Lai atceramies 1937./1938. gada genocīdu pret latviešiem

A.god. Oskaram Gertam,

"Latvijas Vēstneša" galvenajam redaktoram

1937. gada decembra sākumā Padomju Savienībā sāka iznīcināt latviešus viņu tautības dēļ. Latviešu slepkavošana tikai tāpēc, ka viņi bija latvieši, turpinājās arī 1938. gadā. Genocīda kampaņas iniciatori bija Staļins un viņa asiņainais rokaspuisis Ježovs. Tās rezultātā aizgāja bojā vairāki desmiti tūkstošu latviešu. Diemžēl precīzus skaitļus nav iespējams nosaukt, jo šis noziegums — latviešu tautas daļas iznīcināšana tautības dēļ — nav juridiski izmeklēts. Arī vainīgie nav saukti pie atbildības.

Latvijas Republikas Saeima 1998. gada 17. jūnijā noteica, ka katru gadu decembra pirmā svētdiena ir "pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena".

1937.—1938. gadā tika šauta un gulaga nometnēs mērdēta izglītotākā, centīgākā, strādājošākā latviešu tautas daļa, kas mita Padomju Savienības pilsētās un laukos. Tika slēgtas latviešu skolas (121), kultūrizglītības iestādes, izdevniecība "Prometejs", teātris "Skatuve" Maskavā, teātris Smoļenskā un Sibīrijā — Omskā. Slēdza latviešu klubus un bibliotēkas, bet latviešu valodā publicētās grāmatas sadedzināja vai nodeva makulatūrā. Tika slēgtas latviešu sabiedriskās organizācijas, sporta biedrības un pašdarbības pulciņi. Laukos tika likvidētas 372 latviešu kolonijas, kopsaimniecības un aptuveni 12 000 latviešu sētu. Latviešu likteni lēma tā saucamās "troikas" vai "dvoikas", kam nerūpēja tiesiskuma principi.

Kopš laika, kad Latvija no jauna atguva neatkarību, Austrumu Latviešu biedrība (bijusī Krievijas Latviešu biedrība) veikusi ļoti daudz pasākumu, lai iemūžinātu bojāgājušo tautiešu piemiņu. Ir notikuši radio raidījumi un pārraides televīzijā, kā arī ievietotas publikācijas laikrakstos un žurnālos. Ir publicētas vairākas grāmatas par latviešu dzīvi Austrumos, arī grāmata par 1937.—1938. gadā arestējamo un nošaujamo latviešu sarakstiem — "Latviešu saraksti" (R., Austrumu Latviešu biedrība, 1998). Pēdējos gados Sv. Pētera baznīcā šajā dienā notiek (notiks arī šogad, 3. decembrī) svētbrīži. Te iekārtota īpaša niša un piemiņas plāksne iznīcinātajiem latviešiem, pie kuras svētbrīža dalībnieki noliek ziedus un iededz svecītes. Klātesošos uzrunā Sv. Pētera baznīcas mācītājs, notiek nogalināto piemiņai veltīti koncerti.

Atcerēsimies un apzināsimies šīs dienas nozīmes izpratni sabiedrībā!

Austrumu Latviešu biedrības priekšsēdētāja

Austra Latvere–Boļševica