas — Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju banka (EIB) un komercbankas. Transporta jomas finansēšanai tiek piesaistīti arī Eiropas Savienības un divpusējas palīdzības programmu līdzekļi, kā arī pašu uzņēmumu un privātais kapitāls.

Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij papildus "Phare" programmas atbalstam, sākot ar šo gadu, ir iespēja saņemt palīdzību arī no pirmspievienošanās strukturālā fonda ISPA. Piebildīšu, ka "Transporta attīstības nacionālā programma" kalpo par pamatu ISPA finansēto transporta projektu izvēlē un prioritāšu noteikšanā.

Kā tuvāko, tā tālāko gadu svarīgs stratēģiskais uzdevums ir autotransporta koridoru attīstība, proti, to iekļaušanās Eiropas transporta sistēmā. Ir jāuzlabo satiksmes kvalitāte uz galvenajiem valsts autoceļiem, tostarp, uz ostu pievedceļiem, pilsētu teritorijās, kas ir visvairāk noslogotie starptautisko autotransporta koridoru posmi. Tas nepieciešams tādēļ, lai uzlabotu satiksmes drošību apdzīvotās vietās un nodrošinātu drošus un ērtus starptautiskos un iekšzemes pārvadājumus.

Arī šo projektu finansēšanai plānots izmantot dažādus finansējuma avotus, ieskaitot budžeta investīcijas, kredītresursus, ceļu fonda finansējumu, kā arī Eiropas Savienības līdzekļus "Phare" un ISPA programmu ietvaros.

Ārvalstu investīciju piesaistīšanas process transporta infrastruktūras projektu īstenošanai sākās deviņdesmito gadu vidū.

Daļa no Latvijas valsts investīciju programmas kopējā finansējuma 1999. gadā tika atvēlēta tieši transporta, sakaru un informātikas nozarēm, konkrēti — 36% jeb 49 miljoni latu.

2000. gadā jau ir apstiprināti priekšlikumi ISPA līdzekļu saņemšanai divu rekonstrukcijas projektu īstenošanai. Viens no tiem ir "Via Baltica" autoceļa rekonstrukcija posmā no Ādažiem līdz Inčupei, otrs — lidostas "Rīga" pievedceļš un satiksmes mezgls ar autoceļu A—10 Rīga –Ventspils. Turpmākajos gados ISPA līdzekļus paredzēts izmantot "Via Baltica" un Austrumu—Rietumu autoceļu koridora atsevišķu posmu modernizācijai un ostu pievedceļu uzlabošanai.

Dzelzceļa transporta jomā kopējā investīciju summa laikā no 1999. līdz 2002. gadam pārsniegs 100 miljonus latu. Turklāt 1998. gadā parakstīti aizdevumu līgumi ar ERAB un EIB par kopējo summu aptuveni 35 miljoni latu. Ir sagatavoti priekšlikumi ISPA līdzekļu saņemšanai Rēzeknes dzelzceļa parka būvniecībai par kopējo summu 10 miljoni eiro (no kuras ISPA daļa ir 7,5 miljoni eiro), kā arī par dalību Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora modernizācijā, piegādājot pārmiju pārvadus.

Arī turpmākajos gados plānota ISPA līdzekļu piesaistīšana Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora modernizācijas projektiem.

Pēc 1994.gada otrās Paneiropas transporta konferences Krētā Latvija sāka aktīvu līdzdalību Transeiropas transporta tīkla paplašināšanā, lai multimodālā transporta koridora "Austrumi–Rietumi" ietvaros sasaistītu Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostas ar I, II un IX Paneiropas transporta koridoru.

Lielākie pārvadājumu apjomi (apmēram 90% no visām tranzītkravām) caur Latviju tiek transportēti austrumu–rietumu virzienā, t.i., no NVS valstīm uz Latvijas jūras ostām un tālāk uz Rietumeiropas valstīm.

Fakts, ka Ventspils un Rīgas ostas ir brīvostas un arī Liepājas osta ir speciālās ekonomiskās zonas sastāvdaļa, rada labus priekšnoteikumus, lai ostu teritorijā attīstītu jaunus ražošanas veidus un pakalpojumu sfēru. Tā ir labvēlīga vide rūpnīcu izbūvei, kravu sadales un loģistikas centru izveidei jeb, citiem vārdiem sakot, pievienotās vērtības radīšanai. Tas, neapšaubāmi, stimulē un rada labvēlīgus apstākļus investīciju piesaistei ostu teritorijās, palielina ostu konkurētspēju, veicina jaunu darba vietu radīšanu un jaunu nozaru integrāciju ostu saimniecībā.

Svarīgas ir investīcijas TINA procesā identificētajos nākotnes Transeiropas transporta tīkla elementos, jo no to efektivitātes lielā mērā ir atkarīga Latvijas transporta sistēmas integrācija kopējā Eiropas transporta sistēmā. Jāmin arī viens no svarīgākajiem projektiem — Rietumu cauruļvadu sistēma. Šis projekts sevī ietver maģistrālo naftas cauruļvadu jaudu palielināšanu posmā Polocka — Ventspils līdz 34 miljoniem tonnu gadā. Paralēli tam jāsekmē arī Latvijas tautsaimniecības nozaru, tajā skaitā transporta, interešu nodrošināšana Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas ietvaros.

Godātie semināra dalībnieki!

Pasaulē arvien straujāk attīstās integrācijas, globalizācijas un liberalizācijas procesi. Baltijas valstis ir ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajos apstākļos ir ļoti svarīgi noteikt precīzu un izsvērtu transporta attīstības stratēģiju, veidot vidi, kas nodrošinātu līdzvērtīgas konkurences apstākļus transporta jomā un darītu konkurētspējīgu transporta sistēmu mūsu valstīs.

Lai sekmīgi īstenotu šādas ieceres, ir nepieciešami finansu resursi. Ir jāmeklē ceļi, kā aizvien efektīvāk izmantot dažādus finansu avotus — gan valstī esošos, gan ārvalstu un starptautisko organizāciju līdzekļus.

Manuprāt, tieši tādēļ ir nepieciešama sekmīga un savstarpēji ieinteresēta sadarbība, kas,domāju, ir arī galvenais šī semināra pamats un motivācija.